Celulozes “Baltic Pulp” pret atzinumu

“Latvijas Vēstnesis” jau vairākkārt ziņojis par sarežģījumiem, pretrunām un konfliktiem, kas pavada akciju sabiedrības “Baltic Pulp” iecerētās celulozes rūpnīcas projekta gaitu. Pirms dažām nedēļām savu vārdu attiecībā uz projekta ekoloģiskajiem aspektiem sacīja Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts birojs. Tagad “Baltic Pulp” izteikusi savus iebildumus pret IVN valsts biroja atzinuma saturu.
Šā gada 14. maijā “Baltic Pulp” saņēma IVN valsts biroja atzinumu par Jēkabpils rajona Ozolsalā paredzētās celulozes rūpnīcas projektu. Uzņēmuma sākotnējā reakcija bija pozitīva – “Baltic Pulp” pārstāvji pauda apņēmību novērst atzinumā minētos projekta trūkumus un sacījās neredzam principiālus šķēršļus rūpnīcas celtniecībai. Taču pēc rūpīgākas iepazīšanās ar atzinuma saturu uzņēmuma vadība uzskatīja par nepieciešamu iebilst pret kādu atzinuma punktu. Tāpēc 16. jūnijā “Baltic Pulp” atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām IVN valsts birojā iesniedza Latvijas Republikas Vides ministrijai adresētu iesniegumu par atzinuma apstrīdēšanu.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem “Baltic Pulp” izpilddirektors Juka Laitinens paskaidroja, ka iebildumus izraisa IVN valsts biroja prasība celulozes balināšanas procesā obligāti izmantot tikai bezhlora balināšanas paņēmienu jeb tā dēvēto TCF metodi. Šī prasība arī nozīmē uzņēmuma iecerētās elementāro hloru nesaturošās balināšanas metodes ECF lietošanas aizliegumu. J. Laitinens norādīja, ka nav iemesla dot priekšroku TCF metodei, ņemot vērā, ka ECF ir Eiropas Savienības akceptēts pašlaik pasaulē vispopulārākais celulozes balināšanas paņēmiens. Viņš paskaidroja, ka TCF metode celulozes rūpniecībā tika ieviesta astoņdesmitajos gados kā alternatīva tiešām toksiskās hlorgāzes izmantošanai. Taču vēlāk izstrādātā ECF metode arī ļauj novērst notekūdeņu toksiskumu. Turklāt bezhlora tehnoloģijas izmantošana paaugstina ražošanas izmaksas un šādas balināšanas rezultātā iegūtais produkts ir neizturīgāks. Tāpēc, atzina J. Laitinens, IVN valsts biroja prasības ievērošana iedragātu “Baltic Pulp” konkurētspēju tirgū. Viņš arī apgalvoja, ka kopš 1996. gada, visticamāk, nav uzcelta neviena uz TCF tehnoloģijas izmantošanu orientēta ražotne un šis balināšanas paņēmiens pasaulē acīmredzami kļūst nepopulārs. J. Laitinens sacīja, ka nav godīgi attiecībā pret rūpniecību un visu sabiedrību aizliegt labākās ražošanas tehnoloģijas izmantošanu, un pauda cerību, ka Latvijas varas institūciju sapratne dos iespēju valstij svarīgo un izdevīgo projektu realizēt.
Jāpiebilst, ka akciju sabiedrība “Baltic Pulp” tika izveidota 2000. gadā ar mērķi sagatavot realizācijai celulozes rūpnīcas projektu. Uzņēmuma kontrolpakete – 67 procenti akciju – pieder Somijas koncernam “Metsäliito Group”, bet atlikušie 33 procenti ir Latvijas valsts īpašumā. Pērnā gada oktobrī valdība nolēma šīs akcijas pārdot. Šobrīd Privatizācijas aģentūra akcijas ir sagatavojusi privatizācijai, taču process apstājies, jo nav skaidrs rūpnīcas projekta liktenis.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv