Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.40/888–4813

Rīgā 2004. gada 15. jūnijā

Par starptautiskā dokumenta spēkā stāšanos

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 2002. gada 12. decembra Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras dalībvalstu konferencē pieņemto Starptautisko kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksu.

Kodekss stāsies spēkā Latvijas Republikā 2004. gada 1. jūlijā.

Juridiskā departamenta direktors R.Jansons

 

1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras dalībvalstu konferences 2. rezolūcija

(pieņemta 2002. gada 12. decembrī)

STARPTAUTISKĀ KODEKSA PIEŅEMŠANA KUĢU UN OSTAS IEKĀRTU AIZSARDZĪBAI

KONFERENCE,

PIEŅĒMUSI grozījumus 1974.gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — Konvencija) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai paaugstinātu kuģošanas drošību un aizsardzību,

ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas jaunajā XI–2 nodaļā ieviesto atsauci uz Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (International Ships and Port Facilities Security Code — ISPS kodekss), kas pieprasa, lai kuģi, kuģošanas kompānijas un ostas iekārtas atbilst Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa A daļas atbilstošām prasībām, kā noteikts ISPS Kodeksa A daļā,

UZSKATOT, ka Dalībvalstīm minētās nodaļas ieviešana būtiski veicinās kuģošanas drošību un aizsardzību un personu aizsardzības paaugstināšanu uz kuģiem un krastā,

IZSKATĪJUSI Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa projektu, ko sagatavojusi Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk — Organizācija) Jūras drošības komiteja, savā septiņdesmit piektajā un septiņdesmit sestajā sesijā, izskatīšanai un pieņemšanai Konferencē,

1. PIEŅEM Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (turpmāk — Kodekss), kura pilns teksts dots šīs rezolūcijas pielikumā;

2. AICINA Konvencijas dalībvalstu valdības ņemt vērā, ka Kodekss stāsies spēkā 2004. gada l. jūlijā līdz ar Konvencijas jaunās XI–2 nodaļas stāšanos spēkā;

3. LŪDZ Jūras drošības komitejai veikt Kodeksa pārskatīšanu, grozīšanu, ja tas ir atbilstoši;

4. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāram nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstu valdībām šīs rezolūcijas apstiprinātās kopijas un Konvencijas pielikumā doto tekstu;

5. PAPILDUS LŪDZ Ģenerālsekretāram nosūtīt šīs rezolūcijas un tās Pielikuma kopijas visiem Organizācijas dalībniekiem, kas nav Konvencijas Dalībvalstis.

Pielikums

Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss

Preambula

1. Diplomātiskajā konferencē par kuģošanas aizsardzību, kas notika Londonā 2002. gada decembrī, lai paaugstinātu kuģošanas aizsardzību, tika pieņemti jauni, 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, noteikumi un šis Kodekss.* Šīs jaunās prasības veido starptautisko struktūru, kuru izmantojot kuģi un ostas iekārtas var sadarboties, lai konstatētu un novērstu darbības, kas apdraud jūras transporta nozares aizsardzību.

2. Pēc 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem, Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk — Organizācija) Asambleja savā divdesmit otrajā sesijā 2001. gada novembrī vienprātīgi vienojās izstrādāt jaunus pasākumus kuģu un ostas iekārtu aizsardzības uzlabošanai, lai tos pieņemtu 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras Dalībvalstu konferencē (tā dēvētajā Diplomātiskajā konferencē) 2002. gada decembrī. Sagatavošanās Diplomātiskajai konferencei tika uzticēta Organizācijas Jūras drošības komitejai (JDK), pamatojoties uz Dalībvalstu, starpvaldību organizāciju un Organizācijas konsultantu statusā esošo nevalstisko organizāciju iesniegumiem.

3. JDK pirmajā ārpuskārtas sesijā, kas arī notika 2001. gada novembrī, lai paātrinātu attiecīgo aizsardzības pasākumu izstrādāšanu un pieņemšanu, izveidoja JDK Starpsesiju kuģošanas aizsardzības darba grupu. JDK kuģošanas aizsardzības darba grupas pirmā starpsesiju sanāksme notika 2002. gada februārī un tās diskusiju rezultāti tika paziņoti un izskatīti JDK septiņdesmit piektajā sesijā 2002. gada martā, kad iesniegto priekšlikumu tālākai izstrādāšanai tika izveidota speciāla darba grupa. JDK septiņdesmit piektajā sesijā, izskatot darba grupas ziņojumu, šo darbu ieteica turpināt nākamajā JDK starpsesiju darba grupas sanāksmē, kas notika 2002. gada septembrī. JDK savā septiņdesmit sestajā sesijā tieši pirms Diplomātiskās konferences izskatīja JDK starpsesiju darba grupas 2002. gada septembra sesijas rezultātus un JDK darba grupas paveikto, kas notika vienlaicīgi ar Komitejas septiņdesmit sesto sesiju 2002. gada decembrī, un vienojās, ka priekšlikumu galīgā versija izskatāma Diplomātiskajā konferencē.

4. Diplomātiskajā konferencē (no 2002. gada 9. līdz 13. decembrim) pieņēma arī 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74) noteikumu grozījumus, kas prasa paātrināt prasības ieviest automātiskās identifikācijas sistēmas, kā arī tika pieņemti jauni noteikumi SOLAS 74 XI–1 nodaļā par Kuģa identifikācijas numura marķēšanu un kuģa vēstures pierakstiem. Diplomātiskajā konferencē tika pieņemtas arī vairākas Konferences rezolūcijas, tai skaitā arī rezolūcijas par šī Kodeksa ieviešanu un pārskatīšanu, tehnisko sadarbību, kā arī par sadarbību ar Starptautisko darba organizāciju un Pasaules muitas organizāciju. Tika atzīts, ka šo divu organizāciju darba gaitā var rasties nepieciešamība pārskatīt un grozīt atsevišķus jaunos noteikumus, kas attiecas uz kuģošanas aizsardzību.

5. SOLAS 74 XI–2 nodaļas noteikumus un šo Kodeksu piemēro kuģiem un ostas iekārtām. Tika akceptēta SOLAS 74 paplašināšana, lai iekļautu tajā ostas iekārtas, pamatojoties uz to, ka SOLAS 74 piedāvāja visātrākos līdzekļus, kas nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības pasākumu spēkā stāšanos. Tomēr pēc tam tika panākta vienošanās, ka ar ostas iekārtām saistītie noteikumi ir attiecināmi tikai uz mijiedarbību starp kuģi un ostas iekārtu. Jautājums par ostas teritorijas aizsardzības tālāko regulāciju būs Starptautiskās jūras organizācijas un Starptautiskās darba organizācijas turpmākās sadarbības priekšmets. Tāpat tika nolemts, ka noteikumi neattiecas uz faktisko atbildes reakciju uz uzbrukumiem un atbilstošajiem sakārtošanas darbiem pēc šāda veida uzbrukumiem.

6. Sagatavojot noteikumus, jānodrošina to atbilstība 1978. gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar grozījumiem, kā arī Starptautiskajam drošas pārvaldes (International Safety Management — ISM) kodeksam un saskaņotajai pārbaužu un sertifikācijas sistēmai.

7. Noteikumi atspoguļo būtiskas izmaiņas starptautiskās kuģošanas nozares attieksmē pret aizsardzības jautājumiem jūras transporta sektorā. Tiek uzskatīts, ka tās var radīt būtisku papildu nastu atsevišķām Dalībvalstīm. Ir pilnībā atzīta tehniskās sadarbības nozīme, kas palīdzēs Dalībvalstīm ieviest noteikumus.

8. Noteikumu ieviešanai būs nepieciešama efektīva sadarbība un sapratne starp visām pusēm, kas iesaistītas darbībās ar kuģiem un ostas iekārtām vai izmanto tos, ieskaitot kuģa un ostas personālu, pasažierus, kravas pārvadātāju intereses, kuģa un ostas pārvaldi un personas, kas atbild par aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs. Ja esošā prakse un procedūras nenodrošina attiecīgo aizsardzības līmeni, tad nepieciešams tās izvērtēt un mainīt. Kuģošanas aizsardzības paaugstināšanas interesēs, kuģniecības un ostu nozarēm, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs jāuzņemas papildu pienākumi.

9. Ieviešot SOLAS 74 XI–2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā dotos aizsardzības noteikumus, jāņem vērā šī Kodeksa B daļā dotie norādījumi. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik lielā mērā šie norādījumi piemērojami, var mainīties atkarībā no ostas iekārtas vai kuģa rakstura, tā darījumu un/vai kravas rakstura.

10. Nekas no šajā Kodeksā teiktā nevar tikt tulkots vai piemērots veidā, kas pienācīgi neņem vērā starptautiskajos aktos ietvertās pamattiesības un pamatbrīvības, īpaši attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un bēgļiem, ieskaitot Starptautiskās darba organizācijas deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām, kā arī starptautiskos standartus attiecībā uz strādājošiem kuģošanā un ostā.

11. Atzīstot, ka 1965. gada Konvencija par jūras satiksmes atvieglošanu, ar grozījumiem, paredz, ka valsts iestādēm jāļauj ārvalstu kuģu apkalpes locekļiem izkāpt krastā, kamēr kuģi, ar kuriem tie ieradušies, atrodas ostā, ja ir nokārtotas ar kuģa ierašanos saistītās formalitātes un valsts iestādēm nav iemesla atteikt atļauju izkāpšanai krastā sabiedrības veselības, sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, Dalībvalstīm, apstiprinot kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, jāpievērš pienācīga uzmanība tam apstāklim, ka kuģa personāls dzīvo un strādā uz kuģa un tam ir nepieciešams atvaļinājums krastā un pieeja krastā esošajām jūrasbraucēju labklājības iestādēm, tai skaitā medicīniskās aprūpes iestādēm.

* Pilns šī kodeksa nosaukums ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss (International Ships and Port Facilities Code). Šī kodeksa abreviatūra, atsaucoties uz SOLAS 74, ar grozījumiem, XI–2/1 noteikumu, ir ISPS kodekss.

A daļa

Obligātās prasības attiecībā uz 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI–2 nodaļu

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Ievads

Šī Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa daļa satur obligātus noteikumus, uz kuriem dota atsauce 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI–2 nodaļā.

1.2. Mērķi

Šī Kodeksa mērķi ir:

1.2.1. izveidot starptautisku struktūru, veidojot sadarbību starp Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām administrācijām un kuģošanas un ostu nozarēm, lai atklātu draudus aizsardzībai un veiktu pasākumus pret aizsardzības incidentiem, kas vērsti pret starptautiskajos darījumos iesaistītiem kuģiem un ostas iekārtām;

1.2.2. iedibināt attiecīgos pienākumus un uzdevumus Dalībvalstīm, valsts iestādēm, vietējām pārvaldēm un kuģošanas un ostu nozarēm gan valsts, gan starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu kuģošanas aizsardzību;

1.2.3. nodrošināt savlaicīgu un efektīvu, ar aizsardzību saistītas informācijas vākšanu un apmaiņu;

1.2.4. nodrošināt aizsardzības novērtēšanas metodiku, lai būtu sagatavoti plāni un procedūras, kā reaģēt aizsardzības līmeņu maiņu gadījumos; un

1.2.5. nostiprināt pārliecību, ka ir veikti atbilstoši un samērīgi kuģošanas aizsardzības pasākumi.

1.3. Funkcionālās prasības

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, šis Kodekss paredz vairākas funkcionālās prasības. Ieskaitot šādas, bet neaprobežojoties ar:

1.3.1. informācijas vākšanu un izvērtēšanu, kas saistīta ar draudiem aizsardzībai, un šādas informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp atbilstošām Dalībvalstīm;

1.3.2. sakaru protokolu saglabāšanu uz kuģiem un ostas iekārtās;

1.3.3. novērst nesankcionētu piekļūšanu kuģiem, ostas iekārtām un to aizliegtajām zonām;

1.3.4. novērst neatļautu ieroču, aizdedzinošu ierīču vai sprāgstvielu nokļūšanu uz kuģiem vai ostas iekārtās;

1.3.5. nodrošināt ar trauksmes signalizācijas aktivizācijas līdzekļiem, reaģējot uz draudiem aizsardzībai vai aizsardzības incidentiem;

1.3.6. pieprasīt kuģa un ostas iekārtas aizsardzības plānus, kas izstrādāti, pamatojoties uz aizsardzības novērtējumu; un

1.3.7. pieprasīt apmācību, treniņus un vingrinājumus, lai nodrošinātu aizsardzības plānu un procedūru pārzināšanu.

2. Definīcijas

2.1. Šīs daļas mērķiem, ja vien nav nepārprotami noteikts savādāk:

2.1.1. Konvencija nozīmē 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem.

2.1.2. Noteikums nozīmē Konvencijas noteikumu.

2.1.3. Nodaļa nozīmē Konvencijas nodaļu.

2.1.4. Kuģa aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tādu pasākumu veikšanu uz kuģa, kas paredzēti, lai aizsargātu uz kuģa esošās personas, kravu, kravas transporta vienības, kuģa krājumus vai kuģi pret iespējamiem aizsardzības incidentiem.

2.1.5. Ostas iekārtas aizsardzības plāns nozīmē plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu to pasākumu veikšanu, kas paredzēti ostas iekārtas un kuģu, personu, kravas, kravas transporta vienību un kuģa krājumu aizsardzībai pret iespējamiem aizsardzības incidentiem ostas iekārtā.

2.1.6. Kuģa aizsardzības virsnieks nozīmē personu uz kuģa, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā atbildīgo par aizsardzību uz kuģa, tai skaitā par kuģa aizsardzības plāna ieviešanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un kas par savu darbu atbild kapteinim.

2.1.7. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kuru kuģošanas kompānija ir nozīmējusi kā personu, kas ir atbildīga, ka tiek veikts kuģa aizsardzības novērtējums, izstrādāts kuģa aizsardzības plāns, iesniegts apstiprināšanai un pēc tam ieviests un uzturēts, par sadarbību ar ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem un kuģa aizsardzības virsnieku.

2.1.8. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nozīmē personu, kas nozīmēta kā atbildīgā persona par ostas iekārtas plāna izstrādāšanu, ieviešanu, pārskatīšanu un uzturēšanu, kā arī par sadarbību ar kuģu aizsardzības virsniekiem un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem.

2.1.9. 1. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā visu laiku tiek uzturēti atbilstošie minimālie aizsardzības pasākumi.

2.1.10. 2. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā tiek uzturēti atbilstošie papildu aizsardzības pasākumi visu laiku, kamēr pastāv paaugstināts aizsardzības incidenta risks.

2.1.11. 3. aizsardzības līmenis nozīmē līmeni, kurā turpmākie īpašie aizsardzības pasākumi tiek uzturēti ierobežotā laika periodā, kurā aizsardzības incidents ir iespējams vai ir nenovēršams, pat ja nav iespējams identificēt tā konkrēto mērķi.

2.2. Termins “kuģis” šajā Kodeksā iekļauj arī XI–2/l noteikumā definētās mobilās urbšanas iekārtas jūrā un ātrgaitas kuģus.

2.3. Termins “Dalībvalstis”, kad tas tiek lietots no 14. līdz 18. punktam, atsaucoties uz ostas iekārtu, ietver atsauci “Atbildīgā institūcija”.

2.4. Terminiem, kas šajā daļā nav citādi definēti, ir tāda pati nozīme kā ir I un XI–2 nodaļā lietotajiem.

3. Piemērošana

3.1. Šo Kodeksu piemēro:

3.1.1. sekojošiem starptautiskos reisos iesaistītiem kuģu tipiem:

3.1.1.1. pasažieru kuģiem, tai skaitā ātrgaitas pasažieru kuģiem;

3.1.1.2. kravas kuģiem, tai skaitā ātrgaitas kuģiem, ar bruto tilpību 500 un vairāk; un

3.1.1.3. mobilajām urbšanas iekārām jūrā; un

3.1.2. ostas iekārtām, kas apkalpo šos starptautiskos reisos iesaistītos kuģus.

3.2. Neskatoties uz 3.1.2. punkta noteikumiem, lēmumu par Kodeksa šīs daļas piemērošanas apjomu Dalībvalsts teritorijā esošajām ostas iekārtām, un kuras, lai gan parasti izmanto kuģi, kas nav iesaistīti starptautiskos jūras reisos, dažreiz tiek izmantotas arī starptautiskajos reisos iesaistīto kuģu apkalpošanai, pieņem šī Dalībvalstis.

3.2.1. Dalībvalstis savus lēmumus, kuri attiecas uz 3.2. punktu, pieņem, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Kodeksa šo daļu.

3.2.2. Neviens no Dalībvalsts lēmumiem, kas pieņemts atbilstoši 3.2. punktam, nedrīkst pazemināt to aizsardzības līmeni, kāds paredzēts saskaņā ar XI–2 nodaļu vai Kodeksa šo daļu.

3.3. Šo Kodeksu nepiemēro kara kuģiem, flotes palīgkuģiem un citiem Dalībvalstij piederošiem vai tās rīcībā nodotiem kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai valsts nekomerciālajos dienestos.

3.4. Šīs daļas punkti no 5. līdz 13., kā arī 19. punkts, piemērojami kuģošanas kompānijām un kuģiem, kā tas noteikts XI–2/4 noteikumā.

3.5. Šīs daļas punkti no 5. līdz 14., kā arī 18. punkts, piemērojams ostu iekārtām, kā tas noteikts XI–2/10 noteikumā.

3.6. Nekas šajā Kodeksā nedrīkst kaitēt starptautiskajās tiesībās paredzētajām valstu tiesībām un pienākumiem.

4. Dalībvalstu pienākumi

4.1. Saskaņā ar XI–2/3 un XI–2/7 noteikuma nosacījumiem Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un sniedz norādījumus, kā aizsargāties pret aizsardzības incidentiem. Augstāki aizsardzības līmeņi norāda uz lielāku aizsardzības incidenta iespējamību. Nosakot attiecīgo aizsardzības līmeni, ņem vērā šādus faktorus:

4.1.1. informācijas par draudiem ticamības pakāpi;

4.1.2. informācijas par draudiem apstiprinājuma pakāpi;

4.1.3. informācijas par īpašiem vai nenovēršamiem draudiem pakāpi; un

4.1.4. iespējamās šāda aizsardzības incidenta sekas.

4.2. Dalībvalstis, nosakot 3. aizsardzības līmeni, izdod atbilstošas instrukcijas, kā nepieciešams, un sniedz ar aizsardzību saistīto informāciju kuģiem un ostas iekārtām, kurus šis iespējamais incidents var ietekmēt.

4.3. Kā tas noteikts XI–2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā, atsevišķus ar aizsardzību saistītos pienākumus Dalībvalstis drīkst deleģēt atzītām aizsardzības organizācijām, izņemot:

4.3.1. pielietojamā aizsardzības līmeņa noteikšanu;

4.3.2. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu un apstiprināta novērtējuma sekojošo grozījumu apstiprināšanu;

4.3.3. to ostas iekārtu noteikšanu, kurām nepieciešams nozīmēt ostas aizsardzības virsnieku;

4.3.4. ostas iekārtas aizsardzības plāna un apstiprinātā plāna grozījumu apstiprināšanu;

4.3.5. kontroles un pārbaudes pasākumu realizāciju, saskaņā ar XI–2/9 noteikumu; un

4.3.6. Aizsardzības deklarācijas prasību ieviešanu.

4.4. Dalībvalstīm, ciktāl tās to uzskata par nepieciešamu, jāpārbauda kuģa vai ostas iekārtas aizsardzības plānu vai to apstiprināto grozījumu šādos plānos, efektivitāte vai attiecībā uz kuģiem, plānu, kuri ir apstiprināti to vārdā.

5. Aizsardzības deklarācija

5.1. Dalībvalstīm jānosaka, kad tiek pieprasīta Aizsardzības deklarācija, novērtējot risku, ko cilvēkiem, īpašumam vai videi izraisa kuģa/ostas vai kuģis/kuģis mijiedarbības rezultāts.

5.2. Kuģis var pieprasīt aizpildīt Aizsardzības deklarāciju, kad:

5.2.1. kuģim ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar ko tas mijiedarbojas;

5.2.2. starp Dalībvalstīm ir noslēgta vienošanās par Aizsardzības deklarāciju, attiecībā uz atsevišķiem starptautiskiem reisiem vai konkrētiem kuģiem šajos reisos;

5.2.3. ir bijuši draudi aizsardzībai vai ir noticis aizsardzības incidents, kas saistīts ar kuģi vai ostas iekārtu;

5.2.4. kuģis atrodas ostā, kurai nav pieprasīts un nav ieviests apstiprināts ostas iekārtas aizsardzības plāns; vai

5.2.5. kuģis veic kuģis/kuģis mijiedarbību ar kuģi, kuram nav pieprasīts un ieviests apstiprināts kuģa aizsardzības plāns.

5.3. Pieprasījumus par Aizsardzības deklarācijas aizpildīšanu saņemšanu, saskaņā ar šo punktu, jāapstiprina pielietojamai ostas iekārtai vai kuģim.

5.4. Aizsardzības deklarāciju jāaizpilda:

5.4.1. kapteinim vai kuģa aizsardzības virsniekam kuģa(u) vārdā; un ja piemērojams,

5.4.2. ostas iekārtas aizsardzības virsniekam vai, ja Dalībvalsts nosaka citādi, ostas iekārtas vārdā jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par aizsardzību krastā.

5.5. Aizsardzības deklarācijā jānorāda aizsardzības prasības, kuras var tikt sadalītas starp ostas iekārtu un kuģi (vai starp kuģiem) un nosaka katra atbildību.

5.6. Dalībvalstīm, ņemot vērā noteikuma XI–2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka ostas iekārtām, kas atrodas šo valstu teritorijā, minimālo termiņu, cik ilgi tām jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas.

5.7. Administrācijām, ņemot vērā noteikuma XI–2/9.2.3 nosacījumus, jānosaka kuģiem, kas brauc zem Administrācijas valsts karoga, minimālo termiņu, cik ilgi tiem jāuzglabā Aizsardzības deklarācijas.

6. Kuģošanas kompānijas pienākumi

6.1. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģa aizsardzības plānā ir skaidri formulētas, akcentētas kapteiņa pilnvaras. Kuģošanas kompānijai kuģa aizsardzības plānā jānosaka, ka kapteinim ir piešķirtas īpašas pilnvaras un pienākumi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par kuģa aizsardzību un drošību un palīdzības pieprasīšanu kuģošanas kompānijai vai jebkurai Dalībvalstij, ja tas var būt nepieciešams.

6.2. Kuģošanas kompānijai jānodrošina, ka kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam, kapteinim un kuģa aizsardzības virsniekam tiek sniegts nepieciešamais atbalsts, lai viņi varētu izpildīt savus pienākumus un atbildību saskaņā ar XI–2 nodaļu un Kodeksa šo daļu.

7. Kuģa aizsardzība

7.1. Kuģim tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalstu noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kā tas dots tālāk.

7.2. Uz visiem kuģiem 1. aizsardzības līmenī, lai noteiktu un novērstu aizsardzības incidentus, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, jāveic šādus pasākumus:

7.2.1. jānodrošina visu kuģa aizsardzības pienākumu izpilde;

7.2.2. jākontrolē piekļūšana kuģim;

7.2.3. jākontrolē personu iekāpšana un viņu bagāžu;

7.2.4. jāpārrauga teritorijas ar ierobežotu piekļūšanu, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām;

7.2.5. jāpārrauga klāju un kuģa apkārtne;

7.2.6. jāuzrauga rīcība ar kravu un kuģa krājumiem; un

7.2.7. jānodrošina aizsardzības sakaru viegla pieejamība.

7.3. 2. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

7.4. 3. aizsardzības līmenī katrai 7.2 punktā noteiktajai darbībai jāievieš kuģa aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

7.5. Vienmēr, kad 2. vai 3. aizsardzības līmeni ir noteikusi Administrācija, kuģim jāapstiprina aizsardzības līmeņa maiņas rīkojuma saņemšana.

7.6. Pirms ieiešanas ostā vai atrodoties Dalībvalsts teritorijā esošajā ostā, kurā ir noteikts 2. vai 3. aizsardzības līmenis, kuģim jāapstiprina šādas instrukcijas saņemšana un jāapstiprina ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, ka ir uzsākta kuģa aizsardzības plānā noteikto, atbilstošo pasākumu un procedūru ieviešana un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, to instrukciju veikšana, kuras izdevusi Dalībvalsts, kas noteikusi 3. aizsardzības līmeni. Kuģim jāziņo par visiem sarežģījumiem, kas radušies ieviešanas gaitā. Šādos gadījumos ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un kuģa aizsardzības virsniekam savstarpēji jāsadarbojas un jāsaskaņo attiecīgos pasākumus.

7.7. Ja Administrācija pieprasa kuģim noteikt vai tam jau ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis nekā tas ir noteikts ostai, kuru tas gatavojas apmeklēt vai kurā tas jau atrodas, tad kuģim par šo situāciju nekavējoties jāziņo tās Dalībvalsts kompetentai institūcijai un ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

7.7.1. Šādos gadījumos kuģa aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams.

7.8. Administrācija, kas pieprasa savas valsts karoga kuģiem citas Dalībvalsts ostā noteikt 2. vai 3. aizsardzības līmeni, nekavējoties par to jāinformē šo Dalībvalsti.

7.9. Gadījumos, kad Dalībvalstis nosaka aizsardzības līmeņus un garantē aizsardzības līmeņa informācijas nodrošināšanu kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai kuri ir ziņojuši par savu nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, šādiem kuģiem jāiesaka būt piesardzīgiem un nekavējoties ziņot savām Administrācijām un visām tuvākajām valstīm par jebkuru viņu uzmanības lokā nonākušu faktu, kas varētu ietekmēt kuģošanas aizsardzību šajā teritorijā.

7.9.1. Paziņojot šādiem kuģiem par piemērojamo aizsardzības līmeni, Dalībvalsts, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, paziņo šiem kuģiem arī par visiem aizsardzības pasākumiem, kuri tiem būtu jāveic, un, ja nepieciešams, par pašas Dalībvalsts veiktajiem pasākumiem šo draudu novēršanai.

8. Kuģa aizsardzības novērtējums

8.1. Kuģa aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanas un koriģēšanas procesa sastāvdaļa.

8.2. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina, ka kuģa aizsardzības novērtējumu ir veikušas personas, kurām ir attiecīga prasme un iemaņas kuģu aizsardzības novērtēšanā, atbilstoši šim punktam un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

8.3. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem konkrēta kuģa aizsardzības novērtējumu var veikt atzīta aizsardzības organizācija.

8.4. Kuģa aizsardzības novērtējumā iekļauj pārbaudi uz vietas un vismaz šādus, sekojošus elementus:

8.4.1. esošo aizsardzības pasākumu, procedūru un darbību noteikšanu;

8.4.2. to kuģa pamatdarbību noteikšanu un izvērtēšanu, kuras ir svarīgi aizsargāt;

8.4.3. iespējamo draudu kuģa pamatdarbībām noteikšanu un šo draudu realizācijas iespējas noteikšanu, lai ieviestu aizsardzības pasākumus un noteiktu prioritātes; un

8.4.4. infrastruktūras, politikas un procedūru, tai skaitā cilvēku faktora, vājo punktu noteikšanu.

8.5. Kuģa aizsardzības novērtējumam jābūt dokumentētam, pārbaudītam, apstiprinātam, un tas jāuzglabā kuģošanas kompānijai.

9. Kuģa aizsardzības plāns

9.1. Uz katra kuģa jāatrodas Administrācijas apstiprinātam aizsardzības plānam. Plānā tiek izstrādāti trīs aizsardzības līmeņu noteikumi, kā tas definēts Kodeksa šajā daļā.

9.1.1. Saskaņā ar 9.2.1. punkta noteikumiem kuģa aizsardzības plānu konkrētam kuģim drīkst sagatavot atzīta aizsardzības organizācija.

9.2. Administrācija var uzticēt atzītai aizsardzības organizācijai veikt kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu.

9.2.1. Šādos gadījumos atzītā aizsardzības organizācija, kas uzņemas konkrēta kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, pārbaudi un apstiprināšanu, nedrīkst būt piedalījusies ne šī kuģa aizsardzības novērtēšanā, ne šī kuģa aizsardzības plāna vai grozījumu sagatavošanā.

9.3. Kuģa aizsardzības plānu, vai iepriekš apstiprinātā plāna grozījumus, jāiesniedz apstiprināšanai kopā ar aizsardzības novērtējumu, pamatojoties uz kuru ir izstrādāts aizsardzības plāns vai tā grozījumi.

9.4. Šāds plāns jāizstrādā, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt valodā vai valodās, kādas tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda vai valodas nav angļu, franču vai spāņu valoda, jāpievieno tulkojums vienā no šīm valodām. Plānā jāietver vismaz sekojošo:

9.4.1. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst ieroču, bīstamu vielu un ierīču, ko paredzēts izmantot pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa nav atļauta, nokļūšanu uz kuģa;

9.4.2. noteikt teritorijas, kurām ir ierobežota piekļūšana un pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu iekļūšanu šajās teritorijās;

9.4.3. pasākumus, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu kuģim;

9.4.4. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumu vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot kuģa vai kuģis/osta mijiedarbības uzturēšanas noteikumus;

9.4.5. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenim drīkst izdot Dalībvalsts;

9.4.6. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos;

9.4.7. par aizsardzību atbildīgā kuģa personāla dienesta pienākumus un pārējā kuģa personāla pienākumus aizsardzības jautājumos;

9.4.8. aizsardzības pasākumu auditēšanas procedūras;

9.4.9. apmācību, treniņu un vingrinājumu procedūras saistībā ar plānu;

9.4.10. ostas iekārtas aizsardzības pasākumu sadarbības procedūras;

9.4.11. plāna sistemātisku pārbaužu un koriģēšanas procedūras;

9.4.12. kuģa aizsardzības incidentu ziņošanas procedūras;

9.4.13. kuģa aizsardzības virsnieka noteikšanu;

9.4.14. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka noteikšanu, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā;

9.4.15. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaudes, izmēģināšanas, kalibrēšanas un ekspluatācijas procedūras;

9.4.16. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču pārbaužu un kalibrēšanas biežumu;

9.4.17. kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas aktivizēšanas punktu atrašanās vietu noteikšanu1; un

9.4.18. procedūras, instrukcijas un norādījumus par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas lietošanu, ieskaitot pārbaudi, aktivizēšanu, deaktivizāciju, atgriešanu sākuma stāvoklī un viltus trauksmju ierobežošanu1.

9.4.1 . Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē tā ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien kuģošanas kompānijas vai kuģa lieluma/pamatīpašību dēļ tas ir iespējams.

9.5. Administrācijai jānosaka, kuras izmaiņas apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā vai apstiprinātā plāna noteiktajās aizsardzības ierīcēs nav jāievieš, ja Administrācija attiecīgos grozījumus nav apstiprinājusi. Visām šāda veida izmaiņām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā tiem pasākumiem, kas noteikti XI–2 nodaļā un Kodeksa šajā daļā.

9.5.1. Tās izmaiņas kuģa aizsardzības plānā vai aizsardzības aprīkojumā, kuras saskaņā ar 9.5. punktu Administrācija ir īpaši apstiprinājusi, jādokumentē veidā, kas nepārprotami apliecina šādu apstiprinājumu. Šim apstiprinājums jābūt pieejamam uz kuģa un to jāuzrāda kopā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (vai Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu). Ja šīm izmaiņām ir pagaidu raksturs, tad, tiklīdz ir ieviesti sākotnēji apstiprinātie pasākumi vai aprīkojums, kuģim šo dokumentāciju uzglabāt vairs nav nepieciešams.

9.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

9.7. Plānu jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tam vai izpaušanu.

9.8. Kuģa aizsardzības plāni nav pakļauti to amatpersonu pārbaudei, kuras Dalībvalstis ir atbilstoši pilnvarojušas veikt kontroles un pārbaudes pasākumus saskaņā ar XI–2/9 noteikumu, izņemot 9.8.1. punktā noteiktajos gadījumos.

9.8.1. Ja Dalībvalstu atbilstoši pilnvarotajām amatpersonām ir pamatotas aizdomas, ka kuģis neatbilst XI–2 nodaļas prasībām vai šī Kodeksa A daļas prasībām, un ja vienīgais veids, kā šo neatbilstību var pārbaudīt vai novērst, ir kuģa aizsardzības plāna attiecīgo prasību pārskatīšana, izņēmuma kārtā, bet tikai ar Dalībvalsts vai attiecīgā kuģa kapteiņa atļauju, ir pieļaujama ierobežota pieeja atsevišķām ar neatbilstību saistītajām plāna daļām. Neskatoties uz to, plāna noteikumi, kas attiecas uz Kodeksa šīs daļas 9.4. punkta apakšpunktiem 2, 4, 5, 7, 15, 17 un 18, tiek uzskatīti par slepenu informāciju un nevar tikt pakļauti pārbaudei, ja vien attiecīgās Dalībvalstis nav vienojušās par pretējo.

10. Dokumentācija

10.1. Dokumentācijai par tālāk norādītajām darbībām, saistībā ar kuģa aizsardzības plānu, jāatrodas uz kuģa vismaz Administrācijas noteikto minimālo periodu, ņemot vērā XI –2/9.2. noteikuma nosacījumus:

10.1.1. apmācību, treniņiem un vingrinājumiem;

10.1.2. aizsardzības apdraudējumiem un aizsardzības incidentiem;

10.1.3. aizsardzības pārkāpumiem;

10.1.4. aizsardzības līmeņa izmaiņām;

10.1.5. paziņojumiem, kas tiešā veidā saistīti ar kuģu aizsardzību, piemēram, konkrēti draudi kuģim vai ostas iekārtām, kurās tas atrodas vai kuras tas ir apmeklējis;

10.1.6. aizsardzības pasākumu pārbaudēm un iekšējiem auditiem;

10.1.7. kuģa aizsardzības novērtējuma regulārām pārbaudēm;

10.1.8. kuģa aizsardzības plāna regulārām pārbaudēm;

10.1.9. jebkuru plāna grozījumu ieviešanu;

10.1.10. uz kuģa esošo aizsardzības ierīču ekspluatāciju, kalibrēšanu un pārbaudi, ieskaitot kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas pārbaudes.

10.2. Dokumentāciju jāuzglabā valodā vai valodās, kuras tiek lietotas darbā uz kuģa. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu, tad jāpievieno tulkojums kādā no minētajām valodām.

10.3. Dokumentāciju drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā to jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut neatļautu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

10.4. Dokumentāciju jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu tai vai izpaušanu.

11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks

11.1. Kuģošanas kompānijai jāieceļ kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Persona, kas iecelta amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku, drīkst darboties kā kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks vienam vai vairākiem kuģiem, atkarībā no kuģošanas kompānijas rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts, par kuriem kuģiem šī persona ir atbildīga. Kuģošanas kompānija drīkst iecelt amatā par kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekiem vairākas personas, atkarībā no tās rīcībā esošo kuģu skaita vai tipa, nodrošinot, ka skaidri tiek noteikts par kuriem kuģiem katra persona atbild.

11.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas noteikti kaut kur citur šajā Kodeksa daļā, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jābūt, bet neaprobežojoties ar to, vismaz sekojošām funkcijām:

11.2.1. paziņot kuģa apdraudējuma līmeni, ar kādu tam vajadzētu rēķināties, izmantojot attiecīgos aizsardzības novērtējumus un citu būtisku informāciju;

11.2.2. nodrošināt kuģa aizsardzības novērtējumu veikšanu;

11.2.3. nodrošināt kuģa aizsardzības plāna izstrādāšanu, iesniegšanu apstiprināšanai un pēc tam tā ieviešanu un uzturēšanu;

11.2.4. nodrošināt, ka kuģa aizsardzības plāns ir atbilstoši izmainīts, novēršot trūkumus un apmierinot konkrētā kuģa aizsardzības prasības;

11.2.5. organizēt iekšējos auditus un aizsardzības pasākumu pārskatīšanu;

11.2.6. organizēt sākotnējās un turpmākās kuģa pārbaudes, kuras veic Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācijas;

11.2.7. nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu risināti ar trūkumiem un neatbilstību saistītie jautājumi, kas atklāti veicot iekšējos auditus, regulāras izskatīšanas, aizsardzības pārbaudes un atbilstības pārbaudes;

11.2.8. veicināt aizsardzības izpratni un modrību;

11.2.9. nodrošināt par kuģa aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību;

11.2.10. nodrošināt efektīvus sakarus un sadarbību starp kuģa aizsardzības virsnieku un attiecīgajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem;

11.2.11. nodrošināt drošības un aizsardzības prasību savstarpējo saskaņotību;

11.2.12. nodrošināt, lai gadījumos, kad tiek izmantots tāda paša tipa kuģa vai flotes aizsardzības plāns, katra kuģa plānā precīzi atspoguļotos katram kuģim raksturīgā informācija; un

11.2.13. nodrošināt, lai tiktu ieviesti un ievēroti visi attiecīgajam kuģim vai kuģu grupai apstiprinātie alternatīvie vai līdzīga rakstura pasākumi.

12. Kuģa aizsardzības virsnieks

12.1. Uz katra kuģa jābūt nozīmētam aizsardzības virsniekam.

12.2. Papildus kaut kur citur Kodeksa šajā daļā aprakstītajiem, kuģa aizsardzības virsnieka pienākumos un atbildībā jāietilpst, bet neaprobežojoties tikai:

12.2.1. regulāru kuģa aizsardzības pārbaužu veikšana, lai pārliecinātos, ka visi attiecīgie aizsardzības pasākumi tiek veikti;

12.2.2. kuģa aizsardzības plāna, ieskaitot jebkurus tā grozījumus, ieviešanas uzraudzība un uzturēšana;

12.2.3. darbību ar kravu un kuģa krājumu aizsardzības jautājumu saskaņošana ar pārējo kuģa personālu un ar atbilstošajiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem;

12.2.4. kuģa aizsardzības plāna korekciju ierosināšana;

12.2.5. ziņojumu sniegšana kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam par jebkuriem trūkumiem un neatbilstībām, kas atklātas veicot iekšējos auditus, regulāru izvērtēšanu, aizsardzības pārbaudes un apstiprinājumu saskaņotību un par jebkurām korekciju ieviešanas darbībām;

12.2.6. aizsardzības izpratnes un modrības paaugstināšana uz kuģa;

12.2.7. nodrošināt, ka kuģa personāls iziet atbilstošu apmācību, kā piemērojams;

12.2.8. ziņošana par visiem aizsardzības incidentiem;

12.2.9. kuģa aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošana ar kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku un atbilstošo ostas iekārtas aizsardzības virsnieku; un

12.2.10. nodrošināt, ka aizsardzības aprīkojums tiek pareizi pielietots, pārbaudīts, kalibrēts un uzturēts.

13. Apmācība, treniņi un vingrinājumi saistībā ar kuģa aizsardzību

13.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam un atbilstošajam krasta personālam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem.

13.2. Kuģa aizsardzības virsniekam jābūt zināšanām un apmācītam saskaņā ar šī Kodeksa B daļā dotajiem norādījumiem.

13.3. Kuģa personālam, kam ir konkrēti pienākumi un atbildība, jāizprot savu atbildību par kuģa aizsardzību, kā tas noteikts kuģa aizsardzības plānā un jābūt pietiekamām zināšanām un iespējām pildīt viņiem uzticētos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

13.4. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna efektīvu izpildi, treniņi ir jāveic atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā kuģa tipu, izmaiņas kuģa personālā, apmeklējamās ostas iekārtas un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

13.5. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam jānodrošina kuģa aizsardzības plānu efektīva saskaņošana un ieviešana, ar piedalīšanos treniņos atbilstošos laika intervālos, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

14. Ostas iekārtas aizsardzība

14.1. Ostas iekārtai tiek prasīts darboties saskaņā ar Dalībvalsts noteiktajiem aizsardzības līmeņiem, kuras teritorijā tā atrodas. Aizsardzības pasākumus un procedūras ostas iekārtai jāpiemēro tā, lai tie pēc iespējas mazāk traucētu vai aizkavētu pasažierus, kuģi, kuģa personālu un apmeklētājus, preces un pakalpojumus.

14.1.1. Visās ostas iekārtās 1. aizsardzības līmenī, lai identificētu un realizētu pretpasākumus aizsardzības incidentu gadījumā, izmantojot atbilstošus līdzekļus un ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus jāveic šādi pasākumi:

14.1.2. jānodrošina visu ar ostas iekārtas aizsardzību saistīto pienākumu izpilde;

14.1.3. jākontrolē piekļūšana ostas iekārtai;

14.1.4. jāuzrauga ostas iekārta, ieskaitot tauvošanās vietu(as) un piestātņu teritoriju(as);

14.1.5. jāuzrauga aizliegtās zonas, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu tām;

14.1.6. jāuzrauga darbības ar kravu;

14.1.7. jāuzrauga darbības ar kuģa krājumiem; un

14.1.8. jānodrošina, ka aizsardzības sakari ir izmantojami bez grūtībām.

14.2. 2. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie papildus aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

14.3. 3. aizsardzības līmenī katram 14.2. punktā noteiktajam pretpasākumam ir jāievieš ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktie nākamie īpašie aizsardzības pasākumi, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

14.3.1. Papildus tam, 3. aizsardzības līmenī ostas iekārtām tiek prasīts ņemt vērā un ieviest visus tos aizsardzības norādījumus, kuras izdevusi Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

14.4. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģim ir grūtības izpildīt XI–2 nodaļas vai šīs daļas prasības vai ieviest attiecīgos kuģa aizsardzības plānā noteiktos pasākumus un procedūras un 3. aizsardzības līmeņa gadījumā, izpildīt visas aizsardzības instrukcijas, ko izdevusi tā Dalībvalsts, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo attiecīgie pasākumi.

14.5. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks tiek informēts, ka kuģa aizsardzības līmenis ir augstāks nekā šīs ostas iekārtas aizsardzības līmenis, tad ostas iekārtas aizsardzības virsniekam par šo apstākli jāziņo kompetentajai institūcijai, jāsadarbojas ar kuģa aizsardzības virsnieku un jāsaskaņo atbilstošie pasākumi, ja nepieciešams.

15. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums

15.1. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums ir svarīga un neatņemama ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādāšanas un uzlabošanas procesa sastāvdaļa.

15.2. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums jāveic tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas. Dalībvalsts drīkst pilnvarot atzītu aizsardzības organizāciju veikt tās teritorijā esošas, konkrētas ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu.

15.2.1. Ja ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu veic atzīta aizsardzības organizācija, aizsardzības novērtējuma atbilstība šim punktam jāpārbauda un jāapstiprina Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

15.3. Personām, kuras veic novērtējumu, jābūt atbilstošām iemaņām, lai veiktu ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanu saskaņā ar šo punktu, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

15.4. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums regulāri jāizvērtē un jākoriģē, ņemot vērā izmaiņas apdraudējumā un/vai nenozīmīgas izmaiņas ostas iekārtā, un vienmēr jābūt izvērtētam un koriģētam, gadījumos, kad ostas iekārtā notiek būtiskas izmaiņas.

15.5. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā jāiekļauj vismaz šādi elementi:

15.5.1. identificēt un novērtēt nozīmīgākās vērtības un infrastruktūru, kurus ir svarīgi aizsargāt;

15.5.2. identificēt iespējamos draudus vērtībām un infrastruktūrai un šo draudu realizācijas ticamības pakāpi, ar mērķi ieviest un izdalīt prioritāros aizsardzības pasākumus;

15.5.3. identificēt, izvēlēties un noteikt prioritāros pretpasākumus un procesuālās izmaiņas un to efektivitātes līmeni ievainojamības samazināšanai; un

15.5.4. identificēt infrastruktūras, politikas un procedūru vājos punktus, tai skaitā cilvēka faktoru.

15.6. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļaut vairāk par vienu ostas iekārtu, ja šo ostas iekārtu operatori, izvietojums, darbība, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Katrai Dalībvalstij, kas atļauj šādu kārtību, par to detalizēti jāziņo Organizācijai.

15.7. Pēc ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pabeigšanas jābūt sagatavotam ziņojumam, kas sastāv no kopsavilkuma, kā tika veikts novērtējums, katra novērtēšanas laikā atklātās ievainojamības apraksta un katras ievainojamības novēršanai paredzētā pretpasākuma apraksta. Ziņojumam jābūt aizsargātam pret neatļautu piekļūšanu vai tā izpaušanu.

16. Ostas iekārtas aizsardzības plāns

16.1. Katrai ostas iekārtai jāizstrādā un jāuztur ostas iekārtas aizsardzības plāns, pamatojoties uz ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, atbilstoši mijiedarbībai osta/kuģis. Plānā jābūt noteikumiem par trijiem aizsardzības līmeņiem, kā tas noteikts Kodeksa šajā daļā.

16.1.1. Ņemot vērā 16.2. punktu, atzīta aizsardzības organizācija drīkst sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu konkrētai ostas iekārtai.

16.2. Ostas iekārtas aizsardzības plāns ir jāapstiprina tai Dalībvalstij, kuras teritorijā šī ostas iekārta atrodas.

16.3. Šādam plānam jābūt izstrādātam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus, un tam jābūt ostas iekārtas darba valodā. Plānā jāietver vismaz sekojošais:

16.3.1. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst ieroču vai citu bīstamu vielu un ierīču, ar nolūku izmantot tos pret cilvēkiem, kuģiem vai ostām, un kuru pārvadāšana un atrašanās uz kuģa vai ostas iekārtā nav atļauta, nokļūšanu ostā vai uz kuģa;

16.3.2. pasākumi, kuru uzdevums ir novērst neatļautu piekļūšanu ostas iekārtai, tai pietauvotiem kuģiem un ostas iekārtas aizliegtajās zonās;

16.3.3. reaģēšanas procedūras uz aizsardzības apdraudējumiem vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot noteikumus kritiskas darbības nodrošināšanai ostas iekārtai vai kuģis/osta mijiedarbībai;

16.3.4. reaģēšanas procedūras uz jebkurām aizsardzības instrukcijām, ko 3. aizsardzības līmenī drīkst izdot Dalībvalsts, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas;

16.3.5. evakuācijas procedūras aizsardzības apdraudējuma vai aizsardzības pārkāpuma gadījumos;

16.3.6. par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla dienesta pienākumi un pārējā ostas iekārtas personāla pienākumi aizsardzības jautājumos;

16.3.7. sadarbības procedūras kuģa aizsardzības pasākumos;

16.3.8. procedūras plāna sistemātiskai izvērtēšanai un koriģēšanai;

16.3.9. ziņošanas procedūras par incidentiem ostas aizsardzībā;

16.3.10. ostas iekārtas aizsardzības virsnieka identifikācija, ieskaitot informāciju par sazināšanās iespēju jebkurā diennakts laikā;

16.3.11. plānā iekļautās informācijas drošības pasākumi;

16.3.12. pasākumi, kuru uzdevums ir nodrošināt kravas un iekārtu, kas paredzētas darbībām ar kravu, efektīvu aizsardzību ostas iekārtā;

16.3.13. ostas iekārtas aizsardzības plāna auditēšanas procedūras;

16.3.14. reaģēšanas procedūras gadījumos, kad ir aktivizēta kuģa aizsardzības trauksmes sistēma, kuģim atrodoties pie ostas iekārtas;

16.3.15. procedūras, lai atvieglotu kuģa apkalpes nokāpšanu krastā vai apkalpes nomaiņas, kā arī procedūras, kā apmeklētājiem, tai skaitā jūrnieku sociālo un arodbiedrību pārstāvjiem un darba organizācijām, tiek nodrošināta piekļūšana kuģim.

16.3.1. Personālam, kas veic plānā noteikto aizsardzības pasākumu iekšējos auditus vai izvērtē to ieviešanu, jābūt nesaistītam ar auditētajām darbībām, ja vien ostas lieluma vai veida dēļ tas ir iespējams.

16.4. Ostas iekārtas aizsardzības plānu drīkst apvienot ar ostas aizsardzības plānu vai tas drīkst būt daļa no tā, vai jebkura cita ostas izstrādātā rīcības plāna, vai plāniem, ārkārtas situācijām.

16.5. Dalībvalstij, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas, jānosaka, kuras izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā netiks ieviestas, kamēr atbilstošie grozījumi šajā plānā nav apstiprināti.

16.6. Plānu drīkst uzturēt elektroniskā formātā. Šādā gadījumā tas jāaizsargā ar procedūrām, kuru mērķis ir nepieļaut nepilnvarotu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

16.7. Plāns jāaizsargā pret nepilnvarotu piekļūšanu tam vai izpaušanu.

16.8. Dalībvalstis drīkst atļaut ostas iekārtas aizsardzības plānā iekļaut vairākas ostas iekārtas, ja šo iekārtu operatori, izvietojums, darbības, aprīkojums un uzbūve ir līdzīga. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieļauj šādu alternatīvu risinājumu, par to detalizēti jāziņo Organizācijai.

17. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks

17.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks jānozīmē katrai ostas iekārtai. Tāda persona drīkst būt nozīmēta par ostas iekārtas aizsardzības virsnieku vienai vai vairākām ostas iekārtām.

17.2. Papildus tiem pienākumiem un atbildībai, kas kaut kur citur noteikti Kodeksa šajā daļā, ostas iekārtas aizsardzības virsnieka pienākumos un uzdevumos ietilpst, bet ar šo tās netiek ierobežotas, vismaz šādas funkcijas:

17.2.1. veikt ostas iekārtas aizsardzības sākotnējās vispārējās apskates, ņemot vērā attiecīgo ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu;

17.2.2. nodrošināt ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādi un uzturēšanu;

17.2.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešana un izpilde;

17.2.4. ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu regulāra veikšana, lai nodrošinātu atbilstošo aizsardzības pasākumu nepārtrauktību;

17.2.5. ieteikt un ieviest, ja piemērojams, izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības plānā, lai novērstu trūkumus un koriģētu plānu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas ostas iekārtā;

17.2.6. paaugstināt ostas iekārtas personāla izpratni un modrību par aizsardzību;

17.2.7. nodrošināt par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgā personāla atbilstošu apmācību;

17.2.8. ziņot attiecīgajām iestādēm un uzturēt dokumentāciju par gadījumiem, kad tika apdraudēta ostas iekārtas aizsardzība;

17.2.9. veikt ostas iekārtas aizsardzības plāna ieviešanas saskaņošanu ar attiecīgo kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku;

17.2.10. veikt saskaņošanu ar aizsardzības dienestiem, ja nepieciešams;

17.2.11. nodrošināt, ka par ostas iekārtas aizsardzību atbildīgais personāls atbilst noteiktajiem standartiem;

17.2.12. nodrošināt esošo aizsardzības ierīču pienācīgu lietošanu, pārbaudi, kalibrēšanu un uzturēšanu; un

17.2.13. sniegt palīdzību kuģa aizsardzības virsniekiem, ja tas tiek lūgts, noskaidrojot to personu identitāti, kuri vēlas nokļūt uz kuģa.

17.3. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, tam uzlikto dienesta pienākumu un atbildības izpildīšanai, ko uzliek Kodeksa šī daļa un XI–2 nodaļa, jāsniedz nepieciešamais atbalsts.

18. Apmācība, treniņi un vingrinājumi par ostas iekārtas aizsardzību

18.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam un atbilstošam tās aizsardzības personālam jābūt apmācītam un trenētam, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

18.2. Ostas iekārtas personālam, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, savi pienākumi un atbildība par ostas iekārtas aizsardzību jāsaprot atbilstoši ostas iekārtas aizsardzības plānā noteiktajam, un viņiem jābūt pietiekami zinošiem un spējīgiem izpildīt visus tiem noteiktos pienākumus, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

18.3. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīvu ieviešanu, atbilstošos laika intervālos jāveic apmācība, ņemot vērā ostas iekārtas darbības veidu, ostas iekārtas personāla maiņas, apkalpojamā kuģa tipu un citus būtiskus apstākļus, kā arī šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

18.4. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jānodrošina ostas iekārtas aizsardzības plāna efektīva saskaņošana un ieviešana, laiku pa laikam piedaloties mācībās, ņemot vērā šī Kodeksa B daļā dotos norādījumus.

19. Kuģu pārbaudes un sertifikācija

19.1. Pārbaudes

19.1.1. Katrs kuģis, kuram piemērojama Kodeksa šī daļa, jāpakļauj šādām pārbaudēm:

19.1.1.1. sākotnējai pārbaudei, kuru veic pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad pirmo reizi tiek izsniegts 19.2. punktā paredzētais sertifikāts, kurā jāietver absolūta kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuru ar to saistīto aizsardzības iekārtu, kādas paredz attiecīgie XI–2 nodaļas noteikumi, Kodeksa šī daļa un apstiprinātais kuģa aizsardzības plāns, pārbaude. Šādai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI–2 nodaļas un Kodeksa šīs daļas prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem;

19.1.1.2. atkārtotai pārbaudei Administrācijas noteiktajos starpposmos, bet nepārsniedzot piecus gadus, izņemot gadījumus, kad piemērojams 19.3 punkts. Šai pārbaudei jāgarantē, ka kuģa aizsardzības sistēma un jebkura ar aizsardzību saistītā ierīce pilnībā atbilst piemērojamām XI–2 nodaļas, Kodeksa šīs daļas un apstiprinātā kuģa aizsardzības plāna prasībām, ir apmierinošā stāvoklī un izmantojama kuģa ekspluatācijas mērķiem;

19.1.1.3. vismaz vienai starpposma pārbaudei. Ja tiek veikta tikai viena starpposma pārbaude, tai jābūt laika posmā starp otro un trešo gadu pēc sertifikāta izsniegšanas, kā to nosaka I/2(n) noteikums. Starpposma pārbaudē jāiekļauj kuģa aizsardzības sistēmas un jebkuras ar aizsardzību saistītas ierīces pārbaude, lai nodrošinātu, ka tās ir piemērotas tam ekspluatācijas veidam, kuram kuģis ir paredzēts. Šādas starpposma pārbaudes apstiprinājumam jābūt fiksētam sertifikātā;

19.1.1.4. jebkurām citām Administrācijas noteiktām papildus pārbaudēm.

19.1.2. Kuģu pārbaudes jāveic Administrācijas amatpersonām. Taču šādu pārbaužu veikšanu Administrācija drīkst uzticēt arī atzītai aizsardzības organizācijai, kā noteikts XI–2/1 noteikumā.

19.1.3. Jebkurā gadījumā atbilstošai Administrācijai jāgarantē, ka tiek veiktas pilnvērtīgas un efektīvas pārbaudes un tā uzņemas nodrošināt nepieciešamos priekšnosacījumus šī pienākuma izpildei.

19.1.4. Kuģa aizsardzības sistēma un katrs ar aizsardzību saistītais aprīkojums pēc pārbaudes jāuztur tā, lai tas atbilstu XI–2/4.2 un XI–2/6 noteikuma prasībām, Kodeksa šai daļai un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam. Pēc tam, kad saskaņā ar 19.1.1. punktu veiktā pārbaude ir pabeigta, bez Administrācijas atļaujas nedrīkst veikt nekādas izmaiņas aizsardzības sistēmā vai jebkurā ar aizsardzību saistītajā aprīkojumā vai apstiprinātajā kuģa aizsardzības plānā.

19.2. Sertifikāta izsniegšana vai apstiprināšana

19.2.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz pēc sākotnējās vai atkārtotās pārbaudes, saskaņā ar 19.1. punkta noteikumiem.

19.2.2. Šāds sertifikāts jāizsniedz vai jāapstiprina vai nu Administrācijai, vai tās pilnvarotai atzītai aizsardzības organizācijai.

19.2.3. Pēc Administrācijas lūguma, cita Dalībvalsts, kad kuģis ir pārbaudīts un apmierina 19.1.1. punktā minētos noteikumus, drīkst izsniegt vai pilnvarot izdot Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikātu kuģim, un kur tas ir atbilstoši, apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt kuģa sertifikātu, saskaņā ar šo Kodeksu.

19.2.3.1. Sertifikāta kopija un pārbaudes protokola kopija, cik ātri vien iespējams, jānosūta Administrācijai, kas izteikusi iepriekšminēto lūgumu.

19.2.3.2. Šādi izsniegtajā sertifikātā jābūt ierakstam, ka tas izsniegts pēc Administrācijas lūguma un ka tam ir tāds pats juridiskais spēks un tiesības tikt atzītam kā sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar 19.2.2. punktu.

19.2.4. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jānoformē atbilstoši Kodeksa pielikumā dotajam paraugam. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā jāiekļauj arī tulkojums vienā no šīm valodām.

19.3. Sertifikāta derīguma termiņš un spēkā esamība

19.3.1. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts jāizsniedz uz Administrācijas noteikto laika periodu, kas nedrīkst nepārsniegt piecus gadus.

19.3.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas dienas, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

19.3.2.1. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta pēc esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

19.3.2.2. Kad atkārtotā pārbaude tiek pabeigta vairāk nekā trīs mēnešus pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, jaunais sertifikāts ir derīgs, sākot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma, līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no atkārtotās pārbaudes pabeigšanas datuma.

19.3.3. Ja sertifikāts tiek izsniegts uz laika periodu mazāku par pieciem gadiem, Administrācija drīkst pagarināt esošo sertifikāta derīguma termiņu līdz 19.3.1. punktā minētajam maksimālajam laika periodam, nodrošinot, ka ir veiktas 19.1.1. punktā minētās, atbilstošās pārbaudes, kas piemērojamas gadījumos, kad sertifikāts tiek izsniegts uz pieciem gadiem.

19.3.4. Ja atkārtotā pārbaude ir pabeigta, bet izsniegt jaunu sertifikātu vai nogādāt to uz kuģa pirms esošā sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās nav iespējams, Administrācija vai atzīta aizsardzības organizācija, kas darbojas Administrācijas vārdā, drīkst apstiprināt esošo sertifikātu, un šāds sertifikāts jāatzīst par derīgu visu turpmāko laika periodu, kas nedrīkst pārsniegt piecus mēnešus, skaitot no derīguma termiņa beigu datuma.

19.3.5. Ja kuģis, sertifikāta termiņam izbeidzoties, nav ostā, kurā tas tiks pārbaudīts, Administrācija drīkst pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, bet šo pagarinājumu drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai ļautu kuģim pabeigt reisu uz ostu, kurā tas jāpārbauda, un tikai gadījumos, kad tas šķitīs vai tiks atzīts par nepieciešamu un lietderīgu. Sertifikātu nedrīkst pagarināt uz laiku ilgāku par trim mēnešiem un kuģis nav tiesīgs, pamatojoties uz šādi piešķirtu pagarinājumu, ierodoties ostā, kurā tas jāpārbauda, atstāt šo ostu bez jauna sertifikāta. Kad atkārtotā pārbaude pabeigta, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums.

19.3.6. Īsos reisos iesaistīta kuģa sertifikātu, kas nav pagarināts saskaņā ar šī punkta iepriekšminētajiem noteikumiem, Administrācija drīkst pagarināt uz periodu līdz vienam mēnesim, skaitot no tās derīguma termiņa beigu datuma. Kad ir pabeigta atkārtotā pārbaude, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma, pirms tika piešķirts pagarinājums.

19.3.7. Ja starpposma pārbaude tiek pabeigta pirms 19.1.1. punktā noteiktā laika, tad:

19.3.7.1. sertifikātā norādītais derīguma termiņš jāmaina, veicot apstiprinājumu, uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, skaitot no starpposma pārbaudes pabeigšanas datuma;

19.3.7.2. derīguma termiņš drīkst palikt nemainīts, nodrošinot, ka tiek veikta viena vai vairākas papildu pārbaudes tā, ka netiek nepārsniegti 19.1.1. punktā noteiktie maksimālie starplaiki starp pārbaudēm.

19.3.8. Saskaņā ar 19.2. punktu izsniegtais sertifikāts zaudē spēku šādos gadījumos:

19.3.8.1. ja atbilstošā pārbaude netiek pabeigta 19.1.1. punktā noteiktajos laika periodos;

19.3.8.2. ja sertifikāts netiek apstiprināts saskaņā ar 19.1.1.3. un 19.3.7.2. punktu, ja piemērojams;

19.3.8.3. kad atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas pirms tam nav ekspluatējusi šo kuģi; un

19.3.8.4. pēc kuģa karoga maiņas uz citas valsts karogu.

19.3.9. Gadījumos, kad:

19.3.9.1. kuģis pāriet zem citas Dalībvalsts karoga, tai Dalībvalstij, zem kuras karoga tas iepriekš bija tiesīgs braukt, cik ātri vien iespējams, jānosūta kuģi pārņemošai Administrācijai visas informācijas saistībā ar Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kopijas un izmantojamo pārbaužu ziņojumu kopijas.

19.3.9.2. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kura iepriekš nav ekspluatējusi kuģi, tad iepriekšējai kuģošanas kompānijai, cik ātri vien iespējams, jānosūta pārņemošai kuģošanas kompānijai kopijas no jebkuras informācijas, kas attiecas uz Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, vai jāsekmē jebkuras 19.4.2. punktā noteiktās pārbaudes.

19.4. Pagaidu sertifikācija

19.4.1. 19.2. punktā noteikto sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad sertifikātu izsniedzošā Administrācija ir pilnīgi pārliecināta, ka kuģis atbilst 19.1. punkta prasībām. Tomēr, pēc 2004. gada l. jūlija, gadījumos, kad:

19.4.1.1. kuģim, pēc tā nodošanas ekspluatācijā vai pirms tā stāšanās ekspluatācijā, vai atkārtotas nodošanas ekspluatācijā, nav izdots sertifikāts;

19.4.1.2. kuģis pāriet no vienas Dalībvalsts karoga uz citas Dalībvalsts karogu;

19.4.1.3. kuģis pāriet uz Dalībvalsts valsts karogu no valsts, kas nav Dalībvalsts; vai

19.4.1.4. atbildību par kuģa ekspluatāciju uzņemas kuģošanas kompānija, kas iepriekš šo kuģi nav ekspluatējusi;

līdz 19.2. punktā noteiktā sertifikāta izsniegšanai Administrācija drīkst likt izsniegt Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, formā, atbilstoši Kodeksa šīs daļas pielikumā dotajam paraugam.

19.4.2. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu drīkst izsniegt tikai tad, kad Administrācija vai tās pilnvarotā atzītā aizsardzības organizācija ir pārliecinājusies, ka:

19.4.2.1. Kodeksa šajā daļā prasītais kuģa aizsardzības novērtējums ir pabeigts;

19.4.2.2. kuģa aizsardzības plāns, kura kopija atrodas uz kuģa, atbilst XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, ir iesniegts izvērtēšanai un apstiprināšanai, un tiek ieviests uz kuģa;

19.4.2.3. kuģis ir aprīkots ar XI–2/6 noteikuma prasībām atbilstošu kuģa aizsardzības trauksmes sistēmu, ja tas tiek prasīts;

19.4.2.4. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks:

19.4.2.4.1. ir nodrošinājis:

19.4.2.4.1.1. pārbaudi par kuģa aizsardzības plāna atbilstību Kodeksa šai daļai,

19.4.2.4.1.2. ka plāns ir bijis iesniegts apstiprināšanai, un

19.4.2.4.1.3. ka plāns tiek ieviests uz kuģa, un

19.4.2.4.2. ir veicis nepieciešamos sagatavošanās darbus, ieskaitot pasākumus attiecībā uz apmācību, vingrinājumiem un iekšējiem auditiem, ar kuru palīdzību kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks ir pārliecinājies, ka 6 mēnešu laikā kuģis sekmīgi veiks pārbaudi, saskaņā ar 19.1.1.1. punkta prasībām;

19.4.2.5. ir veikti sagatavošanās darbi, lai veiktu 19.1.1.1. punktā pieprasītās pārbaudes;

19.4.2.6. kapteinis, kuģa aizsardzības virsnieks un citi kuģa personāla locekļi, kuri pilda īpašus, ar aizsardzību saistītus pienākumus, ir iepazinušies ar saviem pienākumiem un atbildību, kā tas noteikts Kodeksa šajā daļā un kuģa aizsardzības plāna atbilstošos noteikumos un šī informācija ir sniegta kuģa personāla darba valodā vai viņiem saprotamās valodās; un

19.4.2.7. kuģa aizsardzības virsnieks atbilst Kodeksa šīs daļas prasībām.

19.4.3. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu drīkst izsniegt Administrācija vai tās pilnvarota atzītā aizsardzības organizācija.

19.4.4. Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir derīgs 6 mēnešus vai līdz 19.2. punktā noteiktā sertifikāta izsniegšanai, atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais, un to nedrīkst pagarināt.

19.4.5. Neviena Dalībvalsts nedrīkst likt izsniegt kuģim Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu atkārtoti, ja, pēc Administrācijas vai atzītas aizsardzības organizācijas sprieduma, mērķis, kāpēc kuģis vai kuģošanas kompānija lūdz izsniegt šādu sertifikātu atkārtoti, ir izvairīties no XI–2 nodaļas vai Kodeksa šīs daļas noteikumu pilnīgas ievērošanas pēc 19.4.4. punktā noteiktā pagaidu sertifikāta derīguma termiņa beigu datuma.

19.4.6. XI–2/9 noteikuma sakarā Dalībvalsts, pirms tā akceptē Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu kā derīgu sertifikātu, drīkst pārliecināties, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas punktos no 19.4.2.4 līdz 19.4.2.6.

1 Lai izvairītos no tā, ka jebkādā veidā tiek kaitēts mērķim nodrošināt kuģi ar aizsardzības trauksmes sistēmu, Administrācija var atļaut šo informāciju glabāt kādā citā vietā uz kuģa, dokumentā, par ko būtu zināms tikai kapteinim, kuģa aizsardzības virsniekam un citiem augstākstāvošiem kuģa apkalpes locekļiem, kā to izlemj kuģošanas kompānija.

 

A daļas pielikumi

 

B daļa

Norādījumi 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, pielikuma XI–2 nodaļas un šī kodeksa A daļas noteikumiem

1. Ievads

Vispārīgie jautājumi

1.1. Šī Kodeksa preambula norāda, ka, lai paaugstinātu kuģošanas aizsardzību, XI–2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa ievieš jaunu starptautisku pasākumu struktūru un kuras pielietojums, sadarbojoties kuģiem ar ostas iekārtām, var atklāt un novērst draudus jūras transporta nozares aizsardzībai.

1.2. Šis ievads koncentrētā veidā apraksta procesus, kas paredzēti, lai noteiktu un ieviestu pasākumus un veiktu sagatavošanas darbus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta un uzturēta atbilstība XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem, un nosaka galvenos elementus, kuriem šie norādījumi domāti. Norādījumi ir doti no 2. līdz 19. pantam. Tas nosaka arī svarīgākos apsvērumus, kas būtu jāņem vērā, izskatot norādījumu piemērošanu kuģiem un ostas iekārtām.

1.3. Ja lasītāju interesē tikai kuģi, tad tomēr ļoti ieteicams izlasīt visu šo Kodeksa daļu, īpaši ostas iekārtām piemērojamos punktus. Tas pats attiecas arī uz tiem lasītājiem, kurus interesē tikai ostas iekārtas; viņiem vajadzētu tāpat izlasīt arī kuģiem piemērojamos punktus.

1.4. Turpmākajos punktos dotie norādījumi galvenokārt attiecas uz kuģa aizsardzību pie ostas iekārtas. Tomēr iespējamas situācijas, kad kuģis var radīt draudus ostas iekārtai, piemēram, kuģim atrodoties pie ostas iekārtas, to var izmantot kā placdarmu uzbrukumam. Nosakot atbilstošos aizsardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai reaģētu uz draudiem no kuģa, tiem, kas veic ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu vai sagatavo ostas iekārtas aizsardzības plānu, būtu jāizskata turpmākajos punktos piedāvāto norādījumu atbilstoša piemērošana.

1.5. Lasītājam nekas no šajā Kodeksa daļā dotā nav jāsaprot vai jātulko pretrunā ar jebkuru no XI–2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumiem, jo iepriekšminētajiem noteikumiem vienmēr dodama priekšroka un jebkura netīša neatbilstība, kas varētu būt neapzināti ietverta Kodeksa šajā daļā, nav ņemama vērā. Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus visos gadījumos būtu jālasa, jātulko un jāpiemēro atbilstoši XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas mērķiem, nolūkiem un principiem.

Dalībvalstu pienākumi

1.6. Atbilstoši XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem Dalībvalstīm ir dažādi pienākumi, kuros, citu starpā, ietilpst:

• piemērojamā aizsardzības līmeņa noteikšana;

• kuģa aizsardzības plāna (KAP) un iepriekš apstiprinātā plāna attiecīgo grozījumu apstiprināšana;

• kuģu pārbaudes par to atbilstību XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem, un Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšana;

• Dalībvalsts teritorijā esošo to ostas iekārtu noteikšana, kurām tiek prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, kas būs atbildīgs par ostas iekārtas aizsardzības plāna (OIAP) izstrādāšanu;

• ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma un jebkuru iepriekš apstiprinātā novērtējuma sekojošo grozījumu veikšanas un apstiprināšanas nodrošināšana;

• ostas iekārtas aizsardzības plāna un iepriekš apstiprinātā plāna jebkuru sekojošo grozījumu apstiprināšana; un

• uzraudzības un atbilstības pasākumu veikšana;

• apstiprināto plānu analizēšana; un

• informācijas sniegšana Starptautiskajai jūras organizācijai un kuģniecības un ostas uzņēmumiem.

1.7. Dalībvalstis, lai izpildītu saskaņā ar XI–2 nodaļu un šī Kodeksa A daļu tām noteiktos pienākumus, kas saistīti ar ostas iekārtu aizsardzību, var nozīmēt vai izveidot Atbildīgo institūciju un atļaut Atzītām aizsardzības organizācijām veikt ar ostas iekārtām saistītus konkrētus darbus, bet galīgais lēmums par šo darbu akceptēšanu un apstiprināšanu jāsniedz Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai. Atsevišķus ar kuģiem saistītos aizsardzības pienākumus Administrācijas drīkst deleģēt Atzītām aizsardzības organizācijām. Atzītai aizsardzības organizācijai nevar deleģēt šādus pienākumus vai darbības:

• noteikt piemērojamo aizsardzības līmeni;

• noteikt Dalībvalsts teritorijā esošās ostas iekārtas, kurām tiks prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un izstrādāt ostas iekārtas aizsardzības plānu (OIAP);

• apstiprināt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu (OIAN) un attiecīgos grozījumus iepriekš apstiprinātam novērtējumam;

• apstiprināt OIAP un jebkurus grozījumus iepriekš apstiprinātā plānā;

• uzraudzības un atbilstības pasākumu veikšanu; un

• noteikt prasības par Aizsardzības deklarāciju.

Aizsardzības līmeņa noteikšana

1.8. Aizsardzības līmeņa noteikšana, kas piemērojams katrā konkrētā laika periodā, ir Dalībvalsts atbildība un var attiekties uz kuģiem un ostas iekārtām. Šī Kodeksa A daļa definē trīs starptautiski piemērojamus aizsardzības līmeņus. Tie ir:

• 1. aizsardzības līmenis — parasts; līmenis, kurā kuģis un ostas iekārtas darbojas parastajos apstākļos;

• 2. aizsardzības līmenis — paaugstināts; līmenis, kas piemērojams tik ilgi, kamēr pastāv paaugstināts aizsardzības incidenta iestāšanās risks; un

• 3. aizsardzības līmenis — ārkārtējs; līmenis, kas piemērojams laika periodā, tiklīdz pastāv iespējamība vai nenovēršams aizsardzības incidenta iestāšanās risks.

Kuģošanas kompānija un kuģis

1.9. Katra kuģošanas kompānija, kura ekspluatē kuģus, kuriem piemērojama XI–2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa, nozīmē kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku kuģošanas kompānijai un kuģa aizsardzības virsnieku katram kuģim. Šo amatpersonu pienākumi, atbildība un prasības to apmācībai un treniņiem ir noteiktas šī Kodeksa A daļā.

1.10. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka atbildībā, cita starpā, ietilpst arī pienākums nodrošināt, ka pareizi tiek veikts kuģa aizsardzības novērtējums, izstrādāts kuģa aizsardzības plāns un iesniegts apstiprināšanai Administrācijai vai tās pilnvarotai organizācijai un pēc tam nodrošināt tā atrašanos uz katra kuģa, kuram piemērojama šī Kodeksa A daļa un kurš šajā ziņā ir tā persona, kurš nozīmēts kā kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks.

1.11. Kuģa aizsardzības plānā ir jānorāda operatīvie un fiziskie aizsardzības pasākumi, kas veicami pašam kuģim, lai nodrošinātu to, ka tas vienmēr darbojas 1. aizsardzības līmenī. Plānā ir jānorāda arī papildus vai pastiprinātie aizsardzības pasākumi, kurus kuģis var veikt pats, pārejot un darbojoties 2. aizsardzības līmenī, kad ir norādījumi to darīt. Turklāt plānā ir jānorāda arī iespējamie sagatavošanās pasākumi, kas ļauj kuģim ātri reaģēt uz instrukcijām, kādas tam, iespējams, tiks dotas, reaģējot 3. aizsardzības līmenī uz aizsardzības incidentu vai draudiem.

1.12. Kuģiem, kuriem piemērojami XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi, tiek prasīts, ka tiem ir Administrācijas vai tās vārdā apstiprināts kuģa aizsardzības plāns un tie darbojas saskaņā ar šo plānu. Kuģošanas kompānijas virsniekam un kuģa aizsardzības virsniekam ir jāuzrauga plāna nepārtraukta atbilstība un efektivitāte, ieskaitot iekšējo auditu veikšanu. Grozījumi jebkurā apstiprināta plāna daļā, kurai Administrācija ir noteikusi apstiprinājuma nepieciešamību, ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai, pirms šie grozījumi tiek iekļauti plānā un ieviesti uz kuģa.

1.13. Uz kuģa jābūt Starptautiskajam kuģa aizsardzības sertifikātam, kas norāda tā atbilstību XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām. Šī Kodeksa A daļa satur arī kuģa pārbaužu un sertifikācijas noteikumus attiecībā uz kuģa atbilstību sākotnējo, atkārtoto un starpposma pārbaužu prasībām.

1.14. Kad kuģis atrodas Dalībvalsts ostā vai ir ceļā uz to, Dalībvalstij, saskaņā ar XI–2/9 noteikumiem, ir tiesības veikt dažādus kontroles un atbilstības pasākumus attiecībā uz šo kuģi. Kuģis ir pakļauts ostas valsts kontroles pārbaudēm, bet parasti šādas pārbaudes, izņemot īpašus apstākļus, neattiecas uz kuģa aizsardzības plāna izskatīšanu. Kuģi drīkst pakļaut arī papildu kontroles pasākumiem, ja Dalībvalstij, veicot kontroles un atbilstības pasākumus, ir iemesls uzskatīt, ka kuģa vai to apkalpojošo ostas iekārtu aizsardzība ir pakļauta riskam.

1.15. Kuģim tiek arī prasīts, lai tam ir informācija, kura ir pieejama Dalībvalstīm, pēc to pieprasījuma, kurā ir norādīts atbildīgais par lēmumu pieņemšanu par kuģa apkalpes nodarbinātību un par dažādiem, ar kuģa apkalpes nodarbinātību saistītajiem jautājumiem.

Ostas iekārta

1.16. Katrai Dalībvalstij jānodrošina ostas iekārtu aizsardzības novērtējums katrai tās teritorijā esošajai ostas iekārtai, kas apkalpo starptautiskajos reisos iesaistītos kuģus. Šādu novērtējumu drīkst veikt Dalībvalsts, Atbildīgā institūcija vai Atzītā aizsardzības organizācija. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma rezultāts jāapstiprina attiecīgajai Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai. Šādu apstiprināšanu nevar deleģēt. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumi būtu regulāri jāizvērtē.

1.17. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums būtībā ir ostas iekārtas visa veida darbību riska analīze, lai konstatētu ievainojamākās vietas un/vai kuras no tām visticamāk varētu kļūt par uzbrukuma mērķi. Aizsardzības risks ir uzbrukuma draudu varbūtība, kopā ar uzbrukuma mērķa ievainojamību un uzbrukuma sekām.

Novērtējumā jāietver sekojošas sastāvdaļas:

• iespējamie draudi ostas aprīkojumam un infrastruktūrai noteikšana;

• potenciāli ievainojamo vietu identificēšana; un

• uzskaitīto incidentu seku aprēķināšana.

Pēc analīzes pabeigšanas būs iespējams veikt riska līmeņa vispārējo izvērtējumu. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums palīdzēs noteikt tās ostas iekārtas, kurām nepieciešams nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu.

1.18. Tām ostas iekārtām, kurām jāatbilst XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, tiek prasīts nozīmēt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku. Šo virsnieku pienākumi, atbildība un apmācības prasības, kā arī treniņu un vingrinājumu prasības ir noteiktas šī Kodeksa A daļā.

1.19. Ostas iekārtas aizsardzības plānā būtu jānorāda operatīvie un fiziskie aizsardzības pasākumi, kas veicami ostas iekārtai, lai nodrošinātu tās spēju vienmēr darboties 1. aizsardzības līmenī. Plānā būtu jāiekļauj arī papildu vai pastiprinātie aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta var veikt, lai nepieciešamības gadījumā, saņemot attiecīgas instrukcijas, pārietu uz 2. aizsardzības līmeni un darbotos šajā līmenī. Turklāt plānā ir jānorāda arī iespējamie sagatavošanās pasākumi, kas ļauj ostas iekārtai ātri reaģēt uz instrukcijām, kādas tai, iespējams, tiks dotas, reaģējot 3. aizsardzības līmenī uz aizsardzības incidentu vai draudiem.

1.20. Tām ostas iekārtām, kurām jāatbilst XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, tiek prasīts, lai tām būtu un tās darbotos saskaņā ar Dalībvalsts vai attiecīgās Atbildīgās institūcijas apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības plānu. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jāievieš plāna nosacījumi un jāuzrauga tā nepārtraukta atbilstība un efektivitāte, tai skaitā plāna iekšējo auditu veikšana. Jebkuras apstiprinātā plāna daļas grozījumi, kam Dalībvalsts vai Atbildīgā institūcija ir noteikusi apstiprinājuma nepieciešamību, ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai, pirms šo grozījumu iekļaušanas plānā un ieviešanas ostas iekārtā. Attiecīgā Dalībvalsts vai Atbildīgā institūcija drīkst pārbaudīt plāna efektivitāti. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, vai pamatojoties uz kuru ir izstrādāts plāns, ir regulāri jāizvērtē. Visi šie pasākumi var novest pie apstiprinātā plāna grozījumiem. Apstiprināta plāna jebkuru konkrēto daļu grozījumi jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajai Dalībvalstij vai Atbildīgajai institūcijai.

1.21. Kuģus, kas izmanto ostas iekārtas, drīkst pakļaut ostas valsts kontroles pārbaudēm un XI–2/9 noteikumā noteiktajiem papildu kontroles pasākumiem. Atbilstošās iestādes pirms kuģa ienākšanas ostā drīkst pieprasīt informāciju par kuģi, tā kravu, pasažieriem un kuģa personālu. Atsevišķos gadījumos ieeja ostā var tikt aizliegta.

Informācija un sakari

1.22. XI–2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa pieprasa, lai Dalībvalstis sniedz Starptautiskajai jūras organizācijai pārliecinošu informāciju un informē, ka efektīvi sakari ir nodrošināti starp Dalībvalstīm un starp kuģošanas kompāniju/kuģa aizsardzības virsniekiem un ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem.

2. Definīcijas

2.1. Nekādi norādījumi nav doti attiecībā uz XI–2 nodaļā vai šī Kodeksa A daļā dotajām definīcijām.

2.2. Šīs Kodeksa daļas izpratnē:

2.2.1. “punkts” nozīmē Kodeksa A daļas punktu, un tas ir norādīts kā “A punkts/{kopā ar attiecīgā punkta numuru}”;

2.2.2. “pants” nozīmē Kodeksa šīs daļas pantu, un tas ir norādīts kā “pants{pirms kura tiek minēts attiecīgā panta numurs }”; un

2.2.3. “Dalībvalsts”, lietojot šo terminu no 14. līdz 18. pantam, nozīmē “Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta” un ietver atsauci “Atbildīgā institūcija”.

3. Piemērošana

Vispārīgie jautājumi

3.1. Ieviešot XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasības, būtu jāņem vērā šajā Kodeksa daļā dotie norādījumi.

3.2. Tomēr jāatzīst, ka kuģiem piemērojamo norādījumu apjoms būs atkarīgs no attiecīgā kuģa tipa, kravas un/vai pasažieriem, darbības veida un kuģa apmeklēto ostas iekārtu raksturojuma.

3.3. Līdzīgi arī uz ostas iekārtām piemērojamo norādījumu apmērs būs atkarīgs no ostas iekārtām, kuģu tipiem, kas izmanto ostas iekārtu, kravas veida un/vai pasažieriem un ostā ienākošo kuģu darbības veida.

3.4. XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi neattiecas uz tādām ostas iekārtām, kas paredzētas un tiek izmantotas galvenokārt tikai militāriem mērķiem.

4. Dalībvalstu atbildība

Novērtējumu un plānu aizsardzība

4.1. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu neatļautu atklāšanu vai piekļūšanu slepeniem, ar aizsardzību saistītiem materiāliem, kuri attiecas uz kuģa aizsardzības novērtējumiem, kuģa aizsardzības plāniem, ostas aizsardzības novērtējumiem un ostas iekārtas aizsardzības plāniem, kā arī individuāliem novērtējumiem vai plāniem, vai šādas informācijas izpaušanu.

Atbildīgās institūcijas

4.2. Dalībvalstis, savas valdības ietvaros, drīkst nozīmēt Atbildīgo institūciju par savu, ar ostas iekārtām saistīto, aizsardzības pienākumu veicēju, kā tas noteikts XI–2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā.

Atzītās aizsardzības organizācijas

4.3. Dalībvalstis drīkst pilnvarot Atzītu aizsardzības organizāciju (AAO) veikt atsevišķus, ar aizsardzību saistītus, pasākumus, tai skaitā:

4.3.1. Administrācijas vārdā apstiprināt kuģa aizsardzības plānus vai tā grozījumus;

4.3.2. Administrācijas vārdā pārbaudīt kuģu atbilstību XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām un sertificēt tos;

4.3.3. veikt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumus, pēc Dalībvalsts pieprasījuma.

4.4. AAO drīkst arī konsultēt vai sniegt palīdzību kuģošanas kompānijām vai ostas iekārtām aizsardzības jautājumos, tai skaitā jautājumos par kuģa aizsardzības novērtējumiem, kuģa aizsardzības plāniem, ostas iekārtas aizsardzības novērtējumiem un ostas iekārtas aizsardzības plāniem. Tajā skaitā var būt arī kuģa aizsardzības novērtējuma veikšana vai plāna izstrādāšana vai ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma veikšana vai plāna izstrādāšana. Ja AAO ir to darījusi attiecībā uz kuģa aizsardzības novērtējumu vai plānu, tad šo AAO nedrīkst pilnvarot apstiprināt šī kuģa aizsardzības plānu.

4.5. Pilnvarojot AAO veikt iepriekšminētos pienākumus, Dalībvalstīm ir rūpīgi jāizvērtē šīs organizācijas kompetence. AAO ir jābūt spējīgai pierādīt:

4.5.1. zināšanas un pieredze atbilstošos aizsardzības darbības veidos;

4.5.2. atbilstošas zināšanas par kuģa un ostas darbībām, tai skaitā zināšanas par kuģa uzbūvi un konstrukciju, ja tiek sniegti pakalpojumi kuģiem un par ostas uzbūvi un tās izkārtojumu, ja tiek sniegti pakalpojumi ostas iekārtām;

4.5.3. spēja novērtēt iespējamos aizsardzības riskus, kas varētu atgadīties kuģa un ostas iekārtas ekspluatācijas laikā, kā arī mijiedarbības kuģis/osta laikā un kādā veidā samazināt šādus riskus līdz minimumam;

4.5.4. spēja uzturēt un pilnveidot savu darbinieku kompetenci;

4.5.5. spēja sekot savu darbinieku uzticamības nepārtrauktībai;

4.5.6. spēja uzturēt attiecīgos pasākumus, lai novērstu neatļautu izpaušanu vai piekļūšanu slepeniem, ar aizsardzību saistītiem materiāliem;

4.5.7. zināšanas par XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām un attiecīgās nacionālās un starptautiskās likumdošanas un aizsardzības prasībām; un

4.5.8. zināšanas par pašreizējiem draudiem aizsardzībai un veidiem;

4.5.9. zināšanas par ieroču, bīstamu vielu un iekārtu atpazīšanu un atklāšanu;

4.5.10. zināšanas par to, kā, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, atpazīt personas, kas var apdraudēt aizsardzību, t.i., zināšanas par šo personu raksturīgajām pazīmēm un to izturēšanās veidu;

4.5.11. zināšanas par pielietojamiem paņēmieniem, kā izvairīties no aizsardzības

4.5.12. pasākumiem; un

4.5.13. zināšanas par aizsardzības un uzraudzības aprīkojumu un sistēmām un to darbības ierobežojumiem.

Deleģējot konkrētu pienākumu veikšanu AAO, Dalībvalstīm, ieskaitot Administrācijas, būtu jānodrošina, lai AAO būtu attiecīgā uzdevuma veikšanai nepieciešamā kompetence.

4.6. Atzītu organizāciju, kā tas definēts 1/6 noteikumā un kura atbilst XI–1/1 noteikuma prasībām, var nozīmēt par AAO, ja tai ir attiecīgās, 4.5. pantā norādītās, speciālās zināšanas aizsardzības jautājumos.

4.7. Par AAO var nozīmēt ostas pārvaldi vai ostas iekārtas operatoru, ja tiem ir attiecīgās, 4.5. pantā minētās zināšanas un pieredze aizsardzības jautājumos.

Aizsardzības līmeņa noteikšana

4.8. Nosakot aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm būtu jāņem vērā informācija par vispārējiem un īpašiem draudiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka viens no trijiem iespējamiem aizsardzības līmeņiem, kas piemērojams kuģiem vai ostas iekārtām:

• 1. aizsardzības līmenis — normāls; līmenis, kurā kuģis un ostas iekārta darbojas parastajos apstākļos;

• 2. aizsardzības līmenis — paaugstināts; līmenis, kas jāpiemēro, kamēr pastāv paaugstināts risks, ka notiks aizsardzības incidents; un

• 3. aizsardzības līmenis — ārkārtējs; līmenis, piemērojams laika periodā, tiklīdz pastāv iespējamais vai nenovēršamais aizsardzības incidents.

4.9. 3. aizsardzības līmeņa noteikšanai ir jābūt ārkārtējam pasākumam, kurš piemērojams vienīgi gadījumos, kad tiek saņemta ticama informācija par aizsardzības incidenta iespējamību vai nenovēršamību. 3. aizsardzības līmenis ir jānosaka tikai uz aizsardzības draudu vai faktiskā aizsardzības incidenta laika periodu. Lai gan aizsardzības līmeņi var mainīties no 1. aizsardzības līmeņa uz 2. aizsardzības līmeni un pēc tam uz 3. aizsardzības līmeni, ir iespējams, ka 1. aizsardzības līmenis uzreiz mainās tieši uz 3. aizsardzības līmeni.

4.10. Galīgo atbildību par kuģa drošību un aizsardzību visās reizēs uzņemas kuģa kapteinis. Pat 3. aizsardzības līmenī kapteinis var prasīt izskaidrot vai grozīt instrukcijas, ko devuši tie, kas atbild uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem, ja ir pamats uzskatīt, ka kāda norādījuma ievērošana var apdraudēt kuģa drošību.

4.11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam (KKAV) vai kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) pie pirmās izdevības jāsazinās ar tās ostas iekārtas aizsardzības virsnieku (OIAV), kurā kuģis paredzējis uzturēties, lai iedibinātu kuģim piemērojamo aizsardzības līmeni atrodoties ostas iekārtā. Pēc sakaru nodibināšanas ar kuģi OIAV ir jāziņo kuģim par visām turpmākajām ostas aprīkojuma aizsardzības līmeņa izmaiņām un jāsniedz kuģim jebkura būtiska aizsardzības informācija.

4.12. Lai gan var būt apstākļi, kad konkrēts kuģis drīkst darboties augstākā aizsardzības līmenī nekā ostas iekārta, pie kuras tas atrodas, nedrīkst būt apstākļi, kad kuģis darbojas zemākā aizsardzības līmenī nekā tas ir ostas iekārtai, kurā tas atrodas. Ja kuģis darbojas augstākā aizsardzības līmenī nekā ostas iekārta, kuru tas plāno izmantot, KKAV vai KAV būtu nekavējoties jāziņo par to OIAV. OIAV, konsultējoties ar KKAV vai KAV, ir jāizvērtē konkrētā situācija un jāvienojas ar kuģi par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, tai skaitā var būt Aizsardzības deklarācijas sastādīšana un parakstīšana.

4.13. Dalībvalstīm būtu jānosaka veids, kā ātri izziņojama informācija par aizsardzības līmeņu izmaiņām. Kā līdzekli, ar kura palīdzību paziņot kuģim un KKAV un KAV par šādām aizsardzības līmeņu izmaiņām, Administrācijas var izvēlēties NAVTEX ziņojumus vai paziņojumus jūrniekiem. Vai arī, tās var izmantot arī citus saziņas līdzekļus, kas nodrošina tādu pašu vai pat lielāku datu pārraides ātrumu un darbības zonas pārklājumu. Dalībvalstīm jānosaka līdzekļi, kā sniedzami paziņojumi OIAV par aizsardzības līmeņu izmaiņām. Dalībvalstīm jāapkopo un jāuztur informācija, kas iekļaujama to personu sarakstā, kuras jāinformē par izmaiņām aizsardzības līmeņos. Lai gan aizsardzības līmeni nevajag uzskatīt par īpaši slepenu, tomēr informācija par draudiem šajā līmenī var būt ļoti slepena. Dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizvērtē sniedzamā informācija un metodes, kā šo informāciju darīt zināmu KKAV, KAV un OIAV.

Sakaru nodrošināšanas punkti un informācija par ostas iekārtas aizsardzības plāniem

4.14. Ja ostas iekārtai ir OIAP, tad šis fakts jāpaziņo Organizācijai un šai informācijai jābūt pieejamai arī Kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsniekiem. Turpmāk nekādas OIAP detaļas nav jāpublicē, izņemot, ka tas darbojas. Dalībvalstīm būtu jāapsver jautājums vai nu par centrāla vai reģionālu sakaru punktu izveidošanu vai citiem līdzekļiem, kā nodrošināt jaunākās informācijas sniegšanu vietām, kurās ir ieviests OIAP, kopā ar detalizētu informāciju, kā arī sazināšanās iespējām ar attiecīgo OIAV. Šādu sakaru punktu esamībai ir jābūt vispārpieejamai. Tās arī var sniegt informāciju par atzītajām aizsardzības organizācijām, kas pilnvarotas rīkoties Dalībvalsts vārdā, kopā ar detalizētu informāciju par šādai aizsardzības organizācijai deleģēto īpašu atbildību un šī pilnvarojuma nosacījumiem.

4.15. Ja ostā nav OIAP (un tādēļ nav arī OIAV), centrālajam vai reģionālajam sakaru punktam jābūt spējīgiem nozīmēt piemērotu kvalificētu personu krastā, kura varētu noorganizēt attiecīgos aizsardzības pasākumus kuģa uzturēšanās laikā.

4.16. Dalībvalstīm ir jāsniedz arī detalizēta informācija, kā sazināties ar valsts amatpersonām, kurām KAV, KKAV un OIAV var ziņot saistībā ar aizsardzību. Pirms atbilstošu darbību uzsākšanas šīm valsts amatpersonām ir jāizvērtē šie ziņojumi. Šie ziņojumi par aizsardzības jautājumiem var attiekties arī uz aizsardzības pasākumiem citas Dalībvalsts jurisdikcijā. Šādos gadījumos Dalībvalstij jākontaktējas ar saviem kolēģiem šajā Dalībvalstī, lai apspriestu jautājumu par profilaktisko pasākumu nepieciešamību. Šajā nolūkā arī Starptautiskajai jūras organizācijai jādara zināma detalizēta informācija, kā sazināties ar valsts amatpersonām.

4.17. Dalībvalstīm jāsniedz 4.14., 4.15., 4.16. pantā noteiktā informācija, pēc pieprasījuma, citām Dalībvalstīm.

Identifikācijas dokumenti

4.18. Dalībvalstis tiek aicinātas izsniegt atbilstošus identifikācijas dokumentus valsts amatpersonām, kuras, pildot savus dienesta pienākumus, ir tiesīgas uzkāpt uz kuģiem vai apmeklēt ostas iekārtu un ieviest šādu dokumentu autentiskuma pārbaudes procedūras.

Fiksētās un peldošās platformas un

mobilās urbšanas ierīces jūrā

4.19. Dalībvalstīm būtu jāizskata jautājums par attiecīgo aizsardzības pasākumu ieviešanu fiksētām un peldošajām platformām un mobilām urbšanas iekārtām jūrā, kas ļautu tām sadarboties ar kuģiem, kuriem jāatbilst XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem1.

Kuģi, kuriem netiek prasīts ievērot šī

Kodeksa A daļu

4.20. Dalībvalstīm būtu jāizskata jautājums par atbilstošu aizsardzības pasākumu ieviešanu, lai paaugstinātu tādu kuģu aizsardzību, uz kuriem neattiecas XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumi, un nodrošinātu, ka jebkuri aizsardzības noteikumi, ko piemēro šādiem kuģiem, ļauj tiem mijiedarboties ar kuģiem, uz kuriem attiecas šī Kodeksa A daļas noteikumi.

Draudi kuģiem un citi incidenti jūrā

4.21. Dalībvalstīm ir jādod vispārēji norādījumi sava karoga kuģiem, kas atrodas jūrā, par pasākumiem, kurus nepieciešams veikt, lai samazinātu aizsardzības risku. Tām ir jāsniedz speciālas konsultācijas par darbībām, kas jāveic saskaņā ar 1., 2. un 3. aizsardzības līmeni gadījumos, ja:

4.21.1. kuģim atrodoties jūrā, mainās tam piemērojamais aizsardzības līmenis, piemēram, darbības ģeogrāfiskās vietas, kurā kuģis atrodas, vai paša kuģa dēļ; un

4.21.2. kuģim atrodoties jūrā, tas tiek iesaistīts aizsardzības incidentā vai tiek pakļauts tā draudiem.

Šajā nolūkā Dalībvalstīm ir jāievieš vislabākās metodes un procedūras. Nenovēršama uzbrukuma gadījumā kuģim jācenšas nodibināt tiešus kontaktus ar tām karoga valsts amatpersonām, kuras ir atbildīgas par reaģēšanu uz aizsardzības incidentiem.

4.22. Dalībvalstīm tāpat ir jāizveido arī sakaru punkts, kur tiek sniegta informācija aizsardzības jautājumos visiem kuģiem, kas:

4.22.1. brauc zem to karogiem; vai

4.22.2. darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos.

4.23. Dalībvalstīm ir jāsniedz ieteikumi kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai kas ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, tai skaitā varētu būt ieteikums:

4.23.1. mainīt vai atlikt iecerēto maršrutu;

4.23.2. doties pa noteiktu maršrutu vai doties uz konkrētu vietu;

4.23.3. par iekārtām vai personāla izmantojamību, kas varētu būt izvietots uz kuģa;

4.23.4. veikt pārgājiena, ostas apmeklējuma vai ostas atstāšanas koordināciju, atļaut eskortēt, izmantojot patruļkuģi vai lidaparātu (lidmašīnu vai helikopteru).

Dalībvalstīm ir jāatgādina kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, par jebkurām pagaidu aizliegtajām zonām, kuras tā ir izziņojusi.

4.24. Dalībvalstīm ir jāiesaka kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši par nodomu ieiet to teritoriālajos ūdeņos, steidzami ieviest jebkurus aizsardzības pasākumus, ko Dalībvalsts ir ieteikusi, lai aizsargātu kuģi un citus tuvākajā apkaimē esošos kuģus.

4.25. Dalībvalstu izstrādātajos plānos, kas paredzēti 4.22. pantā minētajiem mērķiem, ir jāiekļauj informācija par visu diennakti pieejama, atbilstoša sakaru punkta atrašanos Dalībvalstī, ieskaitot Administrāciju. Šajos plānos būtu jāiekļauj arī informācija par apstākļiem, kad pēc Administrācija apsvērumiem ir lūdzama palīdzība tuvākajās piekrastes valstīs un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un kuģa aizsardzības virsnieku sadarbības procedūra.

Alternatīvie aizsardzības līgumi (vienošanās)

4.26. Dalībvalstīm, ņemot vērā XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas ieviešanas apstākļus, drīkst slēgt vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākām Dalībvalstīm. Līguma darbībai ir jāaprobežojas tikai uz īsiem starptautiskiem reisiem, kas tiek veikti noteiktos maršrutos starp ostas iekārtām, kuras atrodas līgumslēdzēju pušu teritorijās. Noslēdzot līgumu, kā arī pēc tam, Dalībvalstīm ir jāņem vērā citas Dalībvalsts un Administrācijas intereses, kuras ietekmē šāda līguma darbība. Citas valsts karoga kuģiem, kas nav noslēgtā līguma puse, tikai tad ir jāļauj darboties maršrutos, uz kuriem attiecas līgums, ja šo kuģu Administrācija piekrīt, ka kuģis pildīs līguma noteikumus un tā pieprasa kuģim pildīt šos noteikumus. Šāds līgums nekādā gadījumā nedrīkst pazemināt to kuģu un ostas iekārtu aizsardzības līmeni, uz kuriem šis līgums neattiecas, turklāt visi kuģi, uz kuriem attiecas šis līgums, drīkst nesadarboties ar kuģiem, uz kuriem šis līgums neattiecas. Jebkuru operatīvo sadarbību, ko uzņemas kuģi uz kuriem attiecas šis līgums, ir jāparedz šajā līgumā. Katra līguma darbību nepārtraukti jākontrolē un nepieciešamības gadījumā jāgroza un katrā ziņā pēc 5 gadiem tas ir jāizvērtē.

Līdzvērtīgi pasākumi ostas iekārtās

4.27. Atsevišķām konkrētām ostas iekārtām ar ierobežotu vai konkrētu darbību, bet kurās notiek vairāk nekā tikai gadījuma rakstura satiksme, var rasties nepieciešamība nodrošināt aizsardzības pasākumu veikšanu, kas būtu līdzvērtīgi ar tiem, kas noteikti XI–2 nodaļā un šī Kodeksa A daļā. Tas īpaši varētu attiekties uz rūpnīcām piesaistītiem termināliem, vai piestātnēm, kurās darbības nenotiek bieži.

Kuģa apkalpes komplektēšanas līmenis

4.28. Administrācijai, nosakot kuģa apkalpes minimālo sastāvu, būtu jāņem vērā2, ka minimālās prasības kuģošanas drošību garantējošas apkalpes nokomplektēšanai, kas noteiktas V/14 noteikumā3, attiecas tikai uz kuģa drošu navigāciju. Administrācijai tāpat ir jāņem vērā arī jebkura papildus darba slodze, kas var rasties, ieviešot kuģa aizsardzības plānu, un jānodrošina atbilstoša un efektīva kuģa apkalpes nokomplektēšana. To darot, Administrācijai būtu jāpārbauda, ka kuģi spēj ieviest atpūtas laiku un citus pasākumus noguruma novēršanai, ko nosaka nacionālā likumdošana, ņemot vērā visus pienākumus, kas noteikti dažādam kuģa personālam.

Kontroles un atbilstības pasākumi4

Vispārīgie jautājumi

4.29. Noteikums XI–2/9 apraksta kontroles un atbilstības pasākumus, kas saskaņā ar XI–2 nodaļu, piemērojami kuģiem. Tie ir sadalīti trīs atšķirīgās nodaļās: kuģu kontrole, kas jau atrodas ostā, kuģu kontrole, kas plāno ieiet citas Dalībvalsts ostā un papildu noteikumi, kas piemērojami abās situācijās.

4.30. Noteikums XI–2/9.1, par kuģu kontroli ostā, ievieš citu valstu ostā esošo kuģu kontroles sistēmu, kur Dalībvalsts atbilstoši pilnvarotiem virsniekiem (atbilstoši pilnvaroti virsnieki) ir tiesības uzkāpt uz kuģa un pārbaudīt, vai prasītie sertifikāti ir atbilstošā kārtībā. Ja pastāv neapšaubāms pamatojums uzskatīt, ka kuģis neatbilst, drīkst veikt kontroles pasākumus, piemēram, veikt papildus pārbaudes vai aizturēšanu. Tas uzrādīts esošajās kontroles sistēmās5. Noteikums XI–2/9.1 balstās uz šādām sistēmām un ļauj veikt papildu pasākumus (tai skaitā kā kontroles pasākumu piemērojot arī kuģa izraidīšanu no ostas), kad atbilstoši pilnvarotiem virsniekiem ir skaidrs pamatojums uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI–2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas prasībām. Noteikums XI–2/9.3 apraksta aizsardzības metodes, kas veicina šo papildu pasākumu godīgu un samērīgu piemērošanu.

4.31. Noteikums XI–2/9.2 nosaka kontroles pasākumus un XI–2 nodaļas izpratnē ievieš pilnīgi atšķirīgu kontroles koncepciju, kas attiecas tikai uz aizsardzību, lai nodrošinātu kuģu, kas plāno ieiet citas Dalībvalsts ostā, atbilstību prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu, lai nodrošinātu labāku aizsardzību, pasākumus drīkst veikt pirms kuģa ieiešanas ostā. Tāpat kā XI–2/9.1 noteikumā, šī papildu kontroles sistēma balstās ir balstīta uz jēdzienu, ka ir neapšaubāms pamats uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI–2 nodaļai vai šī kodeksa A daļai un iekļauj būtisku aizsardzību, kā tas noteikts noteikumā XI–2/9.2. un XI–2/9.2.5, kā arī noteikumā XI–2/9.3.

4.32. Neapšaubāms pamats uzskatīt, ka kuģis neatbilst prasībām, nozīmē, ka ir pierādījumi vai ticama informācija, ka kuģis neatbilst XI–2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas prasībām, ņemot vērā Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus. Šādi pierādījumi vai ticama informācija var rasties, pamatojoties uz atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālajiem spriedumiem vai novērojumiem, kas gūti, pārbaudot kuģa Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu (turpmāk — sertifikāts), kas izsniegts saskaņā ar šī Kodeksa A daļu, vai no citiem avotiem. Pat tad, ja kuģim ir derīgs sertifikāts, atbilstoši pilnvarotam virsniekam, pamatojoties uz viņa/viņas profesionālo spriedumu, var būt pamatotas aizdomas par kuģa neatbilstību prasībām.

4.33. Saskaņā ar XI–2/9.1 un XI–2/9.2 noteikumu, piemēros par iespējamo neapšaubāmu pamatojumu var iekļaut, ja ir ar to saistīts:

4.33.1. pierādījums, kad, izvērtējot sertifikātu, noskaidrojas, ka tas nav likumīgs vai ka tā derīguma termiņš ir beidzies;

4.33.2. pierādījums vai ticama informācija par būtiskiem trūkumiem aizsardzības aprīkojumā, dokumentācijā vai piemērošanā, kurus pieprasa XI–2 nodaļa un šī Kodeksa A daļa;

4.33.3. ziņojuma vai sūdzības saņemšana, kas saskaņā ar atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālo vērtējumu, satur ticamu informāciju, kas skaidri pierāda kuģa neatbilstību XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām;

4.33.4. pierādījumus vai novērojumus, kurus ieguvis atbilstoši pilnvarotais virsnieks, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ka kapteinis vai kuģa personāls nepārzin svarīgas kuģa aizsardzības procedūras vai nespēj veikt ar kuģa aizsardzību saistītos treniņus, vai ka šādas procedūras vai treniņi vispār nav veikti;

4.33.5. pierādījumus vai novērojumus, kurus ieguvis atbilstoši pilnvarotais virsnieks, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, ka galvenie kuģa personāla locekļi nespēj uzturēt labus sakarus ar jebkuriem citiem galvenajiem kuģa personāla locekļiem, kas ir atbildīgi par aizsardzību uz kuģa;

4.33.6. pierādījumus vai ticamu informāciju par personu nelegālu atrašanos uz kuģa vai par preču nelegālu iekraušanu kuģī tam atrodoties ostas iekārtā vai no cita kuģa, kad ostas iekārta vai cits kuģis pārkāpj XI–2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumus un attiecīgais kuģis nav aizpildījis Aizsardzības deklarāciju un nav veicis atbilstošos īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus vai nav realizējis attiecīgās kuģa aizsardzības procedūras;

4.33.7. pierādījumus vai ticamu informāciju par personu nelegālu atrašanos uz kuģa vai par preču nelegālu iekraušanu kuģī tam atrodoties ostas iekārtā vai no kā cita (piemēram, cita kuģa vai helikoptera), kad ostas iekārtai vai kam citam netiek prasīts ievērot XI–2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas noteikumus un kuģis nav veicis atbilstošus īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus vai nav realizējis attiecīgās kuģa aizsardzības procedūras; un

4.33.8. ja kuģim ir atkārtoti izsniegts A/19.4. punktā minētais Starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts un ja pēc atbilstoši pilnvarotā virsnieka profesionālā vērtējuma viens no mērķiem, kāpēc kuģis vai kuģošanas kompānija lūdz izsniegt šādu sertifikātu, ir, lai izvairītos no pilnvērtīgas atbilstības XI–2 nodaļai vai šī Kodeksa A daļai, pēc sākotnējā pagaidu sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās, kā tas noteikts A/19.4. punktā.

4.34. Starptautisko likumu saistība ar XI–2/9 noteikumu ir īpaši svarīga, un noteikums ir jāievieš, paturot prātā XI–2/2.4.noteikumu, jo ir iespējami gadījumi, kad būs jāveic pasākumi, kas neietilpst XI–2 nodaļas darbības sfērā vai kad jāizskata ietekmēto kuģu tiesības ārpus XI–2 nodaļas. Tādējādi XI–2/9 noteikums Dalībvalstīm neliedz veikt pasākumus, pamatojoties uz starptautiskajiem likumiem un ievērojot tos, lai nodrošinātu cilvēku, kuģu, ostas iekārtu un cita īpašuma drošību vai aizsardzību gadījumos, kad kuģis, lai gan tas atbilst XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām, joprojām rada risku aizsardzībai.

4.35. Kad Dalībvalsts ievieš kontroles pasākumus uz kuģa, Administrācija nekavējoties ir jāapgādā ar pietiekamu informācija, kas tai dotu iespēju pilnvērtīgi sadarboties ar Dalībvalsti.

Kuģu kontrole ostā

4.36. Ja neatbilstība izpaužas kā aprīkojuma sastāvdaļas defekts vai kļūdaina dokumentācija, kas noved pie kuģa aizturēšanas, un neatbilstību nevar novērst pārbaudes ostā, Dalībvalsts drīkst atļaut kuģim doties uz citu ostu, nodrošinot, ka tiek izpildīti visi nosacījumi, par kuriem ostas valstis un Administrācija vai kapteinis ir savstarpēji vienojušies.

Kuģi, kas gatavojas ieiet citas Dalībvalsts ostā

4.37. XI–2/9.2.1 noteikumā uzskaitīta informācija, kuru Dalībvalstis drīkst pieprasīt no kuģa kā priekšnoteikumu tā ieiešanai ostā. Viens no uzskaitītās informācijas elementiem ir apstiprinājums par jebkuru īpašu vai papildu pasākumu, ko kuģis veicis pēdējo desmit ostas iekārtas apmeklējumu laikā. Piemēram:

4.37.1. dokumentācija par pasākumiem, kas veikti, apmeklējot ostas iekārtu, kas atrodas tādas valsts teritorijā, kas nav Dalībvalsts, īpaši par tiem pasākumiem, kas parasti būtu veikti ostas iekārtās, kuras atrodas Dalībvalstu teritorijās; un

4.37.2. jebkura Aizsardzības deklarācija, kas noformēta starp ostas iekārtu vai citiem kuģiem.

4.38. Vēl kāds no uzskaitītās informācijas elementiem, ko drīkst pieprasīt kā priekšnoteikumu ieiešanai ostā, ir apstiprinājums, ka bija nodrošinātas atbilstošas kuģa aizsardzības procedūras pēdējo desmit ostas iekārtu apmeklējumu laikā, kuģim veicot darbības kuģis/kuģis. Parasti netiek prasīts iekļaut ierakstus par loču, muitas, imigrācijas, aizsardzības amatpersonu uzņemšanu, ne arī bunkurēšanos, lihterēšanas, krājumu uzņemšanu un atkritumu izkraušanu no kuģa ostas iekārtās, jo tie parasti ietilpst ostas iekārtas aizsardzības plānā. Sniedzamā informācija varētu ietvert, piemēram:

4.38.1. pasākumu dokumentāciju par kuģis/kuģis darbībām ar kuģi, kas nebrauc zem Dalībvalsts karoga, īpaši par tiem pasākumiem, kādus parasti veiktu Dalībvalsts kuģi;

4.38.2. pasākumu dokumentāciju par kuģis/kuģis darbībām ar kuģi, kas brauc zem Dalībvalsts karoga, bet kuram netiek prasīts ievērot tādus XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumus kā, piemēram, kuģa aizsardzības sertifikātu kopijas, kas tam izsniegtas saskaņā ar citiem noteikumiem; un

4.38.3. gadījumos, kad uz kuģa atrodas jūrā izglābtas personas vai krava, visu par šīm personām vai kravu zināmo informāciju, tai skaitā informāciju par viņu identitāti, ja tā ir zināma, un par pārbaužu rezultātiem, kas ir veiktas kuģa vārdā, lai noteiktu izglābto aizsardzības statusu. XI–2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas mērķis nav aizkavēt vai nepieļaut uz jūras nelaimē nokļuvušo nogādāšanu drošā vietā. Vienīgais XI–2 nodaļas vai šī Kodeksa A daļas mērķis ir sniegt valstīm pietiekamu atbilstošās informācijas klāstu, lai nodrošinātu to aizsardzības integritāti.

4.39. Cita veida informācija, kas saistīta ar faktisko aizsardzību un kuru varētu pieprasīt kā priekšnoteikumu ieiešanai ostā, lai palīdzētu nodrošināt personu, ostas iekārtu, kuģu un cita īpašuma drošību un aizsardzību, varētu būt, piemēram:

4.39.1. kuģa vēstures ierakstus saturošā informācija;

4.39.2. kuģa atrašanās vieta ziņojuma sniegšanas laikā;

4.39.3. prognozētais kuģa ienākšanas laiks ostā;

4.39.4. apkalpes saraksts;

4.39.5. uz kuģa esošās kravas vispārējs apraksts;

4.39.6. pasažieru saraksts; un

4.39.7. informācija, kādu nosaka XI–2/5 noteikuma prasības.

4.40. XI–2/9.2.5 noteikums ļauj kuģa kapteinim mainīt lēmumu par kuģa ieiešanu ostā pēc tam, kad viņš tiek informēts par to, ka piekrastes vai ostas valsts ieviesīs kontroles pasākumus atbilstoši XI–2/9.2 noteikumam. Ja kapteinis lēmumu ienākt atsauc, tad XI–2/9 noteikumu nepiemēro un visi turpmākie pasākumi tiek veikti, pamatojoties uz starptautiskajiem likumiem un ievērojot tos.

Papildu noteikumi

4.41. Visos gadījumos, kad kuģim aizliegts ieiet ostā vai tas tiek izraidīts no ostas, visi zināmie fakti jādara zināmi attiecīgo valstu institūcijām. Šajā ziņojumā jāiekļauj šādi fakti, ja tie ir zināmi:

4.41.1. kuģa vārds, karogs, kuģa identifikācijas numurs, izsaukuma signāls, kuģa tips un krava;

4.41.2. iemesls, kāpēc aizliegts kuģim ieiet ostā vai tas izraidīts no ostas vai ostas teritorijas;

4.41.3. ja tas ir būtiski, jebkuras neatbilstības aizsardzības prasībām, raksturu;

4.41.4. ja tas ir būtiski, detalizētu informāciju par jebkuru mēģinājumu novērst neatbilstību, tai skaitā par jebkuriem kuģim reisā izvirzītajiem nosacījumiem;

4.41.5. iepriekš apmeklētā(s) osta(s) un nākošā deklarētā apmeklējuma osta;

4.41.6. atiešanas laiks un aptuveni aprēķinātais ierašanās laiks šajās ostās;

4.41.7. jebkuri kuģim dotie norādījumi, piemēram, ziņot par maršrutu;

4.41.8. pieejamā informācija par aizsardzības līmeni, kurā kuģis pašreiz darbojas;

4.41.9. informācija par jebkuriem sakariem, kurus ostas valsts nodibinājusi ar Administrāciju;

4.41.10. sakaru punkts ostas valstī, kurā tiek sagatavots ziņojums, ar mērķi iegūt papildu informāciju;

4.41.11. apkalpes saraksts; un

4.41.12. jebkura cita svarīga informācija.

4.42. Atbilstošās valstis, ar kurām ir jāsazinās, ir tās, kas atrodas tuvu kuģa plānotajam maršrutam uz nākamo ostu, īpaši gadījumos, kad kuģis gatavojas ieiet šīs piekrastes valsts teritoriālajos ūdeņos. Citas atbilstošās valstis varētu iekļaut arī iepriekš apmeklētās ostas, lai varētu iegūt papildu informāciju un risināt aizsardzības jautājumus saistībā ar iepriekšējām ostām.

4.43. Veicot kontroles un atbilstības pasākumus, attiecīgi pilnvarotajiem virsniekiem jānodrošina, ka visi piemērotie pasākumi vai rīcība ir samērīgi. Šādiem pasākumiem un rīcībai vajadzētu būt pamatotiem un minimāli stingriem un kas noteikti uz laiku, kāds ir nepieciešams, lai novērstu vai mazinātu neatbilstību.

4.44. Jēdziens “aizkavēšana” XI–2/9.3.5.1 noteikumā attiecas arī uz tām situācijām, kur atbilstoši pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu, kuģim ir nepamatoti aizliegts ieiet ostā vai kuģis ir nepamatoti izraidīts no ostas.

Nedalībvalstu kuģi un kuģi, kuru izmērs ir mazāks par Konvencijā noteiktajiem

4.45. Attiecībā uz tādas valsts karoga kuģiem, kas nav Konvencijas Dalībvalsts un nav 1988. gada SOLAS Protokola Dalībvalsts6, Dalībvalstīm nav saudzīgāk jāizturas pret šiem kuģiem. Tādējādi XI–2/9 noteikuma prasības un Kodeksa šajā daļā dotie norādījumi ir jāpiemēro šiem kuģiem.

4.46. Kuģi, kuru izmērs ir mazāks par Konvencijā noteiktajiem kuģu izmēriem, ir pakļauti valstu izstrādātajiem aizsardzības uzturēšanas pasākumiem. Šos pasākumus jāveic pienācīgi, ņemot vērā XI–2 nodaļas prasības un Kodeksa šajā daļā dotos norādījumus.

5. Aizsardzības deklarācija

Vispārīgie jautājumi

5.1. Aizsardzības deklarācija (AD) ir jāsastāda gadījumos, kad Dalībvalsts, kuras teritorijām atrodas ostas iekārta, uzskata to par nepieciešamu vai kad kuģis uzskata to par nepieciešamu.

5.1.1. To, ka nepieciešama AD, var norādīt ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma (OIAN) rezultāti, un iemesli un apstākļi, kad tiek pieprasīta AD, ir jānorāda ostas iekārtas aizsardzības plānā (OIAP).

5.1.2. To, ka nepieciešama AD, var norādīt Administrācija kuģiem, kas tiesīgi braukt zem tās karoga, vai to var norādīt kuģa aizsardzības novērtējuma rezultāts, un tas jānorāda kuģa aizsardzības plānā.

5.2. AD sastādīšana, visticamāk, tiks pieprasīta augstāku aizsardzības līmeņu gadījumos, kad kuģim ir augstāks aizsardzības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar kuru tas sadarbojas, un gadījumos, kad kuģa/ostas mijiedarbība vai darbības kuģis/kuģis rada lielāku risku cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi šim kuģim raksturīgo nosacījumu dēļ, tai skaitā tā kravas vai pasažieru, vai ostas iekārtu esošo apstākļu, vai šo faktoru kombinācijas dēļ.

5.2.1. Gadījumā, kad kuģis vai Administrācija, to kuģu vārdā, kas ir tiesīgi braukt zem tās karoga, pieprasa AD sastādīšanu, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam (OIAV) vai Kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) ir jāapliecina pieprasījums un jāapspriež atbilstošie aizsardzības pasākumi.

5.3. OIAV drīkst ierosināt sastādīt AD arī pirms kuģis/osta mijiedarbībām, kuras apstiprinātajā OIAN tiek norādītas par īpašas uzmanības objektu. Piemēram, tai skaitā var būt pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, bīstamu kravu vai vielu pārvietošana, iekraušana vai izkraušana. OIAN drīkst noteikt AD nepieciešamību arī iekārtām biezi apdzīvotās teritorijās vai to tuvumā, kā arī ekonomiski svarīgām darbībām.

5.4. AD galvenais mērķis ir nodrošināt, ka starp kuģi un ostas iekārtu vai citiem kuģiem, ar kuriem tas sadarbojas, ir panākta vienošanās par atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, ko katrs no tiem veiks saskaņā ar apstiprināto aizsardzības plānu noteikumiem.

5.4.1. Gan ostas iekārtai, gan kuģim(iem) jāparaksta noslēgtais AD, ierakstot datumu, kā nepieciešams, norādot atbilstību XI–2 nodaļai un šī Kodeksa A daļai, un tajā būtu jāiekļauj deklarācijas darbības ilgums, piemērojamais aizsardzības līmenis vai līmeņi un atbilstošā informācija par sakaru punktiem.

5.4.2. Aizsardzības līmeņa maiņas dēļ var būt nepieciešams sastādīt jaunu AD vai mainīt esošo AD.

5.5. AD ir jāsastāda angļu, franču vai spāņu valodā vai valodā, ko saprot gan ostas iekārtā, gan uz kuģa vai kuģiem, vadoties pēc dotajiem apstākļiem.

5.6. AD veidlapas paraugs ir iekļauts Kodeksa šīs daļas 1. pielikumā. Šī veidlapa ir domāta AD sastādīšanai starp kuģi un ostas iekārtu. Ja AD attiecas uz diviem kuģiem, šo veidlapas paraugu var atbilstoši koriģēt.

6. Kuģošanas kompānijas pienākumi

Vispārīgie jautājumi

6.1. XI–2/5 noteikums prasa kuģošanas kompānijai sniegt kuģa kapteinim informāciju, lai izpildītu šī noteikuma noteiktās prasības kuģošanas kompānijai. Šajā informācijā jāiekļauj:

6.1.1. atbildīgie par kuģa personāla iecelšanu, tādi kā kuģa menedžmenta kompānijas, personāla komplektācijas aģenti, darbu uzņēmēji, koncesionāri (piemēram, mazumtirdzniecības vietas, kazino utt.);

6.1.2. atbildīgie par kuģa nodarbinātības jautājumiem, tai skaitā par kravas pārvadājumiem noteiktā laika vai berbouta līgumiem, vai par jebkuru citu organizāciju, kas darbojas šajā jomā; un

6.1.3. gadījumos, kad kuģis ir nodarbināts saskaņā ar fraktējošās puses noteikumiem, šādu pušu kontaktinformācija, ieskaitot laiku vai reisa raksturojumu.

6.2. Saskaņā ar XI–2/5 noteikumu kuģošanas kompānijas pienākums ir koriģēt un uzturēt šo informāciju, kad notiek izmaiņas.

6.3. Šādai informācijai ir jābūt angļu, franču vai spāņu valodā.

6.4. Attiecībā uz kuģiem, kas ir uzbūvēti pirms 2004. gada 1. jūlija, šai informācijai būtu jāatspoguļo faktiskais stāvoklis uz šo datumu.

6.5. Attiecībā uz kuģiem, kas uzbūvēti 2004. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma, un uz kuģiem, kas būvēti pirms 2004. gada 1. jūlija, bet 2004 .gada 1. jūlijā nav bijuši ekspluatācijā, informācija ir jāsniedz, sākot no dienas, kad kuģis nodots ekspluatācijā, un tai ir jāatspoguļo kuģa faktiskais stāvoklis uz šo datumu.

6.6. Pēc 2004. gada 1. jūlija, kad kuģis vairs neatrodas ekspluatācijā, informācija ir jāsniedz, sākot no dienas, kad kuģis atkal nodots ekspluatācijā, un tai ir jāatspoguļo faktiskais stāvoklis uz šo datumu.

6.7. Iepriekš sniegto informāciju, kas vairs neattiecas uz faktisko stāvokli attiecīgajā datumā, uz kuģa glabāt nav nepieciešams.

6.8. Kad atbildību par kuģa darbību uzņemas cita kuģošanas kompānija, tad informāciju par kuģošanas kompāniju, kas agrāk nodarbināja kuģi, uz kuģa glabāt nav nepieciešams.

Papildus citi būtiskie norādījumi ir doti 8., 9. un 13. punktā.

7. Kuģa aizsardzība

Būtiskie norādījumi ir doti 8., 9. un 13. punktā.

8. Kuģa aizsardzības novērtējums

Aizsardzības novērtējums

8.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) ir atbildīgs, ka tiek nodrošināts aizsardzības novērtējuma (KAN) veikšana katram kuģošanas kompānijas kuģim, kuram tiek prasīts pakļauties XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem. Lai arī KKAV nav nepieciešams pašam personīgi veikt visus šim amatam paredzētos pienākumus, tomēr galīgā atbildība par to nodrošināšanu un savlaicīgu un pareizu izpildi jāuzņemas personīgi KKAV.

8.2. Pirms KAN uzsākšanas KKAV ir jānodrošina, lai vispirms tiktu izmantota pieejamā informācija par apdraudējuma novērtējumu ostām, kuras kuģis apmeklēs vai kurās uz kuģa uzkāps vai no tā nokāps pasažieri, un par ostas iekārtām un to aizsardzības pasākumiem. KKAV ir jāiepazīstas ar iepriekšējiem ziņojumiem par līdzīgām aizsardzības vajadzībām. Ja iespējams, KKAV ir jātiekas ar attiecīgajiem kuģa un ostas iekārtu darbiniekiem, lai apspriestu novērtējuma mērķus un metodoloģiju. KKAV ir jāņem vērā jebkuri Dalībvalstu dotie konkrētie norādījumi.

8.3. KAN ir jāietver šādi ar kuģi saistīti elementi:

8.3.1. fiziskā aizsardzība;

8.3.2. strukturālā integritāte;

8.3.3. personāla aizsardzības sistēmas;

8.3.4. procesuālā kārtība;

8.3.5. radio un telekomunikāciju sistēmas, tai skaitā datorsistēmas un informācijas tīkli;

8.3.6. citas sfēras, kas bojājumu vai nelikumīgas izmantošanas gadījumā var apdraudēt cilvēkus, īpašumu vai darbības uz kuģa vai ostas iekārtas teritorijā.

8.4. Tiem, kas iesaistīti KAN veikšanā, jāspēj piesaistīt ekspertu palīdzība jautājumos par:

8.4.1. pašreizējiem draudiem aizsardzībai un to veidu pārzināšanu;

8.4.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atklāšanu;

8.4.3. personu atpazīšanu, kas varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz viņu īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu nediskriminējošā veidā;

8.4.4. aizsardzības pasākumu apiešanas tehnoloģiju izmantošanu;

8.4.5. metodēm, kas tiek izmantotas aizsardzības incidentu izraisīšanai;

8.4.6. sprādzienu sekām uz kuģa uzbūvi un aprīkojumu;

8.4.7. kuģa aizsardzību;

8.4.8. kuģa/ostas mijiedarbības komercdarbības praksi;

8.4.9. avāriju plānošanu, sagatavotību ārkārtas situācijām un reaģēšanu;

8.4.10. fizisko aizsardzību;

8.4.11. radio un telekomunikāciju sistēmām, tai skaitā datorsistēmām un informācijas tīkliem;

8.4.12. jūras tehnoloģijām; un

8.4.13. kuģa un ostas darbībām.

8.5. KKAV jāiegūst un jādokumentē informācija, kas tiek prasīta, lai veiktu novērtējumu, ieskaitot par:

8.5.1. vispārējo izkārtojumu uz kuģa;

8.5.2. zonu izvietojumu, kurām ir ierobežota pieeja, piemēram, komandtiltiņam, A kategorijas mašīntelpām un citiem kontroles punktiem, kā tas noteikts II–2 nodaļā, utt.;

8.5.3. katras reālās vai iespējamās pieejas vietas kuģim, atrašanās vietu un funkciju;

8.5.4. paisuma un bēguma izmaiņām, kuras var ietekmēt kuģa ievainojamību vai aizsardzību;

8.5.5. kravas telpām un kravas izkārtojumu;

8.5.6. vietām, kur tiek glabāti kuģa krājumi un svarīgākais kuģa ekspluatācijas aprīkojums;

8.5.7. pārvadājumam nodotās bagāžas uzglabāšanas vietām;

8.5.8. avārijas un rezerves aprīkojuma iespējas būtiskāko funkciju nodrošināšanai;

8.5.9. kuģa personāla skaitu, jebkuriem esošajiem aizsardzības pienākumiem un kuģošanas kompānijas praktiskās apmācības prasībām;

8.5.10. esošo drošības un aizsardzības aprīkojumu pasažieru un kuģa personāla aizsardzībai;

8.5.11. evakuācijas un glābšanas ceļiem un pulcēšanās vietām, kas jāuztur kārtībā, lai nodrošinātu ātru un drošu evakuāciju no kuģa;

8.5.12. esošajiem līgumiem ar privātajiem apsardzes uzņēmumiem, kas sniedz kuģis/ūdens aizsardzības pakalpojumus; un

8.5.13. pašreizējiem aizsardzības pasākumiem un spēkā esošajām procedūrām, ieskaitot pārbaužu un kontroles procedūras, identifikācijas sistēmas, novērošanas un uzraudzības aprīkojumu, personāla identifikācijas dokumentus un sakarus, trauksmi, apgaismojumu, ieeju kontroli un citas atbilstošas sistēmas.

8.6. KAN jāapskata katra norādītā ieejas vieta, tai skaitā atklātie klāji, un jāizvērtē to potenciālās izmantošanas iespējas indivīdam, kurš varētu pārkāpt aizsardzību. Tajā skaitā ir ieejas punkti, kas ir pieejami gan personām ar likumīgu atļauju, gan tiem, kas meklē iespēju nokļūt uz kuģa nelikumīgi.

8.7. KAN jāņem vērā esošo aizsardzības pasākumu un norādījumu, procedūru un darbību piemērotība parastos un ārkārtas apstākļos un ir jānosaka norādījumi aizsardzībai, tai skaitā:

8.7.1. aizliegtās zonas;

8.7.2. reaģēšanas procedūras ugunsgrēka vai citos ārkārtas apstākļos;

8.7.3. kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju, tirgotāju, tehniskās apkopes mehāniķu, doku strādnieku utt. uzraudzības līmeni;

8.7.4. aizsardzības patruļu biežumu un efektivitāti;

8.7.5. piekļūšanas vietu kontroles sistēmas, tai skaitā identifikācijas sistēmas;

8.7.6. aizsardzības sakaru sistēmas un procedūras;

8.7.7. aizsardzības durvis, barjeras un apgaismojumu; un

8.7.8. aizsardzības un novērošanas aprīkojums un sistēmas, ja tādas ir.

8.8. KAN ir jāņem vērā personas, pasākumi, pakalpojumi un darbības, kuru aizsardzība ir ļoti svarīga. Tai skaitā:

8.8.1. kuģa personālu;

8.8.2. pasažierus, apmeklētājus, tirgotājus, tehniskās apkopes mehāniķus, ostas iekārtas personālu utt.;

8.8.3. spējas nodrošināt drošu navigāciju un reaģēt ārkārtas situācijās;

8.8.4. kravu, īpaši bīstamu kravu vai bīstamas vielas;

8.8.5. kuģa krājumus;

8.8.6. kuģa aizsardzības sakaru aprīkojumu un sistēmas, ja tādas ir; un

8.8.7. kuģa aizsardzības novērošanas aprīkojumu un sistēmas, ja tādas ir.

8.9. KAN jāņem vērā visi iespējamie draudi, kuru skaitā var būt šādi aizsardzības incidentu veidi:

8.9.1. kuģa vai ostas iekārtas bojāšana vai iznīcināšana, piemēram, ar spridzināšanas mehānismiem, ļaunprātīgu dedzināšanu, sabotāžu vai vandālismu;

8.9.2. kuģa vai uz tā esošo personu nolaupīšana vai sagrābšana;

8.9.3. kravas, svarīga kuģa aprīkojuma vai sistēmas, vai kuģa krājumu sabojāšana;

8.9.4. neatļauta iekļūšana vai to lietošana, ieskaitot bezbiļetnieku klātbūtni;

8.9.5. ieroču vai aprīkojuma, tai skaitā masu iznīcināšanas ieroču, kontrabanda;

8.9.6. kuģa izmantošana to pārvadāšanai, kuru mērķis ir izraisīt aizsardzības incidentu un/vai viņu aprīkojumu;

8.9.7. paša kuģa izmantošana kā ierocis vai kā līdzeklis bojājumu nodarīšanai vai iznīcināšanai;

8.9.8. uzbrukumi no jūras puses, atrodoties piestātnē vai esot uz enkura; un

8.9.9. uzbrukumi, atrodoties jūrā.

8.10. KAN ir jāņem vērā visas iespējamās ievainojamības, tai skaitā:

8.10.1. pretrunas starp drošības un aizsardzības pasākumiem;

8.10.2. pretrunas starp pienākumiem uz kuģa un aizsardzības uzdevumiem;

8.10.3. sardzes pienākumi, kuģa personāla skaits, sevišķi saistībā uz apkalpes nogurumu, modrību un darbību;

8.10.4. jebkuri konstatētie aizsardzības apmācības trūkumi; un

8.10.5. jebkurš aizsardzības aprīkojums un sistēmas, ieskaitot sakaru sistēmas.

8.11. KKAV un KAV vienmēr jāņem vērā, kā aizsardzības pasākumi var ietekmēt kuģa personālu, kas paliks uz kuģa ilgāku laiku. Izstrādājot aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība ir jāpievērš kuģa apkalpes ērtībām, labsajūtai un personāla noslēgtībai un spējai saglabāt darbaspējas ilgstošā laika posmā.

8.12. Pēc KAN pabeigšanas jāsagatavo ziņojums, kurā ir dots novērtējuma procesa kopsavilkums, katras novērtējuma laikā konstatētās ievainojamības apraksts un katras ievainojamības novēršanai izmantojamo pretpasākumu apraksts. Ziņojumam jābūt pasargātam no neatļautas piekļūšanas vai izpaušanas.

8.13. Ja KAN nav veikusi kuģošanas kompānija, ziņojumu par KAN jāizvērtē un jāapstiprina KKAV.

Aizsardzības pārbaude uz vietas

8.14. Aizsardzības pārbaudes veikšana uz vietas ir jebkura KAN neatņemama sastāvdaļa. Uz vietas veiktajai aizsardzības pārbaudei ir jāizmeklē un jānovērtē pašreizējie kuģa aizsardzības pasākumi, procedūras un darbības, lai:

8.14.1. nodrošinātu visu kuģa aizsardzības pienākumu izpildi;

8.14.2. uzraudzītu aizliegtās zonas, nodrošinot tikai pilnvarotu personu piekļūšanu;

8.14.3. kontrolētu piekļūšanu kuģim, ieskaitot jebkuras identifikācijas sistēmas;

8.14.4. uzraudzītu klāju un kuģa apkārtni;

8.14.5. kontrolētu personu iekāpšanu un viņu mantas (pārvadājumam nodoto bagāžu un rokas bagāžu un kuģa personāla personīgās mantas);

8.14.6. uzraudzītu darbības ar kravu un kuģu krājumu piegādes; un

8.14.7. nodrošinātu kuģa aizsardzības sakaru, informācijas un aprīkojuma vieglu pieejamību.

9. Kuģa aizsardzības plāns

Vispārīgie jautājumi

9.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) ir atbildīgs, ka kuģa aizsardzības plāns (KAP) ir sagatavots un iesniegts apstiprināšanai. Katra konkrētā KAP saturs var mainīties atkarībā no konkrētā kuģa, kuru tas ietver. Kuģa aizsardzības novērtējumā (KAN) tiks identificētas konkrētās kuģa iezīmes un potenciālie draudi, un ievainojamās vietas. Sagatavojot KAP, šīs iezīmes būs jāapskata detalizēti. Administrācijas drīkst sagatavot ieteikumus par KAP sagatavošanu un saturu.

9.2. Visos KAP vajadzētu:

9.2.1. būt kuģa aizsardzības organizatoriskās struktūras detalizētam aprakstam;

9.2.2. būt detalizētam aprakstam par kuģa attiecībām ar kuģošanas kompāniju, ostas iekārtām, citiem kuģiem un par aizsardzību atbildīgām attiecīgām iestādēm;

9.2.3. būt detalizētam sakaru sistēmu aprakstam, kas nodrošina nepārtrauktus sakarus uz kuģa, starp kuģi un citiem, tai skaitā ostas iekārtām;

9.2.4. būt detalizētam galveno, gan operatīvo, gan fizisko, aizsardzības pasākumu aprakstam 1. aizsardzības līmenī, kas vienmēr būs lietošanas gatavībā;

9.2.5. būt detalizētam aprakstam par papildu aizsardzības pasākumiem, kas ļaus kuģim nekavējoties pāriet uz 2. aizsardzības līmeni un, kad nepieciešams, arī uz 3. aizsardzības līmeni;

9.2.6. nodrošināt regulāru KAP izskatīšanu vai auditu sakarā ar gūto pieredzi vai apstākļu izmaiņām; un

9.2.7. būt ziņošanas procedūrām uz atbilstošo Dalībvalstu sakaru punktiem.

9.3. Efektīva KAP izstrādāšanai jābalstās uz visu ar kuģa aizsardzību saistīto jautājumu pilnīgu novērtēšanu, tai skaitā īpaši uz fizisko un operatīvo raksturlielumu precīzu novērtējumu, ieskaitot konkrētā kuģa maršruta veidu.

9.4. Visus KAP ir jāapstiprina Administrācijai vai tās vārdā. Ja Administrācija pilnvaro Atzītu aizsardzības organizāciju (AAO) izvērtēt vai apstiprināt KAP, AAO nedrīkst būt saistīta ne ar vienu citu AAO, kas ir sagatavojusi vai piedalījusies šī plāna sagatavošanā.

9.5. KKAV un kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) jāizstrādā procedūras, kā:

9.5.1. izvērtēt KAP turpmāko efektivitāti; un

9.5.2. sagatavot plāna grozījumus ar sekojošu to apstiprināšanu.

9.6. KAP iekļautajiem aizsardzības pasākumiem vajadzētu būt gataviem, kad tiek veikta sākotnējā pārbaude par kuģa atbilstību XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām. Pretējā gadījumā kuģim pieprasītā Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas procedūra nevar notikt. Ja kādu iemeslu dēļ aizsardzības ierīcēs vai sistēmās atgadījusies kļūme vai aizsardzības pasākumu piemērošana ir atlikta, ir jāpieņem līdzvērtīgi pagaidu aizsardzības pasākumi, informējot un saskaņojot tos ar Administrāciju.

Kuģa aizsardzības pienākumu organizēšana un izpilde

9.7. Papildus 9.2. punktā dotajiem norādījumiem, KAP ir jāiedibina sekojošais, kas attiecas uz visiem aizsardzības līmeņiem:

9.7.1. visa kuģa personāla pienākumi un atbildība jāpieskaņo aizsardzībai;

9.7.2. pastāvīgi nepieciešamo sakaru uzturēšanai nepieciešamās procedūras un aizsargierīces;

9.7.3. procedūras, kas nepieciešamas, lai novērtētu aizsardzības procedūru un jebkura aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu nepārtrauktu efektivitāti, ieskaitot procedūras, kā konstatēt un novērst aprīkojuma vai sistēmas kļūmes vai nepareizas darbības;

9.7.4. procedūras un praksi, kā aizsargāt ar aizsardzību saistīto slepeno informāciju, kas tiek glabāta papīra vai elektroniskā veidā;

9.7.5. aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu, ja tādas ir, tips un ekspluatācijas prasības;

9.7.6. procedūras, kā nodrošināt, ka savlaicīgi tiek iesniegti un novērtēti ziņojumi par iespējamiem aizsardzības pārkāpumiem vai saistībā ar aizsardzību;

9.7.7. procedūras, kā ieviest, uzturēt kārtībā un koriģēt uz kuģa esošo jebkuru bīstamu kravu vai vielu uzskaiti, ieskaitot to izvietojumu;

9.8. 9. punkta pārējā daļa īpašu uzmanību pievērš tiem aizsardzības pasākumiem, kurus varētu veikt visos aizsardzības līmeņos attiecībā uz:

9.8.1. kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju utt. piekļūšanu kuģim;

9.8.2. aizliegtām zonām uz kuģa;

9.8.3. darbībām ar kravu;

9.8.4. kuģa krājumu piegādi;

9.8.5. darbībām ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

9.8.6. kuģa aizsardzības uzraudzīšanu.

Piekļūšana kuģim

9.9. KAP jāiekļauj aizsardzības pasākumi visām piekļūšanas iespējām kuģim, kādas ir minētas šī kuģa KAN. Tie varētu būt šādi:

9.9.1. trepes;

9.9.2. trapi;

9.9.3. rampas;

9.9.4. durvis, sānu atveres, logi un iluminatori;

9.9.5. tauvas un enkura ķēdes; un

9.9.6. krāni un pacelšanas mehānismi.

9.10. Katrai no šīm KAP ir jānorāda attiecīgs izvietojums, kur katrā aizsardzības līmenī ir jāpiemēro piekļūšanas ierobežojumi vai aizliegumi. Priekš katra aizsardzība līmeņa KAP ir jānosaka piemērojamais ierobežojuma vai aizlieguma veids un līdzekļi to ieviešanai.

9.11. KAP ir jānosaka identifikācijas līdzekļi katram aizsardzības līmenim, kad tiek prasīta atļauja piekļūt un uz kuģa atrasties personām bez apstrīdēšanas. Šis process var būt saistīts ar atbilstošas identifikācijas sistēmas izveidošanu, pieļaujot personāla un apmeklētāju pastāvīgo un pagaidu identifikāciju. Jebkura kuģa identifikācijas sistēmu, kad tas ir praktiski nepieciešams, ir jāsaskaņo ar ostas iekārtas identifikācijas sistēma. Pasažieriem ir jāspēj apliecināt savu identitāti ar iekāpšanas taloniem, biļetēm utt., bet tiem nedrīkst ļaut iekļūt aizliegtajās zonās bez uzraudzības. KAP ir jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu identifikācijas sistēmu regulāru koriģēšanu un disciplinārsodu piemērošanu procedūru pārkāpumu gadījumos.

9.12. Tiem, kuri, kad tas tiek pieprasīts, nevar vai nevēlas apliecināt savu identitāti un/vai apstiprināt sava apmeklējuma mērķi, ir jāaizliedz iekļūt kuģī, un par viņu mēģinājumu iekļūt kuģī ir jāziņo attiecīgi KAV, KKAV, ostas iekārtas aizsardzības virsniekam (OIAV) un par aizsardzību atbildīgajām valsts vai vietējām iestādēm.

9.13. KAP ir jānosaka jebkuras pieejas kontroles biežums, īpaši gadījumos, kad to pielietojumam ir gadījuma raksturs.

1. aizsardzības līmenis

9.14. 1. aizsardzības līmenī KAP ir jānosaka aizsardzības pasākumi, lai kontrolētu kuģa ieejas, izmantojot, piemēram, šādas iespējas:

9.14.1. pārbaudot visu uz kuģa nokļūt gribošo personu identitāti un noskaidrojot viņu iemeslus tā darīt, pārbaudot, piemēram, norīkojumus, pasažieru biļetes, iekāpšanas talonus, darba uzdevumus utt.;

9.14.2. sadarbībā ar ostas iekārtu kuģim ir jānodrošina, ka ir izveidotas paredzētās drošības zonas, kurās var notikt personu, bagāžas (tai skaitā rokas bagāžas), personisko piederumu, transportlīdzekļu un to satura pārbaude un pārmeklēšana;

9.14.3. sadarbībā ar ostas iekārtu kuģim ir jānodrošina, ka transportlīdzekļi, kurus paredzēts iekraut automašīnu pārvadātājos, ro–ro vai citos pasažieru kuģos, pirms to iekraušanas tiek pakļauti pārmeklēšanai saskaņā ar KAP noteikto biežumu;

9.14.4. pārbaudīto personu un viņu personisko piederumu nodalīšana no nepārbaudītām personām un viņu personiskajiem piederumiem;

9.14.5. pasažieru, kas iekāpj kuģī, nodalīšana no tiem, kas izkāpj no kuģa;

9.14.6. nosakot ieejas vietas, kuras tiks uzraudzītas vai apsargātas, lai novērstu neatļautu iekļūšanu kuģī;

9.14.7. nodrošinot, lai ieeja aizliegtajās zonās, kas atrodas blakus pasažieriem un apmeklētājiem pieejamām vietām, būtu neiespējama, tās aizslēdzot vai kādā citādā veidā; un

9.14.8. nodrošinot visa kuģa personāla instruktāžu par iespējamiem draudiem, ziņošanas procedūras par aizdomīgām personām, priekšmetiem vai darbībām un piesardzības nepieciešamību.

9.15. 1. aizsardzības līmenī visus, kas grib uzkāpt uz kuģa, jāpakļauj pārbaudei. Šādu pārbaužu, ieskaitot izlases pārbaudes, biežumu ir jānosaka apstiprinātajā KAP, un to īpaši jāapstiprina Administrācijai. Šīs pārbaudes vislabāk varētu veikt ostas iekārta ciešā sadarbībā ar kuģi un tā tiešā tuvumā. Ja vien nav pamatota, ar aizsardzību saistīta iemesla, kuģa personālam nevajadzētu prasīt pārmeklēt savus kolēģus vai viņu personiskās mantas. Visas šādas pārbaudes veic tā, lai pilnībā tiktu ievērotas indivīdu cilvēktiesības, saglabājot viņu elementāro cilvēcisko pašcieņu.

2. aizsardzības līmenis

9.16. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai aizsargātos pret paaugstināta riska aizsardzības incidentu un nodrošinātu lielāku modrību un stingrāku kontroli, tai skaitā var:

9.16.1. norīkot papildu personālu patrulēšanai uz klāja kluso stundu laikā, lai novērstu neatļautu iekļūšanu kuģī;

9.16.2. ierobežot ieejas vietu skaitu kuģī, nosakot tās, kuras tiks slēgtas, un atbilstošus līdzekļus to nodrošināšanai;

9.16.3. novērst piekļūšanu kuģim no ūdens puses, tai skaitā, piemēram, sadarbojoties ar ostas iekārtu, nodrošināt laivu patruļas;

9.16.4. noteikt aizliegto zonu kuģa borta pusē, kas vērsts pret krastu, ciešā sadarbībā ar ostas iekārtu;

9.16.5. palielināt cilvēku, viņu personisko mantu un uzbraukto vai iekrauto transportlīdzekļu pārmeklēšanas biežumu un kārtību;

9.16.6. pavadīt apmeklētājus uz kuģa;

9.16.7. veikt papildus speciālas aizsardzības instruktāžas visam kuģa personālam par jebkuriem konstatētajiem draudiem, pievēršot sevišķu uzmanību ziņošanas procedūrai par aizdomīgām personām, priekšmetiem vai darbībām un uzsverot nepieciešamību paaugstināt modrību; un

9.16.8. veikt pilnīgu vai daļēju kuģa pārmeklēšanu.

3. aizsardzības līmenis

9.17. 3. aizsardzības līmenī kuģim ir jāatbilst norādījumiem, kurus izdevušas personas, kuras reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. KAP ir detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar ostas iekārtas par aizsardzību atbildīgām personām, tai skaitā varētu:

9.17.1. ierobežot ieeju kuģī līdz vienai kontrolētai ieejas vietai;

9.17.2. piešķirt atļauju ieiet tikai personām, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem;

9.17.3. sekot uz kuģa esošajām personām;

9.17.4. pārtraukt iekāpšanu vai izkāpšanu;

9.17.5. pārtraukt darbības ar kravu, piegādes utt.;

9.17.6. evakuēt kuģi;

9.17.7. pārvietot kuģi; un

9.17.8. sagatavoties kuģa pilnīgai vai daļējai pārmeklēšanai.

Aizliegtās zonas uz kuģa

9.18. KAP ir jānosaka aizliegtās zonas uz kuģa, precizējot to lielumu, piemērošanas laiku un aizsardzības pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu iekļūšanu tajās un tajās notiekošās darbības. Aizliegto zonu mērķis ir:

9.18.1. novērst neatļautu piekļūšanu;

9.18.2. aizsargāt pasažierus, kuģa personālu un ostas iekārtas personālu vai citas personas, kurām ir atļauts atrasties uz kuģa;

9.18.3. aizsargāt viegli ievainojamas aizsardzības vietas uz kuģa; un

9.18.4. aizsargāt kravu un kuģa krājumus pret aizskaršanu;

9.19. KAP jānodrošina, ka ir noteikta skaidra politika un prakse, lai kontrolētu ieejas visās aizliegtajās zonās.

9.20. KAP jānodrošina, ka visas aizliegtās zonas ir skaidri marķētas, norādot, ka ieeja šajās zonās ir ierobežota un neatļauta atrašanās tajās tiks uzskatīta par aizsardzības pārkāpumu.

9.21. Aizliegtajās zonās drīkst iekļaut:

9.21.1. komandtiltiņu, A kategorijas mašīntelpas un citus II–2 nodaļā noteiktos vadības punktus;

9.21.2. vietas, kur atrodas aizsardzības un novērošanas aprīkojums un sistēmas un to vadības, un apgaismojuma sistēmas kontrolierīces;

9.21.3. ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas līdzīgas telpas;

9.21.4. telpas, no kurām var piekļūt dzeramā ūdens tvertnēm, pumpjiem vai cauruļvadiem;

9.21.5. telpas, kur atrodas bīstamas kravas vai kaitīgas vielas;

9.21.6. telpas, kur atrodas kravas sūkņi un to kontrolierīces;

9.21.7. kravas telpas un telpas kuģa krājumu uzglabāšanai;

9.21.8. apkalpes dzīvojamās telpas; un

9.21.9. citas KKAV noteiktās zonas, kurās nepiederošiem ieiet aizliegts, kā tas noteikts ar KAN, lai nodrošinātu kuģa aizsardzību.

1. aizsardzības līmenis

9.22. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka piemērojamie aizsardzības pasākumi aizliegtajām zonām, kas var būt šādi:

9.22.1. aizslēgt vai aizsargāt ieejas vietas;

9.22.2. izmantot novērošanas aprīkojumu zonu uzraudzībai;

9.22.3. izmantot apsardzi vai patruļas; un

9.22.4. izmantot automātiskās signālierīces, lai signalizētu kuģa personālam par neatļautu iekļūšanu.

2. aizsardzības līmenis

9.23. 2. aizsardzības līmenī vajadzētu palielināt aizliegto zonu ieejas vietu uzraudzības un kontroles biežumu un intensitāti, lai nodrošinātu tikai pilnvaroto personu iekļūšanu tajās. KAP jānosaka piemērojamie papildu aizsardzības pasākumi, kuru skaitā var iekļaut:

9.23.1. aizliegto zonu izveidošanu blakus ieejas vietām;

9.23.2. nepārtrauktu novērošanas aprīkojuma uzraudzību; un

9.23.3. papildu personāla norīkošanu aizliegto zonu apsardzei un patrulēšanai.

3. aizsardzības līmenis

9.24. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. KAP detalizēti jāraksturo aizsardzības pasākumi, ko kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar personām, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā varētu iekļaut:

9.24.1. papildu aizliegto zonu noteikšanu uz kuģa, kurās ieiet ir aizliegts, kuras atrodas tuvu aizsardzības incidenta vietai vai iespējamo draudu aizsardzībai vietai; un

9.24.2. aizliegto zonu pārmeklēšanu kā daļu no kuģa pārmeklēšanas.

Darbības ar kravu

9.25. Aizsardzības pasākumiem, kas aizsargā darbības ar kravu, ir:

9.25.1. jāaizsargā tā no sabojāšanas; un

9.25.2. jāaizsargā pret pārvadāšanai neparedzētas kravas pieņemšanu un glabāšanu uz kuģa.

9.26. Aizsardzības pasākumos, no kuriem dažus var nākties piemērot sadarbībā ar ostas iekārtu, jāiekļauj inventarizācijas kontroles procedūras uzkāpšanas vietās uz kuģa. Tiklīdz krava kuģī iekrauta, vajadzētu nodrošināt, ka ir iespējams pārbaudīt, vai kravas iekraušana ir bijusi sankcionēta. Turklāt būtu jāizstrādā aizsardzības pasākumi, kas garantētu kravas aizsardzību pret sabojāšanu, kad tā ir uz kuģa.

1. aizsardzības līmenis

9.27. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad notiek darbības ar kravu, tai skaitā var iekļaut:

9.27.1. kravas, kravas transporta vienību un kravas telpu parasto pārbaudi pirms un kravas operāciju laikā;

9.27.2. pārbaudes, lai nodrošinātu, ka iekrautā krava saskan ar kravas dokumentos norādīto;

9.27.3. nodrošinājumu, sadarbībā ar ostas iekārtu, ka transportlīdzekļi, kurus paredzēts iekraut autopārvadātājos, ro–ro vai pasažieru kuģos, ir pakļauti pārmeklēšanai pirms iekraušanas kuģī, atbilstoši KAP prasītajam biežumam; un

9.27.4. plombējuma vai citu veidu aizsardzības pasākumu pārbaudes.

9.28. Kravas pārbaudes var veikt, izmantojot šādus līdzekļus:

9.28.1. vizuāli un fiziski izmeklējot; un

9.28.2. izmantojot caurskatīšanas/atklāšanas aprīkojumu, mehāniskās ierīces vai suņus.

9.29. Ja kravas plūsma ir regulāra vai atkārtojas, KKAV vai KAV, konsultējoties ar ostas iekārtu, drīkst ar kravas nosūtītājiem vai citiem, kas atbildīgi par šādu kravu, saskaņot pasākumus par pārbaudi ārpusē, zīmogošanu, grafiku sastādīšanu, pavaddokumentiem utt. Par šādiem pasākumiem jāinformē atbilstošais OIAV un jāsaņem tās piekrišana.

2. aizsardzības līmenis

9.30. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad notiek darbības ar kravu, tai skaitā iekļaujot:

9.30.1. kravas, kravas transporta vienību un kravas telpu detalizētu pārbaudi;

9.30.2. pastiprinātas pārbaudes, nodrošinot, ka tikai paredzētās kravas ir iekrautas;

9.30.3. transportlīdzekļu, kurus paredzēts iekraut autopārvadātājos, ro–ro vai pasažieru kuģos, pastiprinātu pārmeklēšanu;

9.30.4. biežākas un pamatīgākas plombējuma vai citu veida aizsardzības pasākumu pārbaudes.

9.31. Detalizētas kravas pārbaudes var veikt, izmantojot šādus līdzekļus:

9.31.1. palielinot vizuālo un fizisko izmeklēšanu biežumu un veicot tās detalizēti;

9.31.2. biežāk izmantot caurskatīšanas/atklāšanas aprīkojumu, mehāniskās ierīces vai suņus; un

9.31.3. saskaņojot paaugstinātas aizsardzības pasākumus ar kravas nosūtītāju vai citu atbildīgo pusi, saskaņā ar pastāvošo vienošanos un procedūrām.

3. aizsardzības līmenis

9.32. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP ir detalizēti jāizklāsta aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā var iekļaut:

9.32.1. kravas iekraušanas vai izkraušanas pārtraukšanu; un

9.32.2. uz kuģa pārvadāto bīstamo kravu un kaitīgo vielu, ja tādas ir, pārbaudīšanu un to izvietojumu.

Kuģa krājumu piegāde

9.33. Aizsardzības pasākumi attiecībā uz kuģu krājumu piegādi ir:

9.33.1. nodrošināt kuģa krājumu pārbaudīšanu un iepakojuma integritāti;

9.33.2. novērst kuģa krājumu pieņemšanu bez pārbaudes;

9.33.3. novērst to aizskaršanu; un

9.33.4. novērst kuģu krājumu pieņemšanu, ja tie nav bijuši pasūtīti.

9.34. Attiecībā uz kuģiem, kas regulāri izmanto ostas iekārtu, var piemērot tādu procedūru ieviešanu, kurās ir iesaistīts kuģis, tā apgādātāji un ostas iekārta un kuras ietver piegāžu paziņojumus, termiņus un to dokumentāciju. Šeit vienmēr jābūt iespējai kaut kādā veidā apstiprināt, ka kuģa krājumi sagatavoti nosūtīšanai ar pavaddokumentiem, kas apstiprina kuģa pasūtījumu.

1. aizsardzības līmenis

9.35. 1. aizsardzības līmenī KAP ir jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami kuģa krājumu piegādes laikā, tai skaitā var iekļaut:

9.35.1. pārbaudes par krājumu atbilstību pasūtījumam, pirms to iekraušanas kuģī; un

9.35.2. tūlītējas un drošas izvietošanas kuģa noliktavās nodrošināšanu.

2. aizsardzības līmenis

9.36. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka kuģa krājumu piegādes laikā veicamie papildu aizsardzības pasākumi, veicot pārbaudes pirms krājumu pieņemšanas uz kuģa un pastiprinātas pārbaudes.

3. aizsardzības līmenis

9.37. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā iekļaujot:

9.37.1. kuģa krājumu paplašinātas pārbaudes;

9.37.2. sagatavoties ierobežot vai pārtraukt darbības ar kuģa krājumiem; un

9.37.3. atteikšanos pieņemt kuģa krājumus uz kuģa.

Darbības ar bagāžu bez pavadījuma

9.38. KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nodrošinātu, ka pārvadājumam nodotā bagāža (t.i., jebkura bagāža, tai skaitā personiskās mantas, kas pārbaudes vai pārmeklēšanas vietā neatrodas pie pasažiera vai kuģa personāla) ir identificējama un pakļauta atbilstošai caurskatīšanai, tai skaitā pārmeklēšanai, pirms tā tiek pieņemta uz kuģa. Netiek paredzēts, ka šāda bagāža tiks pakļauta caurskatīšanai gan uz kuģa, gan ostas iekārtā, un gadījumos, kad abi ir attiecīgi aprīkoti, atbildība par caurskatīšanu paliek ostas iekārtai. Cieša sadarbība ar ostas iekārtu ir ļoti būtiska, un ir jāveic pasākumi, lai garantētu, ka pēc bagāžas caurskatīšanas darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu tiek veiktas droši.

1. aizsardzības līmenis

9.39. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, veicot darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, lai nodrošinātu, ka pārvadājumam nodotās bagāžas caurskatīšana vai pārmeklēšana tiek veikta 100%, pieļaujot arī caurskatīšanu ar rentgenstariem.

2. aizsardzības līmenis

9.40. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, veicot darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, tai skaitā iekļaujot visas pārvadājumam nodotās bagāžas 100% caurskatīšanu ar rentgenstariem.

3. aizsardzības līmenis

9.41. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā iekļaujot:

9.41.1. šādu bagāžu daudz plašāku caurskati, piemēram, veicot rentgena caurskati no vismaz diviem dažādiem leņķiem;

9.41.2. sagatavoties ierobežot vai pārtraukt darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

9.41.3. atteikšanos pieņemt pārvadājumam nodoto bagāžu uz kuģa.

Kuģa aizsardzības uzturēšana

9.42. Uz kuģa jābūt iespējai uzraudzīt pašu kuģi, aizliegtās zonas uz kuģa un teritoriju ap kuģi. Šādas uzraudzības veikšanā var iekļaut:

9.42.1. apgaismojumu;

9.42.2. sardzi, apsargus un klāja novērošanu, ieskaitot patruļas; un

9.42.3. automātiskās atklāšanas signālierīces un novērošanas aprīkojumu.

9.43. Ja tiek lietotas automātiskās atklāšanas signālierīces, tām jāaktivizē skaņas un/vai vizuālais trauksmes signāls vietā, kas tiek nepārtraukti apsekota vai uzraudzīta.

9.44. KAP ir jānosaka katrā aizsardzības līmenī nepieciešamās procedūras un aprīkojums un līdzekļi, kā tiks nodrošināta uzraudzības aprīkojuma nepārtraukta darbība, tai skaitā ņemot vērā iespējamo laika apstākļu iedarbību un strāvas atslēgumus.

1. aizsardzības līmenis

9.45. 1. aizsardzības līmenī KAP jānosaka piemērojamie aizsardzības pasākumi, kas var būt apgaismojuma, aizsardzības apsardzes, sardzes kombinācija vai izmantojot aizsardzības un novērošanas aprīkojumu, kas ļautu kuģa aizsardzības personālam novērot kuģi kopumā, īpaši iežogojumus un aizliegtās zonas.

9.46. Kuģa klājs un ieejas vietas kuģī tumsas laikā un sliktas redzamības apstākļos, kad notiek mijiedarbība kuģis/osta vai kuģim atrodoties ostas iekārtā vai pie enkurvietas, ir jābūt apgaismotam, ja nepieciešams. Atrodoties gaitā, ja nepieciešams, kuģim ir jāizmanto maksimāli pieejamais apgaismojums apvienojumā ar drošu navigāciju, ņemot vērā spēkā esošos Starptautiskos noteikumus kuģu sadursmju novēršanai jūrā. Izstrādājot atbilstošo apgaismojuma līmeni un izvietojumu, ir jāņem vērā šādi faktori:

9.46.1. kuģa personālam jābūt spējīgam atklāt darbības ārpus kuģa gan krasta, gan ūdens pusē;

9.46.2. apgaismojuma zonā jāiekļauj teritorijas uz un ap kuģi;

9.46.3. apgaismojumam jāatvieglo identificēt personas to uzkāpšanas vietās; un

9.46.4. apgaismojumu var nodrošināt, sadarbojoties ar ostas iekārtu.

2. aizsardzības līmenis

9.47. 2. aizsardzības līmenī KAP jānosaka papildu piemērojamie aizsardzības pasākumi, lai paplašinātu uzraudzības un novērošanas iespējas, tai skaitā iekļaujot:

9.47.1. aizsardzības patruļu biežumu un apjoma pastiprināšanu;

9.47.2. apgaismotās zonas pārklājuma un apgaismojuma intensitātes palielināšanu vai aizsardzības un novērošanas un aprīkojuma izmantošanu;

9.47.3. papildu personāla norīkošanu sargposteņos; un

9.47.4. sadarbības starp laivu patruļām un kājnieku vai transportlīdzekļu patruļām piekrastē, ja tādas ir, nodrošināšanu.

9.48. Lai aizsargātos no paaugstināta riska aizsardzības incidenta, var būt nepieciešams papildu apgaismojums. Kad nepieciešams, prasības par papildu apgaismojumu var izpildīt sadarbībā ar ostas iekārtu nodrošinot krasta puses apgaismojumu.

3. aizsardzības līmenis

9.49. 3. aizsardzības līmenī kuģim jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdod personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. KAP detalizēti jānorāda aizsardzības pasākumi, kurus kuģis varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem un ar ostas iekārtu, tai skaitā iekļaujot:

9.49.1. visu uz kuģa esošo apgaismojuma ieslēgšanu vai apgaismojot tā apkārtni;

9.49.2. visu uz kuģa esošo novērošanas aprīkojuma ieslēgšanu, kas spēj ierakstīt darbības uz kuģa vai tā apkārtnē;

9.49.3. laika perioda, kādā šāds novērošanas aprīkojums spēj nepārtraukti izdarīt ierakstus, maksimālo palielināšanu;

9.49.4. sagatavošanos kuģa korpusa zemūdens pārbaudei; un

9.49.5. pasākumu uzsākšanu, lai novērstu piekļūšanu kuģa korpusam zem ūdens, tai skaitā kuģa propelleru lēnu griešanu, ja realizējams.

Atšķirīgi aizsardzības līmeņi

9.50. KAP jānosaka detalizētu procedūru un aizsardzības pasākumu izklāsts, kas veicams kuģim gadījumos, kad kuģis atrodas augstākā aizsardzības līmenī par to, kas piemērots ostas iekārtai.

Kodeksā neregulētie pasākumi

9.51. KAP detalizēti jānosaka procedūras un aizsardzības pasākumi, kurus kuģim jāpiemēro gadījumos, kad tas:

9.51.1. atrodas tādas valsts ostā, kas nav Dalībvalsts;

9.51.2. sadarbojas ar kuģi, uz kuru šis Kodekss neattiecas7;

9.51.3. sadarbojas ar nostiprinātām vai peldošām platformām vai mobilām urbšanas ierīcēm jūrā to izvietojuma vietās; vai

9.51.4. sadarbojas ar ostu vai ostas iekārtu, kurai netiek prasīts pakļauties XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas prasībām.

Aizsardzības deklarācija

9.52. KAP detalizēti jāapraksta, kādā veidā ostas iekārtas prasība par AD tiks izpildīta un pie kādiem apstākļiem kuģis pats pieprasīs AD.

Auditi un izvērtēšana

9.53. KAP jānosaka kārtība, kā KKAV un KAV paredz pārbaudīt KAP efektivitātes nepārtrauktību un procedūru, kā veicama KAP izvērtēšana, koriģēšana vai grozīšana.

10. Dokumentācija

Vispārīgie jautājumi

10.1. Dokumentācijai jābūt pieejamai atbilstoši pilnvarotiem Dalībvalstu virsniekiem, lai pārbaudītu, ka ir ieviesti kuģa aizsardzības plānu noteikumi.

10.2. Dokumentāciju drīkst uzturēt jebkurā formātā, bet tā jāaizsargā pret neatļautu piekļūšanu vai izpaušanu.

11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks

Attiecīgie norādījumi doti 8., 9. un 13. punktā.

12. Kuģa aizsardzības virsnieks

Attiecīgie norādījumi doti 8., 9. un 13. punktā.

13. Apmācība, treniņi un vingrinājumi kuģa aizsardzības jautājumos

Apmācība

13.1. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsniekam (KKAV) un attiecīgajam kuģošanas kompānijas personālam krastā, un kuģa aizsardzības virsniekam (KAV) jābūt pietiekošām zināšanām un apmācītam dažos vai visos šādos raksturīgos jautājumos kā:

13.1.1. aizsardzības administrēšana;

13.1.2. saistošās starptautiskās konvencijas, kodeksi un rekomendācijas;

13.1.3. saistošā valsts likumdošana un noteikumi;

13.1.4. citu aizsardzības organizāciju pienākumi un funkcijas;

13.1.5. kuģa aizsardzības novērtējuma metodika;

13.1.6. kuģa aizsardzības apskates un inspekciju metodes;

13.1.7. kuģa un ostas darbības un apstākļi;

13.1.8. kuģa un ostas iekārtas aizsardzības pasākumi;

13.1.9. sagatavotība un reaģēšana avārijas gadījumā un nejaušību plānošana;

13.1.10. instruktāžas metodes aizsardzības mācību un treniņu jautājumos, ieskaitot aizsardzības pasākumus un procedūras;

13.1.11. apiešanās ar slepenu aizsardzības informāciju un aizsardzības sakariem;

13.1.12. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un to raksturu;

13.1.13. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atklāšana;

13.1.14. personu atpazīšana nediskriminējošā veidā, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz viņu īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu;

13.1.15. paņēmieni, kas tiek izmantoti aizsardzības apiešanai;

13.1.16. aizsardzības aprīkojums un sistēmas un to darbības ierobežojumi;

13.1.17. auditu, pārbaužu, kontroles un uzraudzības veikšanas metodes;

13.1.18. fiziskas pārmeklēšanas un neuzkrītošas pārbaudes metodes;

13.1.19. aizsardzības treniņi un vingrinājumi, tai skaitā treniņi un vingrinājumi ostas iekārtās; un

13.1.20. aizsardzības treniņu un vingrinājumu novērtēšana.

13.2. Papildus tam KAV vajadzētu būt pietiekošām zināšanām un apmācītam dažos vai visos šādos raksturīgos jautājumos kā:

13.2.1. kuģa izkārtojums;

13.2.2. kuģa aizsardzības plāns un ar to saistītās procedūras (tai skaitā apmācība, izmantojot reaģēšanas scenārijus);

13.2.3. pūļa vadības un kontroles paņēmieni;

13.2.4. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu darbība; un

13.2.5. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu testēšana, kalibrēšana un uzturēšana darba kārtībā, atrodoties jūrā.

13.3. Kuģa personālam, kuram ir uzdoti konkrēti aizsardzības pienākumi, jābūt pietiekošām zināšanām un spējām izpildīt uzdotos pienākumus, tai skaitā zināšanas par, kā piemērojams:

13.3.1. pašreizējiem aizsardzības draudiem un to veidiem;

13.3.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

13.3.3. personu īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, noteikšanu;

13.3.4. aizsardzības pasākumu apiešanas paņēmienu pielietošana;

13.3.5. pūļa vadības un kontroles paņēmieniem;

13.3.6. aizsardzības sakariem;

13.3.7. procedūrām un nejaušību plānošanu;

13.3.8. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu darbību;

13.3.9. testēšanu, kalibrēšanu un aizsardzības aprīkojuma un sistēmu uzturēšanu darba kārtībā atrodoties jūrā;

13.3.10. pārbaudes, kontroles un uzraudzības paņēmieniem; un

13.3.11. personu, personisko piederumu, bagāžas, kravas un kuģa krājumu fiziskās pārmeklēšanas paņēmieniem.

13.4. Visam pārējam kuģa personālam jābūt ar pietiekošām zināšanām un informētam par atbilstošiem KAP noteikumiem, tai skaitā par:

13.4.1. dažādu aizsardzības līmeņu nozīmi un tā izrietošām prasībām;

13.4.2. zināšanas par avārijas procedūrām un nejaušību plānošanu;

13.4.3. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

13.4.4. personu atpazīšanu nediskriminējošā veidā, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz to īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu;

13.4.5. aizsardzības pasākumu apiešanas izmantošanas paņēmieniem.

Treniņi un vingrinājumi

13.5. Treniņu un vingrinājumu mērķis ir nodrošināt, ka kuģa personāls ir spējīgs pildīt visus tam uzticētos aizsardzības pienākumus visos aizsardzības līmeņos un noteikt ar aizsardzību saistītos trūkumus, kurus nepieciešams novērst.

13.6. Lai nodrošinātu kuģa aizsardzības plāna noteikumu efektīvu ieviešanu, vismaz reizi trijos mēnešos jāveic treniņi. Turklāt gadījumā, kad vairāk nekā 25% no kuģa personāla ir nomainīti, nedēļas laikā pēc personāla izmaiņām jāveic to personāla locekļu apmācība, kas pēdējo 3 mēnešu laikā nav piedalījušies nevienā treniņā uz šī kuģa. Šādos treniņos jāpārbauda plāna atsevišķie elementi, piemēram, 8.9. punktā minētie draudi aizsardzībai.

13.7. Dažāda veida vingrinājumi, kuros var iekļaut arī kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku, ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, attiecīgo Dalībvalstu amatpersonu, kā arī kuģa aizsardzības virsnieku piedalīšanos, ja iespējams, jāveic vismaz vienu reizi kalendārā gada laikā, bet ne vairāk kā 18 mēnešu intervālā. Šādu vingrinājumu laikā jāpārbauda sakari, sadarbība, iespējamie resursi un reaģēšanas spējas. Šie vingrinājumi var būt:

13.7.1. pilnā apjomā vai tiešā veidā;

13.7.2. galda spēļu modulēšana vai seminārs; vai

13.7.3. kombinācija ar citiem vingrinājumiem, piemēram, meklēšanas un glābšanas vai avārijas mācībām.

13.8. Kuģošanas kompānijas piedalīšanos vingrinājumos kopā ar citu Dalībvalsti jāakceptē Administrācijai.

14. Ostas iekārtas aizsardzība

Attiecīgie norādījumi doti 15., 16. un 18. punktā.

15. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējums

Vispārīgie jautājumi

15.1. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu (OIAN) drīkst veikt Atzīta aizsardzības organizācija (AAO). Tomēr pabeigto OIAN jāapstiprina tikai atbilstošajai Dalībvalstij.

15.2. Ja Dalībvalsts izmanto AAO, lai izvērtētu vai pārbaudītu OIAN atbilstību, tad šī AAO nedrīkst būt saistīta ar jebkuru citu AAO, kas ir sagatavojusi vai piedalījusies šī novērtējuma sagatavošanā.

15.3. OIAN jāapskata šādi ostas iekārtas elementi:

15.3.1. fiziskā aizsardzība;

15.3.2. strukturālā integritāte;

15.3.3. personāla aizsardzības sistēmas;

15.3.4. procedūru politika;

15.3.5. radio un telekomunikācijas sistēmas, tai skaitā datorsistēmas un tīkli;

15.3.6. atbilstošā transporta infrastruktūra;

15.3.7. labiekārtojums; un

15.3.8. citas teritorijas, kuras, ja tiek bojātas vai izmantotas neatļautiem novērojumiem, var radīt risku cilvēkiem, īpašumam vai ostas darbībām.

15.4. Tiem, kas iesaistīti OIAN, vajadzētu prast piesaistīt ekspertu palīdzību šādos jautājumos:

15.4.1. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un veidiem;

15.4.2. ieroču, bīstamu vielu un iekārtu atpazīšana un noteikšana;

15.4.3. personu atpazīšana, tās nediskriminējot, kas varētu apdraudēt aizsardzību, pamatojoties uz šo personu īpašībām un uzvedības veidu;

15.4.4. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantotie paņēmieni;

15.4.5. aizsardzības incidentu izraisīšanai izmantotie paņēmieni;

15.4.6. sprāgstvielu ietekme uz būvēm un ostas pakalpojumiem;

15.4.7. ostas iekārtas aizsardzība;

15.4.8. ostas darījumu prakse;

15.4.9. nejaušību plānošana, sagatavotība neparedzētiem gadījumiem un reaģēšana;

15.4.10. fiziskie aizsardzības pasākumi, piemēram, žogi;

15.4.11. radio un telekomunikāciju sistēmas, tai skaitā datorsistēmas un tīkli;

15.4.12. transports un civilā celtniecība; un

15.4.13. kuģa un ostas darbības.

Svarīgu objektu un infrastruktūras identifikācija un novērtēšana, kurus ir svarīgi aizsargāt

15.5. Svarīgu objektu un infrastruktūras identifikācija un novērtēšana ir process, kura laikā noskaidro būvju un iekārtu relatīvo nozīmi ostas iekārtas funkciju nodrošināšanai. Šis identifikācijas un novērtēšanas process ir svarīgs, jo tas dod iespēju koncentrēties uz riska samazināšanas stratēģijas izstrādāšanu tām iekārtām un būvēm, kuru aizsardzība pret aizsardzības incidentiem ir ļoti svarīga. Šajā procesā jāņem vērā iespējamā cilvēku bojāeja, ostas ekonomiskā nozīme, simboliskā vērtība un valsts ieguldījums ostas iekārtās.

15.6. Iekārtu un infrastruktūras noteikšanu un novērtēšanu jālieto, lai noteiktu prioritātes attiecībā uz to aizsardzību. Galvenā uzmanība jākoncentrē uz to, lai izvairītos no nāves gadījumiem vai ievainojumiem. Svarīgi ir noteikt arī to, vai ostas iekārta, būves vai aprīkojums spēs darboties arī bez attiecīgā objekta, un to, cik ātrā laikā iespējams atjaunot tās normālu darbību.

15.7. Iekārtas un infrastruktūra, kuru aizsardzība ir ļoti svarīga, varētu būt šādas:

15.7.1. pieejas, ieejas, enkurvietas, manevrēšanas un piestātņu teritorijas;

15.7.2. kravas iekārtas, termināli, uzglabāšanas zonas un aprīkojums, kas nepieciešams darbībām ar kravu;

15.7.3. tādas sistēmas kā elektriskās sadales sistēmas, radio un telekomunikāciju sistēmas un datorsistēmas un informācijas tīkli;

15.7.4. ostas kuģu satiksmes vadības sistēmas un navigācijas ierīces;

15.7.5. spēkstacijas, kravas piegādes cauruļvadi un ūdens apgādes ierīces;

15.7.6. tilti, dzelzceļš, autoceļi;

15.7.7. ostas pakalpojumu kuģi, tai skaitā loču kuģi, velkoņi, lihteri utt.;

15.7.8. aizsardzības un novērošanas aprīkojums un sistēmas; un

15.7.9. ūdeņi ap ostas iekārtu.

15.8. Iekārtu un infrastruktūras skaidra noteikšana ir būtisks elements ostas iekārtas aizsardzības prasību izvērtēšanā, aizsardzības pasākumu prioritāšu noteikšanā un lēmumu pieņemšanā par resursu piešķiršanu ostas iekārtas labākai aizsardzībai. Šajā procesā var izmantot konsultācijas ar attiecīgajām iestādēm par būvēm ap ostas iekārtu, kuru dēļ iekārtā var nodarīt bojājumus vai kuras var izmantot ar mērķi nodarīt bojājumus iekārtai vai izmantot iekārtas neatļautai novērošanai vai uzmanības novēršanai.

Iespējamo draudu noteikšana iekārtām un infrastruktūrai un to iespējamības varbūtība, lai ieviestu un noteiktu aizsardzības pasākumus

15.9. Ir jānosaka iespējamie rīcības veidi, kas varētu apdraudēt iekārtu un infrastruktūras aizsardzību, un šādu rīcības veidu realizācijai izmantotie paņēmieni, lai novērtētu dotās iekārtas vai vietas ievainojamību aizsardzības incidentu gadījumā un ieviestu un noteiktu aizsardzības prasības, veicinot plānošanu un resursu piesaistīšanu. Katras iespējamās rīcības un tās paņēmienu noteikšanai un izvērtēšanai ir jābalstās uz dažādiem faktoriem, tai skaitā valdības aģentūru veiktajām draudu analīzēm. Nosakot un izvērtējot draudus, tiem, kas veic izvērtējumu, nav jābalstās uz sliktāko scenāriju, lai vadītu plānošanu un resursu piesaistīšanu.

15.10. OIAN jāiekļauj novērtējums, kas veikts, konsultējoties ar attiecīgo valsts aizsardzības organizāciju, lai noteiktu:

15.10.1. ostas iekārtas jebkuras konkrētās darbības veidu, tai skaitā kuģu satiksmi ostas iekārtā, kas padara to par iespējamā uzbrukuma mērķi;

15.10.2. kādas būs uzbrukuma, kas varētu notikt ostas iekārtai vai ostas iekārtā, sekas — nogalinātie, īpašuma bojājumi, ekonomiskais satricinājums, tai skaitā transporta sistēmas pārrāvumi;

15.10.3. kādas varētu būt iespējamā uzbrukuma veicēju iespējas un nodomi; un

15.10.4. kāds varētu būt uzbrukuma iespējamais veids vai veidi,

veicot riska līmeņa, kuram jāizstrādā aizsardzības pasākumi, kopējo novērtējumu.

15.11. OIAN būtu jāapskata visi iespējamie draudi, tai skaitā var būt šādi aizsardzības incidentu veidi:

15.11.1. ostas iekārtas vai kuģa bojājumi vai iznīcināšana, izmantojot, piemēram, sprāgstošas ierīces, ļaunprātīgu dedzināšanu, sabotāžu vai vandālismu;

15.11.2. kuģa, vai uz tā esošo personu, nolaupīšana vai sagrābšana;

15.11.3. kravas, svarīga kuģa aprīkojuma vai sistēmu, vai krājumu sabojāšana;

15.11.4. neatļauta iekļūšana un izmantošana, tai skaitā bezbiļetnieku klātbūtne;

15.11.5. ieroču un iekārtu, tai skaitā masu iznīcināšanas ieroču, kontrabanda;

15.11.6. kuģa izmantošana, lai pārvadātu personas, kuras nodomājušas izraisīt aizsardzības incidentu un viņu aprīkojumu;

15.11.7. paša kuģa izmantošana par ieroci vai kā līdzekli bojājumu nodarīšanai vai iznīcināšanai;

15.11.8. ostas ieeju, slūžu, pieeju, utt. bloķēšana; un

15.11.9. kodoluzbrukums, bioloģiskais un ķīmiskais uzbrukums.

15.12. Šajā procesā jāiekļauj konsultācijas ar attiecīgajām iestādēm par būvēm ostas iekārtas apkārtnē, kuru dēļ iekārtā varētu nodarīt bojājumus vai kuras varētu tikt izmantotas ar mērķi nodarīt bojājumus ostas iekārtai vai neatļautai novērošanai, vai uzmanības novēršanai.

Ievainojamības samazināšanas pasākumu un procesuālo izmaiņu identifikācija, izvēle, prioritāšu noteikšana un to efektivitātes līmenis

15.13. Pretpasākumu un prioritāšu noteikšana ir paredzēta lai nodrošinātu, ka tiek izmantoti visefektīvākie aizsardzības pasākumi, lai samazinātu ostas iekārtas un mijiedarbības kuģis/osta ievainojamību iespējamo draudu gadījumā.

15.14. Aizsardzības pasākumi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz tādiem faktoriem, kā to spēja samazināt uzbrukuma varbūtību, un tie jāizvērtē, izmantojot tādu informāciju kā:

15.14.1. aizsardzības apskates, pārbaudes un auditi;

15.14.2. konsultācijas ar ostas iekārtas īpašniekiem un operatoriem, un ar tuvumā esošo būvju īpašniekiem/operatoriem, ja tas ir piemēroti;

15.14.3. informācija par iepriekšējiem aizsardzības incidentiem; un

15.14.4. darbības ostas iekārtā.

Ievainojamību identifikācija

15.15. Fizisko būvju, personāla aizsardzības sistēmu, procesu vai citu jomu, kas var novest pie aizsardzības incidentiem, ievainojamības identifikācija var tikt izmantota, lai pēc izvēles ieviestu šādas ievainojamības ierobežošanas vai samazināšanas līdzekļus. Piemēram, analīze var atklāt ostas iekārtas aizsardzības sistēmas ievainojamību vai neaizsargātu infrastruktūru, kā piemēram, ūdens apgāde, tiltus utt., ko var novērst ar fiziskiem pasākumiem, piemēram, pastāvīgām barjerām, signalizāciju, novērošanas aprīkojumu utt.

15.16. Ievainojamības identifikācijā jāņem vērā:

15.16.1. ūdens puses un krastmalas pieejas ostas iekārtai un tajā pietauvotajiem kuģiem;

15.16.2. piestātņu, iekārtu un ar tām saistīto būvju strukturālā integritāte;

15.16.3. esošie aizsardzības pasākumi un procedūras, tai skaitā identifikācijas sistēmas;

15.16.4. esošie aizsardzības pasākumi un procedūras saistībā ar ostas pakalpojumiem un labiekārtojumu;

15.16.5. radio un telekomunikāciju aprīkojuma, ostas pakalpojumu un labiekārtojuma, tai skaitā datorsistēmu un tīklu, aizsardzības pasākumi;

15.16.6. apkārtējās teritorijas, kuras iespējams izmantot uzbrukumam vai tā laikā;

15.16.7. esošie līgumi ar privātajiem aizsardzības un apsardzes uzņēmumiem, kas sniedz ūdenspuses/krastmalas aizsardzības pakalpojumus;

15.16.8. jebkura neatbilstība starp drošības un aizsardzības pasākumiem un procedūrām;

15.16.9. jebkura neatbilstība starp ostas iekārtas un aizsardzības uzdevumiem;

15.16.10. jebkuri ieviešanas vai personāla ierobežojumi;

15.16.11. jebkuri apmācību un treniņu laikā konstatētie trūkumi; un

15.16.12. jebkuri trūkumi, kas atklāti ikdienas darbības laikā, pēc incidentiem vai trauksmes, ziņojums par draudiem aizsardzībai, kontroles pasākumu veikšana, auditi utt.

16. Ostas iekārtas aizsardzības plāns

Vispārīgie jautājumi

16.1. Ostas iekārtas aizsardzības plāna (OIAP) sagatavošana ir ostas iekārtas aizsardzības virsnieka (OIAV) pienākums. Lai arī OIAV nav nepieciešams pašam personīgi veikt visus amatā paredzētos pienākumus, tomēr galīgā atbildība par to pienācīgu izpildi jāuzņemas personiski OIAV.

16.2. Katra konkrētā OIAP saturs var mainīties atkarībā no konkrētajiem apstākļiem ostas iekārtā vai iekārtās, kuras tas aptver. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumam (OIAN) būs jāidentificē ostas iekārtas detalizēti raksturlielumi un potenciālie aizsardzības riski, kuru dēļ nepieciešams nozīmēt OIAV un sagatavot OIAP. Lai sagatavotu OIAP, būs nepieciešami šie raksturlielumi un citi vietējie vai nacionālie aizsardzības apsvērumi, kas jāatspoguļo šajā OIAP, un lai ieviestu piemērotus aizsardzības pasākumus tā, ka samazinās aizsardzības pārkāpuma iespējamība un iespējamā riska sekas. Dalībvalstis var sagatavot savus ieteikumus OIAP izstrādāšanai un saturam.

16.3. Visos OIAP jābūt:

16.3.1. ostas iekārtas aizsardzības organizācijas detalizētam aprakstam;

16.3.2. organizācijas detalizētām saiknēm ar citām attiecīgajām iestādēm un nepieciešamās sakaru sistēmas, kas nodrošinātu organizācijas efektīvu darbību un tās saikni ar citiem, tai skaitā ar kuģiem ostā;

16.3.3. detalizētam aprakstam par piemērojamiem pamatpasākumiem 1. aizsardzības līmenī (gan operacionālie, gan fiziskie);

16.3.4. papildu aizsardzības pasākumu detalizētam aprakstam, kas ostas iekārtai ļaus nekavējoties pāriet uz 2. aizsardzības līmeni un, ja nepieciešams, arī uz 3. aizsardzības līmeni;

16.3.5. OIAP un tā grozījumu regulāra izvērtēšana vai auditu nodrošinājums, pamatojoties uz pieredzi vai apstākļu maiņu; un

16.3.6. detalizētām ziņošanas procedūrām attiecīgajiem Dalībvalstu sakaru punktiem.

16.4. Efektīva OIAP sagatavošana balstīsies uz visu ostas iekārtas aizsardzības jautājumu pamatīgu novērtēšanu, īpaši izvērtējot konkrētās ostas iekārtas fizikālos un darbības raksturlielumus.

16.5. Dalībvalstīm ir jāapstiprina savā jurisdikcijā esošo ostas iekārtu OIAP. Dalībvalstīm ir jāizstrādā procedūras, kā izvērtēt katra OIAP efektivitāti, un, pirms vai pēc tā sākotnējās apstiprināšanas, tās drīkst pieprasīt izdarīt grozījumus OIAP. OIAP ir jāizstrādā nosacījumi, kā saglabāt dokumentāciju par aizsardzības incidentiem un draudiem, izvērtēšanu, auditiem, apmācību, treniņiem un vingrinājumiem, kā pierādījumu par atbilstību šīm prasībām.

16.6. OIAP iekļautie aizsardzības pasākumi ir jāsaved kārtībā pieņemamā laika posmā tūlīt pēc OIAP apstiprināšanas un OIAP ir jānosaka, līdz kuram laikam katram pasākumam jābūt gatavam. Ja gaidāma kāda aizkavēšanās to nodrošināšanā, tas ir jāapspriež ar Dalībvalsti, kas ir atbildīga par OIAP apstiprināšanu, un ir jāvienojas par alternatīviem pagaidu aizsardzības pasākumiem, kas nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni jebkurā starplaikā.

16.7. Šaujamieroču pielietošana uz kuģa vai tā tuvumā un ostas teritorijās var izraisīt īpašu un nopietnu risku drošībai, īpaši gadījumos ar bīstamām vielām, un šis jautājums ļoti rūpīgi jāapsver. Gadījumos, kad Dalībvalsts uzskata par nepieciešamu izmantot šajās teritorijās bruņotu personālu, šai Dalībvalstij ir jānodrošina, ka šis personāls ir atbilstoši pilnvarots un apmācīts šo ieroču lietošanā, kā arī viņiem ir zināšanas par šīm teritorijām raksturīgo īpašo risku drošībai. Ja Dalībvalsts atļauj pielietot šaujamieročus, tai jāizdod konkrēti norādījumi par šo šaujamieroču drošu lietošanu. OIAP jāiekļauj konkrēti norādījumi šim gadījumam, īpaši par piemērošanu kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas vai vielas.

Ostas iekārtas aizsardzības pienākumu organizācija un izpilde

16.8. Papildus 16.3. punktā dotajiem norādījumiem, OIAP ir jāiekļauj sekojoši, visos aizsardzības līmeņos piemērojamie, jautājumi:

16.8.1. ostas iekārtas aizsardzības organizācijas loma un struktūra;

16.8.2. ostas iekārtas visa personāla pienākumi, atbildība un apmācības prasības saistībā ar aizsardzību un pasākumi darbinieku individuālā snieguma novērtēšanai;

16.8.3. ostas iekārtas aizsardzības organizācijas saistība ar citām valsts vai vietējām aizsardzības institūcijām;

16.8.4. sakaru sistēmas, kas izveidotas, lai nodrošinātu efektīvus un nepārtrauktus sakarus starp ostas iekārtas aizsardzības personālu, ostā esošajiem kuģiem un, kad raksturīgi, valsts vai vietējām aizsardzību institūcijām;

16.8.5. šādu nepārtrauktu sakaru uzturēšanai nepieciešamās procedūras vai aizsarglīdzekļi;

16.8.6. slepenās aizsardzības informācijas, kas tiek glabāta papīra vai elektroniskā formātā, aizsardzības procedūras un prakse;

16.8.7. procedūras aizsardzības pasākumu, procedūru un aprīkojuma nepārtrauktas efektivitātes izvērtēšanai, tai skaitā iekārtu bojājumu vai nepareizas darbības noteikšanai un novēršanai;

16.8.8. ziņojumu iesniegšanas un novērtēšanas procedūras par iespējamiem aizsardzības pārkāpumiem vai saistībā ar aizsardzību;

16.8.9. procedūras par darbībām ar kravu;

16.8.10. kuģa krājumu piegādes procedūras;

16.8.11. dokumentācijas uzglabāšanas un koriģēšanas procedūras par bīstamām precēm un vielām un to atrašanās vietu ostas iekārtā;

16.8.12. trauksmes signalizācijas ierīces un krasta patruļu un speciālu meklēšanas vienību piesaiste, ieskaitot bumbu meklēšanu un meklēšanu zem ūdens;

16.8.13. procedūras palīdzības sniegšanai KAV, kad jāapstiprina to personu identitāte, kas vēlas nokļūt uz kuģa, kad tiek prasīts;

16.8.14. procedūras, kas sekmē kuģa personāla vai nomainīto personāla locekļu izkāpšanu krastā, kā arī apmeklētāju, tai skaitā jūrnieku sociālo un darba organizāciju pārstāvju, nokļūšanu uz kuģa.

16.9. Šī punkta pārējā daļa īpaši norāda uz tiem aizsardzības pasākumiem, ko varētu veikt visos aizsardzības līmeņos, ieskaitot:

16.9.1. pieejas ostas iekārtai;

16.9.2. aizliegtās zonas ostā;

16.9.3. darbības ar kravu;

16.9.4. kuģa krājumu piegāde;

16.9.5. darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

16.9.6. ostas iekārtas aizsardzības uzraudzība.

Piekļūšana ostas iekārtai

16.10. OIAP būtu jānosaka aizsardzības pasākumi visiem piekļūšanas veidiem ostas iekārtai, kas norādīti OIAP.

16.11. Priekš katras no tām OIAP jānorāda atbilstošais izvietojums, kur pieejas ierobežojumi vai aizliegums būs jāpiemēro katram aizsardzības līmenim. Priekš katra aizsardzības līmeņa OIAP jāprecizē piemērojamie aizlieguma vai ierobežojumu veidi un līdzekļi to ieviešanai.

16.12. Priekš katra aizsardzības līmeņa OIAP jānosaka identifikācijas līdzekļi, kad tiek prasīts atļaut personām piekļūt ostas iekārtai un ļaut tajās netraucēti atrasties bez iebildumiem. Šis process var būt saistīts ar atbilstošas identifikācijas sistēmas izveidošanu, pieļaujot pastāvīgu un pagaidu ostas iekārtas personāla un apmeklētāju identifikāciju. Jebkuru ostas identifikācijas sistēmu, kad tas ir praktiski tā darīt, būtu jāsaskaņo ar to identifikācijas sistēmu, kuru piemēro kuģiem, kas regulāri izmanto ostas iekārtu. Pasažieriem ir jāapliecina sava identitāte, uzrādot iekāpšanas talonus, biļetes utt., bet tiem nedrīkst ļaut iekļūt aizliegtajās zonās bez uzraudzības. OIAP jāiestrādā noteikumi, lai nodrošinātu identifikācijas sistēmu regulāru koriģēšanu un disciplinārsodu piemērošanu noteikto procedūru pārkāpumu gadījumos.

16.13. Personām, kas pēc attiecīga lūguma nevar vai nevēlas apliecināt savu identitāti un/vai apstiprināt savu apmeklējuma mērķi, jāatsaka ieeja ostas iekārtā un par viņu mēģinājumu iekļūt tajā jāziņo OIAV un valsts vai vietējām aizsardzības institūcijām.

16.14. OIAP jānorāda vietas, kurās veicama cilvēku, personisko piederumu un transportlīdzekļu pārmeklēšana. Šādās vietās jābūt iespējām veikt nepārtrauktus pārmeklēšanas darbus jebkurā laikā, neatkarīgi no laika apstākļiem, saskaņā ar OIAP noteiktajiem laika intervāliem. Tiklīdz cilvēki, personiskie piederumi un transportlīdzekļi tiek pakļauti pārmeklēšanai, tie nekavējoties pāriet uz slēgtajām uzglabāšanas, pasažieru vai automašīnu uzņemšanas telpām.

16.15. OIAP ir jānosaka atsevišķas vietas pārbaudītām un nepārbaudītām personām un to mantām un, ja iespējams, atsevišķas iekāpšanas/izkāpšanas zonas pasažieriem, kuģa personālam un to mantām, lai nodrošinātu, ka nepārbaudītām personām nav iespējams kontaktēties ar jau pārbaudītām personām.

16.16. OIAP jānosaka jebkuras ieejas kontroles izmantošanas biežums, īpaši gadījumos, kad tās izmantošanai ir izlases vai gadījuma raksturs.

1. aizsardzības līmenis

16.17. 1.aizsardzības līmenī OIAP jāiedibina kontroles punktus, kuros var piemērot šādus aizsardzības pasākumus:

16.17.1. aizliegtās zonas, kuras jānorobežo ar nožogojumu vai cita veida barjerām, kuru standartu ir jāapstiprina Dalībvalstij;

16.17.2. identitātes pārbaudes visām personām, kuras vēlas iekļūt ostas iekārtā saistībā ar kuģi, ieskaitot pasažierus, kuģa personālu un apmeklētājus un vai viņiem pārbaudes laikā ir apstiprinājums, piemēram, norīkojumi, pasažieru biļetes, iekāpšanas taloni, darba norīkojumi utt.;

16.17.3. transportlīdzekļu pārbaudes, kurus izmanto personas, kas vēlas iekļūt ostas iekārtā saistībā ar kuģi;

16.17.4. ostas iekārtas personāla un tajā nodarbināto darbinieku identitātes un viņu transportlīdzekļu pārbaudes;

16.17.5. ieeju ierobežošanu, lai izslēgtu tos, kas nav nodarbināti ostas iekārtā vai strādā tajā, ja viņi nespēj pierādīt savu identitāti;

16.17.6. cilvēku, personisko mantu, transportlīdzekļus un to saturu pārmeklēšanu; un

16.17.7. identificējot jebkurus pieejas punktus, kuri netiek regulāri izmantoti, kuriem vienmēr jābūt aizvērtiem un aizslēgtiem.

16.18. l. aizsardzības līmenī jābūt iespējams pārmeklēt visus, kas vēlas iekļūt ostas iekārtā. Šādu pārbaužu, tai skaitā izlases pārbaužu, biežums jānosaka apstiprinātajā OIAP, un to jāapstiprina Dalībvalstij. Ja vien nav pamatota, ar aizsardzību saistīta iemesla, kuģa personālam nebūtu jāprasa pārmeklēt savus kolēģus vai to personiskās mantas. Jebkuru šādu pārmeklēšanu jāveic tā, lai pilnībā tiktu ievērotas indivīdu cilvēktiesības, saglabājot viņu elementāro cilvēcisko cieņu.

2. aizsardzības līmenis

16.19. 2.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka piemērojamie papildu aizsardzības pasākumi, tai skaitā var:

16.19.1. norīkot papildu personālu pieejas vietu apsargāšanai un patrulēšanai pa barjeru perimetru;

16.19.2. ierobežot pieejas vietu skaitu ostas iekārtai, nosakot ieejas, kurām jābūt slēgtām un līdzekļus to atbilstošai aizsardzībai;

16.19.3. nodrošināt līdzekļus sagaidāmajai plūsmai caur pārējām pieejas vietām, piemēram, izmantojot aizsardzības barjeras;

16.19.4. palielināt cilvēku, personisko piederumu un transportlīdzekļu pārmeklēšanas biežumu;

16.19.5. liegt pieeju apmeklētājiem, kuri nevar uzrādīt pārbaudāmu attaisnojumu savai vēlmei iekļūt ostas iekārtā; un

16.19.6. izmantot patruļkuģus, lai palielinātu jūras puses aizsardzību.

3. aizsardzības līmenis

16.20. 3. aizsardzības līmenī, ostas iekārtai jāatbilst norādījumiem, ko izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. OIAP detalizēti jānosaka aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar personām, kuras reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.20.1. uz laiku liegt pieeju visai ostas iekārtai vai tās daļai;

16.20.2. atļaut ieiet tikai personām, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem;

16.20.3. pārtraukt gājēju vai transporta kustību visā ostas iekārtā vai tās daļā;

16.20.4. palielināt aizsardzības patruļas ostas iekārtā, ja piemērojams;

16.20.5. pārtraukt ostas darbības ostas iekārtā vai tās daļā:

16.20.6. norādīt kuģu pārvietošanos visā ostas iekārtā vai tās daļā; un

16.20.7. evakuēt visu ostas iekārtu vai tā daļu.

Aizliegtās zonas ostas iekārtā

16.21. OIAP jānosaka aizliegtās zonas ostas iekārtā, precizējot to lielumu, piemērošanas laiku un aizsardzības pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu ieeju tajās un lai kontrolētu tajās notiekošās darbības. Gadījumos, kad ir attiecīgi apstākļi, tajos būtu jāiekļauj arī pasākumi, lai nodrošinātu pagaidu aizliegto zonu drošu pārmeklēšanu, pirms un pēc šo zonu izveidošanas. Aizliegto zonu mērķis ir:

16.21.1. aizsargāt pasažierus, kuģa personālu, ostas iekārtas personālu un apmeklētājus, ieskaitot kuģa apmeklētājus;

16.21.2. aizsargāt ostas iekārtu;

16.21.3. aizsargāt kuģus, kas izmanto un apkalpo ostas iekārtu;

16.21.4. aizsargāt jūtīgas aizsardzības vietas un zonas ostas iekārtā;

16.21.5. aizsargāt aizsardzības un novērošanas aprīkojumu un sistēmas; un

16.21.6. aizsargāt kravu un kuģa krājumus no bojāšanās.

16.22. OIAP jānodrošina, lai visās aizliegtajās zonās būtu skaidri noteikti aizsardzības pasākumi, lai varētu kontrolēt:

16.22.1. ieeju personām;

16.22.2. transportlīdzekļu iebraukšanu, novietošanu, iekraušanu un izkraušanu;

16.22.3. kravas un kuģu krājumu pārvietošanu un izvietojumu; un

16.22.4. pārvadājumam nodoto bagāžu vai personiskās mantas.

16.23. OIAP jāparedz, ka visas aizliegtās zonas tiek skaidri marķētas, norādot, ka ieeja šajās zonās ir ierobežota un ka neatļauta atrašanās tajās tiks uzskatīta par aizsardzības pārkāpumu.

16.24. Kad ir uzstādītas automātiskās signalizācijas ierīces, tām jābrīdina kontroles centrs, kas, reaģējot uz signalizāciju, izziņo trauksmi.

16.25. Aizliegtās zonas var būt:

16.25.1. kuģa tiešā tuvumā, krasta un ūdens pusē;

16.25.2. iekāpšanas un izkāpšanas zonas, pasažieru un kuģa personāla aizturēšanas un pārbaudīšanas zonas, tai skaitā pārmeklēšanas vietas;

16.25.3. kravas un kuģa krājumu iekraušanas, izkraušanas vai izvietošanas vietas;

16.25.4. vietas, kurās tiek uzglabāta slepena aizsardzības informācija, tai skaitā kravas dokumentācija;

16.25.5. bīstamu preču un kaitīgu vielu uzglabāšanas vietas;

16.25.6. kuģu satiksmes vadības sistēmas kontroles telpas, navigācijas līdzekļi un ostas kontroles ēkas, ieskaitot aizsardzības un novērošanas kontroles telpas;

16.25.7. vietas, kurās tiek uzglabāts vai atrodas aizsardzības un novērošanas aprīkojums;

16.25.8. svarīgākās elektriskās, radio un telekomunikāciju, ūdens un citu sabiedrisko labierīcību iekārtas; un

16.25.9. citas ostas iekārtas zonas, kurās kuģiem, transportlīdzekļiem un personām ieeja ir ierobežota.

16.26. Ar attiecīgo iestāžu piekrišanu aizsardzības pasākumus drīkst paplašināt uz aizliegumiem bez atļaujas ieiet būvēs, no kurām iespējams novērot ostas iekārtu.

1.aizsardzības līmenis

16.27. 1.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka aizliegtajām zonām piemērojamie aizsardzības pasākumi, tai skaitā:

16.27.1. nodrošinot ap aizliegtajām zonām pastāvīgas vai pagaidu barjeras, kuru standartus jāapstiprina Dalībvalstij;

16.27.2. nodrošinot ieejas vietas, kuras, kad tās darbojas, var kontrolēt apsardze un pēc tam tās var efektīvi aizslēgt vai aizšķērsot;

16.27.3. izsniedzot caurlaides, kuras jāuzrāda, lai pierādītu personas tiesības atrasties aizliegtajā zonā;

16.27.4. skaidri marķējot transportlīdzekļus, kuriem ļauts uzturēties aizliegtajā zonā;

16.27.5. nodrošinot sargus un patruļas;

16.27.6. nodrošinot automātiskās signalizācijas ierīces vai novērošanas aprīkojumu vai sistēmas, kas konstatētu neatļautu iekļūšanu vai kustību aizliegtajās zonās; un

16.27.7. kontrolējot ostas iekārtu izmantojošo kuģu apkārtnē esošo kuģu kustību.

2. aizsardzības līmenis

16.28. 2.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka aizliegto zonu un ieeju tajās paaugstināta uzraudzība, kontroles biežums un intensitāte. OIAP jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, tai skaitā var:

16.28.1. palielināt aizliegtās zonas norobežojošo barjeru vai nožogojumu efektivitāti, tai skaitā patruļu vai automātisko signalizācijas ierīču izmantošanu;

16.28.2. samazināt ieejas vietu skaitu aizliegtajās zonās un pastiprināt ieejas vietu kontroli pārējās ieejās;

16.28.3. ierobežot auto novietošanu piestātnē esošo kuģu tuvumā;

16.28.4. ieviest pagaidu ierobežojumus piekļūšanai slēgtajām zonām un attiecībā uz pārvietošanos un izvietošanos tajās;

16.28.5. izmantot nepārtrauktas uzraudzības un ieraksta novērošanas aprīkojumu;

16.28.6. palielināt patruļu skaitu un biežumu, tai skaitā patruļas ūdens pusē uz aizliegto zonu robežām un šo zonu teritorijā;

16.28.7. noteikt un ierobežot ieeju teritorijās ap aizliegtajām zonām; un

16.28.8. ieviest ierobežojumus, neatļaujot peldošiem līdzekļiem ieiet ostas iekārtu izmantojošo kuģu tuvumā esošajos ūdeņos.

3. aizsardzības līmenis

16.29. 3.aizsardzības līmenī ostas iekārtai jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdod personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. OIAP detalizēti jāraksturo aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tām un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.29.1. nosacīt ostas iekārtas teritorijā papildus aizliegtās zonas aizsardzības incidenta tuvumā vai tuvu vietai, kur ir iespējami aizsardzības draudi, kurām piekļūšana ir atteikta; un

16.29.2. sagatavoties aizliegto zonu pārmeklēšanai vienlaicīgi ar ostas iekārtas vai tās daļas pārmeklēšanu.

Darbības ar kravu

16.30. Attiecībā uz kravas darbībām aizsardzības pasākumiem vajag:

16.30.1. aizsargāt no bojājumiem; un

16.30.2. aizkavēt kravu, kuras nav paredzētas pārvadāt, pieņemšanu un uzglabāšanu ostas iekārtā bez akceptēšanas.

16.31. Aizsardzības pasākumos jāiekļauj inventarizācijas kontroles procedūras ieejas vietās ostas iekārtā. Kad krava atrodas ostas iekārtā, ir jābūt iespējām noteikt, ka tā ir pārbaudīta un ir apstiprinājums tās iekraušanai kuģī vai pagaidu uzglabāšanai slēgtajā zonā, gaidot iekraušanu. Būtu lietderīgi aizliegt ievest kravu ostā, ja tai nav apstiprināts iekraušanas datums.

1. aizsardzības līmenis

16.32. 1.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami darbību ar kravu laikā, tai skaitā var būt:

16.32.1. kravas, kravas pārvadāšanas vienību un kravas uzglabāšanas telpu parastās pārbaudes, pirms darbībām ar kravu un to laikā;

16.32.2. pārbaudes, lai nodrošinātu, ka ostas iekārtā ievestā krava atbilst preču pavadzīmei vai līdzvērtīgai kravas dokumentācijai;

16.32.3. transportlīdzekļu pārmeklēšana; un

16.32.4. zīmogu un citu metožu, kuras lieto lai novērstu kravas sabojāšanu pēc tās ievešanas ostas iekārtā un tās uzglabāšanas laikā, pārbaudes.

16.33. Kravas pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.33.1. vizuālo un fizisko apskati; un

16.33.2. pielietojot caurskatīšanas/atklāšanas aprīkojumu, mehāniskās ierīces vai suņus.

16.34. Ja kravas plūsma ir regulāra vai atkārtojas, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks (KKAV) vai kuģa aizsardzības virsnieks (KAV), konsultējoties ar ostas iekārtu, drīkst noslēgt vienošanos ar kravas nosūtītājiem vai citiem atbildīgajiem par šādu kravu pārbaudīšanu, aizzīmogošanu, grafiku sastādīšanu, pavaddokumentu nodrošināšanu utt. Par šādu vienošanos jāinformē atbilstošais OIAV un jāsaņem tā piekrišana.

2. aizsardzības līmenis

16.35. 2.aizsardzības līmenī jānosaka papildu aizsardzības pasākumi, kas piemērojami kravas operāciju laikā, lai paaugstinātu kontroli, tai skaitā var:

16.35.1. veikt detalizētu ostas iekārtā esošās kravas, kravas transportēšanas vienību un kravas uzglabāšanas telpu pārbaudi;

16.35.2. intensificēt pārbaudes, ja piemērojams, lai nodrošinātu, ka ostas iekārtā tiek ievesta, pagaidām uzglabāta un pēc tam iekrauta kuģī tikai dokumentēta krava;

16.35.3. intensificēt transportlīdzekļu pārmeklēšanu; un

16.35.4. palielināt zīmogu un citu metožu, kuras lieto kravas sabojāšanas novēršanai, pārbaužu biežumu un pamatīgumu.

16.36. Detalizētas kravas pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.36.1. palielinot kravas, kravas transportēšanas vienību un kravas uzglabāšanas telpu pārbaužu (vizuālo un fizisko pārbaužu) biežumu un rūpību;

16.36.2. palielinot caurskatīšanas/noteikšanas aprīkojuma, mehānisko iekārtu vai suņu izmantošanas biežumu;

16.36.3. saskaņojot paplašinātos aizsardzības pasākumus ar kravas nosūtītāju vai citām atbildīgām personām, papildus izstrādātajam līgumam un procedūrām.

3. aizsardzības līmenis

16.37. 3.aizsardzības līmenī ostas iekārtai, jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem, un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.37.1. ierobežot vai pārtraukt kravas pārvietošanu vai darbības visā ostas iekārtā vai tās daļā vai konkrētajos kuģos; un

16.37.2. pārbaudīt ostas iekārtā uzglabāto bīstamo kravu vai vielu inventarizācijas sarakstu un to izvietojumu.

Kuģa krājumu piegāde

16.38. Aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami kuģu krājumu piegādei, ir:

16.38.1. jānodrošina kuģu krājumu pārbaude un iepakojuma integritāte;

16.38.2. jānovērš kuģu krājumu pieņemšana bez pārbaudes;

16.38.3. jānovērš krājumu sabojāšanu;

16.38.4. jānovērš kuģa krājumu pieņemšana bez pasūtījuma;

16.38.5. jānodrošina piegādes transportlīdzekļu pārmeklēšana; un

16.38.6. jānodrošina piegādes transportlīdzekļu eskorts ostas iekārtā.

16.39. Kuģiem, kuri regulāri izmanto ostas iekārtu, var būt lietderīgi ieviest ziņošanas procedūras par piegādātājām precēm, piegādes laiku un to dokumentēšanu, iesaistot kuģi, piegādātājus un ostas iekārtu. Vienmēr vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai piegādātajiem krājumiem ir pievienoti pierādījumi tam, ka tos ir pasūtījis kuģis.

1. aizsardzības līmenis

16.40. 1. aizsardzības līmenī OIAP jāievieš aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai kontrolētu kuģu krājumu piegādi, tai skaitā var:

16.40.1. pārbaudīt kuģu krājumus;

16.40.2. iepriekš informēt par kravas sastāvu, šoferi un transportlīdzekļa reģistrāciju; un

16.40.3. pārmeklēt piegādes transportlīdzekli.

16.41. Kuģa krājumu pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.41.1. vizuālo un fizisko apskati; un

16.41.2. izmantojot caurskatīšanas/noteikšanas aprīkojumu, mehāniskās iekārtas vai suņus.

2. aizsardzības līmenis

16.42. 2.aizsardzības līmenī OIAP, lai paplašinātu kuģa krājumu piegādes kontroli, jānosaka piemērojamie papildu aizsardzības pasākumi, tai skaitā var:

16.42.1. veikt detalizētu kuģa krājumu pārbaudi;

16.42.2. veikt detalizētu piegādes transportlīdzekļu pārbaudi;

16.42.3. sazināties ar kuģa personālu, lai noskaidrotu, vai ir veikts pasūtījums preču pavadzīmē minētajām precēm, pirms to ievešanas ostā; un

16.42.4. veikt piegādes transportlīdzekļu eskortēšanu ostas iekārtā.

16.43. Detalizētas un intensīvas kuģa krājumu pārbaudes var veikt, izmantojot visus vai kādu no šiem paņēmieniem:

16.43.1. palielinot piegādes transportlīdzekļu pārmeklēšanas biežumu un rūpību;

16.43.2. palielinot caurskatīšanas/noteikšanas aprīkojuma, mehānisko iekārtu vai suņu izmantošanu; un

16.43.3. ierobežojot vai aizliedzot krājumu ievešanu, kuri neatstās ostas iekārtu noteiktā laikā.

3. aizsardzības līmenis

16.44. 3.aizsardzības līmenī ostas iekārtai jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. OIAP jāapraksta aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem, un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā sagatavojoties kuģa krājumu piegādes aizliegšanai vai pārtraukšanai visā ostas iekārtā vai tās daļā.

Darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu

16.45. OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nodrošinātu pārvadājumam nodotās bagāžas (t.i., jebkuras bagāžas, tai skaitā personiskās mantas, kuras pārbaudes vai pārmeklēšanas laikā neatrodas pie pasažieriem vai kuģa personāla) atpazīšanu un pakļaušanu attiecīgai caurskatei, ieskaitot pārmeklēšanu, pirms tā tiek nogādāta ostas iekārtā un atkarīgi no uzglabāšanas noteikumiem, pirms tā tiek pārvietota no ostas iekārtas uz kuģi. Šādu bagāžu nav paredzēts pakļaut caurskatei gan ostas iekārtā, gan uz kuģa, un gadījumos, kad abi iepriekšminētie ir attiecīgi aprīkoti, atbildība par caurskatīšanu būtu jāuzņemas ostas iekārtai. Ļoti svarīga ir cieša sadarbība ar kuģi, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu pēc caurskates ir drošas.

1. aizsardzības līmenis

16.46. 1. aizsardzības līmenī OIAP jāievieš aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad tiek veiktas darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, lai nodrošinātu pārvadājumam nodotās bagāžas 100% caurskatīšanu vai pārmeklēšanu, kuros var iekļaut rentgenstarojuma izmantošanu.

2. aizsardzības līmenis

16.47. 2. aizsardzības līmenī OIAP jāievieš papildus aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, kad tiek veiktas darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu, kuros jāiekļauj visas pārvadājumam nodotās bagāžas 100% rentgenstarojuma caurskate ar rentgenstariem.

3. aizsardzības līmenis

16.48. 3. aizsardzības līmenī, ostas iekārtai, jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem. OIAP jānosaka aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt ciešā sadarbībā ar tiem, kas reaģē uz aizsardzības incidentiem vai to draudiem un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.48.1. pakļaut šādu bagāžu daudz rūpīgākai caurskatei, piemēram, caurskatei ar rentgenstariem no vismaz diviem dažādiem leņķiem;

16.48.2. sagatavoties aizliegt vai pārtraukt darbības ar pārvadājumam nodoto bagāžu; un

16.48.3. atsacīties pieņemt pārvadājumam nodoto bagāžu ostas iekārtā.

Ostas iekārtas aizsardzības uzraudzība

16.49. Ostas iekārtas aizsardzības organizācijai jāspēj nepārtraukti uzraudzīt ostas iekārta un tās tuvākās pieejas no krasta un ūdens, tai skaitā nakts laikā un sliktas redzamības apstākļos, kā arī ostas iekārtas aizliegtās zonas, ostas iekārtā esošos kuģus un teritorijas ap kuģiem. Šādā uzraudzībā var iekļaut:

16.49.1. apgaismojumu;

16.49.2. apsardzi, tai skaitā kājnieku, transporta un ūdens patruļas; un

16.49.3. automātiskās signalizācijas ierīces un novērošanas iekārtas.

16.50. Kad tiek lietotas automātiskās trauksmes signālierīces, tām jāaktivizē skaņas un/vai vizuālās trauksmes signāls vietā, kas tiek nepārtraukti pārraudzītas vai uzraudzītas.

16.51. OIAP jānosaka procedūras un aprīkojums, kas nepieciešams katrā aizsardzības līmenī, un līdzekļi, kā nodrošināt uzraudzības aprīkojuma nepārtrauktu darbību, tai skaitā ņemot vērā iespējamās laika apstākļu un strāvas pārrāvuma izraisītās sekas.

1. aizsardzības līmenis

16.52. 1. aizsardzības līmenī OIAP jānosaka piemērojamie aizsardzības pasākumi, apvienojot un kombinējot apgaismojumu, uzraugus, sardzi vai izmantojot aizsardzības un novērošanas aprīkojumu, lai ļautu ostas iekārtas aizsardzības personālam:

16.52.1. novērot ostas iekārtu kopumā, tai skaitā ieejas no krasta un ūdens puses;

16.52.2. novērot ieejas punktus, barjeras un aizliegtās zonas, un

16.52.3. ļautu ostas iekārtas personālam uzraudzīt teritoriju un kustību ap ostas iekārtu izmantojošiem kuģiem, tai skaitā apgaismojuma palielināšanu, izmantojot kuģa apgaismojumu.

2. aizsardzības līmenis

16.53. 2.aizsardzības līmenī OIAP jānosaka papildus piemērojamie aizsardzības pasākumi, lai palielinātu uzraudzības un novērošanas iespējas, tai skaitā var:

16.53.1. palielināt apgaismojuma un novērošanas aprīkojuma darbības pārklājumu un intensitāti, tai skaitā nodrošinot apgaismojuma un novērošanas aprīkojuma papildu pārklājumu;

16.53.2. palielināt kājnieku, transporta un patruļu biežumu uz ūdens, un

16.53.3. nozīmēt papildu aizsardzības personālu uzraudzīšanai un patrulēšanai.

3. aizsardzības līmenis

16.54. 3.aizsardzības līmenī, ostas iekārtai, jāpakļaujas norādījumiem, kurus izdevušas personas, kas reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem. OIAP detalizēti jāraksturo aizsardzības pasākumi, kurus ostas iekārta varētu veikt cieša sadarbībā ar personām, kuras reaģē uz aizsardzības incidentu vai tā draudiem un ar ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tai skaitā var:

16.54.1. ieslēgt visu ostas iekārtas apgaismojumu vai apgaismojot tās apkārtni;

16.54.2. ieslēgt visas novērošanas ierīces, kas spēj ierakstīt darbības ostas iekārtā vai tās tuvumā; un

16.54.3. maksimāli palielināt šādu novērošanas ierīču nepārtrauktā ieraksta laiku.

Aizsardzības līmeņu atšķirības

16.55. OIAP jānosaka ostas iekārtai piemērojamās procedūras un aizsardzības pasākumus gadījumos, kad ostas iekārtai noteikts zemāks aizsardzības līmenis nekā tas ir piemērots kuģim.

Kodeksā neregulētie pasākumi

16.56. OIAP jānosaka ostas iekārtai piemērojamās procedūras un aizsardzības pasākumi gadījumos, kad:

16.56.1. tā sadarbojas ar kuģi, kurš pirms tam ir bijis tādas valsts ostā, kas nav Dalībvalsts;

16.56.2. tā sadarbojas ar kuģi, kuram šo Kodeksu nepiemēro; un

16.56.3. tā sadarbojas ar fiksētajām vai peldošajām platformām vai mobilajām urbšanas ierīcēm jūrā.

Aizsardzības deklarācija

16.57. OIAP jānosaka procedūras, kuras jāievēro gadījumos, kad pēc Dalībvalsts norādījumiem OIAV pieprasa Aizsardzības deklarāciju vai kad AD pieprasa kuģis.

Audits, izvērtēšana un grozījumi

16.58. OIAP jānosaka veids, kā OIAV paredzējis pārbaudīt OIAP un tā efektivitāti un procedūras, kuras sekos pēc izvērtēšanas, koriģēšanas un grozījumu veikšanas.

16.59. OIAP izvērtēšanu jāatstāj OIAV pārziņā. Turklāt to jāizvērtē:

16.59.1. ja OIAN attiecībā uz ostas iekārtu ir mainījies;

16.59.2. ja neatkarīgs OIAP audits vai Dalībvalsts, pārbaudot ostas iekārtas aizsardzības organizāciju, konstatē trūkumus organizācijā vai apšauba svarīgu apstiprinātā OIAP sastāvdaļu atbilstību;

16.59.3. pēc aizsardzības incidentiem vai draudiem saistībā ar ostas iekārtu; un

16.59.4. pēc ostas iekārtas īpašnieka vai tās pārvaldes maiņas.

16.60. Pēc plāna izvērtēšanas OIAV var ierosināt izdarīt attiecīgos grozījumus apstiprinātajā plānā. Grozījumi OIAP, kas skar:

16.60.1. ierosinātās izmaiņas, kas varētu būtiski mainīt pieņemto veidu, kā tiek veikta ostas iekārtas aizsardzības uzturēšana; un

16.60.2. pastāvīgo barjeru, aizsardzības un novērošanas aprīkojuma un sistēmu utt., kas iepriekš tika uzskatītas par ostas iekārtas aizsardzības uzturēšanai svarīgiem elementiem, noņemšanu, mainīšanu vai aizvietošanu;

ir jāiesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Dalībvalstij, kas ir apstiprinājusi sākotnējo OIAP. Šādu apstiprinājumu Dalībvalsts, vai tās vārdā, drīkst dot gan ar, gan bez ierosināto priekšlikumu grozīšanas. Apstiprinot OIAP, Dalībvalstij jānosaka arī tās procesuālās vai fiziskās izmaiņas, kas jāiesniedz tai apstiprināšanai.

Ostas iekārtas aizsardzības plāna

apstiprināšana

16.61. OIAP ir jābūt attiecīgās Dalībvalsts apstiprinātam, kurai jānosaka atbilstošas procedūras, lai noteiktu kārtību, kādā notiek:

16.61.1. OIAP iesniegšana;

16.61.2. OIAP izskatīšana;

16.61.3. OIAP apstiprināšana ar vai bez grozījumiem;

16.61.4. iesniegto grozījumu izskatīšana pēc apstiprināšanas, un

16.61.5. apstiprinātā OIAP atbilstības pārbaužu un auditu procedūras.

Visos posmos ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu OIAP satura konfidencialitāti.

Paziņojums par ostas iekārtas atbilstību

16.62. Dalībvalsts, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas, drīkst izdot atbilstošu Paziņojumu par ostas iekārtas atbilstību (POIA), norādot:

16.62.1. ostas iekārtu;

16.62.2. ka ostas iekārta atbilst XI–2 nodaļas un šī Kodeksa A daļas noteikumiem;

16.62.3. POIA derīguma termiņu, kuru jānosaka Dalībvalstij, bet ne ilgāku par pieciem gadiem; un

16.62.4. Dalībvalsts ieviestos turpmākos pārbaudes pasākumus un apstiprinājumu, kad tādi tiek veikti.

16.63. Paziņojums par ostas iekārtas atbilstību ir jāsastāda pēc šīs Kodeksa daļas pielikumā dotās veidlapas parauga. Ja šis paziņojums nav sastādīts ne angļu, ne spāņu, ne franču valodā, tad Dalībvalsts, ja tā to uzskata par atbilstošu, var pievienot tulkojumu vienā no šīm valodām.

17. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks

Vispārīgie jautājumi

17.1. Tajos izņēmuma gadījumos, kad kuģa aizsardzības virsniekam rodas šaubas par identifikācijas dokumentu derīgumu personām, kas oficiāla iemesla dēļ vēlas uzkāpt uz kuģa, šī jautājuma noskaidrošanā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam ir jāsniedz palīdzība.

17.2. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks neatbild par ikdienas darba gaitā veikto identitātes apstiprinājumu personām, kas vēlas uzkāpt uz kuģa.

Papildu norādījumi ir doti 15., 16. un 18. punktā.

18. Ostas iekārtas aizsardzības mācības, treniņi un vingrinājumi

Mācības

18.1. Ostas iekārtas aizsardzības virsniekam jābūt zināšanām un apmācītam dažos vai, ja piemērojams, visos šādos jautājumos:

18.1.1. aizsardzības vadība;

18.1.2. atbilstošās starptautiskās konvencijas, kodeksi un rekomendācijas;

18.1.3. atbilstošie valsts likumi un noteikumi;

18.1.4. citu aizsardzības organizāciju pienākumi un funkcijas;

18.1.5. ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma metodes;

18.1.6. kuģa un ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes un apskates metodes;

18.1.7. kuģa un ostas darbība un apstākļi;

18.1.8. kuģa un ostas iekārtas aizsardzības pasākumi;

18.1.9. gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana, un nejaušību plānošana;

18.1.10. apmācības metodes aizsardzības treniņu un apmācības jautājumos, ieskaitot aizsardzības pasākumus un procedūras;

18.1.11. slepenas aizsardzības informācijas un aizsardzības sakaru izmantošana;

18.1.12. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un to veidiem;

18.1.13. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

18.1.14. personu, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, īpašību un uzvedības paradumu atpazīšana, viņus nediskriminējošā veidā;

18.1.15. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantojamos paņēmienus;

18.1.16. aizsardzības aprīkojums un sistēmas un to darbības ierobežojumi;

18.1.17. auditu, pārbaužu, kontroles un uzraudzības veikšanas metodes;

18.1.18. fiziskas pārmeklēšanas un neuzkrītošas apskates paņēmieni;

18.1.19. aizsardzības treniņi un vingrinājumi, tai skaitā treniņi un vingrinājumi uz kuģiem; un

18.1.20. aizsardzības treniņu un vingrinājumu novērtējums.

18.2. Ostas iekārtas personālam, kam uzdoti konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, jābūt zināšanām un apmācītam dažos vai, ja piemērojams, visos šādos jautājumos:

18.2.1. zināšanas par pašreizējiem aizsardzības draudiem un to veidiem;

18.2.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

18.2.3. personu, kuras varētu apdraudēt aizsardzību, īpašību un uzvedības paradumu atpazīšana, viņus nediskriminējošā veidā;

18.2.4. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantojamie paņēmieni;

18.2.5. pūļa vadība un kontroles paņēmieni;

18.2.6. aizsardzības sakari;

18.2.7. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu darbība;

18.2.8. aizsardzības aprīkojuma un sistēmu pārbaude, kalibrēšana un uzturēšana;

18.2.9. pārbaužu, kontroles un uzraudzības paņēmieni; un

18.2.10. personu, personisko piederumu, bagāžas, kravas un kuģa krājumu fiziskas apskates paņēmieni.

18.3. Visam pārējam ostas iekārtas personālam jābūt pietiekamām zināšanām un informētam par atsevišķiem vai, ja piemērojams, par visiem OIAP noteikumiem, tai skaitā par:

18.3.1. dažādu aizsardzības līmeņu nozīmi un atbilstošām prasībām;

18.3.2. ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

18.3.3. personu, kas varētu apdraudēt aizsardzību, īpašību un uzvedības paradumu atpazīšanu; un

18.3.4. aizsardzības pasākumu apiešanai izmantotajiem paņēmieniem.

Treniņi un vingrinājumi

18.4. Treniņu un vingrinājumu mērķis ir nodrošināt ostas iekārtas personāla prasmi izpildīt visus tam uzdotos aizsardzības pienākumus visos aizsardzības līmeņos un konstatēt jebkurus ar aizsardzību saistītos trūkumus, kuri jānovērš.

18.5. Lai nodrošinātu ostas iekārtas aizsardzības plāna noteikumu efektīvu ieviešanu, treniņi jāorganizē vismaz reizi trijos mēnešos, ja vien īpaši apstākļi nenosaka citādi. Šajos treniņos jāpārbauda plāna atsevišķi elementi, piemēram, 15.11. pantā minētie aizsardzības draudi.

18.6. Dažāda veida vingrinājumi, kuros kopā ar Dalībvalsts attiecīgajām institūcijām drīkst iekļaut ostas iekārtas aizsardzības virsnieka un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka vai kuģa aizsardzības virsnieka piedalīšanos, ja iespējams, jāveic vismaz vienu reizi kalendārā gada laikā, ar ne vairāk kā 18 mēnešu intervālu. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku vai kuģu aizsardzības virsnieku līdzdalību kopējos vingrinājumos, vajadzētu pieprasīt, ņemot vērā kuģa aizsardzības un operāciju specifiku. Šādu vingrinājumu laikā jāpārbauda sakari, sadarbība, pieejamie resursi un reaģēšanas spējas. Šie vingrinājumi var būt:

18.6.1. pilnā apjomā vai tiešā veidā;

18.6.2. galda spēļu modulēšana vai seminārs; vai arī

18.6.3. kombinācija ar citiem vingrinājumiem, piemēram, meklēšanas un glābšanas vai reaģēšanas trauksmes gadījumā, vingrinājumiem.

19. Kuģu pārbaudes un sertifikācija

Papildu norādījumu nav.

1 Attiecas uz atbilstošo pasākumu ieviešanu, lai paaugstinātu tādu kuģu, ostas iekārtu, mobilo urbšanas iekārtu jūrā un nostiprinātu un peldošo platformu aizsardzību, uz kuriem neattiecas 1974. gada SOLAS konvencijas XI–2 nodaļa, ko pieņēma Konference par kuģošanas aizsardzību ar tās 7. rezolūciju.

2 Atsauce uz “Starptautiskās jūras organizācijas turpmākā darbība attiecībā uz kuģošanas aizsardzības paplašināšanu”, kas tika pieņemta ar Kuģošanas aizsardzības konferences 3. rezolūciju, kurā, cita starpā, Organizācija tika aicināta pārstrādāt Asamblejas rezolūciju A.890(21) par minimālās apkalpes principiem. Šīs pārstrādes rezultātā varētu tikt grozīts V/14 noteikums.

3 Kā tas ir spēkā šī Kodeksa pieņemšanas brīdī.

4 Atsauce uz “Starptautiskās jūras organizācijas turpmākā darbība attiecībā uz kuģošanas aizsardzības paplašināšanu”, kas tika pieņemta ar Kuģošanas aizsardzības konferences 3. rezolūciju, kurā, cita starpā, Organizācija tika aicināta pārstrādāt Asamblejas rezolūciju A.787(19) un A.882(21) par ostas valsts kontroles procedūrām.

5Skatīt SOLAS 74, ar grozījumiem, I/19 un IX/6.2. noteikumu, 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku, kas grozīta ar 1988. gada Protokolu, 21. pantu, 5. un 6. pantu, I Pielikuma 8A noteikumu, MARPOL 73/78, ar grozījumiem, II Pielikuma 15. noteikumu, STCW 78, ar grozījumiem, X. pantu un SJO Asamblejas rezolūcijas A.787(19) un A.882 (21).

6 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada Protokols.

7 Attiecas uz Starptautiskās jūras organizācijas turpmāko darbu attiecībā uz kuģošanas aizsardzības veicināšanu un atbilstošu pasākumu ieviešanu, lai paaugstinātu kuģu, ostas iekārtu, mobilo urbšanas iekārtu jūrā, uz vietas un peldošo platformu, uz kurām neattiecas SOLAS 1974 Konvencijas XI–2 noteikums, aizsardzību, ko pieņēma ar Jūras aizsardzības konferences 3. rezolūciju.

 

 

 

 

 

Resolution 2 of the Conference of Contracting Governments to the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974,

(adopted on 12 December 2002)

ADOPTION OF THE INTERNATIONAL CODE FOR THE SECURITY OF SHIPS AND OF PORT FACILITIES

THE CONFERENCE,

HAVING ADOPTED amendments to the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974, as amended (hereinafter referred to as “the Convention”), concerning special measures to enhance maritime safety and security,

CONSIDERING that the new chapter XI-2 of the Convention makes a reference to an International Ship and Port Facility Security (ISPS) Code and requires that ships, companies and port facilities to comply with the relevant requirements of part A of the International Ship and Port Facility Security (ISPS) Code, as specified in part A of the ISPS Code,

BEING OF THE OPINION that the implementation by Contracting Governments of the said chapter will greatly contribute to the enhancement of maritime safety and security and safeguarding those on board and ashore,

HAVING CONSIDERED a draft of the International Code for the Security of Ships and of Port Facilities prepared by the Maritime Safety Committee of the International Maritime Organization (hereinafter referred to as “the Organization”), at its seventy-fifth and seventy-six session, for consideration and adoption by the Conference,

1. ADOPTS the International Code for the Security of Ships and of Port Facilities (hereinafter referred to as “the Code”), the text of which is set out in the Annex to the present resolution;

2. INVITES Contracting Governments to the Convention to note that the Code will take effect on 1 July 2004 upon entry into force of the new chapter XI-2 of the Convention;

3. REQUESTS the Maritime Safety Committee to keep the Code under review and amend it, as appropriate;

4. REQUESTS the Secretary-General of the Organization to transmit certified copies of the present resolution and the text of the Code contained in the Annex to all Contracting Governments to the Convention;

5. FURTHER REQUESTS the Secretary-General to transmit copies of this resolution and its Annex to all Members of the Organization, which are not Contracting Governments to the Convention.

 

Annex

International Code for the Security of Ships and of Port Facilities

Preamble

1. The Diplomatic Conference on Maritime Security held in London in December 2002 adopted new provisions in the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974 and this Code* to enhance maritime security. These new requirements form the international framework through which ships and port facilities can co-operate to detect and deter acts which threaten security in the maritime transport sector.

2. Following the tragic events of 11th September 2001, the twenty-second session of the Assembly of the International Maritime Organization (the Organization), in November 2001, unanimously agreed to the development of new measures relating to the security of ships and of port facilities for adoption by a Conference of Contracting Governments to the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974 (known as the Diplomatic Conference on Maritime Security) in December 2002. Preparation for the Diplomatic Conference was entrusted to the Organization’s Maritime Safety Committee (MSC) on the basis of submissions made by Member States, intergovernmental organizations and non-governmental organizations in consultative status with the Organization.

3. The MSC, at its first extraordinary session, held also in November 2001, in order to accelerate the development and the adoption of the appropriate security measures established an MSC Intersessional Working Group on Maritime Security. The first meeting of the MSC Intersessional Working Group on Maritime Security was held in February 2002 and the outcome of its discussions was reported to, and considered by, the seventy-fifth session of the MSC in March 2002, when an ad hoc Working Group was established to further develop the proposals made. The seventy-fifth session of the MSC considered the report of that Working Group and recommended that work should be taken forward through a further MSC Intersessional Working Group, which was held in September 2002. The seventy-sixth session of the MSC considered the outcome of the September 2002 session of the MSC Intersessional Working Group and the further work undertaken by the MSC Working Group held in conjunction with the Committee’s seventy-sixth session in December 2002, immediately prior to the Diplomatic Conference and agreed the final version of the proposed texts to be considered by the Diplomatic Conference.

4. The Diplomatic Conference (9 to 13 December 2002) also adopted amendments to the existing provisions of the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974 (SOLAS 74) accelerating the implementation of the requirement to fit Automatic Identification Systems and adopted new Regulations in Chapter XI-1 of SOLAS 74 covering marking of the Snip’s Identification Number and the carriage of a Continuous Synopsis Record. The Diplomatic Conference also adopted a number of Conference Resolutions including those covering implementation and revision of this Code, Technical Co-operation, and co-operative work with the International Labour Organization and World Customs Organization. It was recognized that review and amendment of certain of the new provisions regarding maritime security may be required on completion of the work of these two Organizations.

5. The provision of Chapter XI-2 of SOLAS 74 and this Code apply to ships and to port facilities. The extension of SOLAS 74 to cover port facilities was agreed on the basis that SOLAS 74 offered the speediest means of ensuring the necessary security measures entered into force and given effect quickly. However, it was further agreed that the provisions relating to port facilities should relate solely to the ship/port interface. The wider issue of the security of port areas will be the subject of further joint work between the International Maritime Organization and the International Labour Organization. It was also agreed that the provisions should not extend to the actual response to attacks or to any necessary clear-up activities after such an attack.

6. In drafting the provision care has been taken to ensure compatibility with the provisions of the International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping and Certification for Seafarers, 1978, as amended, the International Safety Management (ISM) Code and the harmonised system of survey and certification.

7. The provisions represent a significant change in the approach of the international maritime industries to the issue of security in the maritime transport sector. It is recognized that they may place a significant additional burden on certain Contracting Governments. The importance of Technical Co-operation to assist Contracting Governments implement the provisions is fully recognized.

8. Implementation of the provisions will require continuing effective co-operation and understanding between all those involved with, or using, ships and port facilities including ship’s personnel, port personnel, passengers, cargo interests, ship and port management and those in National and Local Authorities with security responsibilities. Existing practices and procedures will have to be reviewed and changed if they do not provide an adequate level of security. In the interests of enhanced maritime security additional responsibilities will have to be carried by the shipping and port industries and by National and Local Authorities.

9. The guidance given in part B of this Code should be taken into account when implementing the security provisions set out in Chapter XI-2 of SOLAS 74 and in part A of this Code. However, it is recognized that the extent to which the guidance applies may vary depending on the nature of the port facility and of the ship, its trade and/or cargo.

10. Nothing in this Code shall be interpreted or applied in a manner inconsistent with the proper respect of fundamental rights and freedoms as set out in international instruments, particularly those relating to maritime workers and refugees including the International Labour Organization. Declaration of Fundamental Principles and Rights at Work as well as international standards concerning maritime and port workers.

11. Recognizing that the Convention on the Facilitation of Maritime Traffic, 1965, as amended, provides that foreign crew members shall be allowed ashore by the public authorities while the ship on which they arrive is in port, provided that the formalities on arrival of the ship have been fulfilled and the public authorities have no reason to refuse permission to come ashore for reasons of public health, public safety or public order, Contracting Governments when approving ship and port facility security plans should pay due cognisance to the fact that ship’s personnel live and work on the vessel and need shore leave and access to shore based seafarer welfare facilities, including medical care.

* The complete name of this Code is the International Code for the Security of Ships and of Port Facilities. The abbreviated name of this Code, as referred to in regulation XI-2/1 of SOLAS 74 as amended, is the International Ship and Port Facility Security (ISPS) Code or, in short, the ISPS Code.

Part A

Mandatory requirements regarding the provisions of Chapter XI-2 of the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974, as amended

1. General

1.1. Introduction

This part of the International Code for the Security of Ships and Port Facilities contains mandatory provisions to which reference is made in chapter XI-2 of the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974 as amended.

1.2. Objectives

The objectives of this Code are:

.1. to establish an international framework involving co-operation between Contracting Governments, Government agencies, local administrations and the shipping and port industries to detect security threats and take preventive measures against security incidents affecting ships or port facilities used in international trade;

.2. to establish the respective roles and responsibilities of the Contracting Governments, Government agencies, local administrations and the shipping and port industries, at the national and international level for ensuring maritime security;

.3. to ensure the early and efficient collection and exchange of security-related information;

.4. to provide a methodology for security assessments so as to have in place plans and procedures to react to changing security levels; and

.5. to ensure confidence that adequate and proportionate maritime security measures are in place.

1.3. Functional requirements

In order to achieve its objectives, this Code embodies a number of functional requirements. These include, but are not limited to:

.1. gathering and assessing information with respect to security threats and exchanging such information with appropriate Contracting Governments;.

.2. requiring the maintenance of communication protocols for ships and port facilities;

.3. preventing unauthorized access to ships, port facilities and their restricted areas;

.4. preventing the introduction of unauthorized weapons, incendiary devices or explosives to ships or port facilities;

.5. providing means for raising the alarm in reaction to security threats or security incidents;

.6. requiring ship and port facility security plans based upon security assessments; and

.7. requiring training, drills and exercises to ensure familiarity with security plans and procedures.

2. Definitions

2.1. For the purpose of this part, unless expressly provided otherwise:

.1. Convention means the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974 as amended.

.2. Regulation means a regulation of the Convention.

.3. Chapter means a chapter of the Convention.

.4. Ship security plan means a plan developed to ensure the application of measures on board the ship designed to protect persons on board, cargo, cargo transport units, ship’s stores or the ship from the risks of a security incident.

.5. Port facility security plan means a plan developed to ensure the application of measures designed to protect the port facility and ships, persons, cargo, cargo transport units and ship’s stores within the port facility from the risks of a security incident.

.6. Ship security officer means the person on board the ship, accountable to the master, designated by the Company as responsible for the security of the ship, including implementation and maintenance of the ship security plan and for liaison with the company security officer and port facility security officers.

.7. Company security officer means the person designated by the Company for ensuring that a ship security assessment is carried out; that a ship security plan is developed, submitted for approval, and thereafter implemented and maintained and for liaison with port facility security officers and the ship security officer.

.8. Port facility security officer means the person designated as responsible for the development, implementation, revision and maintenance of the port facility security plan and for liaison with the ship security officers and company security officers.

.9. Security level 1 means the level for which minimum appropriate protective security measures shall be maintained at all times.

.10. Security level 2 means the level for which appropriate additional protective security measures shall be maintained for a period of time as a result of heightened risk of a security incident.

.11. Security level 3 means the level for which further specific protective security measures shall be maintained for a limited period of time when a security incident is probable or imminent, although it may not be possible to identify the specific target.

2.2. The term “ship”, when used in this Code, includes mobile offshore drilling units and high-speed craft as defined in regulation XI-2/1.

2.3. The term “Contracting Government” in connection with any reference to a port facility, when used in sections 14 to 18, includes a reference to the “Designated Authority”.

2.4. Terms not otherwise defined in this part shall have the same meaning as the meaning attributed to them in chapters I and XI-2.

3. Application

3.1. This Code applies to:

.1. the following types of ships engaged on international voyages:

.1. passenger ships, including high-speed passenger craft;

.2. cargo ships, including high-speed craft, of 500 gross tonnage and upwards; and

.3. mobile offshore drilling units; and

.2. port facilities serving such ships engaged on international voyages.

3.2. Notwithstanding the provisions of section 3.1.2, Contracting Governments shall decide the extent of application of this Part of the Code to those port facilities within their territory which, although used primarily by ships not engaged on international voyages, are required, occasionally, to serve ships arriving or departing on an international voyage.

3.2.1. Contracting Governments shall base their decisions, under section 3.2, on a port facility security assessment carried out in accordance with this Part of the Code.

3.2.2. Any decision which a Contracting Government makes, under section 3.2, shall not compromise the level of security intended to be achieved by chapter XI-2 or by this Part of the Code.

3.3. This Code does not apply to warships, naval auxiliaries or other ships owned or operated by a Contracting Government and used only on Government non-commercial service.

3.4. Sections 5 to 13 and 19 of this part apply to Companies and ships as specified in regulation XI-2/4.

3.5. Sections 5 and 14 to 18 of this part apply to port facilities as specified in regulation XI-2/10.

3.6. Nothing in this Code shall prejudice the rights or obligations of States under international law.

4. Responsibilities of Contracting Governments

4.1. Subject to the provisions of regulation XI-2/3 and XI-2/7, Contracting Governments shall set security levels and provide guidance for protection from security incidents. Higher security levels indicate greater likelihood of occurrence of a security incident. Factors to be considered in setting the appropriate security level include:

.1. the degree that the threat information is credible;

.2. the degree that the threat information is corroborated;

.3. the degree that the threat information is specific or imminent; and

.4. the potential consequences of such a security incident.

4.2. Contracting Governments, when they set security level 3, shall issue, as necessary, appropriate instructions and shall provide security related information to the ships arid port facilities that may be affected.

4.3. Contracting Governments may delegate to a recognized security organization certain of their security related duties under chapter XI-2 and this Part of the Code with the exception of:

.1. setting of the applicable security level;

.2. approving a Port Facility Security Assessment and subsequent amendments to an approved assessment;

.3. determining the port facilities which will be required to designate a Port Facility Security Officer;

.4. approving a Port Facility Security Plan and subsequent amendments to an approved plan;

.5. exercising control and compliance measures pursuant to regulation XI-2/9; and

.6. establishing the requirements for a Declaration of Security.

4.4. Contracting Governments shall, to the extent they consider appropriate, test the effectiveness of the Ship or the Port Facility Security Plans, or of amendments to such plans, they have approved, or, in the case of ships, of plans which have been approved on their behalf

5. Declaration of Security

5.1. Contracting Governments shall determine when a Declaration of Security is required by assessing the risk the ship/port interface or ship to ship activity poses to persons, property or the environment.

5.2. A ship can request completion of a Declaration of Security when:

.1. the ship is operating at a higher security level than the port facility or another ship it is interfacing with;

.2. there is an agreement on a Declaration of Security between Contracting Governments covering certain international voyages or specific ships on those voyages;

.3. there has been a security threat or a security incident involving the ship or involving the port facility, as applicable;

.4. the ship is at a port which is not required to have and implement an approved port facility security plan; or

.5. the ship is conducting ship to ship activities with another ship not required to have and implement an approved ship security plan.

5.3. Requests for the completion of a Declaration of Security, under this section, shall be acknowledged by the applicable port facility or ship.

5.4. The Declaration of Security shall be completed by:

. 1. the master or the ship security officer on behalf of the ship(s); and, if appropriate,

.2. the port facility security officer or, if the Contracting Government determines otherwise, by any other body responsible for shore -side security, on behalf of the port facility.

5.5. The Declaration of Security shall address the security requirements that could be shared between a port facility and a ship (or between ships) and shall state the responsibility for each.

5.6. Contracting Governments shall specify, bearing in mind the provisions of regulation XI-2/9.2.3, the minimum period for which Declarations of Security shall be kept by the port facilities located within their territory.

5.7. Administrations shall specify, bearing in mind the provisions of regulation XI-2/9.2.3, the minimum period for which Declarations of Security shall be kept by ships entitled to fly their flag.

6. Obligations of the Company

6.1. The Company shall ensure that the ship security plan contains a clear statement emphasizing the master’s authority. The Company shall establish in the ship security plan that the master has the overriding authority and responsibility to make decisions with respect to the safety and security of the ship and to request the assistance of the Company or of any Contracting Government as may be necessary.

6.2. The Company shall ensure that the company security officer, the master and the ship security officer are given the necessary support to fulfil their duties and responsibilities in accordance with chapter XI -2 and this Part of the Code.

7. Ship Security

7.1. A ship is required to act upon the security levels set by Contracting Governments as set out below.

7.2. At security level 1, the following activities shall be carried out, through appropriate measures, on all ships, taking into account the guidance given in part B of this Code, in order to identify and take preventive measures against security incidents:

.1. ensuring the performance of all ship security duties;

.2. controlling access to the ship;

.3. controlling the embarkation of persons and their effects;

.4. monitoring restricted areas to ensure that only authorized persons have access;

.5. monitoring of deck areas and areas surrounding the ship;

.6. supervising the handling of cargo and ship’s stores; and

.7. ensuring that security communication is readily available.

7.3. At security level 2, the additional protective measures, specified in the ship security plan, shall be implemented for each activity detailed in section 7.2, taking into account the guidance given in part B

7.4. At security level 3, further specific protective measures, specified in the ship security plan, shall be implemented for each activity detailed in section 7.2, taking into account the guidance given in part B of this Code.

7.5. Whenever security level 2 or 3 is set by the Administration, the ship shall acknowledge receipt of the instructions on change of the security level.

7.6. Prior to entering a port or whilst in a port within the territory of a Contracting Government that has set security level 2 or 3, the ship shall acknowledge receipt of this instruction and shall confirm to the port facility security officer the initiation of the implementation of the appropriate measures and procedures as detailed in the ship security plan, and in the case of security level 3, in instructions issued by the Contracting Government which has set security level 3. The ship shall report any difficulties in implementation. In such cases, the port facility security officer and ship security officer shall liase and co-ordinate the appropriate actions.

7.7. If a ship is required by the Administration to set, or is already at, a higher security level than that set for the port it intends to enter or in which it is already located, then the ship shall advise, without delay, the competent authority of the Contracting Government within whose territory the port facility is located and the port facility security officer of the situation.

7.7.1. In such cases, the ship security officer shall liaise with the port facility security officer and co-ordinate appropriate actions, if necessary.

7.8 An Administration requiring ships entitled to fly its flag to set security level 2 or 3 in a port of another Contracting Government shall inform that Contracting Government without delay.

7.9. When Contracting Governments set security levels and ensure the provision of security level information to ships operating in their territorial sea, or having communicated an intention to enter their territorial sea, such ships shall be advised to maintain vigilance and report immediately to their Administration and any nearby coastal States any information that comes to their attention that might affect maritime security in the area.

7.9.1. When advising such ships of the applicable security level, a Contracting Government shall, taking into account the guidance given in the part B of this Code, also advise those ships of any security measure that they should take and, if appropriate, of measures that have been taken by the Contracting Government to provide protection against the threat

8. Ship Security Assessment

8.1. The ship security assessment is an essential and integral part of the process of developing and updating the ship security plan.

8.2. The company security officer shall ensure that the ship security assessment is carried out by persons with appropriate skills to evaluate the security of a ship, in accordance with this section, taking into account the guidance given in part B of this Code.

8.3. Subject to the provisions of section 9.2,1, a recognized security organization may carry out the ship security assessment of a specific ship.

8.4. The ship security assessment shall include an on-scene security survey and, at least, the following elements:

.1. identification of existing security measures, procedures and operations;

.2. identification and evaluation of key ship board operations that it is important to protect;

.3. identification of possible threats to the key ship board operations and the likelihood of their occurrence, in order to establish and prioritise security measures; and

.4. identification of weaknesses, including human factors in the infrastructure, policies and procedures.

8.5. The ship security assessment shall be documented, reviewed, accepted and retained by the Company.

9. Ship Security Plan

9.1. Each ship shall carry on board a ship security plan approved by the Administration. The plan shall make provisions for the three security levels as defined in this Part of the Code.

9.1.1. Subject to the provisions of section 9.2.1, a recognized security organization may prepare the ship security plan for a specific ship.

9.2. The Administration may entrust the review and approval of ship security plans, or of amendments to a previously approved plan, to recognized security organizations.

9.2.1. In such cases the recognized security organization, undertaking the review and approval of a ship security plan, or its amendments, for a specific ship shall not have been involved in either the preparation of the ship security assessment or of the ship security plan, or of the amendments, under review.

9.3. The submission of a ship security plan, or of amendments to a previously approved plan, for approval shall be accompanied by the security assessment on the basis of which the plan, or the amendments, have been developed.

9.4. Such a plan shall be developed, taking into account the guidance given in part B of this Code and shall be written in the working language or languages of the ship. If the language or languages used is not English, French or Spanish, a translation into one of these languages shall be included. The plan shall address, at least, the following:

.1. measures designed to prevent weapons, dangerous substances and devices intended for use against persons, ships or ports and the carriage of which is not authorized from being taken on board the ship;

.2. identification of the restricted areas and measures for the prevention of unauthorized access to them;

.3. measures for the prevention of unauthorized access to the ship;

.4. procedures for responding to security threats or breaches of security, including provisions for maintaining critical operations of the ship or ship/port interface;

.5. procedures for responding to any security instructions Contracting Governments may give at security level 3;

.6. procedures for evacuation in case of security threats or breaches of security;

.7. duties of shipboard personnel assigned security responsibilities and of other shipboard personnel on security aspects;

.8. procedures for auditing the security activities;

.9. procedures for training, drills and exercises associated with the plan;

.10. procedures for interfacing with port facility security activities;

.11. procedures for the periodic review of the plan and for updating;

.12. procedures for reporting security incidents;

.13. identification of the ship security officer;

.14. identification of the company security officer including 24-hour contact details;

.15. procedures to ensure the inspection, testing, calibration, and maintenance of any security equipment provided on board;

.16. frequency for testing or calibration of any security equipment provided on board;

.17. identification of the locations where the ship security alert system activation points are provided;1 and

.18. procedures, instructions and guidance on the use of the ship security alert system, including the testing, activation, deactivation and resetting and to limit false alerts.1

9.4.1. Personnel conducting internal audits of the security activities specified in the plan or evaluating its implementation shall be independent of the activities being audited unless this is impracticable due to the size and the nature of the Company or of the ship.

9.5. The Administration shall determine which changes to an approved ship security plan or to any security equipment specified in an approved plan shall not be implemented unless the relevant amendments to the plan are approved by the Administration. Any such changes shall be at least as effective as those measures prescribed in chapter XI-2 and this Part of the Code.

9.5.1. The nature of the changes to the ship security plan or the security equipment that have been specifically approved by the Administration, pursuant to section 9.5, shall be documented in a manner that clearly indicates such approval. This approval shall be available on board and shall be presented together with the International Ship Security Certificate (or the Interim International Ship Security Certificate). If these changes are temporary, once the original approved measures or equipment are reinstated, this documentation no longer needs to be retained by the ship.

9.6. The plan may be kept in an electronic format. In such a case, it shall be procedures aimed at preventing its unauthorized deletion, destruction or amendment.

9.7. The plan shall be protected from unauthorized access or disclosure.

9.8. Ship security plans are not subject to inspection by officers duly authorized by a Contracting Government to carry out control and compliance measures in accordance with regulation XI-2/9, save in circumstances specified in section 9.8.1.

9.8.1. If the officers duly authorized by a Contracting Government have clear grounds to believe that the ship is not in compliance with the requirements of chapter XI-2 or part A of this Code, and the only means to verify or rectify the non-compliance is to review the relevant requirements of the ship security plan, limited access to the specific sections of the plan relating to the non-compliance is exceptionally allowed, but only with the consent of the Contracting Government of, or the master of, the ship concerned. Nevertheless, the provisions in the plan relating to section 9.4 subsections.2,.4,.5,.7,.15,.17 and.18 of this Part of the Code are considered as confidential information, and cannot be subject to inspection unless otherwise agreed by the Contracting Governments concerned.

10. Records

10.1. Records of the following activities addressed in the ship security plan shall be kept on board for at least the minimum period specified by the Administration, bearing in mind the provisions of regulation XI-2/9.2.3:

.1. training, drills and exercises;

.2. security threats and security incidents;

.3. breaches of security;

.4. changes in security level;

.5. communications relating to the direct security of the ship such as specific to the ship or to port facilities the ship is, or has been;

.6. internal audits and reviews of security activities;

.7. periodic review of the ship security assessment;

.8. periodic review of the ship security plan;

.9. implementation of any amendments to the plan; and

.10. maintenance, calibration and testing of any security equipment provided on board including testing of the ship security alert system.

10.2. The records shall be kept in the working language or languages of the ship. If the language or languages used are not English, French or Spanish, a translation into one of these languages shall be included.

10.3. The records may be kept in an electronic format. In such a case, they shall be protected by procedures aimed at preventing their unauthorized deletion, destruction or amendment.

10.4. The records shall be protected from unauthorized access or disclosure.

11. Company Security Officer

11.1. The Company shall designate a company security officer. A person designated as the company security officer may act as the company security officer for one or more ships, depending on the number or types of ships the Company operates provided it is clearly identified for which ships this person is responsible. A Company may, depending on the number or types of ships they operate designate several persons as company security officers provided it is clearly identified for which ships each person is responsible.

11.2. In addition to those specified elsewhere in this Part of the Code, the duties and responsibilities of the company security officer shall include, but are not limited to:

.1. advising the level of threats likely to be encountered by the ship, using appropriate security assessments and other relevant information;

.2. ensuring that ship security assessments are carried out;

.3. ensuring the development, the submission for approval, and thereafter the implementation and maintenance of the ship security plan;

.4. ensuring that the ship security plan is modified, as appropriate, to correct deficiencies and satisfy the security requirements of the individual ship;

.5. arranging for internal audits and reviews of security activities;

.6. arranging for the initial and subsequent verifications of the ship by the Administration or the recognized security organization;

.7. ensuring that deficiencies and non-conformities identified during internal audits, periodic reviews, security inspections and verifications of compliance are promptly addressed and dealt with;

.8. enhancing security awareness and vigilance;

.9. ensuring adequate training for personnel responsible for the security of the ship;

.10. ensuring effective communication and co-operation between the ship security officer and the relevant port facility security officers;

.11. ensuring consistency between security requirements and safety requirements;

.12. ensuring that, if sister-ship or fleet security plans are used, the plan for each ship reflects the ship-specific information accurately; and

.13. ensuring that any alternative or equivalent arrangements approved for a particular ship or group of ships are implemented and maintained.

12. Ship Security Officer

12.1. A ship security officer shall be designated on each ship.

12.2. In addition to those specified elsewhere in this Part of the Code, the duties and responsibilities of the ship security officer shall include, but are not limited to:

.1. undertaking regular security inspections of the ship to ensure that appropriate security measures are maintained;

.2. maintaining and supervising the implementation of the ship security plan, including any amendments to the plan;

.3. co-ordinating the security aspects of the handling of cargo and ship’s stores with other shipboard personnel and with the relevant port facility security officers;

.4. proposing modifications to the ship security plan;

.5. reporting to the company security officer any deficiencies and non-conformities identified during internal audits, periodic reviews, security inspections and verifications of compliance and implementing any corrective actions;

.6. enhancing security awareness and vigilance on board;

.7. ensuring that adequate training has been provided to shipboard personnel, as appropriate;

.8. reporting all security incidents;.

.9. co-ordinating implementation of the ship security plan with the company security officer and the relevant port facility security officer; and

.10. ensuring that security equipment is properly operated, tested, calibrated and maintained, if any.

13. Training, drills and exercises on ship security

13.1. The company security officer and appropriate shore-based personnel shall have knowledge and have received training, taking into account the guidance given in part B of this Code.

13.2. The ship security officer shall have knowledge and have received training, taking into account the guidance given in part B of this Code.

13.3. Shipboard personnel having specific security duties and responsibilities shall understand their responsibilities for ship security as described in the ship security plan and shall have sufficient knowledge and ability to perform their assigned duties, taking into account the guidance given in part B of this Code.

13.4. To ensure the effective implementation of the ship security plan, drills shall be carried out at appropriate intervals taking into account the ship type, ship personnel changes, port facilities to be visited and other relevant circumstances, taking into account the guidance given in part B of this Code.

13.5. The company security officer shall ensure the effective coordination and implementation of ship security plans by participating in exercises at appropriate intervals, taking into account the guidance given in part B of this Code.

14. Port facility security

14.1. A port facility is required to act upon the security levels set by the Contracting Government within whose territory it is located. Security measures and procedures shall be applied at the port facility in such a manner as to cause a minimum of interference with, or delay to, passengers, ship, ship’s personnel and visitors, goods and services.

14.2. At security level 1, the following activities shall be carried out through appropriate measures in all port facilities, taking into account the guidance given in part B of this Code, in order to identify and take preventive measures against security incidents:

.1. ensuring the performance of all port facility security duties;

.2. controlling access to the port facility;

.3. monitoring of the port facility, including anchoring and berthing area(s);

.4. monitoring restricted areas to ensure that only authorized persons have access;

.5. supervising the handling of cargo;

.6. supervising the handling of ship’s stores; and

.7. ensuring that security communication is readily available.

14.3. At security level 2, the additional protective measures, specified in the port facility security plan, shall be implemented for each activity detailed in section 14.2, taking into account the guidance given in part B of this Code.

14.4. At security level 3, further specific protective measures, specified in the port facility security plan, shall be implemented for each activity detailed in section 14.2, taking into account the guidance given in part B of this Code.

14.4.1. In addition, at security level 3, port facilities are required to respond to and implement any security instructions given by the Contracting Government within whose territory the port facility is located.

14.5. When a port facility security officer is advised that a ship encounters difficulties in complying with the requirements of chapter XI-2 or this part or in implementing the appropriate measures and procedures as detailed in the ship security plan, and in the case of security level 3 following any security instructions given by the Contracting Government within whose territory the port facility is located, the port facility security officer and ship security officer shall liase and co-ordinate appropriate actions.

14.6. When a port facility security officer is advised that a ship is at a security level, which is higher than that of the port facility, the port facility security officer shall report the matter to the competent authority and shall liase with the ship security officer and co-ordinate appropriate actions, if necessary.

15. Port facility security assessment

15.1. The port facility security assessment is an essential and integral part of the process of developing and updating the port facility security plan.

15.2. The port facility security assessment shall be carried out by the Contracting Government within whose territory the port facility is located. A Contracting Government may authorise a recognized security organization to carry out the port facility security assessment of a specific port facility located within its territory.

15.2.1. When the port facility security assessment has been carried out by a recognized security organization, the security assessment shall be reviewed and approved for compliance with this section by the Contracting Government within whose territory the port facility is located.

15.3. The persons carrying out the assessment shall have appropriate skills to evaluate the security of the port facility in accordance with this section, taking into account the guidance given in part B of this Code.

15.4. The port facility security assessments shall periodically be reviewed and updated, taking account of changing threats and/or minor changes in the port facility and shall always be reviewed and updated when major changes to the port facility take place.

15.5. The port facility security assessment shall include, at least, the following elements:

.1. identification and evaluation of important assets and infrastructure it is important to protect;

.2. identification of possible threats to the assets and infrastructure and the likelihood of their occurrence, in order to establish and prioritize security measures;

.3. identification, selection and prioritization of counter measures and procedural changes and their level of effectiveness in reducing vulnerability; and

.4. identification of weaknesses, including human factors in the infrastructure, policies and procedures.

15.6. The Contracting Government may allow a port facility security assessment to cover more than one port facility if the operator, location, operation, equipment, and design of these port facilities are similar. Any Contracting Government, which allows such an arrangement shall communicate to the Organization particulars thereof.

15.7. Upon completion of the port facility security assessment, a report shall be prepared, consisting of a summary of how the assessment was conducted, a description of each vulnerability found during the assessment and a description of counter measures that could be used to address each vulnerability. The report shall be protected from unauthorized access or disclosure.

16. Port facility security plan

16.1. A port facility security plan shall be developed and maintained, on the basis of a port facility security assessment, for each port facility, adequate for the ship/port interface. The plan shall make provisions for the three security levels, as defined in this Part of the Code.

16.1.1. Subject to the provisions of section 16.2, a recognized security organization may prepare the port facility security plan of a specific port facility.

16.2. The port facility security plan shall be approved by the Contracting Government in whose territory the port facility is located.

16.3. Such a plan shall be developed taking into account the guidance given in part B of this Code and shall be in the working language of the port facility. The plan shall address, at least, the following:

.1. measures designed to prevent weapons or any other dangerous substances and devices intended for use against persons, ships or ports and the carriage of which is not authorized, from being introduced into the port facility or on board a ship;

.2. measures designed to prevent unauthorized access to the port facility, to ships moored at the facility, and to restricted areas of the facility;

.3. procedures for responding to security threats or breaches of security, including provisions for maintaining critical operations of the port facility or ship/port interface;

.4. procedures for responding to any security instructions the Contracting Government, in whose territory the port facility is located, may give at security level 3;

.5. procedures for evacuation in case of security threats or breaches of security;

.6. duties of port facility personnel assigned security responsibilities and of other facility personnel on security aspects;

.7. procedures for interfacing with ship security activities;

.8. procedures for the periodic review of the plan and updating;

.9. procedures for reporting security incidents;

.10. identification of the port facility security officer including 24-hour contact details;

.11. measures to ensure the security of the information contained in the plan;

.12. measures designed to ensure effective security of cargo and the cargo handling equipment at the port facility;

.13. procedures for auditing the port facility security plan;

.14. procedures for responding in case the ship security alert system of a ship at the port facility has been activated; and

.15. procedures for facilitating shore leave for ship’s personnel or personnel changes, as well as access of visitors to the ship including representatives of seafarers’ welfare and labour organizations.

16.3.1. Personnel conducting internal audits of the security activities specified in the plan or evaluating its implementation shall be independent of the activities being audited unless this is impracticable due to the size and the nature of the port facility.

16.4. The port facility security plan may be combined with, or be part of, the port security plan or any other port emergency plan or plans.

16.5. The Contracting Government in whose territory the port facility is located shall determine which changes to the port facility security plan shall not be implemented unless the relevant amendments to the plan are approved by them.

16.6. The plan may be kept in an electronic format. In such a case, it shall be protected by procedures aimed at preventing its unauthorized deletion, destruction or amendment.

16.7. The plan shall be protected from unauthorized access or disclosure.

16.8. Contracting Governments may allow a port facility security plan to cover more than one port facility if the operator, location, operation, equipment, and design of these port facilities are similar. Any Contracting Government, which allows such an alternative arrangement, shall communicate to the Organization particulars thereof.

17. Port facility security officer

17.1. A port facility security officer shall be designated for each port facility. A person may be designated as the port facility security officer for one or more port facilities.

17.2. In addition to those specified elsewhere in this Part of the Code, the duties and responsibilities of the port facility security officer shall include, but are not limited to:

.1. conducting an initial comprehensive security survey of the port facility taking into account the relevant port facility security assessment;

.2. ensuring the development and maintenance of the port facility security plan;

.3. implementing and exercising the port facility security plan;

.4. undertaking regular security inspections of the port facility to ensure the continuation of appropriate security measures;

.5. recommending and incorporating, as appropriate, modifications to the port facility security plan in order to correct deficiencies and to update the plan to take into account of relevant changes to the port facility;

.6. enhancing security awareness and vigilance of the port facility personnel;

.7. ensuring adequate training has been provided to personnel responsible for the security of the port facility;

.8. reporting to the relevant authorities and maintaining records of occurrences which threaten the security of the port facility;

.9. co-ordinating implementation of the port facility security plan with the appropriate Company and ship security officer(s);

.10. co-ordinating with security services, as appropriate;

.11. ensuring that standards for personnel responsible for security of the port facility are met;

.12. ensuring that security equipment is properly operated, tested, calibrated and maintained, if any; and

.13. assisting ship security officers in confirming the identity of those seeking to board the ship when requested.

17.3. The port facility security officer shall be given the necessary support to fulfil the duties and responsibilities imposed by chapter XI-2 and this Part of the Code.

18. Training, drills and exercises on port facility security

18.1. The port facility security officer and appropriate port facility security personnel shall have knowledge and have received training, taking into account the guidance given in part B of this Code.

18.2. Port facility personnel having specific security duties shall understand their duties and responsibilities for port facility security, as described in the port facility security plan and shall have sufficient knowledge and ability to perform their assigned duties, taking into account the guidance given in part B of this Code.

18.3. To ensure the effective implementation of the port facility security plan, drills shall be carried out at appropriate intervals taking into account the types of operation of the port facility, port facility personnel changes, the type of ship the port facility is serving and other relevant circumstances, taking into account guidance given in part B of this Code.

18.4. The port facility security officer shall ensure the effective coordination and implementation of the port facility security plan by participating in exercises at appropriate intervals, taking into account the guidance given in part B of this Code.

19. Verification and certification

for ships

19.1. Verifications

19.1.1. Each ship to which this Part of the Code applies shall be subject to the verifications specified below:

.1. an initial verification before the ship is put in service or before the certificate required under section 19.2 is issued for the first tune, which shall include a complete verification of its security system and any associated security equipment covered by the relevant provisions of chapter XI-2, this Part of the Code and the approved ship security plan. This verification shall ensure that the security system and any associated security equipment of the ship fully complies with the applicable requirements of chapter XI-2 and this Part of the Code, is in satisfactory condition and fit for the service for which the ship is intended;

.2. a renewal verification at intervals specified by the Administration, but not exceeding five years, except where section 19.3 is applicable. This verification shall ensure that the security system and any associated security equipment of the ship fully complies with the applicable requirements of chapter XI-2, this Part of the Code and the approved ship security plan, is in satisfactory condition and fit for the service for which the ship is intended;

.3. at least one intermediate verification. If only one intermediate verification is carried out it shall take place between the second and third anniversary date of the certificate as defined in regulation I/2(n). The intermediate verification shall include inspection of the security system and any associated security equipment of the ship to ensure that it remains satisfactory for the service for which the ship is intended. Such intermediate verification shall be endorsed on the certificate;

.4. any additional verifications as determined by the Administration.

19.1.2. The verifications of ships shall be carried out by officers of the Administration. The Administration may, however, entrust the verifications to a recognized security organization referred to in regulation XI-2/1.

19.1.3. In every case, the Administration concerned shall fully guarantee the completeness and efficiency of the verification and shall undertake to ensure the necessary arrangements to satisfy this obligation.

19.1.4. The security system and any associated security equipment of the ship after verification shall be maintained to conform with the provisions of regulations XI-2/4.2 and XI-2/6, this Part of the Code and the approved ship security plan. After any verification under section 19.1.1 has been completed, no changes shall be made in security system and in any associated security equipment or the approved ship security plan without the sanction of the Administration.

19.2. Issue or endorsement of certificate

19.2.1. An International Ship Security Certificate shall be issued after the initial or renewal verification in accordance with the provisions of section 19.1.

19.2.2. Such certificate shall be issued or endorsed either by the Administration, or by a recognized security organization acting on behalf of the Administration.

19.2.3. Another Contracting Government may, at the request of the Administration, cause the ship to be verified and, if satisfied that the provisions of section 19.1.1 are complied with, shall issue or authorize the issue of an International Ship Security Certificate to the ship and, where appropriate, endorse or authorize the endorsement of that certificate on the ship, in accordance with this Code.

19.2.3.1 A copy of the certificate and a copy of the verification report shall be transmitted as soon as possible to the requesting Administration.

19.2.3.2 A certificate so issued shall contain a statement to the effect that it has been issued at the request of the Administration and it shall have the same force and receive the same recognition as the certificate issued under section 19.2.2.

19.2.4 The International Ship Security Certificate shall be drawn up in a form corresponding to the model given in the appendix to this Code. If the language used is not English, French or Spanish, the text shall include a translation into one of these languages.

19.3. Duration and validity of certificate

19.3.1. An International Ship Security Certificate shall be issued for a period specified by the Administration which shall not exceed five years.

19.3.2. When the renewal verification is completed within three months before the expiry date of the existing certificate, the new certificate shall be valid from the date of completion of the renewal verification to a date not exceeding five years from the date of expiry of the existing certificate.

19.3.2.1 When the renewal verification is completed after the expiry date of the existing certificate, the new certificate shall be valid from the date of completion of the renewal

19.3.2.2 When the renewal verification is completed more than three months before the expiry date of the existing certificate, the new certificate shall be valid from the date of completion of the renewal verification to a date not exceeding five years from the date of completion of the renewal verification.

19.3.3. If a certificate is issued for a period of less than five years, the Administration may extend the validity of the certificate beyond the expiry date to the maximum period specified in section 19.3.1, provided that the verifications referred to in section 19.1.1 applicable when a certificate is issued for a period of five years are carried out as appropriate.

19.3.4. If a renewal verification has been completed and a new certificate cannot be issued or placed on board the ship before the expiry date of the existing certificate, the Administration or recognized security organization acting on behalf of the Administration may endorse the existing certificate and such a certificate shall be accepted as valid for a further period which shall not exceed five months from the expiry date.

19.3.5. If a ship at the time when a certificate expires is not in a port in which it is to be verified, the Administration may extend the period of validity of the certificate but this extension shall be granted only for the purpose of allowing the ship to complete its voyage to the port in which it is. to be verified, and then only in cases where it appears proper and reasonable to do so. No certificate shall be extended for a period longer than three months, and the ship to which an extension is granted shall not, on its arrival in the port in which it is to be verified, be entitled by virtue of such extension to leave that port without having a new certificate. When the renewal verification is completed, the new certificate shall be valid to a date not exceeding five years from the expiry date of the existing certificate before the extension was granted.

19.3.6. A certificate issued to a ship engaged on short voyages which has not been extended under the foregoing provisions of this section may be extended by the Administration for a period of grace of up to one month from the date of expiry stated on it. When the renewal verification is completed, the new certificate shall be valid to a date not exceeding five years from the date of expiry of the existing certificate before the extension was granted.

19.3.7. If an intermediate verification is completed before the period specified in section 19.1.1, then:

.1. the expiry date shown on the certificate shall be amended by endorsement to a date which shall not be more than three years later than the date on which the intermediate verification was completed;

.2. the expiry date may remain unchanged provided one or more additional verifications are carried out so that the maximum intervals between the verifications prescribed by section 19.1.1 are not exceeded.

19.3.8. A certificate issued under section 19.2 shall cease to be valid in any of the following cases:

.1. if the relevant verifications are not completed within the periods specified under section 19.1.1;

.2. if the certificate is not endorsed in accordance with section 19.1.1.3 and 19.3.7.1, if applicable;

.3. when a Company assumes the responsibility for the operation of a ship not previously operated by that Company; and

.4. upon transfer of the ship to the flag of another State.

19.3.9. In the case of:

.1. a transfer of a ship to the flag of another Contracting Government, the Contracting Government whose flag the ship was formerly entitled to fly shall, as soon as possible, transmit to the receiving Administration copies of, or all information relating to, the International Ship Security Certificate carried by the ship before the transfer and copies of available verification reports, or

.2. a Company that assumes responsibility for the operation of a ship not previously operated by that Company, the previous Company shall as soon as possible, transmit to the receiving Company copies of any information related to the International Ship Security Certificate or to facilitate the verifications described in section 19.4.2.

19.4. Interim certification

19.4.1. The certificates specified in section 19.2 shall be issued only when the Administration issuing the certificate is fully satisfied that the ship complies with the requirements of section 19.1. However, after 1 July 2004, for the purposes of:

.1. a ship without a certificate, on delivery or prior to its entry or re-entry into service;

.2. transfer of a ship from the flag of a Contracting Government to the flag of another Contracting Government;

.3. transfer of a ship to the flag of a Contracting Government from a State which is not a Contracting Government; or

.4. when a Company assumes the responsibility for the operation of a ship not previously operated by that Company;

until the certificate referred to in section 19.2 is issued, the Administration may cause an Interim International Ship Security Certificate to be issued, in a form corresponding to the model given in the Appendix to this Part of the Code.

19.4.2. An Interim International Ship Security Certificate shall only be issued when the Administration or recognized security organization, on behalf of the Administration, has verified that:

.1. the ship security assessment required by this Part of the Code has been completed,

.2. a copy of the ship security plan meeting the requirements of chapter XI-2 and part A of this Code is provided on board, has been submitted for review and approval, and is being implemented on the ship;

.3. the ship is provided with a ship security alert system meeting the requirements of regulation XI-2/6, if required,

.4. the company security officer:

.1. has ensured:

.1. the review of the ship security plan for compliance with this Part of the Code,

.2. that the plan has been submitted for approval, and

.3. that the plan is being implemented on the ship, and

.2. has established the necessary arrangements, including arrangements for drills, exercises and internal audits, through which the company security officer is satisfied that the ship will successfully complete the required verification in accordance with section 19.1.1.1, within 6 months;

.5. arrangements have been made for carrying out the required verifications under section 19.1.1.1;

.6. the master, the ship’s security officer and other ship’s personnel with specific security duties are familiar with their duties and responsibilities as specified in this Part of the Code; and with the relevant provisions of the ship security plan placed on board; and have been provided such information in the working language of the ship’s personnel or languages understood by them; and

.7. the ship security officer meets the requirements of this Part of the Code.

19.4.3. An Interim International Ship Security Certificate may be issued by the Administration or by a recognized security organization authorized to act on its behalf.

19.4.4. An Interim International Ship Security Certificate shall be valid for 6 months, or until the certificate required by section 19.2 is issued, whichever comes first, and may not be extended.

19.4.5. No Contracting Government shall cause a subsequent, consecutive Interim International Ship Security Certificate to be issued to a ship if, in the judgment of the Administration or the recognized security organization, one of the purposes of the ship or a Company in requesting such certificate is to avoid full compliance with chapter XI-2 and this Part of the Code beyond the period of the initial interim certificate as specified in section 19.4.4.

19.4.6. For the purposes of regulation XI-2/9, Contracting Governments may, prior to accepting an Interim International Ship Security Certificate as a valid certificate, ensure that the requirements of section 19.4.2.4 to 19.4.2.6 have been met.

1 Administrations may allow, in order to avoid compromising in any way the objective of providing on board the ship security alert system, this information to be kept elsewhere on board in a document known to the master, the ship security officer and other senior shipboard personnel as may be decided by the Company.

 

Appendix to part A

 

Part B

Guidance regarding the provisions of chapter XI-2 of the Annex to the International Convention for the Safety at Sea, 1974 as amended and Part A of this Code

1. Introduction

General

1.1. The preamble of this Code indicates that chapter XI-2 and part A of this Code establish the new international framework of measures to enhance maritime security and through which ships and port facilities can co-operate to detect and deter acts which threaten security in the maritime transport sector.

1.2. This introduction outlines, in a concise manner, the processes envisaged in establishing and implementing the measures and arrangements needed to achieve and maintain compliance with the provisions of chapter XI-2 and of part A of this Code and identifies the main elements on which guidance is offered. The guidance is provided in paragraphs 2 through to 19. It also sets down essential considerations, which should be taken into account when considering the application of the guidance relating to ships and port facilities.

1.3. If the reader’s interest relates to ships alone, it is strongly recommended that this Part of the Code is still read as a whole, particularly the sections relating to port facilities. The same applies to those whose primary interest are port facilities; they should also read the sections relating to ships.

1.4. The guidance provided in the following sections relates primarily to protection of the ship when it is at a port facility. There could, however, be situations when a ship may pose a threat the port facility, e.g. because, once within the port facility, it could be used as a base from which to launch an attack. When considering the appropriate security measures to respond to ship-based security threats, those completing the Port Facility Security Assessment, or preparing the Port Facility Security Plan should consider making appropriate adaptations to the guidance offered in the following sections.

1.5. The reader is advised that nothing in this Part of the Code should be read or interpreted in conflict with any of the provisions of either chapter Xl-2 or part A of this Code and that the aforesaid provisions always prevail and override any unintended inconsistency which may have been inadvertently expressed in this Part of the Code. The guidance provided in this Part of the Code should always be read, interpreted and applied in a manner which is consistent with the aims, objectives and principles established in chapter XI-2 and part A of this Code.

Responsibilities of Contracting Governments

1.6. Contracting Governments have, under the provisions of chapter XI-2 and part A of this Code, various responsibilities, which, amongst others, include:

• setting the applicable security level;

• approving the Ship Security Plan and relevant amendments to a previously approved plan;

• verifying the compliance of ships with the provisions of chapter XI-2 and part A of this Code and issuing to ships the International Ship Security Certificate;

• determining which of the port facilities located within their territory are required to designate a Port Facility Security Officer who will be responsible for the preparation of the Port Facility Security Plan;

• ensuring completion and approval of the Port Facility Security Assessment and of any subsequent amendments to a previously approved assessment;

• approving the Port Facility Security Plan and any subsequent amendments to a previously approved plan; and

• exercising control and compliance measures;

• testing approved plans; and

• communicating information to the International Maritime Organization and to the shipping and port industries.

1.7. Contracting Governments can designate, or establish, Designated Authorities within Government to undertake, with respect to port facilities, their security duties under chapter XI-2 and part A of this Code and allow Recognized Security Organizations to carry out certain work: with respect to port facilities but the final decision on the acceptance and approval of this work should be given by the Contracting Government or the Designated Authority. Administrations may also delegate the undertaking of certain security duties, relating to ships, to Recognized Security Organizations, The following duties or activities cannot be delegated to a Recognized Security Organization:

• setting of the applicable security level;

• determining which of the port facilities located within the territory of a Contracting Government are required to designate a Port Facility Security Officer and to prepare a Port Facility Security Plan;

• approving a Port Facility Security Assessment or any subsequent amendments to a previously approved assessment;

• approving a Port Facility Security Plan or any subsequent amendments to a previously approved plan;

• exercising control and compliance measures; and

• establishing the requirements for a Declaration of Security.

Setting the security level

1.8. The setting of the security level applying at any particular time is the responsibility of Contracting Governments and can apply to ships and port facilities. Part A of this Code defines three security levels for international use. These are:

• Security Level 1, normal; the level at which ships and port facilities normally operate;

• Security Level 2, heightened; the level applying for as long as there is a heightened risk of a security incident; and

• Security Level 3, exceptional, the level applying for the period of tune when there is the probable or imminent risk of a security incident.

The Company and the Ship

1.9. Any Company operating ships to which chapter XI-2 and part A of this Code apply has to designate a Company Security Officer for the Company and a Ship Security Officer for each of its ships. The duties, responsibilities and training requirements of these officers and requirements for drills and exercises are defined in part A of this Code.

1.10. The Company Security Officer’s responsibilities include, in brief amongst others, ensuring that a Ship Security Assessment is properly carried out, that a Ship Security Plan is prepared and submitted for approval by, or on behalf of, the Administration and thereafter is placed on board each ship to which part A of this Code applies and in respect of which that person has been appointed as the Company Security Officer.

1.11. The Ship Security Plan should indicate the operational and physical security measures the ship itself should take to ensure it always operates at security level 1. The plan should also indicate the additional, or intensified, security measures the ship itself can take to move to and operate at security level 2 when instructed to do so. Furthermore, the plan should indicate the possible preparatory actions the ship could take to allow prompt response to the instructions that may be issued to the ship by those responding at security level 3 to a security incident or threat thereof.

1.12. The ships to which the requirements of chapter XI-2 and part A of this Code apply are required to have, and operated in accordance with, a Ship Security Plan approved by, or on behalf of, the Administration. The Company and Ship Security Officer should monitor the continuing relevance and effectiveness of the plan, including the undertaking of internal audits. Amendments to any of the elements of an approved plan, for which the Administration has determined that approval is required, have to be submitted for review and approval before their incorporation in the approved plan and their implementation by the ship.

1.13. The ship has to carry an International Ship Security Certificate indicating that it complies with the requirements of chapter XI-2 and part A of this Code. Part A of this Code includes provisions relating to the verification and certification of the ship’s compliance with the requirements on an initial, renewal and intermediate verification basis.

1.14. When a ship is at a port or is proceeding to a port of a Contracting Government, the Contracting Government has the right, under the provisions of regulation XI-2/9, to exercise various control and compliance measures with respect to that ship. The ship is subject to port State control inspections but such inspections will not normally extend to examination of the Ship Security Plan itself except in specific circumstances. The ship may, also, be subject to additional control measures if the Contracting Government exercising the control and compliance measures has reason to believe that the security of the ship has, or the port facilities it has served have, been compromised.

1.15. The ship is also required to have onboard information, to be made available to Contracting Governments upon request, indicating who is responsible for deciding the employment of the ship’s personnel and for deciding various aspects relating to the employment of the ship.

The port facility

1.16. Each Contracting Government has to ensure completion of a Port Facility Security Assessment for each of the port facilities, located within its territory, serving ships engaged on international voyages. The Contracting Government, a Designated Authority or a Recognized Security Organization may carry out this assessment. The completed Port Facility Security Assessment has to be approved by the Contracting Government or the Designated Authority concerned. This approval cannot be delegated. Port Facility Security Assessments should be periodically reviewed.

1.17. The Port Facility Security Assessment is fundamentally a risk analysis of all aspects of a port facility’s operation in order to determine which part(s) of it are more susceptible, and/or more likely, to be the subject of attack. Security risk is a function of the threat of an attack coupled with the vulnerability of the target and the consequences of an attack.

The assessment must include the following components:

• the perceived threat to port installations and infrastructure must be determined;

• he potential vulnerabilities identified; and

• the consequences of incidents calculated.

On completion of the analysis, it will be possible to produce an overall assessment of the level of risk. The Port Facility Security Assessment will help determine which port facilities are required to appoint a Port Facility Security Officer and prepare a Port Facility Security Plan.

1.18. The port facilities which have to comply with the requirements of chapter XI-2 and part A |of this Code are required to designate a Port Facility Security Officer. The duties, responsibilities and training requirements of these officers and requirements for drills and exercises are defined in part A of this Code.

1.19. The Port Facility Security Plan should indicate the operational and physical security measures the port facility should take to ensure that it always operates at security level 1. The plan should also indicate the additional, or intensified, security measures the port facility can take to move to and operate at security level 2 when instructed to do so. Furthermore, the plan should indicate the possible preparatory actions the port facility could take to allow prompt response to the instructions that may be issued by those responding at security level 3 to a security incident or threat thereof.

1.20. The port facilities which have to comply with the requirements of chapter Xl-2 and part A of this Code are required to have, and operate in accordance with, a Port Facility Security Plan approved by the Contracting Government or by the Designated Authority concerned. The Port Facility Security Officer should implement its provisions and monitor the continuing effectiveness and relevance of the plan, including commissioning internal audits of the application of the plan. Amendments to any of the elements of an approved plan, for which the Contracting Government or the Designated Authority concerned has determined that approval is required, have to be submitted for review and approval before their incorporation in the approved plan and their implementation at the port facility. The Contracting Government or the Designated Authority concerned may test the effectiveness of the plan. The Port Facility Security Assessment covering the port facility or on which the development of the plan has been based should be regularly reviewed. All these activities may lead to amendment of the approved plan. Any amendments to specified elements of an approved plan will have to be submitted for approval by the Contracting Government or by the Designated Authority concerned.

1.21. Ships using port facilities may be subject to the port State control inspections and additional control measures outlined in regulation XI-2/9. The relevant authorities may request the provision of information regarding the ship, its cargo, passengers and ship’s personnel prior to the ship’s entry into port. There may be circumstances in which entry into port could be denied.

Information and communication

1.22. Chapter XI-2 and part A of this Code require Contracting Governments to provide certain information to the International Maritime Organization and for information to be made available to allow effective communication between Contracting Governments and between Company/Ship Security Officers and the Port Facility Security Officers.

2. Definitions

2.1. No guidance is provided with respect to the definitions set out in chapter XI-2 or part A of this Code.

2.2. For the purpose of this Part of the Code:

.1. “section” means a section of part A of the Code and is indicated as “section A/<followed by the number of the section>”;

.2. “paragraph” means a paragraph of this Part of the Code and is indicated as “paragraph <followed by the number of the paragraph”; and

.3. “Contracting Government”, when used in paragraphs 14 to 18, means the “Contracting Government within whose territory the port facility is located” and includes a reference to the “Designated Authority”.

3. Application

General

3.1. The guidance given in this Part of the Code should be taken into account when implementing the requirements of chapter XI-2 and part A of this Code.

3.2. However, it should be recognized that the extent to which the guidance on ships applies will depend on the type of ship, its cargoes and/or passengers, its trading pattern and the characteristics of the port facilities visited by the ship.

3.3. Similarly, in relation to the guidance on port facilities, the extent to which this guidance applies will depend on the port facilities, the types of ships using the port facility, the types of cargo and/or passengers and the trading patterns of visiting ships.

3.4. The provisions of chapter XI-2 and part A of this Code are not intended to apply to port facilities designed and used primarily for military purposes.

4. Responsibilities of Contracting Governments

Security of assessments and plans

4.1. Contracting Governments should ensure that appropriate measures are in place to avoid unauthorized disclosure of, or access to, security sensitive material relating to Ship Security Assessments, Ship Security Plans, Port Facility Security Assessments and Port Facility Security Plans, and to individual assessments or plans.

Designated authorities

4.2. Contracting Governments may identify a Designated Authority within Government to undertake their security duties relating to port facilities as set out in chapter XI-2 or part A of this Code.

Recognized Security Organizations

4.3. Contracting Governments may authorize a Recognized Security Organization (RSO) to undertake certain security related activities, including:

.1. approval of Ship Security Plans, or amendments thereto, on behalf of the Administration;

.2. verification and certification of compliance of ships with the requirements of chapter XI-2 and part A of this Code on behalf of the Administration; and

.3. conducting Port Facility Security Assessments required by the Contracting Government.

4.4. An RSO may also advise or provide assistance to Companies or port facilities on security matters, including Ship Security Assessments, Ship Security Plans, Port Facility Security Assessments and Port Facility Security Plans. This can include completion of a Ship Security Assessment or Plan or Port Facility Security Assessment or Plan. If an RSO has done so in respect of a ship security assessment or plan that RSO should not be authorized to approve that ship security plan.

4.5. When authorizing an RSO, Contracting Governments should give consideration to the competency of such an organization. An RSO should be able to demonstrate:

.1. expertise in relevant aspects of security;

.2. appropriate knowledge of ship and port operations, including knowledge of ship design and construction if providing services in respect of ships and port design and construction if providing services in respect of port facilities;

.3. their capability to assess, the likely security risks that could occur during ship and port facility operations including the ship/port interface and how to minimise such risks;

.4. their ability to maintain and improve the expertise of their personnel;

.5. their ability to monitor the continuing trustworthiness of their personnel;

.6. their ability to maintain appropriate measures to avoid unauthorized disclosure of, or access to, security sensitive material;

.7. their knowledge of the requirements chapter XI-2 and part A of this Code and relevant national and international legislation and security requirements;

.8. their knowledge of current security threats and patterns;

.9. their knowledge on recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.10. their knowledge on recognition, on a non-discriminatory basis, of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten security;

.11. their knowledge on techniques used to circumvent security measures; and

.12. their knowledge of security and surveillance equipment and systems and their operational limitations.

When delegating specific duties to a RSO, Contracting Governments, including Administrations, should ensure that the RSO has the competencies needed to undertake the task.

4.6. A Recognized Organization, as defined in regulation I/6 and fulfilling the requirements of regulation XI-1/1, may be appointed as a RSO provided it has the appropriate security related expertise listed in paragraph 4.5.

4.7. A Port or Harbour Authority or Port Facility operator may be appointed as a RSO provided it has the appropriate security related expertise listed in paragraph 4.5.

Setting the security level

4.8. In setting the security level Contracting Governments should take account of general and specific threat information. Contracting Governments should set the security level applying to ships or port facilities at one of three levels:

• Security level 1: normal, the level at which the ship or port facility normally operates;

• Security level 2: heightened, the level applying for as long as there is a heightened risk of a security incident; and

• Security level 3: exceptional, the level applying for the period of time when there is the probable or imminent risk of a security incident.

4.9. Setting security level 3 should be an exceptional measure applying only when there is credible information that a security incident is probable or imminent. Security level 3 should only be set for the duration of the identified security threat or actual security incident. While the security levels may change from security level 1, through security level 2 to security level 3, it is also possible that the security levels will change directly from security level 1 to security level 3.

4.10. At all times the Master of a ship has the ultimate responsibility for the safety and security of the ship. Even at security level 3 a Master may seek clarification or amendment of instructions issued by those responding to a security incident, or threat thereof, if there are reasons to believe that compliance with any instruction may imperil the safety of the ship.

4.11. The Company Security Officer (CSO) or the Ship Security Officer (SSO) should liase at the earliest opportunity with the Port Facility Security Officer (PFSO) of the port facility the ship is intended to visit to establish the security level applying for that ship at the port facility. Having established contact with a ship, the PFSO should advise the ship of any subsequent change in the port facility’s security level and should provide the ship with any relevant security information.

4.12. While there may be circumstances when an individual ship may be operating at a higher security level than the port facility it is visiting, there will be no circumstances when a ship can have a lower security level than the port facility it is visiting. If a ship has a higher security level than the port facility it intends to use, the CSO or SSO should advise the PFSO without delay. The PFSO should undertake an assessment of the particular situation in consultation with the CSO or SSO and agree on appropriate security measures with the ship, which may include completion and signing of a Declaration of Security.

4.13. Contracting Governments should consider how information on changes in security levels should be promulgated rapidly. Administrations may wish to use NAVTEX messages or Notices to Mariners as the method for notifying such changes in security levels to ship and CSO and SSO. Or, they may wish to consider other methods of communication that provide equivalent or better speed and coverage. Contracting Governments should establish means of notifying PFSOs of changes in security levels. Contracting Governments should compile and maintain the contact details for a list of those who need to be informed of changes in security levels. Whereas the security level need not be regarded as being particularly sensitive, the underlying threat information may be highly sensitive. Contracting Governments should give careful consideration to the type and detail of the information conveyed and the method by which it is conveyed, to SSOs, CSOs and PFSOs.

Contact points and information on Port Facility Security Plans

4.14. Where a port facility has a PFSP, that fact has to be communicated to the Organization and that information must also be made available to Company and Ship Security Officers. No further details of the PFSP have to be published other than that it is in place. Contracting Governments should consider establishing either central or regional points of contact, or other means of providing up to date information on the locations where PFSPs are in place, together with contact details for the relevant PFSO. The existence of such contact points should be publicised. They could also provide information on the recognized security organizations appointed to act on behalf of the Contracting Government, together with details of the specific responsibility and conditions of authority delegated to such recognized security organizations.

4.15. In the case of a port that does not have a PFSP (and therefore does not have a PFSO) the central or regional point of contact should be able to identify a suitably qualified person ashore who can arrange for appropriate security measures to be in place, if needed, for the duration of the ship’s visit.

4.16. Contracting Governments should also provide the contact details of Government officers to whom an SSO, a CSO and a PFSO can report security concerns. These Government officers ‘ should assess such reports before taking appropriate action. Such reported concerns may have a bearing on the security measures falling under the jurisdiction of another Contracting Government. In that case, the Contracting Governments should consider contacting their counterpart in the other Contracting Government to discuss whether remedial action is appropriate. For this purpose, the contact details of the Government officers should be communicated to the International Maritime Organization.

4.17. Contracting Governments should also make the information indicated in paragraphs 4.14 to 4.16, available to other Contracting Governments on request.

Identification documents

4.18. Contracting Governments are encouraged to issue appropriate identification documents to Government officials entitled to board ships or enter port facilities when performing their official duties and to establish procedures whereby the authenticity of such documents might be verified.

Fixed and floating platforms and mobile offshore drilling units on location

4.19. Contracting Governments should consider establishing appropriate security measures for fixed and floating platforms and mobile offshore drilling units on location to allow interaction with ships which are required to comply with the provisions of chapter XI-2 and part A of this Code1.

Ships which are not required to comply with part A of this Code

4.20. Contracting Governments should consider establishing appropriate security measures to enhance the security of ships to which this chapter XI-2 and part A of this Code does not apply and to ensure that any security provisions applying to such ships allow interaction with ships to which part A of this Code applies.

Threats to ships and other incidents at sea

4.21. Contracting Governments should provide general guidance on the measures considered appropriate to reduce the security risk to ships flying their flag when at sea. They should provide specific advice on the action to be taken in accordance with security levels 1 to 3, if:

.1. there is a change in the security level applying to the ship while it is at sea, e.g. because of the geographical area in which it is operating or relating to the ship itself; and

.2. there is a security incident or threat thereof involving the ship while at sea.

Contracting Governments should establish the best methods and procedures for these purposes. In the case of an imminent attack the ship should seek to establish direct communication with those responsible in the flag State for responding to security incidents.

4.22. Contracting Governments should also establish a point of contact for advice on security for any ship:

.1. entitled to fly their flag; or

.2. operating in their territorial sea or having communicated an intention to enter their territorial sea.

4.23. Contracting Governments should offer advice to ships operating in their territorial sea or having communicated an intention to enter their territorial sea, which could include advice:

.1. to alter or delay their intended passage;

.2. to navigate on a particular course or proceed to a specific location;

.3. on the availability of any personnel or equipment that could be placed on the ship;

.4. to co-ordinate the passage, arrival into port or departure from port, to allow escort by patrol craft or aircraft (fixed-wing or helicopter).

Contracting Governments should remind ships operating in their territorial sea, or having communicated an intention to enter their territorial sea, of any temporary restricted areas that they have published.

4.24. Contracting Governments should recommend that ships operating in their territorial sea, or having communicated an intention to enter their territorial sea, implement expeditiously, for the ship’s protection and for the protection of other ships in the vicinity, any security measure the Contracting Government may have advised.

4.25. The plans prepared by the Contracting Governments for the purposes given in paragraph 4.22 should include information on an appropriate point of contact, available on a 24-hour basis, within the Contracting Government including the Administration. These plans should also include information on the circumstances in which the Administration considers assistance should be sought from nearby coastal States, and a procedure for liaison between port facility security officers and ship security officers.

Alternative security agreements

4.26. Contracting Governments, in considering how to implement chapter XI-2 and part A of this Code, may conclude one or more agreements with one or more Contracting Governments. The scope of an agreement is limited to short international voyages on fixed routes between port facilities in the territory of the parties to the agreement. When concluding an agreement, and thereafter, the Contracting Governments should consult other Contracting Governments and Administrations with an interest in the effects of the agreement. Ships flying the flag of a State that is not party to the agreement should only be allowed to operate on the fixed routes covered by the agreement if their Administration agrees that the ship should comply with the provisions of the agreement and requires the ship to do so. In no case can such an agreement compromise the level of security of other ships and port facilities not covered by it, and specifically, all ships covered by such an agreement may not conduct ship-to-ship activities with ships not so covered. Any operational interface undertaken by ships covered by the agreement should be covered by it. The operation of each agreement must be continually monitored and amended when the need arises and in any event should be reviewed every 5 years.

Equivalent arrangements for port facilities

4.27. For certain specific port facilities with limited or special operations but with more than occasional traffic, it may be appropriate to ensure compliance by security measures equivalent to those prescribed in chapter XI-2 and in part A of this Code. This can, in particular, be the case for terminals such as those attached to factories, or quaysides with no frequent operations.

Manning level

4.28. In establishing the minimum safe manning of a ship the Administration should take into account2 that the minimum safe manning provisions established by regulation V/143 only address the safe navigation of the ship. The Administration should also take into account any additional workload which may result from the implementation of the ship’s security plan and ensure that the ship is sufficiently and effectively manned. In doing so the Administration should verify that ships are able to implement the hours of rest and other measures to address fatigue which have been promulgated by national law, in the context of all shipboard duties assigned to the various shipboard personnel.

Control and compliance measures4

General

4.29. Regulation XI-2/9 describes the control and compliance measures applicable to ships under chapter XI-2. It is divided into three distinct sections; control of ships already in a port, control of ships intending to enter a port of another Contracting Government, and additional provisions applicable to both situations.

4.30. Regulation XI-2/9.1, control of ships in port, implements a system for the control of ships while in the port of a foreign country where duly authorized officers of the Contracting Government (duly authorized officers) have the right to go on board the ship to verify that the required certificates are in proper order. Then if there are clear grounds to believe the ship does not comply, control measures such as additional inspections or detention may be taken. This reflects current control systems5. Regulation XI-2/9.1 builds on such systems and allows for additional measures (including expulsion of a ship from a port to be taken as a control measure) when duly authorized officers have clear grounds for believing that a ship is in non-compliance with the requirements of chapter XI-2 or part A of this Code. Regulation XI-2/9.3 describes the safeguards that promote fair and proportionate implementation of these additional measures.

4.31. Regulation XI-2/9.2 applies control measures to ensure compliance to ships intending to enter a port of another Contracting Government and introduces an entirely different concept of control within chapter XI-2, applying to security only. Under this regulation measures may be implemented prior to the ship entering port, to better ensure security. Just as in regulation XI-2/9.1, this additional control system is based on the concept of clear grounds for believing the ship does not comply with chapter XI-2 or part A of this Code, and includes significant safeguards in regulations XI-2/9.2.2 and XI-2/9.2.5 as well as in regulation XI-2/9.3.

4.32. Clear grounds that the ship is not in compliance means evidence or reliable information that the ship does not correspond with the requirements of chapter XI-2 or part A of this Code, taking into account the guidance given in this Part of the Code. Such evidence or reliable information may arise from the duly authorized officer’s professional judgement or observations gained while verifying the ship’s International Ship Security Certificate or Interim International Ship Security Certificate issued in accordance with part A of this Code (certificate) or from other sources. Even if a valid certificate is on board the ship, the duly authorized officers may still have clear grounds for believing that the ship is not in compliance based on their professional judgment.

4.33. Examples of possible clear grounds under regulations XI-2/9.1 and XI-2/9.2 may include, when relevant:

.1. evidence from a review of the certificate that it is not valid or it has expired;

.2. evidence or reliable information that serious deficiencies exist in the security equipment, documentation or arrangements required by chapter XI-2 and part A of this Code;

.3. receipt of a report or complaint which, in the professional judgment of the duly authorized officer, contains reliable information clearly indicating that the ship does not comply with the requirements of chapter XI-2 or part A of this Code;

.4. evidence or observation gained by a duly authorized officer using professional judgment that the master or ship’s personnel is not familiar with essential shipboard security procedures or cannot carry out drills related to the security of the ship or that such procedures or drills have not been carried out;

.5. evidence or observation gained by a duly authorized officer using professional judgment that key members ship’s personnel are not able to establish proper communication with any other key members of ship’s personnel with security responsibilities on board the ship;

.6. evidence or reliable information that the ship has embarked persons, or loaded stores or goods at a port facility or from another ship where either the port facility or the other ship is in violation of chapter XI-2 or part A of this Code, and the ship in question has not completed a Declaration of Security, nor taken appropriate, special or additional security measures or has not maintained appropriate ship security procedures;

.7. evidence or reliable information that the ship has embarked persons, or loaded stores or goods at a port facility or from another source (e.g., another ship or helicopter transfer) where either the port facility or the other source is not required to comply with chapter XI-2 or part A of this Code, and the ship has not taken appropriate, special or additional security measures or has not maintained appropriate security procedures; and

.8. if the ship holds a subsequent, consecutively issued Interim International Ship Security Certificate as described in section A/19.4, and if, in the professional judgment of an officer duly authorized, one of the purposes of the ship or a Company in requesting such a certificate is to avoid full compliance with chapter XI-2 and part A of this Code beyond the period of the initial interim certificate as described in section A/19.4.4.

4.34. The international law implications of regulation XI-2/9 are particularly relevant, and the regulation should be implemented with regulation XI-2/2.4 in mind, as the potential exists for situations where either measures will be taken which fall outside the scope of chapter XI-2, or where rights of affected ships, outside chapter XI-2, should be considered. Thus, regulation XI-2/9 does not prejudice the Contracting Government from taking measures having a basis in, and consistent with, international law, to ensure the safety or security of persons, ships, port facilities and other property in cases where the ship, although in compliance with chapter XI-2 and part A of this Code, is still considered to present a security risk.

4.35. When a Contracting Government imposes control measures on a ship, the Administration should, without delay, be contacted with sufficient information to enable the Administration to fully liaise with the Contracting Government.

Control of ships in port

4.36. Where the non-compliance is either a defective item of equipment or faulty documentation leading to the ship’s detention and the non-compliance cannot be remedied in the port of inspection, the Contracting Government may allow the ship to sail to another port provided that any conditions agreed between the port States and the Administration or master are met.

Ships intending to enter the port of another Contracting Government

4.37. Regulation X3-2/9.2.1 lists the information Contracting Governments may require from a ship as a condition of entry into port. One item of information listed is confirmation of any special or additional measures taken by the ship during its last ten calls at a port facility. Examples could include:

.1. records of the measures taken while visiting a port facility located in the territory of a State which is not a Contracting Government especially those measures that would normally have been provided by port facilities located in the territories of Contracting Governments; and

.2. any Declarations of Security that were entered into with port facilities or other ships.

4.38. Another item of information listed, that may be required as a condition of entry into port, is confirmation that appropriate ship security procedures were maintained during ship-to-ship activity conducted within the period of the last 10 calls at a port facility. It would not normally be required to include records of transfers of pilots, customs, immigration, security officials nor bunkering, lightering, loading of supplies and unloading of waste by ship within port facilities as these would normally fall within the auspices of the Port Facility Security Plan. Examples of information that might be given include:

.1. records of the measures taken while engaged in a ship to ship activity with a ship flying the flag of a State which is not a Contracting Government especially those measures that would normally have been provided by ships flying the flag of Contracting Governments;

.2. records of the measures taken while engaged in a ship to ship activity with a ship that is flying the flag of a Contracting Government but is not required to comply with the provisions of chapter XI-2 and part A of this Code such as a copy of any security certificate issued to that ship under other provisions; and.

.3. in the event that persons or goods rescued at sea are on board, all known information about such persons or goods, including their identities when known and the results of any checks run on behalf of the ship to establish the security status of those rescued. It is not the intention of chapter XI-2 or part A of this Code to delay or prevent the delivery of those in distress at sea to a place of safety. It is the sole intention of chapter XI-2 and part A of this Code to provide States with enough appropriate information to maintain their security integrity.

4.39. Examples of other practical security related information that may be required as a condition of entry into port in order to assist with ensuring the safety and security of persons, port facilities, ships and other property include:

.1. information contained in the Continuous Synopsis Record;

.2. location of the ship at the time the report is made;

.3. expected time of arrival of the ship in port;

.4. crew list;

.5. general description of cargo aboard the ship;

.6. passenger list; and

.7. information required to be carried under regulation XI-2/5.

4.40. Regulation XI-2/9.2.5 allows the master of a ship, upon being informed that the coastal or port State will implement control measures under regulation XI-2/9.2, to withdraw the intention for the ship to enter port. If the master withdraws that intention, regulation XI-2/9 no longer applies, and any other steps that are taken must be based on, and consistent with, international law.

Additional provisions

4.41. In all cases where a ship is denied entry or expelled from a port, all known facts should be communicated to the authorities of relevant States. This communication should consist of the following when known:

.1. name of ship, its flag, the ship’s identification number, call sign, ship type and cargo;

.2. reason for denying entry or expulsion from port or port areas;

.3. if relevant, the nature of any security non-compliance;

.4. if relevant, details of any attempts made to rectify any non-compliance, including any conditions imposed on the ship for the voyage;.

.5. past port(s) of call and next declared port of call;

.6. time of departure and likely estimated time of arrival at those ports;

.7. any instructions given to ship, e.g., reporting on route;

.8. available information on the security level at which the ship is currently operating;

.9. information regarding any communications the port State has had with the Administration;

.10. contact point within the port State making the report for the purpose of obtaining further information;

.11. crew list; and

.12. any other relevant information.

4.42. Relevant States to contact should include those along the ship’s intended passage to its next port, particularly if the ship intends to enter the territorial sea of that coastal State. Other relevant States could include previous ports of call, so that further information might be obtained and security issues relating to the previous ports resolved.

4.43. In exercising control and compliance measures, the duly authorized officers should ensure that any measures or steps imposed are proportionate. Such measures or steps should be reasonable and of the minimum severity and duration necessary to rectify or mitigate the non-compliance.

4.44. The word “delay” in regulation XI-2/9.3.5.1 also refers to situations where, pursuant to actions taken under this regulation, the ship is unduly denied entry into port or the ship is unduly expelled from port.

Non-party ships and ships below convention size

4.45. With respect to ships flying the flag of a State which is not a Contracting Government to the Convention and not a Party to the 1988 SOLAS Protocol6, Contracting Governments should not give more favourable treatment to such ships. Accordingly, the requirements of regulation XI-2/9 and the guidance provided in this Part of the Code should be applied to those ships.

4.46. Ships below Convention size are subject to measures by which States maintain security. Such measures should be taken with due regard to the requirements in chapter XI-2 and the guidance provided in this Part of the Code.

5. Declaration of security

General

5.1. A Declaration of Security (DoS) should be completed when the Contracting Government of the port facility deems it to be necessary or when a ship deems it necessary.

5.1.1. The need for a DoS may be indicated by the results of the Port Facility Security Assessment (PFSA) and the reasons and circumstances in which a DoS is required should be set out in the Port Facility Security Plan (PFSP).

5.1.2. The need for a DoS may be indicated by an Administration for ships entitled to fly its flag or as a result of a ship security assessment and should be set out in the ship security plan.

5.2. It is likely that a DoS will be requested at higher security levels, when a ship has a higher security level than the port facility, or another ship with which it interfaces, and for ship/port interface or ship to ship activities that pose a higher risk to persons, property or the environment for reasons specific to that ship, including its cargo or passengers or the circumstances at the port facility or a combination of these factors.

5.2.1. In the case that a ship or an Administration, on behalf of ships entitled to fly its flag, requests completion of a DoS, the Port Facility Security Officer (PFSO) or Ship Security Officer (SSO) should acknowledge the request and discuss appropriate security measures.

5.3. A PFSO may also initiate a DoS prior to ship/port interfaces that are identified in the approved PFSA as being of particular concern. Examples may include the embarking or disembarking passengers, and the transfer, loading or unloading of dangerous goods or hazardous substances. The PFSA may also identify facilities at or near highly populated areas or economically significant operations that warrant a DoS.

5.4. The main purpose of a DoS is to ensure agreement is reached between the ship and the port facility or with other ships with which it interfaces as to the respective security measures each will undertake in accordance with the provisions of their respective approved security plans.

5.4.1. The agreed DoS should be signed and dated by both the port facility and the ship(s), as applicable, to indicate compliance with chapter XI-2 and part A of this Code and should include its duration, the relevant security level, or levels and the relevant contact details.

5.4.2. A change in the security level may require that a new or revised DoS be completed.

5.5. The DoS should be completed in English, French or Spanish or in a language common to both the port facility and the ship or the ships, as applicable.

5.6. A model DoS is included in Appendix 1 to this Part of the Code. This model is for a DoS between a ship and a port facility. If the DoS is to cover two ships this model should be appropriately adjusted.

6. Obligations of the Company

General

6.1. Regulation XI-2/5 requires the company to provide the master of the ship with information to meet the requirements of the Company under the provisions of this regulation. This information should include items such as:

.1. parties responsible for appointing shipboard personnel, such as ship management companies, manning agents, contractors, concessionaries (for example, retail sales outlets, casinos, etc.);

.2. parties responsible for deciding the employment of the ship including, tune or bareboat charterer(s) or any other entity acting in such capacity; and

.3. in cases when the ship is employed under the terms of a charter party, the contact details of those parties including time or voyage charterers.

6.2. In accordance with regulation XI-2/5 the Company is obliged to update and keep this information current as and when changes occur.

6.3. This information should be in English, French or Spanish language.

6.4. With respect to ships constructed before 1 July 2004, this information should reflect the actual condition on that date.

6.5. With respect to ships constructed on or after 1 July 2004 and for ships constructed before 1 July 2004 which were out of service on 1 July 2004, the information should be provided as from the date of entry of the ship into service and should reflect the actual condition on that date.

6.6. After 1 July 2004 when a ship is withdrawn from service the information should be provided as from the date of re-entry of the ship into service and should reflect the actual condition on that date.

6.7. Previously provided information that does not relate to the actual condition on that date need not be retained on board.

6.8. When the responsibility for the operation of the ship is assumed by another Company, the information relating to the Company, which operated the ship, is not required to be left on board.

In addition other relevant guidance is provided under sections 8, 9 and 13.

7. Ship Security

Relevant guidance is provided under sections 8, 9 and 13.

8. Ship Security Assessment

Security Assessment

8.1. The Company Security Officer (CSO) is responsible for ensuring that a Ship Security Assessment (SSA) is carried out for each of the ships in the Company’s fleet which is required to comply with the provisions of chapter XI-2 and part A of this Code for which the CSO is responsible. While the CSO need not necessarily personally undertake all the duties associated with the post, the ultimate responsibility for ensuring that they are properly performed remains with the individual CSO.

8.2. Prior to commencing the SSA, the CSO should ensure that advantage is taken of, information available on the assessment of threat for the ports at which the ship will call or at which passengers embark or disembark and about the port facilities and their protective measures. The CSO should study previous reports on similar security needs. Where feasible, the CSO should meet with appropriate persons on the ship and in the port facilities to discuss the purpose and methodology of the assessment. The CSO should follow any specific guidance offered by the Contracting Governments.

8.3. A SSA should address the following elements on board or within the ship:

.1. physical security;

.2. structural integrity;

.3. personnel protection systems;

.4. procedural policies;

.5. radio and telecommunication systems, including computer systems and networks; and

.6. other areas that may, if damaged or used for illicit observation, pose a risk to persons, property, or operations on board the ship or within a port facility.

8.4. Those involved in a SSA should be able to draw upon expert assistance in relation to:

.1. knowledge of current security threats and patterns;

.2. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.3. recognition, on a non-discriminatory basis, of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten security;

.4. techniques used to circumvent security measures;

.5. methods used to cause a security incident;

.6. effects of explosives on ship’s structures and equipment;

.7. ship security;

.8. ship/port interface business practices;

.9. contingency planning, emergency preparedness and response;

.10. physical security;

.11. radio and telecommunications systems, including computer systems and networks;

.12. marine engineering; and

.13. ship and port operations.

8.5. The CSO should obtain and record the information required to conduct an assessment, including:

.1. the general layout of the ship;

.2. the location of areas which should have restricted access, such as navigation bridge, machinery spaces of category A and other control stations as defined in chapter II-2, etc.;

.3. the location and function of each actual or potential access point to the ship;

.4. changes in the tide which may have an impact on the vulnerability or security of the ship;

.5. the cargo spaces and stowage arrangements;

.6. the locations where the ship’s stores and essential maintenance equipment is stored;

.7. the locations where unaccompanied baggage is stored;

.8. the emergency and stand-by equipment available to maintain essential services;

.9. the number of ship’s personnel, any existing security duties and any existing training requirement practises of the Company;

.10. existing security and safety equipment for the protection of passengers and ship’s personnel;

.11. escape and evacuation routes and assembly stations which have to be maintained to ensure the orderly and safe emergency evacuation of the ship;

.12. existing agreements with private security companies providing ship/waterside security services; and

.13. existing security measures and procedures in effect, including inspection and, control procedures, identification systems, surveillance and monitoring equipment, personnel identification documents and communication, alarms, lighting, access control and other appropriate systems.

8.6. The SSA should examine each identified point of access, including open weather decks, and evaluate its potential for use by individuals who might seek to breach security. This includes points of access available to individuals having legitimate access as well as those who seek to obtain unauthorized entry.

8.7. The SSA should consider the continuing relevance of the existing security measures and guidance, procedures and operations, under both routine and emergency conditions and should determine security guidance including:

.1. the restricted areas;

.2. the response procedures to fire or other emergency conditions;

.3. the level of supervision of the ship’s personnel, passengers, visitors, vendors, repair technicians, dock workers, etc.;

.4. the frequency and effectiveness of security patrols;

.5. the access control systems, including identification systems;

.6. the security communications systems and procedures;

.7. the security doors, barriers and lighting; and

.8. the security and surveillance equipment and systems, if any.

8.8. The SSA should consider the persons, activities, services and operations that it is important to protect. This includes:

.1. the ship’s personnel;

.2. passengers, visitors, vendors, repair technicians, port facility personnel, etc;

.3. the capacity to maintain safe navigation and emergency response;

.4. the cargo, particularly dangerous goods or hazardous substances;

.5. the ship’s stores;

.6. the ship security communication equipment and systems, if any; and

.7. the ship’s security surveillance equipment and systems, if any.

8.9. The SSA should consider all possible threats, which may include the following types of security incidents:

.1. damage to, or destruction of, the ship or of a port facility, e.g. by explosive devices, arson, sabotage or vandalism;

.2. hijacking or seizure of the ship or of persons on board;

.3. tampering with cargo, essential ship equipment or systems or ship’s stores;

.4. unauthorized access or use, including presence of stowaways;

.5. smuggling weapons or equipment, including weapons of mass destruction;

.6. use of the ship to carry those intending to cause a security incident and/or their equipment;

.7. use of the ship itself as a weapon or as a means to cause damage or destruction;

.8. attacks from seaward whilst at berth or at anchor; and

.9. attacks whilst at sea.

8.10. The SSA should take into account all possible vulnerabilities, which may include:

.1. conflicts between safety and security measures;

.2. conflicts between shipboard duties and security assignments;

.3. watch-keeping duties, number of ship’s personnel, particularly with implications on crew fatigue, alertness and performance;

.4. any identified security training deficiencies; and

.5. any security equipment and systems, including communication systems.

8.11. The CSO and SSO should always have regard to the effect that security measures may have on ship’s personnel who will remain on the ship for long periods. When developing security measures, particular consideration should be given to the convenience, comfort and personal privacy of the ship’s personnel and their ability to maintain their effectiveness over long periods.

8.12. Upon completion of the SSA, a report shall be prepared, consisting of a summary of how the assessment was conducted, a description of each vulnerability found during the assessment and a description of counter measures that could be used to address each vulnerability. The report shall be protected from unauthorized access or disclosure.

8.13. If the SSA has not been carried out by the Company, the report of the SSA should be reviewed and accepted by the CSO.

On-scene security survey

8.14. The on-scene security survey is an integral part of any SSA. The on-scene security survey should examine and evaluate existing shipboard protective measures, procedures and operations for:

.1. ensuring the performance of all ship security duties;

.2. monitoring restricted areas to ensure that only authorized persons have access;

.3. controlling access to the ship, including any identification systems;

.4. monitoring of deck areas and areas surrounding the ship;

.5. controlling the embarkation of persons and their effects (accompanied and unaccompanied baggage and ship’s personnel personal effects);

.6. supervising the handling of cargo and the delivery of ship’s stores; and

.7. ensuring that ship security communication, information, and equipment are readily available.

9. Ship Security Plan

General

9.1. The Company Security Officer (CSO) has the responsibility of ensuring that a Ship Security Plan (SSP) is prepared and submitted for approval. The content of each individual SSP should vary depending on the particular ship it covers. The Ship Security Assessment (SSA) will have identified the particular features of the ship and the potential threats and vulnerabilities. The preparation of the SSP will require these features to be addressed in detail. Administrations may prepare advice on the preparation and content of a SSP.

9.2. All SSPs should:

.1. detail the organizational structure of security for the ship;

.2. detail the ship’s relationships with the Company, port facilities, other ships and relevant authorities with security responsibility;

.3. detail the communication systems to allow effective continuous communication within the ship and between the ship and others, including port facilities;

.4. detail the basic security measures for security level 1, both operational and physical, that will always be in place;

.5. detail the additional security measures that will allow the ship to progress without delay to security level 2 and, when necessary, to security level 3;

.6. provide for regular review, or audit, of the SSP and for its amendment in response to experience or changing circumstances; and

.7. reporting procedures to the appropriate Contracting Governments contact points.

9.3. Preparation of an effective SSP should rest on a thorough assessment of all issues that relate to the security of the ship, including, in particular, a thorough appreciation of the physical and operational characteristics, including the voyage pattern, of the individual ship.

9.4. All SSPs should be approved by, or on behalf of, the Administration. If an Administration uses a Recognized Security Organization (RSO) to review or approve the SSP the RSO should not be associated with any other RSO that prepared, or assisted in the preparation of, the plan.

9.5. CSOs and Ship Security Officers (SSOs) should develop procedures to:

.1. assess the continuing effectiveness of the SSP; and

.2. prepare amendments of the plan subsequent to its approval.

9.6. The security measures included in the SSP should be in place when the initial verification for compliance with the requirements of chapter XI -2 and part A of this Code will be carried out. Otherwise the process of issue to the ship of the required International Ship Security Certificate cannot be carried out. If there is any subsequent failure of security equipment or systems, or suspension of a security measure for whatever reason, equivalent temporary security measures should be adopted, notified to, and agreed by, the Administration.

Organization and performance of ship security duties

9.7. In addition to the guidance given in section 9.2, the SSP should establish the following which relate to all security levels:

1. the duties and responsibilities of all shipboard personnel with a security role;

.2. the procedures or safeguards necessary to allow such continuous communications to be maintained at all times;.

.3. the procedures needed to assess the continuing effectiveness of security procedures and any security and surveillance equipment and systems, including procedures for identifying and responding to equipment or systems failure or malfunction;

.4. the procedures and practices to protect security sensitive information held in paper or electronic format;

.5. the type and maintenance requirements, of security and surveillance equipment and systems, if any;

.6. the procedures to ensure the timely submission, and assessment, of reports relating to possible breaches of security or security concerns; and

.7. procedures to establish, maintain and up-date an inventory of any dangerous goods or hazardous substances carried on board, including their location.

9.8. The remainder of this section addresses specifically the security measures that could be taken at each security level covering:

.1. access to the ship by ship’s personnel, passengers, visitors, etc;

.2. restricted areas on the ship;

.3. handling of cargo;

.4. delivery of ship’s stores;

.5. handling unaccompanied baggage; and

.6. monitoring the security of the ship.

Access to the ship

9.9. The SSP should establish the security measures covering all means of access to the ship identified in the SSA. This should include any:

.1. access ladders;

.2. access gangways;

.3. access ramps;

.4. access doors, side scuttles, windows and ports;

.5. mooring lines and anchor chains; and

.6. cranes and hoisting gear,

9.10. For each of these the SSP should identify the appropriate locations where access restrictions or prohibitions should be applied for each of the security levels. For each security level the SSP should establish the type of restriction or prohibition to be applied and the means of enforcing them.

9.11. The SSP should establish for each security level the means of identification required to allow access to the ship and for individuals to remain on the ship without challenge, this may involve developing an appropriate identification system allowing for permanent and temporary identifications, for ship’s personnel and visitors respectively. Any ship identification system should, when it is practicable to do so, be co-ordinated with that applying to the port facility. Passengers should be able to prove their identity by boarding passes, tickets, etc., but should not be permitted access to restricted areas unless supervised. The SSP should establish provisions to ensure that the identification systems are regularly updated, and that abuse of procedures should be subject to disciplinary action.

9.12. Those unwilling or unable to establish their identity and/or to confirm the purpose of their visit when requested to do so should be denied access to the ship and their attempt to obtain access should be reported, as appropriate, to the SSOs, the CSOs, the Port Facility Security Officer (PFSO) and to the national or local authorities with security responsibilities.

9.13. The SSP should establish the frequency of application of any access controls particularly if they are to be applied on a random, or occasional, basis.

Security Level 1

9.14. At security level 1, the SSP should establish the security measures to control access to the ship, where the following may be applied:

. 1. checking the identity of all persons seeking to board the ship and confirming their reasons for doing so by checking, for example, joining instructions, passenger tickets, boarding passes, work orders etc;

.2. in liaison with the port facility the ship should ensure that designated secure areas are established in which inspections and searching of persons, baggage (including carry on items), personal effects, vehicles and their contents can take place;

.3. in liaison with the port facility the ship should ensure that vehicles destined to be loaded on board car carriers, ro-ro and other passenger ships are subjected to search prior to loading, in accordance with the frequency required in the SSP;

.4. segregating checked persons and their personal effects from unchecked persons and their personal effects;

.5. segregating embarking from disembarking passengers;

.6. identification of access points that should be secured or attended to prevent unauthorized access;

.7. securing, by locking or other means, access to unattended spaces adjoining areas to which passengers and visitors have access; and

.8. providing security briefings to all ship personnel on possible threats, the procedures for reporting suspicious persons, objects or activities and the need for vigilance.

9.15. At security level 1, all those seeking to board a ship should be liable to search. The frequency of such searches, including random searches, should be specified in the approved SSP and should be specifically approved by the Administration. Such searches may best be undertaken by the port facility in close co-operation with the ship and in close proximity to it. Unless there are clear security grounds for doing so, members of the ship’s personnel should not be required to search their colleagues or their personal effects. Any such search shall be undertaken in a manner which fully takes into account the human rights of the individual and preserves their basic human dignity.

Security Level 2

9.16. At security level 2, the SSP should establish the security measures to be applied to protect against a heightened risk of a security incident to ensure higher vigilance and tighter control, which may include:

.1. assigning additional personnel to patrol deck areas during silent hours to deter unauthorized access;

.2. limiting the number of access points to the ship, identifying those to be closed and the means of adequately securing them;

.3. deterring waterside access to the ship, including, for example, in liaison with the port facility, provision of boat patrols;

.4. establishing a restricted area on the shore-side of the ship, in close co-operation with the port facility;

.5. increasing the frequency and detail of searches of persons, personal effects, and vehicles being embarked or loaded onto the ship;

.6. escorting visitors on the ship;

.7. providing additional specific security briefings to all ship personnel on any identified threats, re-emphasising the procedures for reporting suspicious persons, objects, or activities and the stressing the need for increased vigilance; and

.8. carrying out a full or partial search of the ship.

Security Level 3

9.17. At security level 3, the ship should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The SSP should detail the security measures which could be taken by the ship, in close co-operation with those responding and the port facility, which may include:

.1. limiting access to a single, controlled, access point;

.2. granting access only to those responding to the security incident or threat thereof;

.3. directions of persons on board;

.4. suspension of embarkation or disembarkation;

.5. suspension of cargo handling operations, deliveries etc;

.6. evacuation of the ship;

.7. movement of the ship; and

.8. preparing for a full or partial search of the ship.

Restricted areas on the ship

9.18. The SSP should identify the restricted areas to be established on the ship, specify their extent, times of application, the security measures to be taken to control access to them and those to be taken to control activities within them. The purpose of restricted areas are to:

.1. prevent unauthorized access;

.2. protect passengers, ship’s personnel, and personnel from port facilities or other agencies authorized to be on board the ship;

.3. protect sensitive security areas within the ship; and

.4. protect cargo and ship’s stores from tampering.

9.19. The SSP should ensure that there are clearly established policies and practices to control access to all restricted areas them.

9.20. The SSP should provide that all restricted areas should be clearly marked indicating that access to the area is restricted and that unauthorized presence within the area constitutes a breach of security.

9.21. Restricted areas may include:

.1. navigation bridge, machinery spaces of category A and other control stations as defined in chapter II-2;

.2. spaces containing security and surveillance equipment and systems and their controls and lighting system controls;

.3. ventilation and air-conditioning systems and other similar spaces;

.4. spaces with access to potable water tanks, pumps, or manifolds;

.5. spaces containing dangerous goods or hazardous substances;

.6. spaces containing cargo pumps and their controls;

.7. cargo spaces and spaces containing ship’s stores;

.8. crew accommodation; and

.9. any other areas as determined by the CSO, through the SSA to which access must be restricted to maintain the security of the ship.

Security Level 1

9.22. At security level 1, the SSP should establish the security measures to be applied to restricted areas, which may include:

.1. locking or securing access points;

.2. using surveillance equipment to monitor the areas;

.3. using guards or patrols; and

.4. using automatic intrusion detection devices to alert the ship’s personnel of unauthorized access.

Security Level 2

9.23. At security level 2, the frequency and intensity of the monitoring of, and control of access to restricted areas should be increased to ensure that only authorized persons have access. The SSP should establish the additional security measures to be applied, which may include:

.1. establishing restricted areas adjacent to access points;

.2. continuously monitoring surveillance equipment; and

.3. dedicating additional personnel to guard and patrol restricted areas.

Security Level 3

9.23. At security level 3, the ship should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The SSP should detail the security measures which could be taken by the ship, in close co-operations with those responding and the port facility, which may include:

.1. setting up of additional restricted areas on the ship in proximity to the security incident, or the believed location of the security threat, to which access is denied; and

.2. searching of restricted areas as part of a search of the ship.

Handling of cargo

9.25. The security measures relating to cargo handling should:

.1. prevent tampering; and

.2. prevent cargo that is not meant for carriage from being accepted and stored on board the ship.

9.26. The security measures, some of which may have to be applied in liaison with the port facility, should include inventory control procedures at access points to the ship. Once on board the ship, cargo should be capable of being identified as having been approved for loading onto the ship. In addition, security measures should be developed to ensure that cargo, once on board, is not tampered with.

Security Level 1

9.27. At security level 1, the SSP should establish the security measures to be applied during cargo handling, which may include:

.1. routine checking of cargo, cargo transport units and cargo spaces prior to, and during, cargo handling operations;

.2. cheeks to ensure that cargo being loaded matches the cargo documentation;

.3. ensuring, in liaison with the port facility, that vehicles to be loaded on board car-carriers, ro-ro and passenger ships are subjected to search prior to loading, in accordance with the frequency required in the SSP; and

.4. checking of seals or other methods used to prevent tampering.

9.28. Checking of cargo may be accomplished by the following means:

.1. visual and physical examination; and

.2. using scanning/detection equipment, mechanical devices, or dogs.

9.29. When there are regular, or repeated, cargo movement the CSO or SSO may, in consultation with the port facility, agree arrangements with shippers or others responsible for such cargo covering off-site checking, sealing, scheduling, supporting documentation, etc. Such arrangements should be communicated to and agreed with the PFSO concerned.

Security Level 2

9.30. At security level 2, the SSP should establish the additional security measures to be applied during cargo handling, which may include:

.1. detailed checking of cargo, cargo transport units and cargo spaces;

.2. intensified checks to ensure that only the intended cargo is loaded;

.3. intensified searching of vehicles to be loaded on car-carriers, ro-ro and passenger ships; and

.4. increased frequency and detail in checking of seals or other methods used to prevent tampering.

9.31. Detailed checking of cargo may be accomplished by the following means:

.1. increasing the frequency and detail of visual and physical examination;

.2. increasing the frequency of the use of scanning/detection equipment, mechanical devices, or dogs; and

.3. co-ordinating enhanced security measures with the shipper or other responsible party in accordance with an established agreement and procedures.

Security Level 3

9.32. At security level 3, the ship should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The SSP should detail the security measures which could be taken by the ship, in close co-operation with those responding and the port facility, which may include:

.1. suspension of the loading or unloading of cargo; and

.2. verify the inventory of dangerous goods and hazardous substances carried on board, if any, and their location.

Delivery of ship’s stores

9.33. The security measures relating to the delivery of ship’s stores should:

.1. ensure checking of ship’s stores and package integrity;

.2. prevent ship’s stores from being accepted without inspection;

.3. prevent tampering; and.

.4. prevent ship’s stores from being accepted unless ordered.

9.34. For ships regularly using the port facility it may be appropriate to establish procedures involving the ship, its suppliers and the port facility covering notification and timing of deliveries and their documentation. There should always be some way of confirming that stores presented for delivery are accompanied by evidence that they have been ordered by the ship.

Security Level 1

9.35 At security level 1, the SSP should establish the security measures to be applied during delivery of ship’s stores, which may include:

.1. checking to ensure stores match the order prior to being loaded on board; and

.2. ensuring immediate secure stowage of ship’s stores.

Security Level 2

9.36. At security level 2, the SSP should establish the additional security measures to be applied during delivery of ship’s stores by exercising checks prior to receiving stores on board and intensifying inspections.

Security Level 3

9.37. At security level 3, the ship should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The SSP should detail the security measures which could be taken by the ship, in close co-operation with those responding and the port facility, which may include:

.1. subjecting ship’s stores to more extensive checking;

.2. preparation for restriction or suspension of handling of ship’s stores; and

.3. refusal to accept ship’s stores on board the ship.

Handling unaccompanied baggage

9.38. The SSP should establish the security measures to be applied to ensure that unaccompanied baggage (i.e. any baggage, including personal effects, which is not with the passenger or member of ship’s personnel at the point of inspection or search) is identified and subjected to appropriate screening, including searching, before it is accepted on board the ship. It is not envisaged that such baggage will be subjected to screening by both the ship and the port facility, and in cases where both are suitably equipped, the responsibility for screening should rest with the port facility. Close co-operation with the port facility is essential and steps should be taken to ensure that unaccompanied baggage is handled securely after screening.

Security Level 1

9.39. At security level 1, the SSP should establish the security measures to be applied when handling unaccompanied baggage to ensure that unaccompanied baggage is screened or searched up to and including 100 percent, which may include use of x-ray screening.

Security Level 2

9.40. At security level 2, the SSP should establish the additional security measures to be applied when handling unaccompanied baggage which should include 100 percent x-ray screening of all unaccompanied baggage.

Security Level 3

9.41. At security level 3, the ship should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The SSP should detail the security measures which could be taken by the ship, in close co-operation with those responding and the port facility, which may include:

.1. subjecting such baggage to more extensive screening, for example x-raying it from at least two different angles;

.2. preparation for restriction or suspension of handling of unaccompanied baggage; and

.3. refusal to accept unaccompanied baggage on board the ship.

Monitoring the Security of the Ship

9.42. The ship should have the capability to monitor the ship, the restricted areas on board and areas surrounding the ship. Such monitoring capabilities may include use of:

.1. lighting;

.2. watch-keepers, security guards and deck watches including patrols; and

.3. automatic intrusion detection devices and surveillance equipment.

9.43. When used, automatic intrusion detection devices should activate an audible and/or visual alarm at a location that is continuously attended or monitored.

9.44. The SSP should establish the procedures and equipment needed at each security level and the means of ensuring that monitoring equipment will be able to perform continually, including consideration of the possible effects of weather conditions or of power disruptions.

Security Level 1

9.45. At security level 1, the SSP should establish the security measures to be applied which may be a combination of lighting, watch keepers, security guards or use of security and surveillance equipment to allow ship’s security personnel to observe the ship in general, and barriers and restricted areas in particular.

9.46. The ship’s deck and access points to the ship should be illuminated during hours of darkness and periods of low visibility while conducting ship/port interface activities or at a port facility or anchorage when necessary. While underway, when necessary, ships should use the maximum lighting available consistent with safe navigation, having regard to the provisions of the International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea in force. The following should be considered when establishing the appropriate level and location of lighting:

.1. the ship’s personnel should be able to detect activities beyond the ship, on both the shore side and the waterside;

.2. coverage should include the area on and around the ship;

.3. coverage should facilitate personnel identification at access points; and

.4. coverage may be provided through coordination with the port facility.

Security Level 2

9.47. At security level 2, the SSP should establish the additional security measures to be applied to enhance the monitoring and surveillance capabilities, which may include:

.1. increasing the frequency and detail of security patrols;

.2. increasing the coverage and intensity of lighting or the use of security and surveillance and equipment;

.3. assigning additional personnel as security lookouts; and

.4. ensuring coordination with waterside boat patrols, and foot or vehicle patrols on the shore-side, when provided.

9.48. Additional, lighting may be necessary to protect against a heightened risk of a security incidents. When necessary, the additional lighting requirements may be accomplished by coordinating with the port facility to provide additional shore side lighting.

Security Level 3

9.49. At security level 3, the ship should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The SSP should detail the security measures which could be taken by the ship, in close co-operation with those responding and the port facility, which may include:

.1. switching on of all lighting on, or illuminating the vicinity of, the ship;

.2. switching on of all on board surveillance equipment capable of recording activities on, or in the vicinity of, the ship;

.3. maximising the length of time such surveillance equipment can continue to record;

.4. preparation for underwater inspection of the hull of the ship; and

.5. initiation of measures, including the slow revolution of the ship’s propellers, if practicable, to deter underwater access to the hull of the ship

Differing security levels

9.50. The SSP should establish details of the procedures and security measures the ship could adopt if the ship is at a higher security level than that applying to a port facility.

Activities not covered by the Code

9.51. The SSP should establish details of the procedures and security measures the ship should apply when:

.1. it is at a port of a State which is not a Contracting Government;

.2. it is interfacing with a ship to which this Code does not apply7;

.3. it is interfacing with fixed or floating platforms or a mobile drilling unit on location; or

.4. it is interfacing with a port or port facility which is not required to comply with chapter XI-2 and part A of this Code.

Declarations of security

9.52. The SSP should detail how requests for DoS from a port facility will be handled and the circumstances under which the ship itself should request a DoS.

Audit and review

9.53. The SSP should establish how the CSO and the SSO intend to audit the continued effectiveness of the SSP and the procedure to be followed to review, update or amend the SSP.

10. Records

General

10.1. Records should be available to duly authorized officers of Contracting Governments to verify that the provisions of ship security plans are being implemented.

10.2. Records may be kept in any format but should be protect from unauthorized access or disclosure.

11. Company Security Officer

Relevant guidance is provided under sections 8, 9 and 13.

12. Ship Security Officer

Relevant guidance is provided under sections 8, 9 and 13.

13. Training, drills and exercises on ship security

Training

13.1. The Company Security Officer (CSO) and appropriate shore based Company personnel, and the Ship Security Officer (SSO), should have knowledge of, and receive training, in some or all of the following, as appropriate:

.1. security administration;

.2. relevant international conventions, codes and recommendations;

.3. relevant Government legislation and regulations;

.4. responsibilities and functions of other security organizations;

.5. methodology of ship security assessment;

.6. methods of ship security surveys and inspections;

.7. ship and port operations and conditions;

.8. ship and port facility security measures;

.9. emergency preparedness and response and contingency planning;

.10. instruction techniques for security training and education, including security measures and procedures;.

.11. handling sensitive security related information and security related

.12. knowledge of current security threats and patterns;

.13. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.14. recognition, on a non discriminatory basis, of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten security;

.15. techniques used to circumvent security measures;

.16. security equipment and systems and their operational limitations;

.17. methods of conducting audits, inspection, control and monitoring;

.18. methods of physical searches and non-intrusive inspections;

.19. security drills and exercises, including drills and exercises with port facilities; and.

.20. assessment of security drills and exercises.

13.2. In addition the SSO should have adequate knowledge of, and receive training, in some or all of the following, as appropriate:

.1. the layout of the ship;

.2. the ship security plan and related procedures (including scenario-based training on how to respond);

.3. crowd management and control techniques;

.4. operations of security equipment and systems; and

.5. testing, calibration and whilst at sea maintenance of security equipment and systems.

13.3. Shipboard personnel having specific security duties should have sufficient knowledge and ability to perform their assigned duties, including, as appropriate:

.1. knowledge of current security threats and patterns;

.2. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.3. recognition of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten security;

.4. techniques used to circumvent security measures;

.5. crowd management and control techniques;

.6. security related communications;

.7. knowledge of the emergency procedures and contingency plans;

.8. operations of security equipment and systems;

.9. testing, calibration and whilst at sea maintenance of security equipment and systems;

.10. inspection, control, and monitoring techniques; and

.11. methods of physical searches of persons, personal effects, baggage, cargo, and ship’s stores.

13.4. All other shipboard personnel should have sufficient knowledge of and be familiar with relevant provisions of the SSP, including:

.1. the meaning and the consequential requirements of the different security levels;

.2. knowledge of the emergency procedures and contingency plans;

.3. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.4. recognition, on a non discriminatory basis, of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten security; and

.5. techniques used to circumvent security measures.

Drills and exercises

13.5. The objective of drills and exercises is to ensure that shipboard personnel are proficient in all assigned security duties at all security levels and the identification of any security related deficiencies, which need to be addressed.

13.6. To ensure the effective implementation of the provisions of the ship security plan, drills should be conducted at least once every three months. In addition, in cases where more than 25 percent of the ship’s personnel has been changed, at any one time, with personnel that has not previously participated in any drill on that ship, within the last 3 months, a drill should be conducted within one week of the change. These drills should test individual elements of the plan such as those security threats listed in paragraph 8.9.

13.7. Various types of exercises which may include participation of company security officers, port facility security officers, relevant authorities of Contracting Governments as well as ship security officers, if available, should be carried out at least once each calendar year with no more than 18 months between the exercises. These exercises should test communications, coordination, resource availability, and response. These exercises may be:

.1. full scale or live;

.2. tabletop simulation or seminar; or

.3. combined with other exercises held such as search and rescue or emergency response exercises.

13.8. Company participation in an exercise with another Contracting Government should be recognized by the Administration.

14. Port facility security

Relevant guidance is provided under section 15, 16 and 18.

15. Port facility Security Assessment

General

15.1. The Port Facility Security Assessment (PFSA) may be conducted by a Recognized Security Organization (RSO). However, approval of a completed PFSA should only be given by the relevant Contracting Government.

15.2. If a Contracting Government uses a RSO, to review or verify compliance of the PFSA, the RSO should not be associated with any other RSO that prepared or assisted in the preparation of that assessment.

15.3. A PFSA should address the following elements within a port facility:

.1. physical security;

.2. structural integrity;

.3. personnel protection systems;

.4. procedural policies;

.5. radio and telecommunication systems, including computer systems and networks;

.6. relevant transportation infrastructure;

.7. utilities; and

.8. other areas that may, if damaged or used for illicit observation, pose a risk to persons, property, or operations within the port facility.

15.4. Those involved in a PFSA should be able to draw upon expert assistance in relation to:

.1. knowledge of current security threats and patterns;

.2. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.3. recognition, on a non-discriminatory basis, of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten security;

.4. techniques used to circumvent security measures;

.5. methods used to cause a security incident;

.6. effects of explosives on structures and port facility services;

.7. port facility security;

.8. port business practices;

.9. contingency planning, emergency preparedness and response;

.10. physical security measures e.g. fences;

.11. radio and telecommunications systems, including computer systems and networks;

.12. transport and civil engineering; and

.13. ship and port operations.

Identification and evaluation of important assets and infrastructure it is important to protect

15.5. The identification and evaluation of important assets and infrastructure is a process through which the relative importance of structures and installations to the functioning of the port facility can be established. This identification and evaluation process is important because it provides a basis for focusing mitigation strategies on those assets and structures which it is more important to protect from a security incident. This process should take into account potential loss of life, the economic significance of the port, symbolic value, and the presence of Government installations.

15.6. Identification and evaluation of assets and infrastructure should be used to prioritise their relative importance for protection. The primary concern should be avoidance of death or injury. It is also important to consider whether the port facility, structure or installation can continue to function without the asset, and the extent to which rapid re-establishment of normal functioning is possible.

15.7. Assets and infrastructure that should be considered important to protect may include:

.1. accesses, entrances, approaches, and anchorages, manoeuvring and berthing areas;

.2. cargo facilities, terminals, storage areas, and cargo handling equipment;

.3. systems such as electrical distribution systems, radio and telecommunication systems and computer systems and networks;

.4. port vessel traffic management systems and aids to navigation;

.5. power plants, cargo transfer piping, and water supplies;

.6. bridges, railways, roads;

.7. port service vessels, including pilot boats, tugs, lighters etc;

.8. security and surveillance equipment and systems; and

.9. the waters adjacent to the port facility.

15.8. The clear identification of assets and infrastructure is essential to evaluation of the port facility’s security requirements, the prioritisation of protective measures, and decisions concerning the allocation of resources to better protect the port facility. The process may involve consultation with the relevant authorities relating to structures adjacent to the port facility which could cause damage within the facility or be used for the purpose of causing damage to the facility or for illicit observation of the facility or for diverting attention.

Identification of the possible threats to the assets and infrastructure and the likelihood of their occurrence, in order to establish and prioritise security measures

15.9. Possible acts that could threaten the security of assets and infrastructure, and the methods of carrying out those acts, should be identified to evaluate the vulnerability of a given asset or location to a security incident, and to establish and prioritise security requirements to enable planning and resource allocations. Identification and evaluation of each potential act and its method should be based on various factors, including threat assessments by Government agencies. By identifying and assessing threats, those conducting the assessment do not have to rely on worst-case scenarios to guide planning and resource allocations.

15.10. The PFSA should include an assessment undertaken in consultation with the relevant national security organizations to determine:

.1. any particular aspects of the port facility, including the vessel traffic using the facility, which make it likely to be the target of an attack;

.2. the likely consequences in terms of loss of life, damage to property, economic disruption, including disruption to transport systems, of an attack on, or at, the port facility;

.3. the capability and intent of those likely to mount such an attack; and

.4. the possible type, or types, of attack,

producing an overall assessment of the level of risk against which security measures have to be developed.

15.11. The PFSA should consider all possible threats, which may include the following types of security incidents:

.1. damage to, or destruction of, the port facility or of the ship, e.g. by explosive devices, arson, sabotage or vandalism;

.2. hijacking or seizure of the ship or of persons on board;

.3. tampering with cargo, essential ship equipment or systems or ship’s stores;

.4. unauthorized access or use including presence of stowaways;

.5. smuggling weapons or equipment, including weapons of mass destruction;

.6. use of the ship to carry those intending to cause a security incident and their equipment;

.7. use of the ship itself as a weapon or as a means to cause damage or destruction;

.8. blockage; of port entrances, locks, approaches etc; and

.9. nuclear, biological and chemical attack.

15.12. The process should involve consultation with the relevant authorities relating to structures adjacent to the port facility which could cause damage within the facility or be used for the purpose of causing damage to the facility or for illicit observation of the facility or for diverting attention.

Identification, selection, and prioritisation of countermeasures and procedural changes and their level of effectiveness in reducing vulnerability

15.13. The identification and prioritisation of countermeasures is designed to ensure that the most effective security measures are employed to reduce the vulnerability of a port facility or ship/port interface to the possible threats.

15.14. Security measures should be selected on the basis of factors such as whether they reduce the probability of an attack and should be evaluated using information that includes:

.1. security surveys, inspections and audits;.

.2. consultation with port facility owners and operators, and owners/operators of adjacent structures if appropriate;

.3. historical information on security incidents; and

.4. operations within the port facility.

Identification of vulnerabilities

15.15. Identification of vulnerabilities in physical structures, personnel protection systems, processes, or other areas that may lead to a security incident can be used to establish options to eliminate or mitigate those vulnerabilities. For example, an analysis might reveal vulnerabilities in a port facility’s security systems or unprotected infrastructure such as water supplies, bridges etc that could be resolved through physical measures, e.g. permanent barriers, alarms, surveillance equipment etc.

15.16. Identification of vulnerabilities should include consideration of:

.1. waterside and shore-side access to the port facility and ships berthing at the facility;

.2. structural integrity of the piers, facilities, and associated structures;

.3. existing security measures and procedures, including identification systems;

.4. existing security measures and procedures relating to port services and utilities;

.5. measures to protect radio and telecommunication equipment, port services and utilities, including computer systems and networks;

.6. adjacent areas that may be exploited during, or for, an attack;

.7. existing agreements with private security companies providing waterside/shore-side security services;

.8. any conflicting policies between safety and security measures and procedures;

.9. any conflicting port facility and security duty assignments;

.10. any enforcement and personnel constraints;

.11. any deficiencies identified during training and drills; and

.12. any deficiencies identified during daily operation, following incidents or alerts, the report of security concerns, the exercise of control measures, audits etc.

16. Port facility Security Plan

General

16.1. Preparation of the Port Facility Security Plan (PFSP) is the responsibility of the Port Facility Security Officer (PFSO). While the PFSO need not necessarily personally undertake all the duties associated with the post the ultimate responsibility for ensuring that they are properly performed remains with the individual PFSO.

16.2. The content of each individual PFSP should vary depending on the particular circumstances of the port facility, or facilities, it covers. The Port Facility Security (PFSA) will have identified the particular features of the port facility, and of the potential security risks, that have led to the need to appoint a PFSO and to prepare a PFSP. The preparation of the PFSP will require these features, and other local or national security considerations, to be addressed in the PFSP and for appropriate security measures to be established so as to minimise the likelihood of a breach of security and the consequences of potential risks. Contracting Governments may prepare advice on the preparation and content of a PFSP.

16.3. All PFSPs should:

.1. detail the security organization of the port facility,

.2. the organization’s links with other relevant authorities and the necessary communication systems to allow the effective continuous operation of the organization and its links with others, including ships in port;

.3. detail the basic security level 1 measures, both operational and physical, that will be in place;

.4. detail the additional security measures that will allow the port facility to progress without delay to security level 2 and, when necessary, to security level 3;

.5. provide for regular review, or audit, of the PFSP and for its amendments in response to experience or changing circumstances; and

.6. reporting procedures to the appropriate Contracting Governments contact points.

16.4. Preparation of an effective PFSP will rest on a thorough assessment of all issues that relate to the security of the port facility, including, in particular, a thorough appreciation of the physical and operational characteristics of the individual port facility.

16.5. Contracting Government should approve the PFSPs of the port facilities under their jurisdiction. Contracting Governments should develop procedures to assess the continuing effectiveness of each PFSP and may require amendment of the PFSP prior to its initial approval or subsequent to its approval. The PFSP should make provision for the retention of records of security incidents and threats, reviews, audits, training, drills and exercises as evidence of compliance with those requirements.

16.6. The security measures included in the PFSP should be in place within a reasonable period of the PFSP’s approval and the PFSP should establish when each measure will be in place. If there is likely to be any delay in their provision this should be discussed with the Contracting Government responsible for approval of the PFSP and satisfactory alternative temporary security measures that provide an equivalent level of security should be agreed to cover any interim period.

16.7. The use of firearms on or near ships and in port facilities may pose particular and significant safety risks, in particular in connection with certain dangerous or hazardous substances and should be considered very carefully. In the event that a Contracting Government decides that it is necessary to use armed personnel in these areas, that Contracting Government should ensure that these personnel are duly authorized and trained in the use of their weapons and that they are aware of the specific risks to safety that are present in these areas. If a Contracting Government authorizes the use of firearms they should issue specific safety guidelines on their use. The PFSP should contain specific guidance on this matter in particular with regard its application to ships carrying dangerous goods or hazardous substances.

Organization and performance of port facility security duties

16.8. In addition to the guidance given under section 16.3, the PFSP should establish the following which relate to all security levels:

.1. the role and structure of the port facility security organization;

.2. the duties, responsibilities and training requirements of all port facility personnel with a security role and the performance measures needed to allow their individual effectiveness to be assessed;

.3. the port facility security organization’s links with other national or local authorities with security responsibilities;

.4. the communication systems provided to allow effective and continuous communication between port facility security personnel, ships in port and, when appropriate, with national or local authorities with security responsibilities;

.5. the procedures or safeguards necessary to allow such continuous communications to be maintained at all tunes;

.6. the procedures and practices to protect security sensitive information held in paper or electronic format;

.7. the procedures to assess the continuing effectiveness of security measures, procedures and equipment, including identification of, and response to, equipment failure or malfunction;

.8. the procedures to allow the submission, and assessment, of reports relating to possible breaches of security or security concerns;

.9. procedures relating to cargo handling;

.10. procedures covering the delivery of ship’s stores;

.11. the procedures to maintain, and update, records of dangerous goods and hazardous substances and their location within the port facility;

.12. the means of alerting and obtaining the services of waterside patrols and specialist search teams, including bomb searches and underwater searches;

.13. the procedures for assisting ship security officers in confirming the identity of those seeking to board the ship when requested; and

.14. the procedures for facilitating shore leave for ship’s personnel or personnel changes, as well as access of visitors to the ship including representatives of seafarers’ welfare and labour organizations.

16.9. The remainder of this section addresses specifically the security measures that could be taken at each security level covering:.

.1. access to the port facility;

.2. restricted areas within the port facility;

.3. handling of cargo;

.4. delivery of ship’s stores;

.5. handling unaccompanied baggage; and

.6. monitoring the security of the port facility.

Access to the port facility

16.10. The PFSP should establish the security measures covering all means of access to the port facility identified in the PFSA.

16.11. For each of these the PFSP should identify the appropriate locations where access restrictions or prohibitions should be applied for each of the security levels. For each security level the PFSP should specify the type of restriction or prohibition to be applied and the means of enforcing them.

16.12. The PFSP should establish for each security level the means of identification required to allow access to the port facility and for individuals to remain within the port facility without challenge, this may involve developing an appropriate identification system allowing for permanent and temporary identifications, for port facility personnel and for visitors respectively. Any port facility identification system should, when it is practicable to do so, be co-ordinated with that applying to ships that regularly use the port facility. Passengers should be able to prove their identity by boarding passes, tickets, etc., but should not be permitted access to restricted areas unless supervised. The PFSP should establish provisions to ensure that the identification systems are regularly updated, and that abuse of procedures should be subject to disciplinary action.

16.13. Those unwilling or unable to establish their identity and/or to confirm the purpose of their visit when requested to do so should be denied access to the port facility and their attempt to obtain access should be reported to the PFSO and to the national or local authorities with security responsibilities.

16.14. The PFSP should identify the locations where persons, personal effects, and vehicle searches are to be undertaken. Such locations should be covered to facilitate continuous operation regardless of prevailing weather conditions, in accordance with the frequency laid down in the PFSP. Once subjected to search persons, personal effects and vehicles should proceed directly to the restricted holding, embarkation or car loading areas.

16.15. The PFSP should establish separate locations for checked and unchecked persons and their effects and if possible separate areas for embarking/disembarking passengers, ship’s personnel and their effects to ensure that unchecked persons are not able to come in contact with checked persons.

16.16. The PFSP should establish the frequency of application of any access controls particularly if they are to be applied on a random, or occasional, basis.

Security Level 1

16.17. At security level 1, the PFSP should establish the control points where the following security measures may be applied:

.1. restricted areas which should be bound by fencing or other barriers to a standard which should be approved by the Contracting Government;

.2. checking identity of all persons seeking entry to the port facility in connection with a ship, including passengers, ship’s personnel and visitors and confirming their reasons for doing so by checking, for example, joining instructions, passenger tickets, boarding passes, work orders, etc;

.3. checking vehicles used by those seeking entry to the port facility in connection with a ship;

.4. verification of the identity of port facility personnel and those employed within the port facility and their vehicles;

.5. restricting access to exclude those not employed by the port facility or working within it, if they are unable to establish their identity;

.6. undertaking searches of persons, personal effects, vehicles and their contents; and

.7. identification of any access points not in regular use which should be permanently closed and locked.

16.18. At security level 1, all those seeking access to the port facility should be liable to search. The frequency of such searches, including random searches, should be specified in the approved PFSP and should be specifically approved by the Contracting Government. Unless there are clear security grounds for doing so, members of the ship’s personnel should not be required to search their colleagues or their personal effects. Any such search shall be undertaken in a manner which fully takes into account the human rights of the individual and preserves their basic human dignity.

Security Level 2

16.19. At security level 2, the PFSP should establish the additional security measures to be applied, which may include:

.1. assigning additional personnel to guard access points and patrol perimeter barriers;

.2. limiting the number of access points to the port facility, and identify those to be closed and the means of adequately securing them;

.3. providing for means of impeding movement through the remaining access points, e.g. security barriers;

.4. increasing the frequency of searches of persons, personal effects, and vehicle;

.5. deny access to visitors who are unable to provide a verifiable justification for seeking access to the port facility; and

.6. using of patrol vessels to enhance waterside security.

Security Level 3

16.20. At security level 3, the port facility should comply with instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The PFSP should detail the security measures which could be taken by the port facility, in close co-operation with those responding and the ships at the port facility, which may include:

.1. suspension of access to all, or part of, the port facility;

.2. granting access only to those responding to the security incident or threat thereof;

.3. suspension of pedestrian or vehicular movement within all, or part, of the port facility;

.4. increased security patrols within the port facility, if appropriate;

.5. suspension of port operations within all, or part, of the port facility;

.6. direction of vessel movements relating to all, or part, of the port facility; and

.7. evacuation of all, or part of, the port facility.

Restricted areas within the port facility

16.21. The PFSP should identify the restricted areas to be established within the port facility, specify their extent, tunes of application, the security measures to be taken to control access to them and those to be taken to control activities within them. This should also include, in appropriate circumstances, measures to ensure that temporary restricted areas are security swept both before and after that area is established. The purpose of restricted areas is to:

.1. protect passengers, ship’s personnel, port facility personnel and visitors, including those visiting in connection with a ship;

.2. protect the port facility;

.3. protect ships using, and serving, the port facility;

.4. protect sensitive security locations and areas within the port facility;

.5. to protect security and surveillance equipment and systems; and

.6. protect cargo and ship’s stores from tampering.

16.22. The PFSP should ensure that all restricted areas have clearly established security measures to control:

.1. access by individuals;

.2. the entry, parking, loading and unloading of vehicles;

.3. movement and storage of cargo and ship’s stores; and

.4. unaccompanied baggage or personal effects.

16.23. The PFSP should provide that all restricted areas should be clearly marked indicating that access to the area is restricted and that unauthorized presence within the area constitutes a breach of security.

16.24. When automatic intrusion detection devices are installed they should alert a control centre which can respond to the triggering of an alarm.

16.25. Restricted areas may include:

.1. shore and waterside areas immediately adjacent to the ship;

.2. embarkation and disembarkation areas, passenger and ship’s personnel holding and processing areas including search points;

.3. areas where loading, unloading or storage of cargo and stores is undertaken;

.4. locations where security sensitive information, including cargo documentation, is held;

.5. areas where dangerous goods and hazardous substances are held;

.6. vessel traffic management system control rooms, aids to navigation and port control buildings, including security and surveillance control rooms;

.7. areas where security and surveillance equipment are stored or located;

.8. essential electrical, radio and telecommunication, water and other utility installations; and

.9. other locations in the port facility where access by vessels, vehicles and individuals should be restricted.

16.26. The security measures may extend, with the agreement of the relevant authorities, to restrictions on unauthorized access to structures from which the port facility can be observed.

Security Level 1

16.27. At security level 1, the PFSP should establish the security measures to be applied to restricted areas, which may include:

.1. provision of permanent or temporary barriers to surround the restricted area whose standard should be accepted by the Contracting Government;

.2. provision of access points where access can be controlled by security guards when in operation and which can be effectively locked or barred when not in use;

.3. providing passes which must be displayed to identify individuals entitlement to be within the restricted area;

.4. clearly marking vehicles allowed access to restricted areas;

.5. providing guards and patrols;

.6. providing automatic intrusion detection devices, or surveillance equipment or systems to detect unauthorized access into, or movement within restricted areas; and

.7. control of the movement of vessels in the vicinity of ships using the port facility.

Security Level 2

16.28. At security level 2, the PFSP should establish the enhancement of the frequency and intensity of the monitoring of, and control of access to, restricted areas. The PFSP should establish the additional security measures, which may include:

.1. enhancing the effectiveness of the barriers or fencing surrounding restricted areas, including the use of patrols or automatic intrusion detection devices;

.2. reducing the number of access points to restricted areas and enhancing the controls applied at the remaining accesses;

.3. restrictions on parking adjacent to berthed ships;

.4. further restricting access to the restricted areas and movements and storage within them;

.5. use of continuously monitored and recording surveillance equipment;

.6. enhancing the number and frequency of patrols including waterside patrols undertaken on the boundaries of the restricted areas and within the areas;

.7. establishing and restricting access to areas adjacent to the restricted areas; and

.8. enforcing restrictions on access by unauthorized craft to the waters adjacent to ships using the port facility.

Security Level 3

16.29. At security level 3, the port facility should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The PFSP should detail the security measures which could be taken by the port facility, in close co-operation with those responding and the ships at the port facility, which may include:

.1. setting up of additional restricted areas within the port facility in proximity to the security incident, or the believed location of the security threat, to which access is denied; and

.2. preparing for the searching of restricted areas as part of a search of all, or part, of the port facility.

Handling of cargo

16.30. The security measures relating to cargo handling should:

.1. prevent tampering; and

.2. prevent cargo that is not meant for carriage from being accepted and stored within the port facility.

16.31. The security measures should include inventory control procedures at access points to the port facility. Once within the port facility cargo should be capable of being identified as having been checked and accepted for loading onto a ship or for temporary storage in a restricted area while awaiting loading. It may be appropriate to restrict the entry of cargo to the port facility that does not have a confirmed date for loading.

Security Level 1

16.32. At security level 1, the PFSP should establish the security measures to be applied during cargo handling, which may include:

.1. routine checking of cargo, cargo transport units and cargo storage areas within the port facility prior to, and during, cargo handling operations;

.2. checks to ensure that cargo entering the port facility matches the delivery note or equivalent cargo documentation;

.3. searches of vehicles; and

.4. checking of seals and other methods used to prevent tampering upon entering the port facility and upon storage within the port facility.

16.33. Checking of cargo may be accomplished by some or all of the following means:

.1. visual and physical examination; and

.2. using scanning/detection equipment, mechanical devices, or dogs.

16.34. When there are regular, or repeated, cargo movement the Company Security Officer (CSO) or the Ship Security Officer (SSO) may, in consultation with the port facility, agree arrangements with shippers or others responsible for such cargo covering off-site checking, sealing, scheduling, supporting documentation, etc. Such arrangements should be communicated to and agreed with the PFSO concerned.

Security Level 2

16.35. At security level 2, the PFSP should establish the additional security measures to be applied during cargo handling to enhance control, which may include:

.1. detailed checking of cargo, cargo transport units and cargo storage areas within the port facility;

.2. intensified checks, as appropriate, to ensure that only the documented cargo enters, the port facility, is temporarily stored there and then loaded onto the ship;

.3. intensified searches of vehicles; and

.4. increased frequency and detail in checking of seals and other methods used to prevent tampering.

16.36. Detailed checking of cargo may be accomplished by some or all of the following means:

.1. increasing the frequency and detail of checking of cargo, cargo transport units and cargo storage areas within the port facility (visual and physical examination);

.2. increasing the frequency of the use of scanning/detection equipment, mechanical devices, or dogs; and

.3. co-ordinating enhanced security measures with the shipper or other responsible party in addition to an established agreement and procedures.

Security Level 3

16.37. At security level 3, the port facility should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The PFSP should detail the security measures which could be taken by the port facility, in close co-operation with those responding and the ships at the port facility, which may include:

.1. restriction or suspension of cargo movements or operations within all, or part, of the port facility or specific ships; and

.2. verifying the inventory of dangerous goods and hazardous substances held within the port facility and their location.

Delivery of ship’s stores

16.38. The security measures relating to the delivery of ship’s stores should:

.1. ensure checking of ship’s stores and package integrity;

.2. prevent ship’s stores from being accepted without inspection;

.3. prevent tampering;

.4. prevent ship’s stores from being accepted unless ordered;

.5. ensure searching the delivery vehicle; and

.6. ensure escorting delivery vehicles within the port facility.

16.39. For ships regularly using the port facility it may be appropriate to establish procedures involving the ship, its suppliers and the port facility covering notification and timing of deliveries and their documentation. There should always be some way of confirming that stores presented for delivery are accompanied by evidence that they have been ordered by the ship.

Security Level 1

16.40. At security level 1, the PFSP should establish the security measures to be applied to control the delivery of ship’s stores, which may include:

.1. checking of ship’s stores;

.2. advance notification as to composition of load, driver details and vehicle registration; and

.3. searching the delivery vehicle.

16.41. Checking of ship’s stores may be accomplished by some or all of the following means:

.1. visual and physical examination; and

.2. using scanning/detection equipment, mechanical devices or dogs.

Security Level 2

16.42. At security level 2, the PFSP should establish the additional security measures to be applied to enhance the control of the delivery of ship’s stores, which may include:

.1. detailed checking of ship’s stores;

.2. detailed searches of the delivery vehicles;

.3. co-ordination with ship personnel to check the order against the delivery note prior to entry to the port facility; and

.4. escorting the delivery vehicle within the port facility.

16.43. Detailed checking of ship’s stores may be accomplished by some or all of the following means:

.1. increasing the frequency and detail of searches of delivery vehicles;

2. increasing the use of scanning/detection equipment, mechanical devices, or dogs; and

.3. restricting, or prohibiting, entry of stores that will not leave the port facility within a specified period.

Security Level 3

16.44. At security level 3, the port facility should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The PFSP should detail the security measures which could be taken by the port facility, in close co-operation with those responding and the ships at the port facility which may include preparation for restriction, or suspension, of the delivery of ship’s stores within all, or part, of the port facility.

Handling unaccompanied baggage

16.45. The PFSP should establish the security measures to be applied to ensure that unaccompanied baggage (i.e. any baggage, including personal effects, which is not with the passenger or member of ship’s personnel at the point of inspection or search) is identified and subjected to appropriate screening, including searching, before is allowed in the port facility and, depending on the storage arrangements, before it is transferred between the port facility and the ship. It is not envisaged that such baggage will be subjected to screening by both the port facility and the ship, and in cases where both are suitably equipped, the responsibility for screening should rest with the port facility. Close co-operation with the ship is essential and steps should be taken to ensure that unaccompanied baggage is handled securely after screening.

Security Level 1

16.46. At security level 1, the PFSP should establish the security measures to be applied when handling unaccompanied baggage to ensure that unaccompanied baggage is screened or searched up to and including 100 percent, which may include use of x-ray screening.

Security Level 2

16.47. At security level 2, the PFSP should establish the additional security measures to be applied when handling unaccompanied baggage which should include 100 percent x-ray screening of all unaccompanied baggage.

Security Level 3

16.48. At security level 3, the port facility should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The PFSP should detail the security measures which could be taken by the port facility, in close co-operation with those responding and the ships at the port facility, which may include:

.1. subjecting such baggage to more extensive screening, for example x-raying it from at least two different angles;

.2. preparations for restriction or suspension of handling or unaccompanied baggage; and

.3. refusal to accept unaccompanied baggage into the port facility.

Monitoring the security of the port facility

16.49. The port facility security organization should have the capability to monitor the port facility and its nearby approaches, on land and water, at all times, including the night hours and periods of limited visibility, the restricted areas within the port facility, the ships at the port facility and areas surrounding ships. Such monitoring can include use of:

.1. lighting;

.2. security guards, including foot, vehicle and waterborne patrols; and

.3. automatic intrusion detection devices and surveillance equipment.

16.50. When used, automatic intrusion detection devices should activate an audible and/or visual alarm at a location that is continuously attended or monitored.

16.51. The PFSP should establish the procedures and equipment needed at each security level and the means of ensuring that monitoring equipment will be able to perform continually, including consideration of the possible effects of weather or of power disruptions.

Security Level 1

16.52. At security level 1, the PFSP should establish the security measures to be applied which may be a combination of lighting, security guards or use of security and surveillance equipment to allow port facility security personnel to:

.1. observe the general port facility area, including shore and water-side accesses to it;

.2. observe access points, barriers and restricted areas; and

.3. allow port facility security personnel to monitor areas and movements adjacent to ships using the port facility, including augmentation of lighting provided by the ship itself.

Security Level 2

16.53. At security level 2, the PFSP should establish the additional security measures to be applied to enhance the monitoring and surveillance capability, which may include:

.1. increasing the coverage and intensity of lighting and surveillance equipment, including the provision of additional lighting and surveillance coverage;

.2. increasing the frequency of foot, vehicle or waterborne patrols; and

.3. assigning additional security personnel to monitor and patrol.

Security Level 3

16.54. At security level 3, the port facility should comply with the instructions issued by those responding to the security incident or threat thereof. The PFSP should detail the security measures which could be taken by the port facility, in close co-operation with those responding and the ships at the port facility, which may include:

.1. switching on all lighting within, or illuminating the vicinity of, the port facility;

.2. switching on all surveillance equipment capable of recording activities within, or adjacent to, the port facility; and

.3. maximising the length of time such surveillance equipment can continue to record.

Differing security levels

16.55. The PFSP should establish details of the procedures and security measures the port facility could adopt if the port facility is at a lower security level than that applying to a ship.

Activities not covered by the Code

16.56. The PFSP should establish details of the procedures and security measures the port facility should apply when:

.1. it is interfacing with a ship which has been at a port of a State which not a Contracting Government;

.2. it is interfacing with a ship to which this Code does not apply; and

.3. it is interfacing with fixed or floating platforms or mobile offshore drilling units on location.

Declarations of security

16.57. The PFSP should establish the procedures to be followed when on the instructions of the Contracting Government the PFSO requests a Declaration of Security or when a DoS is requested by a ship.

Audit, review and amendment

16.58. The PFSP should establish how the PFSO intends to audit the continued effectiveness of the PFSP and the procedure to be followed to review, update or amend the PFSP.

16.59. The PFSP should be reviewed at the discretion of the PFSO. In addition it should be reviewed:

.1. if the PFSA relating to the port facility is altered;

.2. if an independent audit of the PFSP or the Contracting Government’s testing of the port facility security organization identifies failings in the organization or questions the continuing relevance of significant element of the approved PFSP;

.3. following security incidents or threats thereof involving the port facility; and

.4. following changes in ownership or operational control of the port facility.

16.60. The PFSO can recommend appropriate amendments to the approved plan following any review of the plan. Amendments to the PFSP relating to:

.1. proposed changes which could fundamentally alter the approach adopted to maintaining the security of the port facility; and

.2. the removal, alteration or replacement of permanent barriers, security and surveillance equipment and systems etc., previously considered essential in maintaining the security of the port facility;

should be submitted to the Contracting Government that approved the original PFSP for their consideration and approval. Such approval can be given by, or on behalf of, the Contracting Government with, or without, amendments to the proposed changes. On approval of the PFSP the Contracting Government should indicate which procedural or physical alterations have to be submitted to it for approval.

Approval of port facility security plans

16.61. PFSPs have to be approved by the relevant Contracting Government which should establish appropriate procedures to provide for:

.1. the submission of PFSPs to them;

.2. the consideration of PFSPs;

.3. the approval of PFSPs, with or without amendments;

.4. consideration of amendments submitted after approval; and

.5. procedures for inspecting or auditing the continuing relevance of the approved PFSP.

At all stages steps should be taken to ensure that the contents of the PFSP remains confidential.

Statement of Compliance of a Port Facility

16.62. The Contracting Government within whose territory a port facility is located may issue an appropriate Statement of Compliance of a Port Facility (SoCPF) indicating:

.1. the port facility;

2. that the port facility complies with the provisions of chapter XI-2 and part A of the Code;

.3. the period of validity of the SoCPF which should be specified by the Contracting Governments but should not exceed five years; and

.4. the subsequent verification arrangements established by the Contracting Government and a confirmation when these are carried out.

16.63. The Statement of Compliance of a Port Facility should be in the form set out in the appendix to this Part of the Code. If the language used is not Spanish, French or English, the Contracting Government, if it considers it appropriate, may also include a translation into one of these languages.

17. Port facility Security Officer

General

17.1. In those exceptional instances where the ship security officer has questions about the validity of identification documents of those seeking to board the ship for official purposes, the port facility security officer should assist.

17.2. The port facility security officer should not be responsible for routine confirmation of the identity of those seeking to board the ship.

In addition other relevant guidance is provided under sections 15, 16 and 18.

18. Training, drills and exercises on port facility security

Training

18.1. The Port Facility Security Officer should have knowledge and receive training, in some or all of the following, as appropriate:

.1. security administration;

.2. relevant international conventions, codes and recommendations;

.3. relevant Government legislation and regulations;

.4. responsibilities and functions of other security organizations;

.5. methodology of port facility security assessment;

.6. methods of ship and port facility security surveys and inspections;

.7. ship and port operations and conditions;

.8. ship and port facility security measures;

.9. emergency preparedness and response and contingency planning;

.10. instruction techniques for security training and education, including security measures and procedures;

.11. handling sensitive security related information and security related communications;

.12. knowledge of current security threats and patterns;

.13. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.14. recognition, on a non discriminatory basis, of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten the security;

.15. techniques used to circumvent security measures;

.16. security equipment and systems, and their operational limitations;

.17. methods of conducting audits, inspection, control and monitoring;

.18. methods of physical searches and non-intrusive inspections;

.19. security drills and exercises, including drills and exercises with ships; and

.20. assessment of security drills and exercises.

18.2. Port facility personnel having specific security duties should have knowledge and receive training, in some or all of the following, as appropriate:

.1. knowledge of current security threats and patterns;

.2. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.3. recognition of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten security;

.4. techniques used to circumvent security measures;

.5. crowd management and control techniques;

.6. security related communications;

.7. operations of security equipment and systems;

.8. testing, calibration and maintenance of security equipment and systems;

.9. inspection, control, and monitoring techniques; and

.10. methods of physical searches of persons, personal effects, baggage, cargo, and ship’s stores.

18.3. All other port facility personnel should have knowledge of and be familiar with relevant provisions of the PFSP, in some or all of the following, as appropriate:

.1. the meaning and the consequential requirements of the different security levels;

.2. recognition and detection of weapons, dangerous substances and devices;

.3. recognition of characteristics and behavioural patterns of persons who are likely to threaten the security; and

.4. techniques used to circumvent security measures.

Drills and exercises

18.4. The objective of drills and exercises is to ensure that port facility personnel are proficient in all assigned security duties, at all security levels, and to identify any security related deficiencies, which need to be addressed.

18.5. To ensure the effective implementation of the provisions of the port facility security plan, drills should be conducted at least every three months unless the specific circumstances dictate otherwise. These drills should test individual elements of the plan such as those security threats listed in paragraph 15.11.

18.6. Various types of exercises which may include participation of port facility security officers, in conjunction with relevant authorities of Contracting Governments, company security officers, or ship security officers, if available, should be carried out at least once each calendar year with no more than 18 months between the exercises. Requests for the participation of company security officers or ships security officers in joint exercises should be made bearing in mind the security and work implications for the ship. These exercises should test communication, coordination, resource availability and response. These exercises may be:

.1. full scale or live;

.2. tabletop simulation or seminar; or

.3. combined with other exercises held such as emergency response or other port State authority exercises.

19. Verification and certification of ships

No additional guidance

1 Refer to Establishment of appropriate measures to enhance the security of ships, port facilities , mobile offshore drilling units on location and fixed and floating platforms not covered by chapter XI-2 of 1974 SOLAS Convention, adopted by the Conference on Maritime Security by resolution 7.

2 Refer to Further Work by the International Maritime Organization pertaining to Enhancement of Maritime Security, adopted by the Conference on Maritime Security by resolution 3, inviting, amongst others, the Organization to review Assembly Resolutions A.890(21) on Principles of Safe manning. This review may also lead to amendments of regulation V/14.

3 As was in force on the date of adoption of this Code.

4 Refer to Further Work by the International Maritime Organization pertaining to Enhancement of Maritime Security, adopted by the Conference on Maritime Security by resolution 3, inviting, amongst others, the Organization to review Assembly Resolutions A.787(19) and A.882(21) on Procedures for Port State Control.

5 See regulation I/19 and regulation IX/6.2 of SOLAS 74 as amended, article 21 of LOADLINE 66 AS modified by the 1988 LOADLINE Protocol, articles 5 and 6, regulation 8A of Annex I, regulation 15 of Annex II of MARPOL 73/78 as amended, article X of STCW 78 as amended and IMO Assembly Resolutions A.787(19) and A.882(21).

6 Protocol of 1988 relating to the International Convention for Safety of Life at Sea, 1974

7 Refer to further work by the International Maritime Organization pertaining to Enhancement of maritime security and to Establishment of appropriate measures to enhance the security of ships, port facilities, mobile offshore drilling units on location and fixed and floating platforms not covered by chapter XI-2 of the 1974 SOLAS Convention, adopted by the Conference on Maritime Security by resolutions 3 and 7 respectively.

 

Appendix to part B