Valsts sekretāru 2004.gada 17.jūnija sanāksmē

Finanšu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par iepirkuma procedūrām, kas piemērojamas pasūtītāja finansētiem projektiem”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 5.2 pantā noteikto pilnvarojumu, kas paredz, ka gadījumos, kad pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības strukturālo instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē projektus, kas nav minēti šā likuma 5.1 pantā, iepirkumu procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību pasūtītāju līdzekļu vai Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļu izlietojuma caurskatāmību un efektivitāti gadījumos, kad minēto finansējumu saņem uzņēmējs (komersants), kas nav likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” subjekts. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz pirmsiestāšanās finanšu instrumentu apgūšanas procesā gūto pieredzi Lauku atbalsta dienestā un Centrālajā finanšu un līguma aģentūrā. Sagatavojot noteikumu projektu, ņemti vērā Eiropas Savienības struktūrfondu vadības vadošās iestādes, pirmā un otrā līmeņa starpniekinstitūciju atbildīgo amatpersonu ieteikumi. Noteikumi regulē iepirkuma procedūras, kuras jāpiemēro valsts vai pašvaldību pasūtītāju līdzekļu vai Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļu saņēmējam, kā arī regulē šo procedūru norisi.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.jūnijam.

Iekšlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”.

Imigrācijas likumā noteikts, ka ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tomēr ir vairākas kategorijas cilvēku, piemēram, invalīdi ar totālu afāziju (runas spēju zudums vai runas spēju traucējumi galvas smadzeņu bojājuma dēļ) vai invalīdi sakarā ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu, kuri nevar šādu pārbaudījumu nokārtot.

Likumprojekta mērķis ir ietvert Imigrācijas likumā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt to personu kategorijas, kuras būtu atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudēm.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par fiktīvās uzņēmējdarbības problemātiku un risinājumiem”.

Lai rastu iespējamos risinājuma variantus cīņā ar fiktīvo uzņēmējdarbību, tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādāja Informatīvā ziņojuma projektu par fiktīvās uzņēmējdarbības problemātiku.

2004.gada 8.janvārī minētais projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nosūtīts saskaņošanai Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Ministru prezidenta biedra birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Valsts politikas koordinācijas departamentam. Ņemot vērā, ka minētās institūcijas savos atzinumos par projektu izteica būtiskus iebildumus, tas tika pārstrādāts atkārtotai uzsaukšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Apzinot galvenās problēmas šajā jomā, tika konstatēts, ka būtiskākais priekšnosacījums šīs situācijas uzlabošanā ir veikt reformas, kas balstītos uz uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanu, maksimāli samazinot jebkādus birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai.

Kā galvenos problēmjautājumus darba grupa izvirzīja četrus:

• uzņēmuma darbības organizēšana, darbojoties citas personas aizsegā:

1) dažādu ar uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai komercsabiedrības reģistrāciju saistītu darbību veikšana Uzņēmumu reģistrā un citās valsts pārvaldes institūcijās, izmantojot nederīgu personu apliecinošu dokumentu. Problēma galvenokārt saistās ar mirušas personas personu apliecinoša dokumenta nelikumīgu izmantošanu, tādēļ nepieciešams panākt, lai Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā iekļautie dati vienmēr būtu aktuāli, kā arī to, lai Nederīgo dokumentu reģistrā iekļautie dati par dokumentiem būtu publiski pieejami jebkurai personai;

2) reģistrējot uzņēmumus komercreģistrā, kā arī veicot cita rakstura darbības, ir iespējams izmantot dokumentus ar ārvalstī apliecinātu personas parakstu. Šādi dokumenti iegūst publiska dokumenta raksturu, un tāpēc, ja parakstu uz tā ir apliecinājis ārvalsts zvērināts notārs, tas ir legalizējams. Saistībā ar minēto būtiska ir legalizēšanas kārtība. Jautājums ir cieši saistīts ar Latvijas Republikai saistošajiem noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, tomēr lielāku konkrētību ieviestu likuma par ārvalstu dokumentu legalizēšanas kārtību izstrāde;

3) mirstot uzņēmuma pārvaldes loceklim, attiecīgā uzņēmuma dalībnieki parastajā kārtībā mirušās personas vietā ievēlē jaunu un piesaka to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā, taču prakse liecina, ka ne vienmēr šī kārtība tiek ievērota. Jāpanāk, lai kontroles un drošības iestādēm ir iespēja operatīvi iegūt informāciju no Iedzīvotāju reģistra par personas statusu un no Uzņēmumu reģistra par personas pārstāvības tiesībām. Jāveic grozījumi normatīvajos aktos, lai Uzņēmumu reģistram savos reģistros būtu tiesības izdarīt attiecīgos ierakstus par šādas fiziskās personas nāvi vai par personas tiesību ierobežojumu;

4) pastāv risks notariāla apliecinājuma viltojumam Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem. Šo problēmu iespējams risināt, izveidojot kārību, kādā Uzņēmumu reģistrs pārbauda, vai konkrētais zvērinātais notārs minēto apliecinājumu ir devis.

• Licencēšana:

Daudzi uzņēmējdarbības veidi Latvijas Republikā ir licencējami, taču šobrīd nav vienotas pieejas licencēšanas procesam. Būtu lietderīgi izstrādāt vienotus komercdarbības licencēšanas principus, kas būtu jāievēro, veicot uzņēmējdarbības licencēšanu. Papildus nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka informāciju par izsniegtajām licencēm iesniedz Uzņēmumu reģistrā, savukārt jebkura ieinteresētā persona par šīs licences esamību varētu pārliecināties caur Uzņēmumu reģistru.

• Uzņēmumu darbības apturēšana:

Galvenais problēmjautājums ir saistīts ar fiktīvās uzņēmējdarbības definēšanu. Krimināllikuma 209.pantā ietvertais definējums ir saistīts tikai ar pārkāpumiem uzņēmuma dibināšanā, turklāt Krimināllikumā ir paredzēta tikai fizisko personu atbildība par fiktīvas uzņēmējdarbības veikšanu.

Nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jānosaka kārtība, kādā uzņēmumu darbība tiek apturēta un uzņēmumi tiek likvidēti, konstatējot fiktīvas uzņēmējdarbības pazīmes. Tāpat jānosaka, ka informācija par personai piemēroto administratīvo vai kriminālo sodu — aizliegt nodarboties ar uzņēmējdarbību (komercdarbību), kā arī ieņemt amatus uzņēmumos — ir fiksējama Komercreģistrā.

• Ar norēķinu kontiem saistītā problemātika:

Daudzi uzņēmumi bankās atver norēķinu kontus, kurus neuzrāda Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās un caur kuriem plūst lielas naudas summas gan par piegādātām precēm, gan pakalpojumiem, tādēļ jāveic grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ka visi uzņēmumu konti tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz iegūtās profesionālās pieredzes ilgumu un veidiem atsevišķās ekonomiskās darbības jomās”.
Noteikumu projekts attiecas tikai uz tām reglamentētajām profesijām, kuras atbilstoši likumam “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ir iekļautas Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumos Nr.337 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām”.
Noteikumu projekts nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidus Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās Latvijas Republikā, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi atsevišķās ekonomiskās darbības jomās.
Noteikumi attiecas uz tām šo noteikumu pielikumos minētajām ekonomiskās darbības jomām, kurās ir noteiktas prasības attiecībā uz pretendenta vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm.
Par uzņēmuma vadības darbu šajos noteikumos minētajās ekonomiskās darbības jomās ir uzskatāmas šādas profesijas vai amati: uzņēmuma vadītājs (menedžeris) vai uzņēmuma filiāles vadītājs; uzņēmuma īpašnieka pārstāvis vai vadītāja vietnieks, ja šis amats ir saistīts ar atbildību, kas ir līdzvērtīga īpašnieka vai vadītāja atbildībai; uzņēmuma darbinieks vadošā amatā, kuram ir komerciāla un/vai tehniska rakstura pienākumi un kurš atbild par vismaz vienu uzņēmuma nodaļu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Tirgotāju asociācijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā noteiktās informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā reglamentētā profesijā, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, un šo institūciju tiesības un pienākumus pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ir noteikta cita ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtība.
Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteikto prasību izpildi, ar šiem noteikumiem netiks pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu normas, un noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžetu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Izglītības inovācijas fonda likumā”.
Izglītības inovācijas fonda likuma redakcija ir pretrunā ar Valsts Pārvaldes iekārtas likumu. Nepieciešams precizēt fonda statusu un padotību.
Likumprojekts paredz, ka Izglītības inovācijas fonds būs atvasināta publiska persona, kuras darbības pārraudzību Ministru kabinets īstenos ar izglītības un zinātnes ministra starpniecību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.
Likuma 26. panta pirmajā daļā izdarīts grozījums, kas ir nepieciešams, lai saskaņotu minētā likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, nosakot, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas realizē valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.
2005.gada 1.janvārī stāsies spēkā likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. 2003.gada nogalē tika identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas radīja šķēršļus šī likuma efektīvai piemērošanai. Ņemot vērā, ka likuma normās ietvertās funkcijas attiecas uzreiz uz vairākām institūcijām, nebija aprēķināts likuma īstenošanai nepieciešamais finanšu līdzekļu apjoms. Tāpēc ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurai dots uzdevums izstrādāt likumprojektu par grozījumiem likumā attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi un tam nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.
Minētā likuma normas paredz iespēju bērniem ar sociālās uzvedības traucējumiem, kuri izdarījuši:
• noziedzīgu nodarījumu un kurus tiesa atbrīvojusi no piespriestā soda;
• noziedzīgu nodarījumu un kurus tiesa notiesājusi nosacīti;
• Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, attiecībā uz kuru prokurors vai ar prokurora piekrišanu izziņas izdarītājs pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu tiesai;
• pārkāpumu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas vai materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai,
– piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kuri orientēti uz sociālās uzvedības korekciju un bērna orientāciju uz likumpaklausīgu dzīvesveidu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām vēlētāju reģistrā tiek iekļautas, aktualizētas un glabātas ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kas nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.
Likumprojekts paredz arī papildināt vēlētāju reģistrā iekļaujamās ziņas, nosakot, ka reģistrā iekļauj ziņas par pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 28.jūnijam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.33 “Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā””.
Noteikumu spēkā esošā redakcija nosaka, ka vispārējās vidējās izglītības iestādes izlaiduma klašu izglītojamiem latviešu valodas prasmi pārbauda centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena komisija. Izglītojamam tiek izsniegts Izglītības un zinātnes ministrijas sertifikāts, kas apliecina centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu latviešu valodā un literatūrā.
No 2004. gada saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39.panta otro daļu arī pēc vispārējās pamatizglītības programmas apguves izglītojamie saņem Izglītības un zinātnes ministrijas sertifikātu, kas apliecina centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu latviešu valodā un literatūrā.

Tā kā no sertifikātā esošajiem sešiem valodas prasmes vērtējuma līmeņiem četri augstākie (A, B, C un D) atbilst naturalizācijas prasībām, tad arī šajā gadījumā būtu piemērojama kārtība, kas noteikta Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”.
Noteikumu projekts tika izstrādāts nolūkā dot pamatizglītības iestādes izlaiduma klašu izglītojamiem tiesības, uzsākot naturalizācijas procedūru, iesniegt Naturalizācijas pārvaldē Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu par centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu latviešu valodā un literatūrā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumos Nr.13 “Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība””.
Noteikumu projekta izstrādāšana bija nepieciešama nolūkā vienkāršot Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtību un saskaņot noteikumus ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts paredz personai tiesības iesniegt iesniegumu jebkurā Naturalizācijas pārvaldes reģionālajā nodaļā, kas ļaus pašam iesniedzējam izvēlēties nodaļu, kurā viņam iesniegt iesniegumu.
Projekts saskaņā ar Personu apliecinošo dokumentu likuma normām paplašina iesniedzēja iespēju iesniegt ne tikai pasi, bet jebkuru personu apliecinošu dokumentu.
Tā kā 2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums “Grozījumi Civillikumā”, kas paredz jaunu bērnu pārstāvības tiesību īstenošanas tiesisko regulējumu, noteikumu spēkā esošā redakcija tiek precizēta atbilstoši Civillikuma jaunajai redakcijai.
Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk lēmumu atzīt personu par Latvijas pilsonību zaudējušu sakarā ar atteikšanos no tās pieņems nevis tieslietu ministrs, bet Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks, kas paātrinās iesniegumu izskatīšanas procesu. Par konkrētas lietas izskatīšanu ir atbildīga Naturalizācijas pārvalde, tādēļ ir iespējams deleģēt lēmuma pieņemšanu par personas atzīšanu par Latvijas pilsonību zaudējušu Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam.
Sakarā ar Administratīvā procesa likuma stāšanos spēkā 2004.gada 1.februārī noteikumu spēkā esošā redakcija tiek precizēta atbilstoši tā normām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par lauksaimniecības tiešajiem atbalsta maksājumiem 2005.gadā”.
Eiropas Savienības tiesību akti nosaka, ka jaunajām dalībvalstīm ir vairākas izvēles iespējas, kādu maksājumu shēmu ieviest 2005.gadā un turpmāk. Tādēļ tām jāizvēlas viena no tiešo maksājumu shēmām, jo jaunās dalībvalstis var ieviest:
1) vienotā platības maksājuma (turpmāk tekstā VPM) shēmu;
2) Kopējās lauksaimniecības reformas (KLP) vienotā maksājuma (turpmāk tekstā VM) shēmu;
3) tiešos maksājumus pēc standarta shēmas, kāda ir spēkā Eiropas Savienībā 2004.gada 30.aprīlī.
Tā kā standarta maksājumu shēma būs spēkā līdz 2007.gadam, tad šādas maksājumu shēmas administrēšanas sistēmas izmaksas var būt pārāk lielas, salīdzinot ar Latvijas tiešo maksājumu kopējo apjomu, un nav lietderīgi ieviest vienotu administrēšanas sistēmu standarta shēmai uz diviem gadiem. Tādēļ koncepcijā netiek piedāvāts risinājuma variants par standarta maksājumu shēmu, bet ir divi risinājuma varianti – VPM un KLP reformas VM shēmas. Katram risinājuma variantam koncepcijas informatīvajā daļā ir dots risinājuma detalizēts apraksts atsevišķā nodaļā, izvērtējot gan administratīvo kapacitāti, gan nepieciešamos finanšu resursus, gan ieguvumus un problēmas, kā arī nepieciešamos tiesību aktus risinājuma īstenošanai.
1. risinājums – Vienotais platības maksājums.
Pievienošanās ES līgums nosaka, ka jaunās dalībvalstis var piemērot vienoto platību maksājumu, sākot ar 2004.gadu, standarta tiešo maksājumu shēmas vietā. VPM shēmas piemērošanas periods ir līdz 2006.gada beigām ar iespēju to divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to pieprasa.
VPM maksā vienu reizi gadā, kuru aprēķina, ikgadējo finanšu aploksni dalot ar attaisnoto lauksaimniecības zemi. Lauksaimniekam ir tiesības saņemt VPM par lauksaimniecības zemi, kas tiek uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī. Pievienošanās ES līgums un Regulas Nr.1782/2003 143.c pants nosaka, ka jaunās dalībvalstis atsevišķām nozarēm var maksāt arī papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM).
Lai īstenotu VPM shēmu, tai skaitā arī PVTM, provizoriski 2005. un 2006.gadā ir nepieciešami 96,5 miljoni EUR un 115,2 miljoni EUR. Finansēšanas avoti ir paredzēti šādi: 2005.gadā – 50,5 miljoni EUR no ES līdzekļiem un 46,0 miljoni EUR no valsts budžeta līdzekļiem, 2006.gadā 54,8 miljoni no ES līdzekļiem un 60,4 miljoni EUR no valsts budžeta līdzekļiem.
2. risinājums – KLP reformas vienotais maksājums.

Otra izvēles iespēja ir VM tiešo maksājumu shēma, par kuru 2003.gada 26.jūnijā tika panākta vienošanās par kopējās lauksaimniecības politikas reformas jauninājumiem, kas oficiāli atspoguļoti Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) regulā Nr.1782/2003, un kura paredz jaunus tiešo maksājumu piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus lauksaimniekiem.
Gan esošās, gan jaunās dalībvalstis var nolemt, ka KLP reformas VM shēmu ievieš jau ar 2005.gadu vai arī vēlāk, taču ne vēlāk kā ar 2007.gada janvāri. KLP reformas VM shēmas nosacījumi ir nedaudz citādāki kā VPM shēmai, bet pamata princips ir vienāds: VM maksā par attaisnotās zemes ha. Jaunajām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir noteikti nacionālie griesti, piemēram, 2005.gadā Latvijai tie ir 33,9 miljoni EUR. Saskaņā ar regulas 1782/2003 71d panta prasībām Latvijai no šiem nacionālajiem griestiem ir jāizveido valsts rezerve, kuru veido, lineāri samazinot nacionālos griestus, bet ne vairāk kā 3%. Valsts rezerve ir paredzēta specifiskiem mērķiem, kuru var izmantot, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, pirmajā VM shēmas piemērošanas gadā piešķirot to specifiskām nozarēm, kurā ir radusies sliktāka situācija sakarā ar pāreju uz VM shēmu. Tāpat kā VPM shēmas gadījumā, arī VM shēmas gadījumā pastāv iespēja piemaksāt PVTM.
Lai īstenotu VM shēmu, tai skaitā arī PVTM, 2005.gadā un 2006.gadā provizoriski būs nepieciešami 90,6 miljoni EUR un 105,3 miljoni EUR. Finansēšanas avoti ir paredzēti šādi: 2005.gadā – 44,6 miljoni EUR no ES līdzekļiem un 46,0 miljoni EUR no valsts budžeta līdzekļiem, 2006.gadā 44,9 miljoni no ES līdzekļiem un 60,4 miljoni EUR no valsts budžeta līdzekļiem.
Izvērtējot iepriekšminētos risinājuma variantus, Zemkopības ministrija ierosina atbalstīt pirmā risinājuma variantu par vienotā platības maksājuma shēmas turpināšanu 2005. un 2006.gadā ar iespēju nepieciešamības gadījumā 2006.gadā pāriet uz KLP reformas vienotā maksājuma shēmu, jo:
– tiktu ņemts vērā lauksaimnieku organizāciju viedoklis;
– lauksaimnieki būs labāk apguvuši jaunos tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumus pēc ES prasībām, nebūs radikālu izmaiņu lauksaimniecības tiešo atbalsta maksājumu politikā 2005.gadā;

– joprojām jaunajām dalībvalstīm svarīgi Regulas 1782/2003 panti par KLP reformu nav skaidri formulēti, un nav Komisijas skaidrojuma;
– ja ar 2005.gadu ievieš KLP reformas VM, tad ar 2005.gada janvāri jānodrošina atbilstoša administrēšanas sistēma, kas nozīmē, ka ir jābūt izveidotai savstarpējās atbilstības sistēmai, lopkopības maksājumu shēmu administrēšanas sistēmai, piena maksājumu shēmai, tiesību reģistram, kas ir laikietilpīgs process un 2005.janvārī nebūs vēl īstenots;
– vēl nav apkopoti un pieejami dati par 2004.gada pieteikumiem, kas būtu ļoti noderīgi KLP reformas ietekmes izvērtēšanā. Tādi varētu būt apkopoti ap 2004.gada jūliju vai vēlāk, atkarībā no maksājumu veidiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments