Ūdru godpilnais uzdevums

Ūdrīte Līga pirms starta uz Nīderlandi. Mēnesi līdz lielajam ceļojumam visi četri ūdri dzīvoja Līgatnes dabas takās speciāli ierīkotos atsevišķos voljēros ar mājokli dienas guļai, mākslīgo alu – tuneli līdz nelielam dīķītim. Dzīvnieki tika uzraudzīti dienu un nakti. Iežogojumu, vārtiņu un dažādu stiprinājumu sistēma līdzinājās drošības pasākumiem bankā VMD arhīva foto

Nīderlandē pēdējais vietējais ūdrs gāja bojā 1988.gadā uz autoceļa. Gadus desmit vēlāk nolemts atjaunot populāciju mākslīgā ceļā. Latvijas artava šajā projektā ir neatsverama. Speciālisti uzskata, ka mūsu zemē mīt viena no pasaulē veselīgākajām populācijām, tādēļ no šejienes Nīderlandē atkal atgriezīsies tās nacionālais simbols ūdrs.

Kopš pēdējā ūdra bojāejas Nīderlande ļoti daudz paveikusi ūdriem piemērotu dzīves apstākļu atjaunošanā. Pirms diviem gadiem savvaļā izlaisti piecpadsmit dzīvnieki, tajā skaitā seši no Latvijas. Nīderlandē ūdriem 15 gadu laikā sagatavota speciāla, aptuveni desmit tūkstošu hektāru liela teritorija ar mozaīkveida ainavu, kur nenotiek lauksaimnieciskā darbība, nav apdzīvotu vietu, daudz krūmāju, ūdeņu un ļoti gara ūdram tik nepieciešamā krasta līnija.

Visiem dzīvniekiem ieoperēti praksē pārbaudīti radioraidītāji. Tur, kur Latvijas ūdrīte Kuja iecienījusi čāpot pāri autoceļam, uzstādīts speciāls brīdinājums autobraucējiem, kas apliecina, cik nopietni valsts attiecas pret ūdru populācijas atjaunošanu. Nīderlandes valdība nolēmusi populācijas atjaunošanu turpināt jaunās dzīvnieku brīvlaišanas vietās. Četri gadu vecie Latvijas ūdri pirms Līgo svētkiem sveiki un veseli ieradušies Amsterdamā. Šobrīd tie atrodas karantīnā zooloģiskajā dārzā. Pēc raidītāju ieoperēšanas un brūces sadzīšanas tos izlaidīs Veribenes nacionālajā parkā. Latvijas Valsts meža dienests un Nīderlandes Valsts meža dienesta līguma par ūdru populācijas atjaunošanu ietvaros drīzumā iecerēts noķert vēl vismaz divus jaunos ūdrus, vēlams tēviņus, kuri arī stāsies pie atbildīgā darba Nīderlandes nacionālā simbola atjaunošanai. “ES likumdošana stingri regulē īpaši aizsargājamo sugu iegūšanas un pārvietošanas kārtību, un mums bija iespēja pārliecināties, kā šis mehānisms strādā Latvijā un Nīderlandē,” rezumē VMD Medību daļas speciālists Jānis Ozoliņš. Atļauju izsniegšanas procesā abās valstīs iesaistītas vairākas iestādes.

“LV” informācija

Uzziņai

Maija beigās pirmā ceļojumam “pieteicās” ūdru meitenīte Lība, kam dots Lības upes, kurā tā dzīvoja, vārds. Otrajam ūdram, puikam, vārda problēmu atrisināja Nīderlandes Ūdru aizsardzības fonda pārstāvji, nosaucot to par Tiltu. Par trešā ūdra krustmāti kļuva Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandē Baiba Laizāne, dodama zvēriņam vārdu Trīnīte. Par ceturtās ūdrenītes – Līgas – krustmāti, atsaucoties Valsts meža dienesta un Latvijas Radio aicinājumam ieteikt piemērotāko vārdu, kļuva Marita Vīksniņa no Saulkrastiem.