Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) kadets — karavīrs, kurš mācās militārajā izglītības iestādē klātienē, lai iegūtu virsnieka dienesta pakāpi;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) vienība — militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;”.

2. 3.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “virsniekvietnieku”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Instruktoru sastāvu iedala jaunākajos, vecākajos un augstākajos instruktoros.”

3. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktu;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “iekšējo kārtību” ar vārdiem “Garnizona un sardzes reglamentu, kas nosaka garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas”.

4. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) virsnieku pamatkursā uzņem līdz 27 gadu vecumam;

2) jaunāko štāba virsnieku kursā — līdz 35 gadu vecumam;

3) vecāko štāba virsnieku kursā — līdz 40 gadu vecumam.”

5. 20.pantā:

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu “virsniekvietniekiem” ar vārdiem “augstākajiem instruktoriem”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.”

6. Papildināt 21.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Uzdot karavīram minētā amata izpildi ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību.”

7. Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdu “virsniekvietnieku”.

8. 23.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“23.pants. Virsnieku iecelšana amatos”;

izslēgt sesto daļu.

9. Izteikt 24.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Augstāko instruktoru amatos karavīrus ieceļ spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās — Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Pārējo instruktoru un kareivju sastāva amatos karavīrus ieceļ vienības komandieris (priekšnieks).

(3) Instruktoru un kareivju sastāva karavīru var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

(4) Instruktorus un kareivjus nedrīkst iecelt virsnieku amatos.”

10. Papildināt 26.panta ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja karavīrs tiek atskaitīts no mācību iestādes nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.”

11. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz civilu Eiropas Savienības institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Norīkošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Laikā, kad karavīrs ir norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, viņam saglabā šajā likumā paredzēto dienesta atalgojumu. Pabalstus, kompensācijas, apgādi, kā arī sociālās un citas garantijas saglabā daļā, ko neparedz attiecīgā Eiropas Savienības institūcija.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

12. Aizstāt 30.panta otrajā daļā vārdus “militārajam atašejam” ar vārdiem “aizsardzības atašejam”.

13. 31.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) instruktoru sastāvam:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis,

b) vecākajiem instruktoriem: seržants, virsseržants (Jūras spēkos — bocmanis),

c) augstākajiem instruktoriem: štāba virsseržants (Jūras spēkos — štāba bocmanis), galvenais virsseržants (Jūras spēkos — galvenais bocmanis), augstākais virsseržants (Jūras spēkos — augstākais bocmanis);”;

izslēgt otrās daļas 3.punktu.

14. 32.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “virsniekvietnieku” ar vārdiem “augstāko instruktoru”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdu “instruktoru” ar vārdiem “pārējo instruktoru”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “virsniekvietnieka”.

15. Papildināt 32.1 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsniekiem speciālistiem miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kapteinis — virsnieka speciālista pamatkursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam virsleitnantam pēc četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

2) majors — kapteinim pēc vecākā virsnieka speciālista kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas kapteiņa pakāpē;

3) pulkvežleitnants — vecākā virsnieka speciālista kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam majoram pēc piecu gadu nodienēšanas majora pakāpē;

4) pulkvedis — pulkvežleitnantam pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta pakāpē.”

16. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas;

3) seržants — kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

4) virsseržants (bocmanis) — seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) — virsseržantam (bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc augstākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;

6) galvenais virsseržants (galvenais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam štāba virsseržantam (štāba bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) pakāpē;

7) augstākais virsseržants (augstākais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) pakāpē;”;

izteikt pirmās daļas 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“10) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsleitnantam pēc jaunākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

11) majors (komandleitnants) — jaunākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam kapteinim (kapteiņleitnantam) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

13) pulkvedis (jūras kapteinis) — vecākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Aizsardzības ministrijas”.

17. Izteikt 34.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādā gadījumā virsnieka dienesta pakāpi atņem Valsts prezidents, augstākā instruktora dienesta pakāpi — Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kareivju un pārējo instruktoru dienesta pakāpi — vienības komandieris (priekšnieks), un to var atjaunot tikai saskaņā ar karavīru reabilitējošu tiesas spriedumu.”

18. 37.pantā:

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.”;

papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laika posmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu.”

19. 38.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālā dienesta karavīram, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, iestājeksāmenu, ieskaišu un eksāmenu kārtošanai piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā. Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai papildus piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Karavīram, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot atalgojumu. Pēc karavīra pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.”

20. 41.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punkta “c” apakšpunktu;

izslēgt otrajā daļā vārdus “virsniekvietnieku un”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks.”

21. 44.panta pirmajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdus “virsniekvietnieku sastāva karavīru — spēku veida komandieris; kareivju un instruktoru sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks)”;

papildināt daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) augstāko instruktoru — spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

5) pārējā instruktoru sastāva un kareivju sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks).”

22. Aizstāt 47.panta otrajā daļā skaitli un vārdu “17.jūnijam” ar skaitli un vārdu “21.jūlijam”.

23. 52.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus” ar vārdiem “ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “slimības dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus” ar vārdiem “slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība)”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt, iesniedzot aizsardzības ministram attiecīgu iesniegumu. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Dienesta laikā iegūtas slimības cēloņa saistību ar dienesta pienākumu izpildi nosaka Arodslimību un staru patoloģiju centrs.”

24. 53.pantā:

izteikt devītās daļas pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

“Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja tiesības uz šā panta otrajā daļā minēto pabalstu karavīram rodas laikā, kad viņš piedalās starptautiskajā operācijā, pabalstu izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautiskās operācijas veikšanai.”

25. 59.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas armijas karavīri, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā un saņem speciālo piemaksu pie valsts pensijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības.”

26. Izslēgt XI nodaļas nosaukumā vārdus “dienesta un”.

27. 61.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “dienesta” ar vārdu “darba”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku — līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šā likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem. Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Militārais darbinieks saņem algu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 51.panta pirmajā daļā, 53.panta pirmajā un trešajā daļā un 56.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.”

28. Izslēgt 66.panta trešās daļas 1.punktā vārdus “un virsniekvietnieku sastāva”.

29. Aizstāt 75.panta otrajā daļā vārdus “virsniekvietnieku sastāva karavīriem” ar vārdiem “augstākajiem instruktoriem”.

30. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 9.2 punktu šādā redakcijā:

“9.2 Līdz 2006.gada 31.decembrim uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs tiek noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

1) jaunāko štāba virsnieku kursā — līdz 40 gadu vecumam;

2) vecāko štāba virsnieku kursā — līdz 47 gadu vecumam.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Šā likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā paredzētais karavīra maksimālais vecums attiecībā uz augstākajiem instruktoriem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz tam laikam augstākajiem instruktoriem maksimālais vecums profesionālajā dienestā ir 55 gadi.”

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 10.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2004.gada 29.jūnijā