Lauku spēkam un nākotnei

Mārtiņš Roze Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Nacionālās likumdošanas laikus veikta un korekta saskaņošana ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām, tādējādi novēršot iespēju Latvijai pārmest par klaju ES likumdošanas neievērošanu, – tas ir galvenais panākums, kas veikts valdības pirmajās simt dienās, 18. jūnijā preses konferencē informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Būtiska bijusi veterinārās un higiēnas likumdošanas saskaņošana, kas galvenokārt saistīta ar pārtikas ražošanu un tās apriti.
Zemkopības ministrs atzina, ka paveiktais ir loģisks turpinājums jau iepriekš iesāktajam.

Tiešo maksājumu gaidās

M.Roze informēja, ka pabeigti visi sagatavošanās darbi, lai Latvijas zemnieki, lauku uzņēmēji, pārtikas pārstrādātāji un ražotāji varētu saņemt gan nacionālo finansējumu, gan Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Akreditēts Lauku atbalsta dienests, kā arī sagatavoti visi nepieciešamie normatīvie akti. Tas gan varēja notikt agrāk, tādējādi sekmējot ātrāku līdzekļu piesaisti. Patlaban Lauku atbalsta dienests jau pilnā apjomā administrē tiešos maksājumus un ES strukturālo fondu projektus.
Zemkopības ministrs uzteica sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, kas sekmējusi lauku iedzīvotāju informētību par Eiropas Savienības jautājumiem, jo īpaši par tiešajiem maksājumiem un to iespējamo saņemšanu. Visi reģionālie laikraksti publicējuši šo informāciju. Rezultātā tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā līdz 15. jūnijam saņemts 69 761 pieteikums vienotajam platībmaksājumam.
Pēc statistikas datiem, zemnieku saimniecību skaits pārsniedz 150 tūkstošus. Tomēr ne visi zemes īpašnieki pieteikušies. Šo priekšrocību izmantojuši zemju apsaimniekotāji, kas zemi nomā vai darbojas uz citu līgumu pamata. Aprēķini liecina: pieteikumi aptver 1,47 miljonus hektāru zemju. Tātad nav pamata bažām par to, ka, piesakoties mazākam pretendentu skaitam uz pabalstu saņemšanu, netiks izmantotas visas Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas, kas tiek piešķirtas tiešajiem maksājumiem par lauku zemes hektāru.
Analizējot pieteikšanās dinamiku no aprīļa līdz maijam, zemkopības ministrs atzīmēja, ka līdz 15. maijam bija pieteikusies tikai puse no visiem pretendentiem. Savukārt otra puse pieteicās pēdējās trijās četrās dienās. Turklāt Lauku atbalsta dienests rada iespēju 22. un 23. maijā strādāt bez brīvdienām līdz pēdējam apmeklētājam.
Apkopota informācija par ES struktūrfondu pieteikumiem. Līdz 15.jūnijam iesniegti 635 projekti, tas ir ievērojams skaits. Patlaban gan nav iespējams pateikt, cik lielu finansējumu tie saņems, jo projekti vēl nav novērtēti. Lauku atbalsta dienests pašlaik nodarbojas ar projektu novērtēšanu, un tuvākajā laikā jau būs zināmi pirmie pretendenti uz ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanu. M.Roze apgalvoja, ka īpaši lielas cerības lauksaimniekiem ir uz ražas novākšanas tehnikas — kombainu, graudu kalšu — iegādi. Tā ir viena no aktuālākajām problēmām, ko varēs atrisināt ar šo ES struktūrfondu līdzdalību.
Protams, tas nenotiks uzreiz pirmajā gadā, jo ES fondos paredzētajam finansējumam jābūt pieejamam iespējami plašākam ražotāju skaitam. Tāpēc Zemkopības ministrija iecerējusi ierobežojumus Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda divās apakšprogrammās — “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”. Pretējā gadījumā var notikt tā, ka jau pirmajā pusgadā tiek izlietota visa fondos paredzētā nauda.
M.Roze teica: “Ja ir liels pieprasījums, tad jāceļ cena augšā.” Tas nozīmē, ka šajā gadījumā projektiem tiks samazināts līdzfinansējums no ES struktūrfondiem no 50% līdz 40%. Pēc Zemkopības ministrijas informācijas, projektā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” 2004.–2006. gadam pieejamais finansējums ir 27,204 miljoni latu, bet apakšprogrammā “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” – 17,81 miljons latu.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un lauku sabiedriskajām organizācijām sagatavojusi Lauku attīstības plānu, kas iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai. Līdz Jāņiem plānam jābūt apstiprinātam, un jau drīzumā būs iespējams pēc tā strādāt.

Latvijas lauki Eiropā

Zemkopības ministrija sadarbībā ar lauku sabiedriskajām organizācijām un reģionālo presi sākusi lauku iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, kā tiek vērtēta nozares attīstība pēc iestājas Eiropas Savienībā. M.Roze atzina, ka šī informācija ļoti sekmēs tālāko Latvijas lauksaimniecības politikas virzību.
Notiek gatavošanās tradicionālajām ikgada reģionālajām konferencēm par tematu “Latvijas lauki Eiropā”. Šajos forumos Zemkopības ministrijas darbinieki informēs par priekšvērtējumu ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai, kā arī sniegs ieteikumus, kam jāpievērš uzmanība, sagatavojot projektus.
M.Roze arī informēja par Zemkopības ministrijas aicinājumu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei apzināt iespējas pilsētas skolas vecuma jauniešiem vasarā iesaistīties darbā lauku saimniecībās.
Šovasar ar šādu iniciatīvu nāca klajā Labklājības ministrija, kas ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību iesaistīja skolēnus dažādos darbos pilsētu uzņēmumos. Turklāt daļu no skolēna atalgojuma finansēja valsts.
Par vienu no lielākajām grūtībām ministrs uzskata valsts pabalsta samazināšanu vecākiem gadījumos, ja skolēns iesaistās vasaras darbos. Šajā jomā tomēr vajadzētu nākt pretī un veikt grozījumus likumdošanas aktos, jo citādi šī labā iniciatīva automātiski pārvēršas par sodu vecākiem. Tas vēl ir analizējamais un darāmais darbs. Tāpēc reāli šo projektu varēs īstenot nākamvasar.
Turpināsies sadarbība ar Latvijas mazpulkiem. 2004. gada “Sējēja” konkursā jau oficiāli ietverta arī mazpulku sacensība.

Ingrīda Rumbēna, “LV”