Valsts sekretāru 2004.gada 17.jūnija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Kara tiesu likums”.
Latvijas Republikas Satversmes 82.pants nosaka, ka “tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas”.
Satversmes 86.pants paredz, ka “tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata”. Satversmes 82.panta redakcija tika grozīta ar 1998.gada 15.oktobra likumu. Pirms tam tā paredzēja pastāvīgi darbojošos kara tiesu. Tomēr, kaut arī kara tiesa eksistēja pirms 1940.gada – līdz 1939.gadam tā darbojās saskaņā ar Pagaidu nolikumu par Latvijas kara tiesām, bet 1939.gada 1.februārī stājās spēkā Kara tiesu likums –, pēc Satversmes darbības atjaunošanas 1992.gadā kara tiesa netika no jauna veidota.
2002.gadā Aizsardzības ministrija sāka konceptuālu diskusiju par kara tiesām un to nepieciešamību, piedāvājot izvērtēt divas iespējas: grozīt Satversmes 82. un 86.pantu, svītrojot atsauces uz kara tiesām, vai izstrādāt likumprojektu, kas regulētu kara tiesu darbību. Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt kara tiesu izveidei nepieciešamo normatīvo aktu projektus.
Likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz Satversmes 82. un 86.pantu. Tas izveido juridisko bāzi kara tiesu iedarbināšanai Satversmes 82.pantā paredzētajos gadījumos (t.i., valstī izsludinot karastāvokli vai izņēmuma stāvokli), nosakot kara tiesu darbības pamatprincipus, lai panāktu tām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu:
• kara tiesas sāk darbību, valstī izsludinot karastāvokli vai izņēmuma stāvokli. Kara tiesas darbojas vienīgi Latvijas teritorijā;
• kara tiesām ir piekritīgas lietas par noziedzīgajiem nodarījumiem, ko izdarījušas militārpersonas, karagūstekņi, civilpersonas;
• kara tiesām ir divas instances. Otrās instances kara tiesa ir viena, un tā darbojas kā apelācijas instance lietām, kuras izskatījusi pirmās instances kara tiesa, un tās spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams;
• darbam kara tiesās tiek nozīmēti speciāli apmācīti un attiecīgajā reģistrā iekļautie tiesneši, prokurori un advokāti;
• karastāvoklim vai izņēmuma stāvoklim beidzoties, kara tiesas pabeidz skatīt lietas, kuru iztiesāšana ir uzsākta. Pārējās lietas tiek nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesām pēc piekritības.
– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījums likumā “Par izņēmuma stāvokli””, kurš precizē likumā lietojamo terminoloģiju.
Pieteikts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kurš paredz: atteikties no naudas soda piemērošanas kara laikā; papildināt 288.pantu “Telekomunikāciju iekārtu, radio un televīzijas raidītāju un pasta tehnoloģisko iekārtu bojāšana” ar trešo daļu, nosakot sodu par telekomunikāciju iekārtas, radio vai televīzijas raidītāja vai pasta tehnoloģiskās iekārtas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu kara laikā – brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Standartizācijas noteikumi militārajā jomā”.
2004.gada 29.martā Latvija kļuva par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsti. Lai nodrošinātu Latvijas pilntiesīgu dalību NATO, nepieciešams garantēt Nacionālo bruņoto spēku sadarbību un savietojamību ar NATO bruņotajiem spēkiem. Lai to īstenotu, Latvijai ir nepieciešama NATO standartizācijas programmas ievērošana un NATO standartu akceptēšana un ieviešana.
Lai to nodrošinātu, ir sagatavots noteikumu projekts “Standartizācijas noteikumi militārajā jomā”. Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Standartizācijas likuma 13.pantā ietverto deleģējumu, kas nosaka, ka Standartizācijas principus, uzdevumus un organizatorisko sistēmu militārajā jomā nosaka Ministru kabinets.
Noteikumi nosaka standartizācijas principus, uzdevumus un organizatorisko sistēmu militārajā jomā. Standartizācija militārajā jomā ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus optimālai savietojamībai militārajā jomā, tādējādi nodrošinot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) standartizācijas noteiktos kritērijus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.
Likumprojekts precizē 27.pantā paredzēto situāciju, kad karavīru pārvieto uz civilu valsts iestādi, saglabājot viņam karavīra statusu un atalgojumu.
Likumprojekta 52.pantā noteiktas papildu sociālās garantijas ģimenes locekļiem rehabilitācijas pakalpojumu apmaksu karavīra bojāejas gadījumā, ja tā notikusi, pildot dienesta pienākumus. Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem) sedz izdevumus pilna rehabilitācijas pakalpojumu kursa saņemšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem”.
Mobilizācijas likums nosaka, ka valsts institūcijām, pašvaldībām, LR reģistrētām juridiskām personām, kā arī iedzīvotājiem mobilizācijas izsludināšanas gadījumā jāpilda mobilizācijas pieprasījumi. Pašreizējā situācijā Mobilizācijas likumā noteiktais nav īstenojams, jo nav noteikta (reglamentēta): mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtība; mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtība; sakarā ar mobilizācijas pieprasījumu izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī izdevumu un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība; kārtība, kādā nodrošināma mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība.
Noteikumu projekts nosaka: mobilizācijas pieprasījumu veidus; mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību; mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību; sakarā ar mobilizācijas pieprasījumu izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī izdevumu un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas; kārtību, kādā tiek nodrošināta mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”.
Spēkā esošā Valsts statistikas likuma redakcija ietver sevī normas un terminoloģiju, kura nav saskaņota ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā noteiktām prasībām. Lai ieviestu Valsts pārvaldes iekārtas likumu, panāktu vienotu pieeju valsts pārvaldes institucionālās un funkcionālās sistēmas sakārtošanai, kā arī lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju ar Komerclikumā minēto terminoloģiju, ir sagatavoti grozījumi Valsts statistikas likumā. Šobrīd Valsts statistikas likumā noteikta Centrālās statistikas pārvaldes padotība un uzdevumi.
Likumprojekta mērķis ir novērst likumā esošās nepilnības. Projekts paredz: Pārvaldes padotību atbilstoši Valsts pārvaldes likuma prasībām; paredzēts svītrot likumā normu par rajona statistikas nodaļām, jo šobrīd statistikas sistēmā notiek iekšēja reorganizācija, kā rezultātā rajona statistikas nodaļas tiek likvidētas un līdz 2004. gada beigām tiek izveidoti 4 datu savākšanas un apstrādes centri; likumā lietotās terminoloģijas saskaņošanu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 4. aprīļa noteikumos Nr.129 “Bīstamo iekārtu reģistrācijas kārtība””.
Bīstamo iekārtu reģistrēšanas kārtība ir noteikta noteikumos “Bīstamo iekārtu reģistrēšanas kārtība”, kur noteikts: lai reģistrētu bīstamo iekārtu bīstamās iekārtas, valdītājs iesniedz Valsts darba inspekcijā iesniegumu, kuram pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atbilstības sertifikātu par bīstamās iekārtas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai Latvijā noteiktā kārtībā reģistrētu Eiropas Savienības vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts izsniegtu atbilstības novērtēšanas apliecinājumu vai apstiprinājumu. Pēc konsultācijām ar Eiropas Savienības ekspertiem, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības Jaunās pieejas vadlīnijām, kā arī pēc diskusijām Tirgus uzraudzības padomē tiek uzskatīts, ka tirgus uzraudzības iestādes bez pamatota iemesla nevar pieprasīt no ražotājiem atbilstības sertifikātu. Lai novērstu radušos situāciju, atbilstoši Tirgus uzraudzības padomē nolemtam izstrādāts iepriekš minēto noteikumu grozījumu projekts.
Grozījumu projektā precizēta bīstamās iekārtas reģistrēšanai nepieciešamā dokumentācija un noteikta prasība ražotājam iesniegt iesniegumu Valsts darba inspekcijā, lai bīstamo iekārtu noņemtu no uzskaites.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 22.maija noteikumos Nr.202 “Noteikumi par fasēto preču nominālā daudzuma un iepakojuma nominālā tilpuma standartvērtībām””.
Grozījumi noteikumos par fasēto preču nominālā daudzuma un iepakojuma nominālā tilpuma standartvērtībām izstrādāti, pamatojoties uz likumu “Par mērījumu vienotību” un ņemot vērā Padomes Direktīvu 75/106/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma.
Noteikumu projektā veikti grozījumi atbilstoši Padomes direktīvas prasībām un svītrotas atsevišķas iepakojuma nominālā tilpuma standartvērtības, kuras minētā direktīva neparedz.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Tirgotāju asociācijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā””.
Lai pilnveidotu normatīvo bāzi un kontroles sistēmu, kā arī veicinātu administratīvo šķēršļu mazināšanu būvniecības procesā un vienkāršotu būves pieņemšanu ekspluatācijā, izstrādāti grozījumi projektu noteikumos par būvju pieņemšanu ekspluatācijā.
Saskaņā ar Valsts būvinspekcijas un pašvaldību būvvalžu iesniegtajiem priekšlikumiem un iebildumiem, kas saņemti pēc noteikumu spēkā stāšanās, kā arī ņemot vērā Valsts būvinspekcijas kapacitāti, ir veikts noteikumu 9.punkta precizējums attiecībā uz ekspluatācijā pieņemšanas komisijas sastāvu un gadījumiem, kad komisijas sastāvā pieaicināmi būvprojekta autors un valsts būvinspektors.
Valsts būvinspektora dalība būves pieņemšanas ekspluatācijā komisijā ir noteikta gadījumos, ja būvniecībā izmantots pilnīgs vai daļējs valsts finansējums vai ekspluatācijā nododama sabiedriski nozīmīga būve.
Būvprojekta autora piedalīšanās komisijā nepieciešama tikai gadījumā, ja būvniecības procesa laikā nav notikusi autoruzraudzība un ekspluatācijā tiek nodota sabiedriski nozīmīga būve vai tas ir arhitektūras konkursa objekts. Noteikumu grozījumu projekta redakcijā precizēta būvniecības izmaksu atspoguļošana, nosakot, ka, sastādot apliecinājumu par būves gatavību, kā arī sastādot aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, nepieciešams norādīt būvniecības kopējās izmaksas.
Noteikumu 1.pielikums papildināts ar datumu, lai nodrošinātu būvvaldes darbiniekiem iespēju pārliecināties, ka pasūtītājs ievērojis noteikumu 4.punktu, kas paredz apliecinājuma par būves gatavību sastādīšanu 10 dienu laikā. Apliecinājumā par būves gatavību pieņemšanai ekspluatācijā, kā arī pieņemšanas aktā personas kodi aizstāti ar attiecīgo speciālistu sertifikātu numuriem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments