Pasaules igauņu kongresā Lielajā ģildē 2004.gada 26.jūnijā
Man tiešām ir liels prieks kā
Latvijas Valsts prezidentei sveikt šeit kaimiņvalsts prezidentu
Arnoldu Rītela kungu, viņa kundzi Ingrīdu Rītela kundzi, es
sveicu šeit vēstniekus, augstos viesus no Igaunijas, bet vairāk
par visu – igauņus no visas pasaules!
Es apsveicu Latvijas igauņu uzņēmību un drosmi uzņemt savus
tautiešus no tālām pasaules malām. Mēs šeit, Latvijā, lepojamies
ar katras tautas pārstāvi, kam ir dārgas savas tradīcijas un kas
kopj savas tautas saknes. Mēs priecājamies par to, ka Latvijā ir
igauņu skola, ka mums ir sava igauņu sabiedrība blakus jau
senajai mūsu līvu nu jau izmirstošajai tautai.
Igauņiem un latviešiem ir ļoti daudz kā kopēja, bet katram no
mums ir arī sava unikālā seja. Jums, kas nākat no tālām pasaules
malām, un man ar manu vīru, kopējs ir tas, ka esam bijuši arī
tālu no savas dzimtenes, tomēr allaž sirdī saglabājuši mīlestību
uz savām saknēm, savu senču zemi, savu tautu, kultūru un
tradīcijām. Es zinu no savas dzīves pieredzes, cik grūti ir svešā
vidē saglabāt savas tradīcijas un savu valodu, bet tas ir
iespējams ar piepūli un galvenokārt ar mīlestību.
Jūs šeit esat pulcējušies kā igauņu kultūras koka daudzie un
dažādie dzīvie zari. Kokam saknes sniedzas dziļi Igaunijas zemē,
tās pagātnē un pārdzīvojumos. Koka stumbru veido viss, ko ir
sasnieguši un paveikuši igauņi daudzās un dažādās paaudzēs un
vietās, bet koks nevarētu dzīvot, ja tam nebūtu dzīvas lapas.
Jūs, katrs no jums, esat šā koka dzīvās lapas. Es novēlu, lai,
pateicoties jūsu esībai un mīlestībai, igauņu koks vēl daudzus
gadsimtus zeļ, zaļo un kuplo. Lai jums skaistas šīs dienas Rīgā!
Sveicam jūs Latvijā!