Jauni vēstnieki Latvijā

Šveices Konfederācijai

Otrdien, 22.jūnijā, Latvijas Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Šveices Konfederācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Anna Botī (Anne Bauty).
Valsts prezidentes sarunā ar vēstnieci pēc akreditācijas raksta iesniegšanas abas puses, uzsverot lieliskās attiecības starp Latviju un Šveici, bija vienisprātis, ka ciešs politiskais, ekonomiskais un kultūras dialogs abas valstis vienos arī turpmāk.
A.Botī sveica Latviju ar tās sapņu un mērķu piepildījumu: “Šī ir pirmā vasara, kad esat pilntiesīgi Eiropas locekļi un izjūtat drošību, nokļūstot NATO.” Viņa atzīmēja, ka Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS un ir gandarīta, ka Latvija atkal “ir mūsu pulkā Eiropā”. Vēstniece pauda gandarījumu arī par to, ka pēdējos gados būtiski aktivizējušies abu valstu sakari. A.Botī atzīmēja, ka viens no viņas prioritārajiem darbiem būs ekonomisko kontaktu padziļināšana un eksporta un importa attiecību izlīdzināšana starp valstīm.
Valsts prezidente pateicās vēstniecei par Šveices līdz šim sniegto atbalstu dažādās jomās, tajā skaitā aizsardzības jomā, apmācot instruktorus. V.Vīķe-Freiberga izteica prieku, ka 2006.gadā par godu latviešu dzejas dižgariem Rainim un Aspazijai atkal notiks Lugano forums – iespēja abu tautu garīgo vērtību sarunai, jauniem kontaktiem kultūras jomā un kopējā starpvalstu līmenī. Valsts prezidente arī izteica ielūgumu Šveices Konfederācijas prezidentam apmeklēt Latviju. Vēstniece, pateicoties par ielūgumu, pauda Šveices patiesu ieinteresētību augstākā līmeņa kontaktu tālākā sekmēšanā.

“Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieces kundze, jūs savu vēstnieces misiju Latvijā sākat mūsu valstij ļoti zīmīgā laikā, kad Latvija tikko kļuvusi par NATO un ES dalībvalsti. Šveices Konfederācija gan pati nav iestājusies ne vienā, ne otrā no šīm organizācijām, tomēr domāju, ka mūsu valsts jaunais statuss būtiski iespaidos arī jūsu pienākumu loku.
– Mūsu valstu attiecības jau ir ļoti labas, taču svarīgi ir tās joprojām padziļināt. Es priecājos, ka man nupat bija iespēja apsveikt jūsu Valsts prezidenti ar šo jaunāko attīstību. Es savas valsts vārdā vēlu Latvijas tautai panākumus Eiropas Savienībā. Jā, formāli Šveice gan nav ES locekle, taču praktiski tā šajā ekonomiskajā savienībā ir integrēta daudz ciešāk nekā daudzas citas Eiropas valstis. Mēs ar šo ciešo sadarbību esam ļoti apmierināti. Starp Šveici un ES jau noslēgti daudzi ļoti nozīmīgi līgumi. Neraugoties uz to, ka Šveicē ir tikai septiņi miljoni iedzīvotāju, mūsu valstī dzīvo vesels miljons Eiropas pilsoņu. Es domāju, Latvijas iestāšanās ir ļoti būtisks ieguvums Eiropas Savienībai un tā tālāk bagātinās šo organizāciju. Protams, šis aspekts ir būtisks arī Šveices un Latvijas attiecībām un manam darbam Latvijā.

– Ar ko jūs sāksit savu vēstnieces misiju Rīgā?
– Pirmkārt, es centīšos iespējami labāk iepazīt jūsu tautu. Otrkārt, pēc iespējas labāk iepazīt jūsu zemi. Protams, man jau ir zināma informācija un priekšstats par jūsu valsti, taču tagad es to vēlos padziļināt. Protams, pāri visam būs galvenais uzdevums – stiprināt mūsu valstu attiecības, vispirms jau ekonomikas un humanitāro vērtību apmaiņā.

Anna Botī dzimusi 1949.gadā Ženēvā. Studējusi politikas zinātni Ženēvas universitātē. 1978.gadā sākusi strādāt Šveices Ārlietu ministrijā, stažējusies Bernē un Otavā. 1980.gadā strādājusi Ārlietu ministrijas Protokola nodaļā, 1981.gadā – valsts sekretāra diplomātiskā līdzstrādniece Politiskajā direkcijā. No 1984.gada Šveices pastāvīgās delegācijas UNESCO vadītāja vietniece, no 1988.gada – padomniece Šveices pastāvīgajā pārstāvniecībā starptautiskajās organizācijās Ženēvā. No 1992. gada pilnvarotā lietvede un pārstāvniecības vadītāja vietniece Kijevā. 1996. gadā iecelta par Šveices Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju direkcijas vadītāju. No 2001.gada Šveices pārstāvniecības vadītāja vietniece Maskavā ministres rangā.

Nīderlandes Karalistei

Otrdien, 22.jūnijā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Roberts Šudebūms (Robert Schuddeboom).
Sarunā pēc akreditācijas ceremonijas abas puses bija vienisprātis, ka jaunajā Eiropā Latvija un Nīderlande kā līdzvērtīgas partneres varēs veidot Eiropas rītdienu. Valsts prezidente novēlēja sekmes Nīderlandei, Eiropas Savienības prezidentūras termiņu sākot, un uzsvēra, ka Nīderlande ir pirmā ES valsts, kurai jāpierāda, ka var vadīt paplašināto Eiropu. Viņa atzīmēja, kas tas nozīmē jaunus izaicinājumus. Valsts prezidente arī informēja par Latvijas paveiktajiem darbiem saistībā ar iestāju ES pirms 1.maija un tālāko darbu turpinājumu. Abas puses pārrunāja ar sabiedrības integrāciju Latvijā saistītos jautājumus.
Vēstnieks nodeva Latvijas prezidentei Nīderlandes karalienes sveicienus un atzinības vārdus par prezidentes devumu Latvijai.

“Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, mūsu valstis tagad ir divkāršas sabiedrotās – kopš 2. aprīļa trans-atlantiskajā organizācijā un kopš 1. maija ES.
– Manas vēstnieka misijas prioritāte būs sekmēt Latvijas kā jaunas ES dalībvalsts integrēšanu Savienības sarežģītajā mehānismā. Es skaidri apzinos, ka tas būs liels un atbildīgs darbs. Pēc nule notikušās sarunas ar Latvijas Valsts prezidentes kundzi esmu arī pilnīgi pārliecināts, ka Latvija ar šo procesu sekmīgi tiks galā.

– Vai mūsu attiecību jaunā kvalitāte, jūsuprāt, mainīs arī Latvijas un Nīderlandes divpusējo sakaru un arī jūsu vēstnieka pienākumu raksturu?
– Jā, zināmā mērā mainās mūsu divpusējo attiecību raksturs. Šīs attiecības ir teicamas, taču tas nebūt nenozīmē, ka šādu attiecību uzturēšana neprasītu pastāvīgas pūles. Savā sadarbībā mēs esam pārliecinājušies, cik aktīvi un sekmīgi Latvija gatavojās iestāties ES un NATO. Latvija šajos sagatavošanās gados paveica tiešām lielu darbu, un paveica to teicami. Tagad situācija ir principiāli mainījusies – Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, un Latvijai jāpilda daudzie ES un NATO dalībvalstu nosacījumi. Taču šie nosacījumi jāpilda mums visiem, un šis process kopumā sekmēs visu ES un NATO dalībvalstu tālāku tuvināšanos un sadarbību, kopīgi īstenojot abu ietekmīgo organizāciju mērķus.

– Jūsu akreditācija notiek nacionālo svētku – Līgo svētku un Jāņu – priekšvakarā. Vai un kā jūs izjūtat šo dienu dinamiku?
– Vispirms jau mani, tāpat kā daudzus latviešus un nīderlandiešus, saista futbola spēle starp mūsu valsts vienībām Eiropas čempionātā (kā zināms, šajā mačā Latvijas komanda, neraugoties uz labo sniegumu, zaudēja ar 0 : 3 – J. Ū.). Šodien burtiski pāris stundas pēc akreditācijas ceremonijas es piedalīšos jūsu prezidentes rīkotajās pusdienās Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniekiem. Protams, es arī turpināšu jau pagājušajā nedēļas nogalē sākto iepazīšanos ar jūsu brīnišķīgo valsti. Taču kopumā man kā Nīderlandes vēstniekam šis būs ļoti intensīvs un atbildīgs darba laiks, jo mūsu valsts gatavojas ES prezidentūrai, ko Nīderlandes Karaliste sāks 1. jūlijā.

Roberts Šudebūms dzimis Amsterdamā 1958. gada 13. jūnijā, 1981. gadā beidzis Amsterdamas universitātes Starptautisko tiesību fakultāti. Kopš 1983. gada strādā Nīderlandes Ārlietu ministrijā. Strādājis Nīderlandes vēstniecībā Bagdādē, pēc tam Oslo. No 1992. līdz 1997. gadam bijis pirmais sekretārs Nīderlandes vēstniecībā Telavivā. No 1997. līdz 2000. gadam – Nīderlandes vēstniecības Maskavā Politiskās nodaļas

vadītāja vietnieks. Pēc tam Nīderlandes Ārlietu ministrijas Centrālās Amerikas un Karību jūras reģiona nodaļas vadītājs vēstniecībā Hāgā. Precējies ar Ivonni Overtūmu.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

sadarbībā ar Valsts prezidenta kancelejas preses dienestu

Foto: Juris Krūmiņš