Par mierizlīgumu “Tilts Communications” lietā

Televīzijā, radio, laikrakstos un internetā tiek radīts priekšstats, ka valdība apzināti kavē tā sauktā mierizlīguma “Tilts Communications” lietā publiskošanu. Kā argumentus kritiķi min pat dažādus populistiskus izteikumus, piemēram, “profesionāli juristi smejas par argumentāciju atteikumam publiskot mierizlīgumu”. Plašsaziņas līdzekļi valdības un valdības pārstāvju argumentus min atrauti no konteksta, tādējādi radot šiem argumentiem neticamības un aizdomu pieskaņu.
Plašsaziņas līdzekļi diemžēl nemin faktu, ka Ministru kabineta 10.jūnija atklātajā sēdē Ministru prezidents Indulis Emsis informēja, kāpēc mierizlīgums līdz šim nav publiskots. Ministru prezidents par situāciju informēja tiktāl, cik to neierobežo Latvijas puses konfidencialitātes saistības.
Tādēļ būtu nepieciešams vēlreiz paskaidrot, kāpēc mierizlīgums vēl netiek publiskots. Arī šeit informācija tiek sniegta tiktāl, ciktāl to neierobežo Latvijas konfidencialitātes saistības.
Skaidrības labad jāteic, ka pastāv divi līgumi: 1) “Sadarbības Memorands starp Teliasonera AB un Latvijas Republiku” (turpmāk – Memorands) un 2) “Izlīguma Vienošanās starp Latvijas Republiku, SIA Lattelekom, Tilts Communications A/S, Teliasonera Finland OYJ, Teliasonera AB un Cable and Wireless PLC” (turpmāk – Mierizlīgums).
Valdība uzņēmusies sabiedrībai sniegt pēc iespējas vairāk informācijas par abiem šiem līgumiem, tātad gan Memorandu, gan Mierizlīgumu. Tai skaitā valdība apņēmusies šos līgumus publiskot. Tomēr jāņem vērā, ka arī iepriekšējā – Einara Repšes vadītā valdība, pieņemot lēmumu par minētās informācijas deklasifikācijas nepieciešamību, vienlaikus pieņēma lēmumu, ka šāda deklasifikācija veicama, ievērojot līgumā minētos noteikumus un Latvijas tiesību aktu normas par konfidencialitāti. Tas nozīmē, ka arī iepriekšējā valdība atzina, ka šos dokumentus ir iespējams publiskot, tikai ievērojot normatīvajos tiesību aktos noteikto un līgumā minēto publiskošanas kārtību. Šādu konsekvenci ievēro arī I.Emša valdība. Diemžēl, analizējot abu līgumu tekstu, jāsecina, ka pārsteidzīga to publiskošana – pašreiz – var radīt Latvijai negatīvas mantiskas sekas, negatīvu starptautisko publicitāti un, iespējams, pat jaunas tiesas vai šķīrējtiesas prāvas.
Kāpēc? Tāpēc, ka šo līgumu saturs, kā tas parasti ir šādos nozīmīgos starptautiskajos komercdarījumos, tiek aizsargāts ar konfidencialitātes noteikumiem. Diemžēl Latvija līdz šim no līgumslēdzējpusēm saņēmusi informāciju, ko nevar uzskatīt par skaidru beznosacījuma piekrišanu Memoranda un Mierizlīguma publiskošanai.
Starptautiskajās komerctiesībās Latvijai arguments nebūs, ka tā publiskoja līgumus sabiedrības spiediena dēļ, jo Latvijai šajos līgumos ir privāto tiesību subjekta, bet ne publisko tiesību subjekta statuss.
Ņemot vērā iepriekš teikto, valdība veic nepieciešamo, lai šādu skaidru beznosacījuma piekrišanu saņemtu no Memoranda otras līgumslēdzējpuses un no Mierizlīguma visām līgumslēdzējpusēm. Līdz šim saņemtā informācija neatbilst uzstādītajam kritērijam. Tieši tādēļ valdība piedāvājusi visām līgumslēdzējpusēm noslēgt izskaidrojoša rakstura līgumu, kurā būtu skaidri paredzēta Latvijas tiesība publiskot līgumus.
Šajā izskaidrojošajā līgumā būtu risināta vēl kāda problēma. Ņemot vērā abu līgumu tekstu, Mierizlīgums ir Memoranda sastāvdaļa. Tātad – ja darbību beidz Memorands, tas pats notiek ar tā sastāvdaļu – Mierizlīgumu. Ko tas nozīmē? To, ka no attiecīgā brīža pušu strīds nav uzskatāms par izbeigtu.
Kā jau apliecināja Ministru prezidents I.Emsis, pašreiz tiek aktīvi strādāts, lai noslēgtu minēto izskaidrojošo līgumu. Latvija ir informējusi pārējās līgumslēdzējpuses par to, ka nepieciešami nekavējoši risinājumi un ka tas vairs nedrīkst būt vairāku mēnešu jautājums. Puses izteikušas konceptuālu piekrišanu, un pašreiz notiek aktīvas sarunas par izskaidrojošā līguma saturu.
Nobeigumā vēl par kādu nepatīkami pārsteidzošu faktu. Latvijas Radio 1.programmas 16.jūnija raidījumā “Krustpunkti” jautājumu par Mierizlīgumu Ministru prezidentam uzdeva pazīstamā žurnāliste Baiba Strautmane. Sabiedrībā bieži diskutē par juristu ētiku, ierēdņu ētiku, politiķu ētiku. Bet vai, ņemot vērā formu, kādā žurnāliste uzdeva jautājumus vienai no augstākajām valsts amatpersonām, nebūtu laiks aktualizēt jautājumu arī par žurnālistu ētiku?! Aizdomas par žurnālista ētikas pārkāpumu pastiprina arī presē publicētā informācija par B.Strautmanes saistību ar kādu advokātu. Šis advokāts ir partneris pazīstamā Latvijas advokātu birojā. Savukārt birojs no Latvijas valsts saņēmis iespaidīgu summu, rakstāmu, protams, ar vairākām nullēm par pārstāvību “Tilts Communications” lietā, tai skaitā – par Mierizlīguma sastādīšanu.

Piebilde. Šī informācija ir Valsts kancelejas Juridiskā departamenta viedoklis un nav autentisks līgumu iztulkojums.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments