Latvijas Republikas 8.Saeimas Pavasara sesijas pēdējā sēdē 2004.gada 17.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 17.jūnijā, Saeimas sēdē Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienītās deputātes! Augsti godātie deputāti! Dāmas un kungi!
Ir aizvadīts spilgtākais gads Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Vēlos pateikties esošajam un iepriekšējiem parlamentiem par to ļoti nepieciešamo darbu, kas līdz ar izpildvaru un nevalstiskajām institūcijām, kā arī ar visu mūsu draugu un sabiedroto palīdzību ir ļāvis mums panākt Latvijas pilntiesīgu atgriešanos Eiropas un transatlantiskajā telpā. Jaunāko laiku vēsturei šis ir bilances laiks, jums personīgi – sava deputāta darbības puslaika izvērtējums.
Latvija pirmo reizi savā vēsturē ir piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vispirms es pateicos visiem tiem vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, kuri spēja sasaistīt Latvijas un Eiropas darba kārtību un aizgāja balsot vēlēšanās. Tas, ka Latvijas dalības procents vēlēšanās ir ievērojami augstāks par daudzām citām jaunajām ES valstīm un gana augsts arī uz līdzšinējo valstu fona, liecina par apzinātu rīcību.
Tomēr visumā zemie piedalīšanās procenti Eiropas Parlamenta vēlēšanās sūta trauksmes signālu par šīs starptautiskās pārstāvniecības spējām aktivizēt vēlētājus. Šķiet, viens no atbildes meklējumiem ved atpakaļ pie nacionālo parlamentu lomas pārskatīšanas un jaunu komunikācijas formu rašanas sarunā ar savu vēlētāju. Lai arī tādām mazām zemēm kā Latvijai nenoliedzami ir arī proporcionāli maz balsu šajā pārstāvju palātā, nedrīkstam aizmirst, ka tās ir mūsu balsis un tamdēļ ir ļoti svarīgi, cik labi tās tur skanēs, lai tiktu sadzirdētas. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti arī citur ir bijuši labvēlīgi tieši opozīcijas, ne pozīcijas, partijām. Arī tas visām valdībām sūta zināmu trauksmes signālu. Latvijas gadījumā tieši nacionāli labējā spārna sekmes šajās vēlēšanās atgādina par vēlētāju bažām par nacionālās identitātes saglabāšanu kopīgā 25 valstu saimē, par īpašu vēlmi sargāt savu valodu un kultūras mantojumu. Es novēlu visiem šiem jaunā līmeņa tautas priekšstāvjiem vienmēr atcerēties Latvijas kā valsts kopīgās intereses un demokrātijas dāvātās iespējas izmantot Latvijai lojālā veidā.
Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu izvērtēšana Latvijas gadījumā ir notikusi vienlaikus ar secinājumiem par valdības maģisko 100 dienu pavadīšanu. Laikā no šā gada marta līdz maijam valstij bija jāpabeidz ļoti gara neatliekamu darbu virkne, lai valsts pilnībā iekļautos Eiropas Savienībā. Šī valdība sadarbībā ar parlamentu nav taupījusi pūles, lai ļoti saspringtā un smagā darba tempā izpildītu situācijas prasības, un par to jums visiem valsts vārdā šeit gribu teikt paldies.
No valsts interešu viedokļa stabilitāte ir drošākais priekšnoteikums valdības rīcībspējai un valsts attīstībai. Kopš neatkarības atgūšanas visas valdības, ieskaitot mazākuma valdības, ir spējušas piesaistīt vairākuma balsis katrā balsojumā un uzturēt nemainīgu ārpolitikas kursu valsts virzībā uz ES un NATO. Tagad, kad mūsu galvenie ārpolitiskie mērķi ir sasniegti, iekšpolitisko jautājumu risināšana vairāk nekā jebkad centrēsies ap budžeta sadales prioritātēm. Budžeta grozījumi un nākamā gada budžeta veidošana būs pārbaudes akmens valdībai. Ļoti ceru, ka tajā atradīsim tālredzīgu redzējumu par valsts attīstību, garantijas mūsu spējām apgūt ES līdzekļus un gatavību ieguldīt tādās jomās kā zinātne un izglītība, kas tik ļoti nepieciešamas valsts nākotnes izaugsmes izredzēm.
Dāmas un kungi! Šodienas datums – 17.jūnijs – 1940.gadā Latvijas vēsturē ienesa todien vēl neapjaušamu traģēdiju. Kaut arī Latvijas Saeima ir pieņēmusi Deklarāciju par valsts okupāciju un šis dokuments ir izplatīts visām ANO dalībvalstīm, mums jāturpina šī jautājuma novešana līdz konsekvencei. Jautājums par totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu nav tikai Latvijas jautājums, un kā tāds tas mums jānes priekšā starptautiskajai auditorijai un starptautiskajām institūcijām. Ņemot vērā triju Baltijas valstu likteņu kopību, nākotnē būtu vēlama daudz ciešāka sadarbība okupācijas fakta starptautiskā skaidrošanā, iesaistot visu trīs Baltijas valstu vēsturniekus, juristus, ekonomistus un citus speciālistus. Latvijas vēsturnieku komisijai noteikti ir jāturpina dot savu ieguldījumu, lai vairotu objektīvas zināšanas visā pasaulē par šiem noziegumiem pret cilvēci. Mūsu skarbā pagātnes pieredze varētu noderēt par brīdinājumu, lai citur pasaulē nepieļautu līdzīgas netaisnības. Toties šodienas eiropeiskā Latvija ir veiksmīgs piemērs ātrām un efektīvām pārmaiņām un demokrātijas atjaunošanai. Latvijas pieredze var būtiski palīdzēt citām valstīm Eiropā un ārpus tās robežām, sevišķi tām, kuras šobrīd vēl atrodas okupācijas režīmu varā.
Vēsturiskā pieredze ar brīvības un demokrātijas zaudēšanu ļauj mums labāk izprast, kāpēc tās ir tik dārgas. Pasaules valstu iekārtu ainavā Latvija ir dzimusi kā parlamentāra republika līdzās monarhijām, konstitucionālām monarhijām, prezidentālām valstīm un, jā, arī dažādu paveidu autoritāriem režīmiem. Pēdējos Latvija līdz mielēm ir izgaršojusi līdz ar citām tautām Centrālajā un Austrumeiropā. Autoritārisma, fanātisma un ekstrēmisma vardarbīgām izpausmēm šodienas pasaulē caur terorisma draudiem nav robežu, no tām nav pasargāts neviens.
Cīņa par drošību mūsu dienās iegūst aizvien jaunas izpausmes un prasa no mūsu karavīriem spēju uzņemties smagus riskus dažādās tālās pasaules malās. Šodien, kad valsts atvadās no Irākā kritušā latviešu karavīra, es vēlos Latvijas vārdā vēlreiz izteikt valsts dziļāko cieņu un pateicību karavīra Olafa Baumaņa drosmei, profesionalitātei un varonībai. Kā miera nodrošināšanas misijas karavīrs viņš zaudēja dzīvību, gādājot par to, lai daudziem citiem tā tiktu saglabāta. Viņš tagad pievienojies aizsaules latviešu varoņu pulkiem, un visa Latvija dalās sērās ar viņa tuviniekiem.
2004. gads ieies Latvijas vēsturē kā jaunas attīstības ēras sākums. Latvija ir neatkarīga, brīva, demokrātiska, ES un NATO pilntiesīga locekle. Īsā vēstures posmā ir sasniegts ļoti daudz, taču jauni izaicinājumi ir mūsu priekšā. Mēs ieejam Eiropas Savienībā kā nabadzīgākā no dalībvalstīm, un mums būs nepieciešams uzturēt šībrīža lieliskos izaugsmes tempus, lai pēc iespējas īsākā laikā sasniegtu augstāku labklājību. Mums jāpieliek visas pūles, lai panāktu citas valstis un nākotnē, cerams, vismaz dažām aizvirzītos priekšā. Es esmu pārliecināta, ka mēs to varam, bet tas prasīs spēju valstiski domāt un spēju mobilizēties kopējiem mērķiem.
Demokrātija mums ir devusi pulcēšanās un vārda brīvību, kuras augstākā izpausme ir parlamentārā iekārta. Saeimā ir pārstāvēti galvenie tautā pastāvošie domu strāvojumi, un ikviens Saeimas loceklis ir tikpat leģitīms tautas pārstāvis kā jebkurš cits. Katrs viens no jums pārstāv zināmu tautas daļu. Tauta jums ir deleģējusi savu politisko varu, un mūsu Satversme jums normāli paredz šādu uzticību četru gadu garumā. Lai cik grūti tas būtu, Saeimas deputātiem ir jāspēj sastrādāties savā starpā, gan lai izveidotu un atbalstītu rīcībspējīgu valdību, gan lai spētu godam veikt savas likumdevēja funkcijas. Valstij ir nepieciešama vadība, valstij ir jāspēj pieņemt lēmumus un tos īstenot dzīvē. Demokrātiskā parlamentārisma meistarības rādītājs ir spēja atļaut vislielāko vārda brīvības iespēju, tajā pašā laikā nenonākot līdz haosam un paralīzei. Pozīcijai ir jābūt skaidrai savās nostādnēs, vienlaikus tomēr nezaudējot spēju sadzirdēt un saklausīt arī opozīcijas domas un priekšlikumus. Viedokļu atšķirība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un parlamentārās debates tamdēļ spēlē tik svarīgu lomu politiskajos procesos. Strīdos dzimst patiesība, strīdi nozīmē iespēju brīvi paust savu viedokli un nonākt pie vairākuma noteikta kopīga risinājuma, kas ļoti bieži ir daudz labāks par jebkuru no sākotnējiem izejas punktiem.
Ir apsveicami, ka jautājumi par politiskā procesa kvalitāti bijuši arī Latvijas politiķu diskusiju objekti. Pasaulē netrūkst ideju, kā uzlabot politisko procesu, kā padarīt to kvalitatīvu. Arī mums tagad ir iespējas piedalīties demokrātijas kā sistēmas turpinātā izaugsmē un uzlabošanā.
Diskusijas ir parlamentārās demokrātijas pamats, taču šīs diskusijas starp politiķiem nekad nedrīkst kļūt pašmērķīgas, populistiskas, politikāniskas. Politiskā diskursā ir jāspēj noteikt robežu, kur beidzas dialogs ar savu vēlētāju un kur sākas valsts interešu bremzēšana un atbildības pārnešana uz tautas pleciem. Ieslīgšana diskusijās nedrīkst kļūt neauglīga un aizkavēt vai nu parlamenta, vai valdības tiešo ikdienas pienākumu veikšanu, nodrošinot valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu un īstenošanu. Vēl vairāk – diskusijai Saeimā būtu jābūt par piemēru, paraugu, standartu diskusijai visā plašākā sabiedrībā. Tādēļ es aicinu jo rūpīgi sekot līdzi, lai jūsu aktuālākie izskatāmie likumprojekti patiešām vienmēr atbilstu valsts aktuālajām interesēm un sabiedrības vajadzībām. Lai nebūtu tā, ka deputātu batālijas par kādu interešu sfēru būtu atrautas no ārējās pasaules un galu galā ne tikai nedotu gaidīto labumu, bet paralizētu veselu nozaru darbību.

Šajās dienās esmu ierosinājusi parlamentam pieņemt likumu par tiesībsarga biroju un nosūtījusi jūsu izvērtēšanai likumprojektu, kura būtība ir nodrošināt paša parlamenta pieņemto likumu darbību dzīvē. Bieži dzirdam par varas atrautību no tautas, varai tiek pārmests intereses trūkums par savu pieņemto lēmumu īstenošanu.
Neatkarīgs, ar izpildvaru un tiesu varu nesaistīts tiesībsargs var darboties kā starpnieks starp iedzīvotajiem un varas institūcijām, nenovedot domstarpības līdz tiesiskiem konfliktiem. Tas, ka ombuda institūciju kā vienu no garantiem demokrātijas procesam izvēlas arvien vairāk valstu (šobrīd tādu jau ir vairāk nekā 110), liecina par šādas institūcijas lietderību.
Latvijas mērķis ir vienota politiskā nācija kā valsts attīstības, drošības un miera garants. Daudzkulturāla nācija, kas ir lojāla Latvijas valsts interesēm un spēj sazināties latviešu kā valsts valodā. Mēs vēlamies veidot valsti, kur nav pamata etniskiem vai reliģiskiem konfliktiem, kur nav vietas ne ekstrēmismam, ne fanātismam un kur cilvēku atpazīst pēc viņa personības, darbiem un vērtībām, nevis etniskās piederības. Lai panāktu harmonisku sabiedrības dažādu grupu līdzāspastāvēšanu, neatsverama loma ir kvalitatīvam, izsvērtam un saprotami izskaidrotam likumdošanas procesam. Deputātiem ir jāapzinās sava milzīgā atbildība tik jūtīgos jautājumos, kādi ir izglītība, integrācija, sociālie jautājumi. Katram no šiem priekšlikumiem pārtopot par likuma normu, rodas konsekvences, kas tieši skar cilvēkus un sabiedrības procesus (ne tikai vēlētājus).
Pirms gada stāvot jūsu priekšā kā atkārtoti ievēlēta Valsts prezidente, es jūs uzrunāju, aicinot kopīgiem spēkiem izstrādāt rīcības programmas, iezīmēt Latvijas vadlīnijas un akcentus, saprast, kas ir tās vērtības, par kurām varam vienoties, kas ir mūsu mērķi un principi kā valstij, kurai jāformulē sava vieta Eiropā un pasaulē. Tas nozīmē – valsts attīstības stratēģijas analīze.
Kopā ar Ministru prezidentu esam parakstījuši rīkojumu par Stratēģiskās analīzes komisijas izveidi, un es ceru, ka izpildvara, uzņemoties politisko atbildību par šādas struktūras pastāvēšanu, izmantos komisijas darba rezultātus valdības politikas izstrādē.
Latvija un Eiropa tagad ir viens veselums – jauna Latvija jaunā Eiropā. Nebūt Latvija nav gatava, bet jau tā iet savu ceļu pasaulē, pati ar savu nacionālo un Eiropas vērtību kodolu mantojumu. Šis nu ir īstais brīdis, lai domātu atraisīti un īstenotu tādu redzējumu, kas Latviju paceļ izaugsmē starp 450 miljoniem citu eiropiešu un kas Eiropu nostiprina starp citiem pasaules varas balstiem kā spēcīgu spēlētāju.
Ja Latvija skaidri apzināsies savas intereses pasaules plašajā telpā, tā turpinās sev izcīnīt arvien nozīmīgāku lomu starptautiskajās politiskajās, ekonomiskajās, kultūras, sporta un citās sabiedriskās norisēs. Šobrīd ES, NATO un ANO veic būtiskas reformas, un mums ir iespējams ar idejām un ar darbu iesaistīties veiksmīgā šo organizāciju attīstībā. Šobrīd ir unikāla iespēja līdzsvarot pasaules attīstību, un mazām valstīm varētu būt būtiska loma dialoga stiprināšanā starp civilizācijām.
Demokrātiska valsts balstās uz līdzpilsoņu apziņu par savu piederību pilsoņu kopībai vai pilsoniskai nācijai, tā balstās uz izpratni katram par savām privilēģijām un savu līdzatbildību par visu, kas notiek. Šī pilsoniskās piederības un atbildības sajūta kopā ar tiesiskumu veido taisnīgas un stabilas valsts stingrākos pamatus. Mūsu jaunajai demokrātijai šobrīd nāktu par labu zināma izvērtēšana, kas būtu labs atskaites punkts turpmākas pilnīgošanās ceļam. Šāds pārskats, sava veida demokrātijas audits, varētu atspoguļot, kā katrs no mums jūtas savā valstī, kā jūtas arī tie, kas nesen tikai piepulcējušies pilsoņu kopumam.
Dāmas un kungi! Pirms pieciem gadiem šajā dienā Latvijas Saeima man dāvāja uzticību, ko esmu tik augstu vērtējusi un centusies attaisnot šo gadu garumā. Paldies par uzticību, un turpināsim savu sadarbību Latvijas labā!