• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.2004., Nr. 98 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90204

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vienotā frontē par Eiropas Savienības konstitūciju

Vēl šajā numurā

18.06.2004., Nr. 98

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ārzemju presē

Austriešu “Kurier”: “Trīs ES dalībvalstis no Baltijas – Lietuva, Latvija un Igaunija – nevēlas tikt sasviestas vienā katlā. Tomēr pēc pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām rezultātos samanāmas zināmas paralēles. No vienas puses, visās trīs valstīs valdošās koalīcijas piedzīvoja rūgtu sakāvi, no otras, vēlēšanu rezultātus samērā spēcīgi ietekmēja krievvalodīgās minoritātes jautājums un attiecības ar Maskavu.”

Zviedru “Upsala Nya Tidning”: “Baltijas valstīs notikušās pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ne ar ko neatšķīrās no tām, kas notika pārējā Eiropā, – maza vēlētāju aktivitāte, kas sekoja blāvai un gurdenai priekšvēlēšanu kampaņai. Balsošanā svarīgāki drīzāk bija iekšpolitiskie apsvērumi, nevis tie, kas saistīti ar Eiropas Savienību un tās nākotni.”

Krievijas ziņu portāls “Regnum.ru” piedāvā apjomīgu interviju ar Latvijas Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Borisu Cilēviču, kurā tiek apspriesti Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un “nacionālradikāļu” uzvara, Saeimas kreiso spēku atbalsts Induļa Emša valdībai, PCTVL aktivitātes.

Angļu “The Economist”: “Vai sammitā, kas sākās 17.jūnijā, ES valstu līderiem beidzot izdosies pieņemt ES konstitūciju? Līdz tā sākumam zināma daļa strīdīgo jautājumu vēl nebija atrisināti. Sarunām par ES konstitūciju iznākums nav paredzams. Daudz kas tiks izlemts pēdējā brīdī. Var būt sagaidāmi arī daži pārsteigumi.”

Vācu “Die Welt”: “Tagad ES dalībvalstu valdības principā ir vienojušās par ES ārlietu komisāra un ES augstā ārējās un drošības politikas pārstāvja posteņu apvienošanu un ES ārlietu ministra posteņa izveidošanu. Līdz ar to šis svarīgais ārpolitikas jautājums vairs nebūs konstitucionālo sarunu priekšmets. Ir panākta vienošanās, ka ES ārlietu ministru apstiprinās uz pieciem gadiem. Lai gan viņa politisko spēles telpu jūtami ierobežos ES valdības, jaunais ārlietu ministrs saņems skaidri izteiktu politisko amatu.”

Parīzē izdotajā “International Herald Tribune” finanšu magnāts Džordžs Soross savā rakstā pauž bažas par notikumu attīstību Krievijā “zem Putina rokas”. Soross argumentēti izsaka pārliecību, ka Putina smagā roka var apturēt Krievijas izaugsmi: “Jau pašlaik Krievijas sabiedrība tiek smacēta – vērojama vārda brīvības ierobežošana. Tāpat Putins savos izteikumos ļoti negatīvi novērtējis Krievijas nevalstisko organizāciju darbību. Tie ir signāli, kam jāpievērš uzmanība. Jauno Krievijas režīmu sauc “valsts kapitālisms”.”

Krievijas Ārlietu ministrijas interneta mājaslapā “Mid.ru” no Ukrainas laikraksta “Rossijskije vesti” pārpublicēta Krievijas vēstnieka Ukrainā Viktora Černomirdina intervija, kuras temats ir Krievijas un Ukrainas divpusējās attiecības un to dinamika. Černomirdins ir pārliecināts, ka abu valstu divpusējās attiecības kļuvušas ļoti stabilas un prognozējamas. Abas valstis esot iedomājamas “vienīgi kopā”. Tiek runāts gan par abu valstu ekonomisko sadarbību, gan citiem jautājumiem.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!