Par mūsu tautsaimniecību un kontrabandu

Vakar, 8. februārī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks preses konferencē informēja par Izraēlas vizītes rezultātiem un drīzumā plānotajiem VID pasākumiem, un VID Galvenās muitas pārvaldes (GMP) direktors Aivars Krastiņš pastāstīja par muitas darbinieku apmācību un pretkontrabandas darba rezultātiem.

Andrejs Sončiks , VID ģenerāldirektors, par darba vizīti Izraēlā teica:

— Muitas darbs noteikti ir vērtējams kā starptautiskas institūcijas darbs — lai nopietni strādātu muitas likumdošanas pārkāpumiem, ar muitas procedūras pārkāpumiem, nodokļu nemaksāšanu un kontrabandu, šis darbs jāveic starptautiskā apritē. Tieši tāpēc Latvijas valdība ir spērusi kārtējo soli, lai parakstītu līgumu par sadarbību muitas jautājumos. Šo līgumu modeli noteikusi Pasaules muitas organizācija, un tos sauc par starpvaldību savstarpējās palīdzības līgumiem muitas jautājumos. Līdz šim Latvijas valdība ir noslēgusi šādu līgumus ar 11 valstīm — ar Somijas Republiku (1994. g.), Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku (1994. g.), Ukrainu (1995. g.), Dānijas Karalisti (1995. g.), Zviedrijas Karalisti (1995. g.), Norvēģijas Karalisti (1996. g.), Uzbekistānu (1996. g.), Nīderlandes Karalisti (1997. g.), ASV (1998. g.), Baltkrievijas Republiku (1998. g.) un Apvienoto Karalisti (1999. g.). Viens no uzdevumiem, atrodoties divu dienu vizītē Izraēlā, bija darbs pie šā līguma sagatavošanas. Mums izdevās no Izraēlas muitas vadības saņemt oficiālu līguma projektu.

Kāpēc tieši ar Izraēlu un tieši šobrīd? Es minēšu jums dažus skaitļus, lai raksturotu Latvijas un Izraēlas uzņēmēju sadarbības dinamiku. Preču eksports no Latvijas uz Izraēlu 1997. gadā bija 1 040 765 latu apjomā, imports uz Latviju — 3 055 256 latu apjomā, attiecīgi 1998. gadā — eksports 774 042 latu, imports 11 622 912 latu apjomā, bet 1999. gada pirmajos 11 mēnešos — eksports 490 864, imports 7 369 238 latu apjomā. Lielāko Latvijas eksporta daļu (86,5%) uz Izraēlu veido kūdra (43,68%) un elektriskie instrumenti (42,8%), bet Latvija no Izraēlas importē lielākoties augļus, dārzeņus un riekstus (85,95%). Redzams, ka Latvijas un Izraēlas sadarbība ir konstanta un ilgstoša. Tādēļ arī domājam par muitas starpvalstu līguma noslēgšanu.

Pēc mūsu valsts pieredzes, paredzam, ka līguma parakstīšana varētu notikt sešu mēnešu laikā. Procedūra paredz muitas ekspertu tālāku savstarpēju apmaiņu: Izraēlas muitas eksperti strādās Latvijā, līgumu precizējot Izraēlas vajadzībām, Latvijas eksperti savukārt ar konkrētu uzdevumu, lai pielāgotu līgumu mūsu valsts vajadzībām, pastrādās Izraēlā. Otrais posms būs līguma saskaņošana starp ministrijām, trešajā valdības pilnvarots pārstāvis šo līgumu parakstīs, un pēdējais, ceturtais, posms ir līguma ratificēšana Saeimā. Visa šī procedūra varētu ilgt pusgadu.

Mēs ar Izraēlas muitas vadību vienojāmies arī par memoranda parakstīšanu starp muitu administrācijām, tas paredzēts šā starpvalstu līguma ietvaros. Šāds memorands var tikt un var arī netikt noslēgts, ja abas valstis to neuzskata par lietderīgu. Mēs strādāsim, lai memorands starp muitu administrāciju vadībām tiktu sagatavots un noslēgts reizē kopā ar līgumu.

Gribu vēl informēt, ka bez jau noslēgtajiem 11 starpvalstu līgumiem par muitas jautājumiem un pašlaik sagatavojamo līgumu ar Izraēlu mēs konstruktīvi un regulāri sadarbojamies ar vairāk nekā 30 valstu muitu vadībām. Līgums, protams, ir sadarbības juridiskais pamats, taču tas, ka nav noslēgti līgumi, nenozīmē, ka nav nekādas sadarbības. Sadarbojamies galvenokārt informācijas apmaiņā ar nolūku novērst likumpārkāpumus, nodokļu nemaksāšanu, kontrabandu.

No Izraēlas muitas praktiskās darbības vienas dienas laikā guvām ieskatu divās lietās. Tās ir — informatīvās tehnoloģijas ieviešana Izraēlas muitā un muitas kontroles pasākumu organizācija praktiskā darbībā lidostā. Vairāk mēs nepaspējām aplūkot lielo attālumu un laika trūkuma dēļ. Attiecībā uz informatīvās tehnoloģijas lietojumu daudz kas Izraēlas muitā notiek līdzīgi kā Latvijā. Tomēr ir arī būtiskas atšķirības. Un galvenā atšķirība, kuru, mēs, iespējams, ieviesīsim arī Latvijā, ir pretkorupcijas praktiskā darba veikšana Izraēlas muitā no informatīvās tehnoloģijas viedokļa. Piemērs būtu šāds. Informatīvā sistēma Izraēlas muitā paredz un nodrošina to, lai muitnieks savā darbā nevarētu šodien zināt to, kas viņam būs jādara rīt. Jo muitnieka piedalīšanās konkrētā darbā un konkrētā iestādē tiek fiksēta datorā.

Tātad, ierodoties darbā, muitnieku maiņas priekšnieks ievada datora datu bāzē katra muitnieka konkrētos darbus — no cikiem un līdz cikiem, kurā vietā un kādi riska faktori jāanalizē katrā konkrētā pārbaudāmajā precē vai kravā. Tātad — lidostā no konkrētas valsts saņemtās preces, pastāvot konkrētiem riska faktoriem, jāpārbauda konkrētam muitniekam konkrētā laika periodā un veikto darbību rezultāti jāfiksē. Šā darba uzdevuma došanā tiek iesaistīti vairāki darbinieki, nevis viens muitnieks, kurš jau iepriekš varētu zināt nākamajā dienā veicamo. Tas būtiski atšķiras no pašreizējās Latvijas informatīvās sistēmas — mēs tik tālu tikuši neesam, bet jāatzīmē, ka virknē valstu, tajā skaitā arī ES valstu, arī vēl nav šādas sistēmas. Izraēla ir pirmā valsts, kura tik tālu tikusi. Patlaban mēs izvērtējam, cik šādas sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt, jo ne vienu reizi vien esam uzsvēruši, ka muitas sistēma ir jāsakārto un ka vainīgo ķeršana un sodīšana ir tikai viens no darbības veidiem. Ne mazāk būtiska ir pašas informatīvās sistēmas izveidošana, un ļoti varētu būt, ka mēs, ja finanses atļaus, pārņemsim Izraēlas pieredzi.

VID GMP direktors Aivars Krastiņš informēja par muitas darbinieku mācībām:

— Kāpēc par izglītību Latvijas muitā mēs runājam tieši tagad? Tādēļ, ka sestdien, 12. februārī, RTU telpās būs kārtējais Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta absolventu izlaidums, un šogad diplomus saņems 76 Latvijas muitas darbinieki. Īpaši gribu uzsvērt to, ka pirmo reizi 25 muitas darbinieki iegūs maģistra grādu ekonomikā, starptautiskā biznesa vadības specialitātē. Turklāt liela daļa absolventu ieņem vadošus amatus un savos maģistra darbos ir izstrādājuši veselu virkni konkrētu tēmu, piemēram, "Muitas punkta izveidošanas optimālās strukturālās un funkcionālās shēmas izstrādāšana", "Iekšējā tirgus aizsardzība Latvijā", "Latvijas Republikas tranzīta attīstības prognoze", "Ēnu ekonomikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību" u.tml. Mēs ar to lepojamies. Vienlaikus 12 beidzēji diplomus saņem par augstāko ekonomisko izglītību muitas vadīšanas specialitātē, un muitas koledžu beidz 39, iegūstot muitas ekspertu kvalifikāciju. Jāsaka, rezultāts ir tādēļ, ka VID gadiem ilgi ir realizējis stingru un noteiktu personāla vadīšanas un muitnieku izglītošanas politiku. Pirms sešiem gadiem Latvijas muitā ar augstāko ekonomisko vai juridisko izglītību strādāja tikai 30–40 (17%) darbinieku, bet tagad Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtā dažāda līmeņa diplomus ir saņēmuši gandrīz 600 Latvijas muitas darbinieku no 1800. Ja pieskaita klāt vēl tos, kuriem ir augstākā izglītība kādā citā specialitātē, tad pašlaik no visiem muitas darbiniekiem augstākā izglītība ir 36%, no tiem lielākajai daļai ir speciālā muitas izglītība. Vēl kāda interesanta likumsakarība. 1994. gadā personāla mainība bija 58%, 1999. gadā personāla mainības tendence ir krasi samazinājusies, sasniedzot 8%. Tās, manuprāt, ir izglītības un rūpīgās darbinieku atlases pozitīvās sekas. Ja aplūkojam muitas darbinieku vecuma struktūru, tad redzam, ka 1200 darbinieku ir vecumā līdz 40 gadiem. Tātad Latvijas muita ir gados jauna un izglītota un mums ir visi priekšnoteikumi, lai attīstītos tā, kā Latvijas muitai pienākas.

Tagad runāšu par pretkontrabandas pasākumu rezultātiem. Jūs jau zināt, ka 1999. gada nogalē tika izveidots Kontrabandas apkarošanas centrs (KAC) un mēs esam uzsākuši muitas pārkāpumu novēršanas daļas darbu, šai daļai jau vairākus mēnešus ir jauns vadītājs. 1999. gada novembrī Saeima izdarīja grozījumus likumā par VID, un tagad muitai ir gan operatīvās, gan izziņas darba tiesības. Mums ir uzlabojusies sadarbība ar citām tiesībsargājošajām institūcijām tieši kontrabandas apkarošanā. Apmēram pirms pusotra mēneša parakstījām līgumu ar Valsts robežsardzi par robežpārbaudes tehnoloģijas lietošanu, lai novērstu dublēšanos, bet saglabātu pietiekami stingru kontroli. Esam ar Valsts robežsardzi parakstījuši kopēju koncepciju un noteikumus par videotehnikas uzstādīšanu un izmantošanu muitas kontrolpunktos. Ir uzlabojusies sadarbība arī ar dažādām policijas struktūrām — gan ar VID Finansu policiju, gan ar Valsts policiju, tajā skaitā Ekonomisko policiju, Drošības policiju, Kriminālpoliciju utt.

Minēšu dažus piemērus. Šā gada 6. februārī KAC darbinieki kopā ar Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas organizētās noziedzības izmeklēšanas dienestu, mūsu Drošības policiju un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes darbiniekiem Daugavpils rajonā par spirta kontrabandas mēģinājumu aizturēja personu grupu. Īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ir ievietotas trīs personas, atsavinātas divas vieglās automašīnas, mikroautobuss, 2000 litri spirta. Par šo gadījumu jau ir ierosināta krimināllieta.

Mēs zinām, ka bija liels un pamatots satraukums par kontrabandas cukuru. Saeima pieņēma izmaiņas likumā, tagad Latvijā viena persona drīkst ievest ne vairāk kā trīs kilogramus cukura. Bet ir pilsoņi, kuri joprojām nespēj aizmirst saldo biznesu, un pagājušajā nedēļā tika aizturēts mikroautobuss ar vienu tonnu cukura bez izcelsmi apstiprinošiem dokumentiem, otra aizturētā krava ir 17 tonnas baltā cukura. Par šiem likuma pārkāpumiem tiek veikta izmeklēšana.

Ir, protams, vesela virkne dažādu citu kontrabandas gadījumu, tajā skaitā ir aizturētas metāla cauruļu, audumu utt. kravas. Ko gan Latvijā neieved!? Un pa vidu arī kuriozi gadījumi: 2. februārī Liepājas pretkontrabandas daļa aizturēja kādu pilsoni, viņš paskaidrojuma rakstīšanas laikā pēkšņi paķēra uz galda esošo preču pavadzīmi un to... apēda.

Es vēl gribētu piemetināt, ka pretkontrabandas lietās sadarbība ir uzlabojusies ar Lietuvas un Igaunijas muitām. Baltijas valstu muitu direktori pirms trim nedēļām tikās Tallinā. Mēs risinājām jautājumus, kas saistīti ar vienotu Baltijas tranzīta procedūru ieviešanu, un vienlaikus panācām vienošanos par to, ka šā gada februārī Rīgā notiks trīs Baltijas valstu muitas pretkontrabandas daļu darbinieku sanāksme, kurā izstrādās stratēģiju, kā kopīgi cīnīties pret kontrabandu. Jāsaka, ka mēs sakarā ar ASYKUDA programmas ieviešanu mēģinām apvienot savas datu bāzes un strādājam pie daudziem citiem kopīgiem pasākumiem Baltijas reģionā. Tātad — visu trīs Baltijas valstu muitas dienesti sāk ļoti cieši sadarboties. Un arī tajos konkrētajos kontrabandas gadījumos, ko iepriekš minēju, bija ļoti laba sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas muitām.

— Kā kopumā vērtējat KAC darba efektivitāti?

A.Krastiņš: — Centrs jau bija arī iepriekš. Taču jaunais KAC principiāli atšķiras no iepriekšējā kontrabandas apkarošanas koordinācijas centra, kurā strādāja septiņi vai deviņi cilvēki un kurš atradās pie Iekšlietu ministrijas. Pašlaik šis centrs ir pie VID, un to vada uzraudzības padome — ģenerālprokurors, finansu ministrs un iekšlietu ministrs. Šai struktūrai ir tādas pašas tiesības kā darbiniekiem, kas šo struktūru veido: VID darbinieki — muitas un Finansu policija, kā arī Iekšlietu ministrijas struktūru darbinieki. Līdz ar to šī struktūra var veikt gan operatīvo darbu, gan arī tad, kad muitas pārvaldes pārkāpumu novēršanas daļa ir atklājusi kontrabandas gadījumu ar kriminālnozieguma sastāvu, lietu nodot KAC. KAC šajā brīdī ir vajadzīgs, jo veic konkrētu darbu, un vienlaikus ir arī laba skola, lai sagatavotu cilvēkus, kuri nodarbosies ar izzināšanu un izpēti. Jo muitai pamazām visas šīs funkcijas jāpārņem, lai kļūtu par tādu organizāciju, kas veic visu darbu saistībā ar kontrabandas apkarošanu. Un tad KAC funkcijas būs koordinēšana, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, lai nodrošinātu visu drošības sargājošo iestāžu vienotu darbību. Un, tieši pateicoties KAC, visu veidu sadarbība starp dažādām institūcijām jau pašlaik ir ievērojami uzlabojusies.

A.Sončiks: — Es gribu uzsvērt vienu būtisku atšķirību. Ģenerālprokuratūrā ir izveidota Muitas lietu prokuratūra, kurā jau aktīvi strādā septiņi prokurori tieši muitas lietās. Tātad vienotas intereses muitas kontrabandas novēršanā pašlaik tiek realizētas arī caur prokuratūras uzraudzību — ne tikai kriminālās, bet arī administratīvās lietas. Piemēram, pagājušajā nedēļā bija tiesas process ar konkrētu lēmumu. Mūs kā valsts interešu pārstāvi lēmums neapmierināja, un mēs materiālus iesniedzām Ģenerālprokuratūrā, jo administratīvās lietas nav apelējamas, ir iespējama tikai prokurora sūdzība. Šis ir reāls piemērs, ka mēs savas intereses virzām caur Ģenerālprokuratūru. Ceru, ka konkrētajā administratīvās lietas gadījumā prokurors savu protestu iesniegs.

A.Krastiņš: — Runājot par Muitas lietu prokuratūru, gribu atkal atgriezties pie speciālās izglītības. Muitas lietas ir ļoti specifiskas. Neskaitot muitniekus, visām pārējām struktūrām, ja tās saskaras ar muitas jautājumiem, ir diezgan lielas problēmas. Tāpēc gan Muitas lietu prokuratūras darbiniekiem, gan KAC darbiniekiem, kuri nav muitnieki (policisti, robežsargi utt.), tiks organizētas speciālas mācības muitas lietās. Pirmās mācības varētu notikt aprīlī. Līdz ar to gan operatīvais, gan izziņas darbs, gan prokuratūras uzraudzības darbs muitas lietās kļūs arvien kvalificētāks.

— Kādas tiesības ir KAC darbiniekiem?

A.Krastiņš: — Viņiem ir tādas tiesības kā to attiecīgo struktūru darbiniekiem, no kurām šie darbinieki nāk. Ja KAC strādā muitas pārkāpumu novēršanas daļas darbinieki, tad šie cilvēki ir muitas štatā un veic tās funkcijas, kas viņiem pienākas. Tāpat pārējiem KAC darbiniekiem ir tiesības veikt tās funkcijas, kuras jāveic, atrodoties attiecīgajās struktūrās. Un tāpat KAC ir arī pieeja visām tām datu bāzēm, kuras ir attiecīgajās KAC pārstāvētajās struktūrās. Tātad KAC ir pieeja muitas, robežsardzes, dažādu policiju, ieskaitot Drošības policijas, datu bāzēm. Līdztekus vēl notiek starptautiskā sadarbība, par ko tika runāts preses konferences sākumā, dažādu starpvalstu līgumu, memorandu un nolīgumu ietvaros. Tā ka KAC rīcībā ir visa šī informācija.

— Vai KAC darbiniekiem ir tiesības pārmeklēt kāda uzņēmuma biroju?

A.Sončiks: — VID darbiniekiem, kas darbojas KAC, ir tādas tiesības. Taču KAC darbojas arī citu valsts iestāžu darbinieki, kuriem katram ir savas tiesības un pienākumi. Tātad — katras iestādes darbinieks, kurš strādā KAC, strādā, pamatojoties uz tās iestādes speciālo likumu, kurā viņš strādā pamatdarbā. Darbinieks savas tiesības automātiski paņem līdzi, darbojoties savas iestādes vārdā KAC.

Preses konferences noslēgumā Andrejs Sončiks iepazīstināja žurnālistus ar VID aktualitātēm un pasākumiem tuvākajā nākotnē:

— Nākamo plānoto pasākumu ietvaros piektdien, 11. februārī, Grebņevā paredzēta Latvijas un Krievijas muitas kontrolpunkta nodošana ekspluatācijā. Šis pasākums plānots starptautiskā līmenī, jo piekrišanu piedalīties devusi Krievijas vēstniecības Latvijā vadība, kā arī piedalīsies mūsu valsts augstākās amatpersonas — noteikti atklāšanā būs finansu ministrs un iekšlietu ministrs. Šī kontrolpunkta celtniecība izmaksāja 3,7 miljonus latu, no tiem 1 miljons ir ES līdzekļi. Šis ir kārtējais jau paveiktais darbs mūsu austrumu robežas nostiprināšanas projektā un VID modernizācijas projektā.

Otrs pasākums modernizācijas projekta ietvaros, kas arī notiks 11. februārī, ir VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu rajona nodokļu maksātāju apkalpošanas zāles atklāšana. Bet 16. februārī tika atklāta VID Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas klientu apkalpošanas zāle.

Vēl viens starptautiskais muitas jautājums, ko gribu pavēstīt, skar Latviju un Igauniju. Pēdējā informācija no Igaunijas muitas vadības ir tāda, ka februāra otrajā pusē Igaunijas muita gatava nodot lietošanā Valkas—Valgas muitas kontrolpunktu, kurš ir uzbūvēts saskaņā ar Latvijas un Igaunijas 1993. gadā noslēgto starpvalstu līgumu. Tajā paredzēts, ka Igaunijas muita uz Latvijas valsts zemes uzbūvē, izveido un nodod ekspluatācijā ES standartiem atbilstošu muitas punktu.

— Vai Grebņevas kontrolpunkta celtniecībā bija arī līdzfinansējums no Krievijas puses?

A.Sončiks: — Grebņevas kontrolpunkta celtniecībai 1 miljons latu bija ES, bet 2,7 miljoni — Latvijas nodokļu maksātāju nauda, kas tika iztērēta šim konkrētajam mērķim. Konkrēti Grebņevas kontrolpunkta celtniecībai līdzekļi no Krievijas budžeta nebija piesaistīti. Ja runājam par Latvijas austrumu robežu, tad saprotam Latvijas un Krievijas un Latvijas un Baltkrievijas muitas punktus. Šajā projektā Grebņeva ir priekšpēdējais muitas kontroles punkts, pēdējais projekta punkts ir Silene. Taču tieši Grebņeva ir pēdējais kontrolpunkts, kurš tiek celts ar ES un PHARE kopfinansējumu. Silenes muitas kontrolpunktam, kuru mēs plānojam nodot šā gada otrajā pusē, ir tikai Latvijas budžeta finansējums. Tātad šogad beigsies kontrolpunktu celtniecība, un pēc Silenes nodošanas ekspluatācijā varēs uzskatīt, ka Latvijas un Krievijas un Latvijas un Baltkrievijas robežām ir nepieciešamais muitas robežšķērsošanas kontrolpunktu nodrošinājums.

A. Krastiņš: — Ja runājam par Valku–Valgu vai arī par Ainažiem–Iklu, tad šie ir Latvijas un Igaunijas kopējie muitas kontrolpunkti, kuros katra no pusēm kontrolē savu importu. Arī Grenctāle ir kopējais kontrolpunkts Latvijai un Lietuvai. Ja runājam par Grebņevu, tad šis ir Latvijas muitas kontrolpunkts, nevis kopējais kontrolpunkts ar Krieviju.

Vēl gribu piebilst par starpvalstu līgumiem muitas jautājumos. Latvijai un Baltkrievijai ir gan starpvalstu līgums valdību līmenī, gan arī muitas administrāciju sadarbības memorands. Mēs esam vienojušies ar Baltkrievijas muitas vadību par to, ka turpinām attīstīt darbu šajā virzienā — tiek gatavots vēl viens līgums, kas vēl ciešāku padarīs mūsu sadarbību kontroles nodrošināšanā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Tajā pašā laikā diemžēl ar Krieviju līdz šim mums nav šāda starpvaldību līguma par sadarbību muitas jautājumos.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Personāla mainība Latvijas muitā

Personāla izglītības līmenis Latvijas muitā

Personāla vecuma struktūra Latvijas muitā