Par NATO valstu vadītāju tikšanos Stambulā

*Turcijas galvaspilsētā Stambulā notiek NATO valstu vadītāju tikšanās, kur piedalās Latvijas delegācija Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā. Delegācijas sastāvā ir arī ārlietu ministrs Rihards Pīks, aizsardzības ministrs Atis Slakteris un Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, kā arī citas Valsts prezidenta kancelejas, Ārlietu un Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas.
Plānots, ka NATO valstu un valdību vadītāji Ziemeļatlantijas padomē apspriedīs aktuālos NATO drošības politikas jautājumus un alianses turpmāko attīstību. Tiks diskutēts par pašreizējām NATO miera uzturēšanas operācijām Afganistānā (ISAF), Kosovā (KFOR), kā arī apspriesta iespēja nodot NATO vadīto miera uzturēšanas operāciju Bosnijā un Hercegovinā (SFOR) Eiropas Savienībai, kas varētu uzņemties tās vadību šā gada beigās. Cīņa ar terorismu, NATO ātrās reaģēšanas spēju attīstība, situācija Balkānos, kā arī tālāka attiecību attīstība ar NATO partnervalstīm un situācija Irākā arī būs starp tiem jautājumiem, ko NATO valstu/valdību vadītāji, ārlietu un aizsardzības ministri gatavojas apspriest sammita laikā.
Stambulā paredzēta arī NATO un Ukrainas komitejas tikšanās, kurā Ukrainu pārstāvēs tās prezidents Leonīds Kučma. Sanāksmes laikā tiks spriests par NATO un Ukrainas tālāku attiecību attīstību, Ukrainas ieguldījumu starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kā arī izvērtēts NATO un Ukrainas rīcības plāns. Rudenī plānotās prezidenta vēlēšanas Ukrainā arī būs tikšanās dalībnieku uzmanības lokā.
Valsts prezidente, ārlietu un aizsardzības ministri piedalīsies arī Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) sēdē, kurā ar uzrunu uzstāsies Afganistānas prezidents Hamids Karzaji. NATO dalībvalstis kopā ar partnervalstīm apspriedīs situāciju Afganistānā, nepieciešamo ieguldījumu, gatavojoties pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām šajā valstī, kā arī ISAF misijas tālāku attīstību. Eiroatlantiskās partnerības tālāka pilnveidošana būs arī starp tikšanās darba kārtības jautājumiem.
Ārlietu ministrs Rihards Pīks piedalīsies NATO un Krievijas padomes sanāksmē ārlietu ministru līmenī. Puses apspriedīs NATO un Krievijas praktiskās sadarbības tālākās attīstības iespējas.

*Vakar, 27.jūnijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga runājot Māršala fonda rīkotajās pusdienās par godu NATO galotņu sanāksmei Stambulā, uzsvēra, ka NATO pēdējā paplašināšanās kārta ne tikai nav uzskatāma par birokrātisku vai tehnisku alianses progresu, bet ir vēstures pagrieziens, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un dzēš Eiropas dalījuma līnijas. Prezidente atzīmēja, ka vēsturiski 20.gadsimta vidū Otrā pasaules karā sabiedrotie nolūkā sakaut nacismu tomēr izmantoja Staļina un Padomju Savienības palīdzību – “šis bija viens no traģiskākajiem lēmumiem, kas vainagojās ar Jaltas un Teherānas notikumiem, un daudziem miljoniem iedzīvotāju Eiropā nozīmēja iznīcību vai dzīvi totalitārā režīmā. Sabiedrotie toreiz izlikās neredzam daudzu miljonu iedzīvotāju ciešanas, kuriem tika liegta iespēja veidot savu dzīvi un nākotni”. Viņa uzsvēra, ka tobrīd šie Jaltas un Teherānas lēmumi Latvijai un pārējām neatkarību zaudējušām valstīm nozīmēja zaudētu valstiskumu, zaudētus nacionālos simbolus, pašnoteikšanos, suverenitātes tiesības, tas nozīmēja arī piespiedu dzīvi zem tirānijas, kā arī sportošanu un uzvaru izcīnīšanu zem svešiem karogiem. “To var saprast tikai tie, kas ir dzīvojuši totalitārisma režīmā, citiem to ir grūti iedomāties.”

Viņa uzsvēra, ka tagad pēc NATO paplašināšanās, kurā tika uzņemtas jaunas dalībvalstis, Eiropa ir kļuvusi vēl stiprāka, tā ir kļuvusi vienotāka vērtībās, tajā skaitā demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas ziņā. Tomēr, prezidente atzīmēja, vēl joprojām gan Eiropā ir valstis, kurās nepieciešama šo vērtību iesakņošanās, gan kaimiņos Eiropai un citur pasaulē: “Tirānija nav pazudusi no zemes virsas. Tas, ka PSRS ir sabrukusi, nenozīmē, ka briesmas demokrātijai un tautu brīvībai ir zudušas.”
Prezidente uzsvēra, ka NATO līdz ar to ir parādījušies jauni mērķi, lai arī vērtības, uz kurām balstās alianse, joprojām ir tās pašas. Viņa uzsvēra, ka valstis, kas nav iekļāvušās aliansēs, var krist par kārdinājumu iekarotājiem: “Arī šodien pat ES ir valstis, kas nav NATO locekles, un mēs respektējam viņu viedokli un rīcību, taču Latvijai vēsture ir pierādījusi, ka neitralitāte nav iespējama, atrodoties tādā ģeogrāfiskā situācijā, kādā ir Latvija.” Tagad, pēc pilntiesīgas dalības NATO, līdz ar citām jaunajām dalībvalstīm Latvijā pirmo reizi daudzu gadsimtu garumā katrs individuāli tās iedzīvotājs var piedzīvot izvēles brīvību un savu darba augļu nodošanu nākamajām paaudzēm. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka vēsturē vienmēr ir bijis tā, ka viena paaudze likusi pamatus savu mērķu sasniegšanai, taču vienmēr kari vai okupācijas nav ļāvušas tos īstenot. Šī ir pirmā paaudze, kas var ne vien likt pamatus saviem mērķiem, bet kas varēs tos arī nodot nākamajam paaudzēm, lai tās iepriekš darīto pilnveidotu.
Runājot par jaunajiem drošības izaicinājumiem pasaulē, prezidente uzsvēra ES un NATO ciešas sasaistes nepieciešamību transatlantiskajā kontekstā, gan arī ANO spēcīgāku lomu konfliktsituāciju risināšanā: “Gan ANO, gan ES šādu krīžu situācijā ir jāaudzē muskuļi, tām ir jāieņem jauna loma drošības garantēšanā.” Runājot par transatlantisko saiti, prezidente atzīmēja, ka gan ASV, gan Kanāda ir palīdzējusi Eiropai gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā atgūt stabilitāti, un uzsvēra, ka šīs transatlantiskās saites pagātnes sasniegumi joprojām ir būtiski arī šodien.
Prezidente uzsvēra mazo valstu lomu pasaules nākotnes veidošanā, jo “Latvija kā viena no mazajām valstīm pagātnē ir ieguvusi mācību no tā, ka lielvalstis var izlemt viņu vietā. Mēs negribam nekad redzēt, ka lielvalstis līdzīgi kā bridžā sadala valstu nākotni vai izdzēš to. Līdzīgi kā ar cilvēkiem, kur katram indivīdam ir savas tiesības un sava vērtība, tā arī valstīm, vienalga, lielām vai mazām, bagātām vai ne tik pārtikušām, ir vienādas tiesības uz suverenitāti un uz savu vārdu par nākotni. Šādam cieņas garam pret vērtībām un katras valsts tiesībām uz suverenitāti un līdzlemšanu ir jābūt turpmākās pasaules pamatā, un es ticu, ka reiz tā tas arī būs.”

*Valsts prezidente vakar, 27.jūnijā, NATO galotņu sanāksmes ietvaros Stambulā tikās arī ar Slovākijas prezidentu Ivanu Gašparoviču. Prezidente viņu apveica sakarā ar neseno ievēlēšanu amatā, novēlot sekmes prezidenta pienākumu pildīšanā. Abas puses bija vienisprātis, ka līdz ar Latvijas un Slovākijas atgriešanos Eiropas un transatlantiskajā saimē paveras daudz jaunu iespēju abu valstu sadarbībai ekonomikā, drošībā, kultūrā un tūrismā.

Abas puses apmainījās viedokļiem par starptautisko drošības situāciju, kā arī mazo valstu sadarbību starptautisko situāciju ietvaros. Prezidente uzsvēra: “Ja balsis skan kopā, tās skan skaļāk,” aicinot Slovākiju uz ciešu sadarbību dažādu jautājumu kopīgā risināšanā. Prezidente uzsvēra, ka šodienas drošības situācija pieprasa, lai Eiropas Savienība (ES) un NATO sadarbotos vēl ciešāk, kā arī ir būtiski stiprināt ES un Amerikas dialogu. Viņa atzīmēja, ka nesenā ES un ASV galotņu tikšanās Īrijā bijusi būtisks solis šā dialoga stiprināšanā.
Slovākijas prezidents informēja Latvijas prezidenti, kā Slovākijā tiek uztverts Eiropas konstitucionālais līgums, kā arī pauda cerību, ka Slovākijas parlaments pēc sabiedriskām diskusijām pieņems pozitīvu lēmumu saistībā ar šo līgumu.
Abas puses apmainījās ar ielūgumiem apmeklēt otru valsti visaugstākā līmeņa vizītē.

*Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Stambulā, Turcijā, uzrunāja 180 jauniešus no gandrīz 40 NATO un NATO partnerattiecību programmas dalībvalstīm. Uzrunājot jauniešus, Valsts prezidente pauda gandarījumu redzēt tik daudz jaunu cilvēku, kas ir gatavi strādāt savas valsts un cilvēces attīstībai. Viņa ar atzinību novērtēja jauniešu iniciatīvu sekot baltiešu piemēram no Prāgas sammita, kad Baltijas valstu jaunieši devās uz Prāgu, lai uzsvērtu savu valstu dalības NATO nozīmību. Arī vakar Stambulā ir ieradies autobuss ar jauniešiem no Balkāniem, kuri ar gandarījumu atceras Baltijas jauniešu iniciatīvu un arī vēlas uzsvērt savu valstu nepieciešamību būt pilntiesīgām loceklēm NATO. Prezidente uzsvēra, ka toreiz Prāgas galotņu sanāksmē 2002.gada nogalē tika dzēstas Otrā pasaules kara sekas, jo pēc Otrā pasaules kara tikai puse Eiropas atguva brīvību. Viņa atzīmēja, ka šobrīd vairs nepastāv Varšavas pakts un gan Baltijas, gan bijušās Varšavas pakta valstis ir kopā “zem drošības lietussarga NATO”.

Prezidente izteica cerību, ka Balkānu valstis jau drīzumā varēs pievienoties NATO aliansei, tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka NATO visiem, kas tajā iekļaujas, ir vienādas prasības un principu pamatā ir demokrātijas funkcionēšana. “Ir svarīgi visās valstīs panākt demokrātijas dziļāko izpratni – kas ir demokrātija, ko tā nozīmē, tikai tad ir iespējams panākt, ka demokrātija funkcionē sabiedrībā un valstī,” sacīja prezidente. Viņa atzīmēja, ka Latvija un pārējās jaunās NATO dalībvalstis vēlas, lai NATO durvis paliek vaļā tām valstīm, kas vēlas nākotnē pievienoties NATO, izpildot visus nepieciešamās dalības kritērijus.
Prezidente atzīmēja, ka NATO ir demokrātiska organizācija un arī tajā pastāv viedokļu atšķirības, “taču tā ir demokrātijas būtība, kas atļauj tiesības paust savu viedokli. Mēs neesam dzimuši visi ar vienādu viedokli par pasauli, un it sevišķi krīžu situācijās cilvēki visskaidrāk apzinās, ka pastāv visdažādākie viedokļi, kas ir jāsaskaņo”.
Viņa apsveica arī NATO partnerattiecību programmu, kas aptver sadarbību ar Ukrainu, kā arī Balkānus, Irāku un Afganistānu.
Atbildot uz jauniešu jautājumiem, prezidente akcentēja to, ka NATO lomai ir jāmainās un viņa priecājas, ka Latvija un parējās dalībvalstis var būt klāt šajā pārmaiņu procesā un dot savu ieguldīju. Kā vienu no NATO veicamajiem uzdevumiem Eiropas kontinentā prezidente uzsvēra ciešākas sadarbības veicināšanu ar Eiropas Savienību, specifiskāk nodalot katras organizācijas funkcijas un atbildību par drošību un stabilitāti Eiropā.

*Svētdien, 27.jūnijā, sākās NATO valstu vadītāju tikšanās Stambulā, kur Latvijas delegācijas sastāvā piedalās aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

“Esmu latvietis, tādēļ uzskatu, ka šis ir īpašs un vēsturisks brīdis, kad Latvija pasaules augstākajā drošības forumā – NATO valstu vadītāju sanāksmē – piedalās kā pilntiesīga un lemtspējīga dalībniece. Pirmo reizi latvieši līdzās amerikāņiem, frančiem un beļģiem lemj par tautu drošību, tās garantēšanu ar mūsdienīgiem līdzekļiem un nepārtrauktu cīņu pret terorismu,” atzīmē aizsardzības ministrs Atis Slakteris.
Vakar NATO Aizsardzības plānošanas komitejā aizsardzības ministrs sprieda par Latvijas iespējām iesaistīties pasākumos uzbrukuma draudu mazināšanai globālā mērogā un Eiropas Savienībā. Aktīva ES līdzdalība miera nodrošināšanas pasākumos pasaules krīzes punktos apliecina šo valstu spējas uzņemties nozīmīgu militāru jautājumu risināšanu.
Vakar aizsardzības ministrs Atis Slakteris NATO valstu vadītāju sanāksmes laikā tikās ar Polijas un Dānijas aizsardzības ministriem, lai spriestu par divpusējo sadarbību valstu drošības un aizsardzības jautājumos, kā arī bruņoto spēku attīstību.
Tiekoties ar Polijas aizsardzības ministru Ježiju Šmajdziņski, aizsardzības ministrs Atis Slakteris apsprieda būtiskākos abu valstu militārās sadarbības jautājumus, tos elementus, kuri vēl būtu jāuzlabo, kā arī pārrunāja dalību starptautiskajā miera nodrošināšanas operācijā Irākā (OIF). Līdzšinējā militārā sadarbība ir bijusi ļoti auglīga, un paredzams, ka arī turpmāk tā būs tikpat veiksmīga.
Balstoties uz desmit gadus ilgušo veiksmīgo sadarbību ar Dānijas bruņotajiem spēkiem, aizsardzības ministrs Atis Slakteris, tiekoties ar Dānijas aizsardzības ministru Serenu Gādi, atzīmēja dāņu sniegto atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem un īpaši ieguldījumu karavīru profesionālās sagatavotības pilnveidošanā, kā arī uzsvēra veiksmīgo sadarbību abu valstu bruņoto spēku dalībai miera nodrošināšanas misijās.

Valsts prezidenta preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Aizsardzības ministrijas preses nodaļa