Vienotā frontē par Eiropas Savienības konstitūciju

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa ziņo no Briseles:

Vakar, 17. jūnijā, Briselē dalībvalstu līderi daudzsološi sāka sarunas par jauno Eiropas Savienības (ES) konstitūciju. Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis par iespējām panākt kompromisu izteicies cerīgi. Zīmīgi, ka vakar tūdaļ pēc brokastīm ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītājiem I. Emsis atteicās lietot jēdzienu “sarkanā līnija”. Līdz šim ar šo jēdzienu tika apzīmēta robeža, līdz kurai Latvija gatava piekāpties. “”Sarkanās līnijas” mēs vairs nelietojam. Mēs gribam aizbraukt no šejienes ar lēmumu.” Tas liecina, ka šajās dienās tiešām varētu panākt kompromisu atšķirībā no pērn decembrī notikušā sammita.

I. Emsis sarunā ar žurnālistiem apliecināja, ka Baltijas un Ziemeļvalstu nostāja gan jautājumos par nākamo Eiropas Komisijas prezidentu, gan konstitūciju ir līdzīga. “Pozīcijas ir ārkārtīgi tuvas. Es nevaru apgalvot, ka identiskas. Ir tomēr atšķirības gan valstu lielumā, gan valstu pieejā jautājumu risināšanā. Bet kopumā nostāja ir tik vienota, ka ļauj izstrādāt vienotu sarunu taktiku un vienotā frontē to arī aizstāvēt.”

Sešas vietas Parlamentā

Ārlietu ministrs Rihards Pīks atzina, ka mazo un vidējo valstu starpā ir saskaņota taktika. “Mēs nolēmām sākt ar vieglāko jautājumu – minimālo vietu skaitu Parlamentā.” Jaunākajā Īrijas prezidentūras piedāvājumā minēts, ka mazākais deputātu skaits no vienas valsts varētu būt seši. Šeit jāatzīmē, ka Latvijai pieņemams bija arī priekšlikums par piecām deputātu vietām.

Komisijas darbības principi

Vēl Latvijai būtisks ir jautājums par balsstiesīgu komisāru katrai valstij. Kā norādīja R. Pīks, mūsu priekšlikums ir ierakstīt konstitūcijā, ka “katrai valstij ir balsstiesīgs komisārs līdz 2014. gadam. Tāds ir mūsu un arī vairākuma mazo un vidējo valstu priekšlikums”. Šeit jāatzīmē: jaunākajā prezidentūras piedāvājumā minēts, ka pēc 2014. gada Komisijā varētu darboties 18 komisāri, ieskaitot prezidentu un ārlietu ministru. Komisijas locekļi izvēlami saskaņā ar striktu rotācijas kārtību. Tomēr R. Pīks atzīst, ka “mūsu pozīcija paliek un ar to arī mēs sāksim. Bet ir indikācijas, kas norāda: ja mēs nepiekrītam jebkādam ierakstam par komisijas darbības principiem pēc 2014. gada, varētu nākt ļoti slikts kontrapriekšlikums”.

Svarīgā balsošana Padomē

Kā Latvijai svarīgāko jautājumu, kas tiek izskatīts šajās dienās, R. Pīks min kvalificētā vairākuma balsojumu Padomē. Tas nozīmē, ka nākotnē lēmumi Padomē tiktu pieņemti, balstoties uz šādiem principiem: katrai valstij viena balss; lēmums pieņemams, ja “par” nobalso noteikts skaits valstu, kas pārstāv noteiktu skaitu Savienības iedzīvotāju.

R. Pīks skaidro – Latvijai izdevīgākais būtu priekšlikums, ka lēmums pieņemams, ja “par” balso 55 procenti valstu, kas reizē pārstāv arī 55 procentus iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka jaunākajā piedāvājumā minētā attiecība ir 55 pret 65 [55 procenti valstu un 65 procenti iedzīvotāju].
I. Emsis 65 procentu iedzīvotāju slieksni vakar no rīta raksturoja kā problemātisku. Arī R. Pīks norādīja: “Mēs uzskatām, ka starpība [starp valstu skaitu un Savienības iedzīvotāju skaitu] nevar būt vairāk kā pieci. Skatīsimies, ko šajā diskusijā varam panākt. Varbūt varam iet pretī, lai augšējā robeža būtu 65 vai 60, bet tad ir jāparedz, cik valstu kopumā vajadzīgs, lai bloķētu jautājuma pieņemšanu.” Šeit gan ārlietu ministrs atzīmēja, ka, “ja robeža ir 60 procenti iedzīvotāju, tad minimālais nepieciešamais valstu skaits ir četras, bet, ja vairāk nekā 60, tad valstu skaitam jābūt lielākam. Un arī gadījumā, ja tiks pieņemta attiecība 55 un 60, tad drošāk būtu paredzēt piecu valstu bloķēšanas principu”. I. Emsis norādīja: “Mazāka starpība starp abiem skaitļiem mazām valstīm dod lielāku ietekmi un labāku situāciju lēmumu pieņemšanā.”
Ministru prezidenta un ārlietu ministra teiktais norāda, ka Latvija varētu piekāpties jautājumā par Komisijas darbības pēc 2014. gada principu noteikšanu konstitūcijā. Savukārt sīva cīņa gaidāma par dubultā vairākuma balsojumu Padomē. “Tas ir jautājums, kas Latvijai svarīgs ilgtermiņā,” teica R. Pīks.

Neskaidrības ap Komisijas prezidentu

Šajās dienās paredzēts panākt vienošanos arī par nākamo Eiropas Komisijas prezidentu. Brokastīs pirms sammita Baltijas un Ziemeļvalstu līderi gan neesot runājuši par konkrētiem uzvārdiem, skaidroja I. Emsis. “Par konkrētiem vārdiem mēs šorīt nerunājām. Mēs runājām par principiem. Diskusijas vēl turpināsies, tās būs pietiekami smagas.”

Raksturodams personu, kuru Latvija gribētu redzēt Komisijas vadītāja amatā, valdības vadītājs atkārto jau agrāk teikto. “Mūsu interesēs būtu Komisijas prezidents no mazas valsts, jo lielajām valstīm tāpat ir pietiekami daudz iespēju aizstāvēt savas pozīcijas. Prezidents no mazas valsts varētu ieturēt līdzsvaru starp Savienības lielajām un mazajām valstīm. Tas būtu īsti ES demokrātijas garā. Tāpat nominētajam vajadzētu būt gana spēcīgai personai.”
Savukārt, runājot par iespējamām kandidatūrām, I. Emsis atzina: “Mēs komfortabli jūtamies pie galda, kur sēž Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvji. Ja prezidējošās valsts vadītājs nosauks kandidātu no šīm valstīm, mums būs viegli pieņemt lēmumu.”
Laikraksta nodošanas brīdī vēl nebija zināms, ka Īrijas premjerminists būtu nosaucis konkrētu uzvārdu. I. Emsis vakar rīta pusē norādīja, ka vēl nav skaidri zināms, “vai šovakar tiks nosaukts konkrēts uzvārds. Iespējams, ka konkrēti arī nenosauks. Neskaidrības ir pietiekami lielas. Es pieļauju, ka mums varētu nākties braukt šurp vēlreiz pēc pāris nedēļām”.
Diskusijas dalībvalstu vadītāju starpā turpinās arī šodien. Par sarunu rezultātiem lasiet laikraksta “Latvijas Vēstnesis” otrdienas laidienā.