Kļūstam civilizētāki
Jāņu brīvdienas noritējušas
salīdzinoši mierīgi, liecina operatīvo dienestu statistika.
Vislielākās bažas pirms svētkiem bija saistībā ar iespējamo
masveida braukšanu reibumā un lielu ceļu satiksmes negadījumu
upuru skaitu, taču tas nav apstiprinājies. Proti, Līgo dienā un
Jāņu naktī autoavārijās bojāgājuši četri cilvēki – tieši tikpat,
cik šajā laikā divos iepriekšējos gados jeb gandrīz tikpat, cik
vidēji ikdienā.
Diemžēl vakar no rīta, bēgot no Ceļu policijas, uz ceļa
Sloka–Talsi avarēja kāda vieglā automašīna, kā rezultātā svētkos
bojāgājušajiem nākas pieskaitīt vēl divus.
Pārbaudot apmēram 3000 autovadītāju, likumsargi Līgo vakarā un
Jāņu naktī aizturējuši 155 pār mēru iereibušus braucējus, 33 no
tiem Rīgā. Viens autovadītājs bija lietojis narkotikas. Savukārt
satiksmes negadījumu skaits – 64 – Jāņu dienā bijis aptuveni
atbilstošs vidējam ikdienā. Tādējādi arī šogad, īstenojot Ceļu
policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas akcijas drošības
stiprināšanai, izdevies neatkārtot bēdīgi slaveno 2000.gada
“asiņaino Jāņu” statistiku, kad autoavārijās bojā gāja 26, bet
cieta vairāk nekā 130 cilvēku. Taču svētkos tomēr notikuši
vairāki nepatīkami incidenti. Smagus savainojumus Aizkraukles
rajonā guvis 14 gadus vecs pusaudzis, kurš reibumā pa ceļa
braucamo daļu pārvietojies ar skrituļslidām. Viņu notriekusi
automašīna. Savukārt Ogres rajonā automašīna uzbrauca diviem
gājējiem, kuri abi zaudējuši dzīvību. Incidents ar letālām sekām
noticis arī Liepājas rajonā, kur viens cilvēks gājis bojā,
mašīnai iebraucot upē.
Vissatraucošākais salīdzinoši lielā satiksmes negadījumos cietušo
skaita dēļ bijis 23.jūnijs, pastāstīja Katastrofu medicīnas
centra direktors Mārtiņš Šics. Savukārt 24.jūnijā Rēzeknē
avarējusi automašīna ar sešiem tajā braucošiem jauniešiem. Taču
citādi, lai arī ātrās palīdzības izsaukumu skaits vērtējams kā
visai liels, Rīgā ap 700 diennaktī, smagu traumu nav bijis daudz.
Turklāt nereti neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi
bijuši saistīti ar to, ka svētkos nestrādāja ģimenes ārsti un
virkne medicīnas iestāžu. Daudzi zvanītāji par pirmās palīdzības
sniegšanu konsultēti telefoniski. Valsts apdegumu centrā
ievietoti trīs cilvēki, kas cietuši smagāk, palīdzība vieglāku
apdegumu gadījumos sniegta arī rajonu slimnīcās. Savukārt ar
lēkšanu ūdenī un peldēšanos saistītu negadījumu tikpat kā nav
bijis vēsā laika dēļ. Nav fiksēts arī ievērojams bērnu
traumatisms, notikuši vien ikdienišķa rakstura savainojumi.
“Kopumā kļūstam civilizētāki, protam labāk atpūsties,” cerot, ka
tā ir stabila tendence, lēš M. Šics. Nav bijušas grupveida
saindēšanās ar pārtiku, nekvalitatīvu alkoholu, kas norādot arī
uz dzīves līmeņa celšanos, turklāt cilvēki arvien vairāk sākot
izvēlēties vieglāku alkoholu, atsakoties no neskaidras izcelsmes
spirta vai degvīna. Savukārt fakts, ka lielo svētku pasākumu
norises vietās Ogrē, Valkā un citur nav notikušas autoavārijas,
liecinot par policijas darba uzlabošanos.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv