Kārtības sargātājiem brīvdienu nav

“Tiem, kas grib radīt nekārtības, jāsaprot, ka policijai ir iespējas un mēs protam un varam gan lietot spēku, gan aizturēt, gan arī nomierināt,” brīdina Kārtības policijas priekšnieks Aivars Grigulis Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Vasara ir masu pasākumu laiks. Vieniem tā ir atpūta, citiem – bizness, bet vēl citiem – rūpīgs darbs. Pie pēdējiem pieder Valsts policijas (VP) Galvenās
kārtības policijas pārvaldes darbinieki, kas arī šovasar sargās drošību vietās, kur pulcēsies daudz ļaužu.

“Šovasar pasākumu ir ļoti daudz, tāpat kā katru gadu,” atzīst VP Kārtības policijas priekšnieks Aivars Grigulis. Viņš nosauc visai iespaidīgus skaitļus – vienā nedēļā policistiem jānodrošina kārtība trīs vai pat četru augstu amatpersonu vizīšu laikā. Mēnesī kopumā ir aptuveni 200 dažādu pasākumu. Vairāki smagi pārbaudījumi jau ir aiz muguras. Piemēram, pasākums par godu valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā, kam policisti gatavojušies ļoti rūpīgi. Tas pats sakāms par Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Informācijas trūkums – nesakārtota likumdošana

Pasākumu sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, bet izrādās, ka par daudziem policisti nemaz nav informēti. “Par pasākumiem mēs uzzinām tāpat kā citi – no avīzēm, žurnāliem, interneta,” stāsta A. Grigulis. Šāda absurda situācija izveidojusies nesakārtotās likumdošanas dēļ. Proti, pasākuma organizētājiem nav obligāti jāinformē kārtības sargi par tā norisi, mierinot sevi ar domu, ka paši tiks galā. A. Grigulis gan saka – labāk informēt un ar policistiem pārrunāt iespējamās problēmas, lai pēc tam pašiem būtu mazāk raižu. Šo ieteikumu gan lielākoties vērā ņem tie, kas pastāvīgi rīko plaša mēroga pasākumus un zina, ko tas nozīmē. Arī ar valsts iestādēm neesot problēmu. Tās par gaidāmo notikumu informē laikus, nosūtot oficiālu vēstuli.
Policistiem ne reizi vien nācies sastapties ar organizatoru ne visai pretimnākošo attieksmi, kad iebildumi netiek uzklausīti. “Par sabiedrisko kārtību valstī atbild policija, un tās nodrošināšanai mums nevienam nav jāprasa atļauja,” strikts ir A. Grigulis. “Mēs vienkārši braucam un nodrošinām kārtību tā, kā tas ir nepieciešams. Ja atklājas kas prettiesisks, pasākums nekavējoties tiek slēgts. Mums ir tiesības arī uz šādu rīcību, un tādā gadījumā rīkotāji tiek sodīti saskaņā ar likumu.”

Jāņem vērā milzums faktoru

Katram pasākumam Kārtības policijas darbinieki gatavojas iepriekš, jo jāizmanto atšķirīgas rīcības stratēģijas. A. Grigulis skaidro, ka stratēģijas izvēli nosaka milzīgs faktoru daudzums. Pasākuma vieta, laiks, dalībnieku skaits, laika periods, gadalaiks ir tikai daži no tiem. Piemēram, Dziesmu svētki un rokkoncerts būtiski atšķiras ne tikai repertuāra ziņā.
“Jo sarežģītāks ir norises process, jo ilgāk tam gatavojamies. Tiek izsvērti visi plusi un mīnusi, analizēts, kas var notikt. Ļoti cieši sadarbojamies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Nevaram iztikt arī bez citu Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu palīdzības,” sagatavošanās procesu rezumē A. Grigulis. Viņš uzsver, ka sarežģīto uzdevumu dēļ darbam masu pasākumos arī policisti tiek īpaši izraudzīti. Izrādās, ne katrs spēj strādāt pūlī. “Jābūt komunikablam, jāmāk runāt ar cilvēkiem, jāspēj vērot notikumus 360 grādu rādiusā, nodrošināt ne tikai sevi, bet arī savu kolēģi.”
Kārtības nodrošināšanai ikdienā bieži tiek izmantoti labdabīgi paņēmieni, piemēram, iesaistot sabiedrībā jau popularitāti ieguvušos Ceļu policijas tēlus Runci Rūdi un Bebru. Kārtības policijas priekšnieks uzsver, ka spēka lietošana pret cilvēkiem ir galējais lēmums. Viņš sola, ka arī pirms dažiem gadiem iegādātais un jūnija sākumā prezentētais ūdensmetējs tiks likts lietā tikai galējas nepieciešamības gadījumā. “Taču tiem, kas grib radīt nekārtības, jāsaprot, ka policijai ir iespējas un mēs protam un varam gan lietot spēku, gan aizturēt, gan arī nomierināt,” papildina A. Grigulis.
Ar to jārēķinās arī izglītības reformas pretiniekiem, kuri šopavasar sagādājuši vislielākās problēmas Kārtības policijas darbiniekiem. Paredzams, ka vasarā protesta akcijas turpināsies. “Sākumā viņi bija salīdzinoši mierīgi, bet ar laiku akcijas organizētāji to vairs nespēja kontrolēt. Zūdot kontrolei, dalībnieki kļuva agresīvāki. Līdz šim pūli esam varējuši savaldīt. Bija gadījums, kad protestētāji aizkavēja satiksmi, bet par to tika sastādīti vairāki administratīvie protokoli un vaininieki saukti pie atbildības,” atceras A. Grigulis.

Joprojām piemin Eirovīziju

Par to, ka policija prot nodrošināt kārtību lielos pasākumos, pārliecinājāmies pagājušā gada lielākā popkoncerta – Eirovīzijas dziesmu konkursa – laikā. Tā veiksmīgu norisi garantēja arī Kārtības policijas darbinieku ieguldītais darbs, kas nepalika bez konkursa rīkotāju ievērības. “Viņi atzina, ka drošības pasākumi Eirovīzijas norises laikā Latvijā bija vieni no labākajiem, kopš šāds konkurss vispār tiek rīkots. Maija beigās Rīgā viesojās Eiropas policijas pārvalžu priekšnieki, un es iepazīstināju viņus ar Eirovīzijas drošības pasākumu organizēšanas stratēģiju. Ukrainas kolēģi par to izrādīja interesi un lūdza konsultācijas, jo nākamgad Eirovīzijas dziesmu konkurss notiks Kijevā,” komentē A. Grigulis.
Pēc vērienīgā pasākuma policistu rīcībā palikusi laba tehnika, kas tagad palīdz ikdienas darbā. Kārtības nodrošinātāju aprīkojums papildinājies ar metāla detektoriem un novērošanas kamerām. Kopumā A. Grigulis ir apmierināts ar tiesībsargu tehnisko nodrošinājumu, bet vienmēr varētu vēlēties ko labāku. Viņš pamato, piemēram, helikoptera iegādes nepieciešamību: “Eirovīzijas konkursa atklāšanas laikā notika pikets pie Raiņa pieminekļa. Toreiz bažījāmies, ka pūlis var doties uz koncerta norises vietu. Mūsu rīcībā bija robežsardzes helikopters. No tā ļoti labi varējām redzēt pūļa pārvietošanos un noteikt kustības virzienu. Tad spējām prognozēt tālākās darbības un laikus rīkoties.”
Tomēr A. Grigulis ir pārliecināts, ka masu pasākumos tehnika nebūt nav galvenais un tikai uz to vien paļauties nevar: “Ar tehniku ir jāmāk strādāt. Piemēram, ūdensmetējam ir stobrs, kas jāregulē, jo ūdens šalts nedrīkst trāpīt pūlī pa cilvēku galvām. Tas jānotēmē uz kājām, un šādam manevram nepieciešamas iemaņas. Gan tehnikai, gan cilvēkam ir jāstrādā kopā. Ja ir slikta tehnika, tad, protams, ir grūti. Bet, ja aprīkojums ir labs un cilvēks neprot ar to rīkoties, cieš darba kvalitāte. Tehnika bez cilvēka – tas ir tikai dzelzs gabals.”

No hokeja uz futbolu

Lai gan Latvijā vēl nav pieredzētas tāda mēroga sporta līdzjutēju aktivitātes kā citviet pasaulē, arī mūsu komandām ir savi līdzjutēji, kas bieži vien nespēj valdīt emocijas. A. Grigulis atzīst, ka citviet karsēji ir daudz agresīvāki. Viņš prognozē – ja Latvijā pieaugs augsta līmeņa komandu skaits, arī līdzjutēju būs vairāk. Tas savukārt draud ar lielākām nekārtībām. Kārtības policisti tam gatavojas, sadarbojoties ar kolēģiem citās valstīs. Piemēram, šogad mūsu likumsargi devušies vērot Grieķijas kolēģu gatavošanos olimpiskajām spēlēm. Pieredze lieti noderēs arī, ja 2006. gadā Rīgā tomēr notiks pasaules čempionāts hokejā. Tad būs jāuzņem ne vien augsta līmeņa sportisti, bet arī viņu līdzjutēji. Šāda mēroga pasākumos visu valstu policijas sadarbojas, un faniem līdzi dodas viņu pašu zemes kārtības sargi. Arī mūsējie nesen atgriezās no pasaules hokeja čempionāta Čehijā un jau devušies uz futbola mačiem Portugālē.
“Policista pienākumus nosaka valsts, kas rīko šos pasākumus,” skaidro A. Grigulis. “Mēs lielākoties sadarbojamies ar konsulārajām nodaļām, sniedzam palīdzību pilsoņiem, kas nokļuvuši nepatikšanās, tiem, kas paši pārkāpuši likumu.” Policisti arī labāk pārzina savas valsts sporta līdzjutējus, vaigā pazīst agresīvākos un brīdina par tiem. Citas valstis pret trakulīgajiem līdzjutējiem vēršas diezgan radikāli. Piemēram, skoti vairākkārt lēmuši par nekārtību radītāju neielaišanu valstī. A. Grigulis atzīst, ka arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes būs gatavas spert līdzīgus soļus 2006. gada pasaules hokeja čempionāta laikā. Tomēr viņš cer, ka visu izdosies nokārtot mierīgā ceļā.

Ieva Treija