Organiskās ķīmijas pasaules elpa – atkal Rīgā

Jānis Stradiņš Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

No 2004. gada 28. jūnijā līdz 1. jūlijam Rīgā, Kongresu namā, notiek Starptautiskā organiskās ķīmijas konference “Balticum Organicum Syntheticum” (BOS – 2004).
Tas būtībā ir pirmais un lielākais šīs jomas forums neatkarīgajā Latvijas valstī, kurā piedalās 250 ķīmiķu un plenārlekcijas lasa izcili ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Igaunijas un Japānas ķīmiķi. Pirmo speciālo plenārlekciju nolasīja ievērojamā latviešu izcelsmes materiālzinātnes speciāliste Amerikas Ķīmiķu biedrības prezidente (2003) Dr. Elza Reichmanis (Bell Labs, Lucent Technologies), slavenās Bella firmas materiālpētniecības nodaļas direktore – par jauniem 21. gadsimta organiskajiem materiāliem elektronikai un fotonikai.
Konferences ievaddaļā runāja tās rīkotāji – prof. Viktors Sniečkus (Kvīnas universitāte, Kanāda), prof. Eugenijs Butkus (Viļņas universitāte, Lietuva), Dr. Jāns Pesti (Bristol-Myers, Prinstonā, ASV) un Dr. Pēteris Trapencieris (Latvijas Ķīmijas biedrības prezidents, Latvijas Organiskās sintēzes institūts). Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes uzdevumā konferencē ievada uzrunu sacīja akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Prof. Jānis Stradiņš, LZA Senāta priekšsēdētājs

Bez ķīmijas neiztikt arī mūsdienu Latvijā

Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Uzruna Starptautiskās konferences “Balticum Organicum Syntheticum”atklāšanā Rīgā 2004. gada 28. jūnijā
Man ir īpašs gods un privilēģija sveikt visus klātesošos Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes vārdā un uzdevumā, novēlot šai prestižajai ķīmiķu konferencei “Balticum Organicum Syntheticum 2004” labu veiksmi mūsu senajā Hanzas pilsētā, mūžam jaunajā Rīgā.
Ķīmijai Rīgā ir senas un godpilnas tradīcijas, vēl senākas te ir farmācijai un aptieku mākslai. Kopš viduslaikiem, 1357. gada, Rīgā darbojās aptiekas, pirmās šajā Eiropas reģionā. Napoleona laikā tajās strādājis pirmais latviešu cilmes zinātnieks – ķīmiķis, farmaceits, mediķis un botāniķis, vēlāk Tartu universitātes profesors un rektors Dāvids Hieronīms Grindelis, kurš 1803. gadā sāka izdot pirmo ķīmijas žurnālu Krievijas impērijā un dibināja te pirmo farmācijas biedrību. Rīgas politehniskajā universitātē savu zinātnisko augšupeju sāka (1909) vēlākais Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds, fizikālās ķīmijas pamatlicējs un katalīzes koncepcijas autors. Viņa skolnieks Pauls Valdens, kurš strādāja Rīgā vairāk nekā 30 gadus (1882–1919), atklāja te Valdena apgriezenību, Valdena likumības, ieveda jēdzienu “jonu solvatācija”. Gan Vilhelmam Ostvaldam, gan Paulam Valdenam Rīgā ir pieminekļi, kurus varat aplūkot, bet Grindeļa vārdā nosaukta vietējā zāļu ražošanas firma “Grindeks“, viens no šīs konferences sponsoriem.
Atskatoties nesenākā pagātnē, atzīmēsim, ka Rīgā jau gandrīz 50 gadu darbojas Organiskās sintēzes institūts, dibināts 1957. gadā, kas bijušajā PSRS bija viens no vadošajiem centriem jaunu sintētisku ārstniecības līdzekļu meklējumos. Tajā ir strādājuši mūsu cienījamie skolotāji – profesors Gustavs Vanags (ciklisko diketonu, 1,3–indandiona savienojumu ķīmijā) un profesors Solomons Hillers (medicīniskajā ķīmijā un heterociklisko savienojumu ķīmijā). Savulaik 1970. gadā Rīgā notika VII Starptautiskais IUPAC Dabasvielu ķīmijas simpozijs ar 1800 dalībniekiem, kur H. G. Horāna pirmoreiz paziņoja par pirmā mākslīga gēna sintēzes pabeigšanu, bet Roberts Vudvords – par B12 totālo sintēzi; vēlāk, 1980. gadā – arī IUPAC Sērorganisko savienojumu ķīmijas simpozijs. Dalībnieku bija tik daudz, ka pirmajam simpozijam bija nepieciešama hokeja halle, otrajam – Dailes teātris, tagad pagaidām pulcējamies nelielākā auditorijā Kongresu namā, bet plenārlekciju līmenis, domāju, nebūs daudz zemāks.
Pieminot Gustavu Vanagu un Solomonu Hilleru, Latvijas Zinātņu akadēmija regulāri piešķir Gustava Vanaga balvu ķīmijā un ir iedibinājusi Solomona Hillera balvu par sasniegumiem biomedicīnā un jaunu medikamentu meklējumos, tāpat kā Rīgas Tehniskā universitāte (senākā augstskola mūsu pilsētā) piešķir Paula Valdena medaļu ķīmijā. Tiktāl par pagātni un par tradīciju uzturēšanu ķīmijā še, Rīgā.
Mums, vecākās paaudzes ķīmiķiem, šis simpozijs, pirmā tik liela starptautiska ķīmiķu saiešana neatkarīgajā Latvijā, izraisa nelielu nostalģiju, taču ķīmija Rīgā – tie nav tikai veci džentlmeņi, atmiņas, pieminekļi, vēsturiski relikti, tā ir joprojām dzīvs organisms, jaunā attīstībā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, zinātnei atgūstot pilnīgu brīvību ārzemju kontaktos, toties zaudējot lielvalsts finansējumu, mūsu ķīmiķi ir centušies saglabāt pēctecību, tradīcijas, pietiekami augstu līmeni gan organiskajā, īpaši medicīniskajā ķīmijā, gan zemtemperatūru plazmas ķīmijā, gan koksnes ķīmijā. Neraugoties uz naudas grūtībām, neraugoties uz zinātnes, diemžēl arī ķīmijas, prestiža krasu krišanos sabiedrībā, tomēr ir izdevies uzturēt daudzu pētniecisko institūtu, īpaši Organiskās sintēzes institūta, sekmīgu darbību jaunajos vēstures apstākļos. Tiek sintezēti jauni bioloģiski aktīvi savienojumi, tiek izdots heterociklisko savienojumu ķīmijas žurnāls angļu un krievu valodā, tiek piesaistīti jauni studenti un doktoranti šai aizraujošajai nozarei. Ķīmija ir ļoti tuva latviešu, Latvijas iedzīvotāju mentalitātei, jo prasa čaklumu, pacietību, precizitāti, amatnieciskas prasmes. Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija saņem apmēram 15% no Latvijas Zinātnes padomes sadalītajiem samērā pieticīgajiem finanšu līdzekļiem, taču daudz vairāk ķīmiķi nopelna paši.
Bet ķīmija prasa arī modernu pieeju, starptautisku pasaules kontekstu. Ir daudzkārt dzirdēts, ka organiskā ķīmija esot 20. gadsimta vai pat 19. gadsimta zinātne, pašreiz tā pamazām integrējoties vai nu materiālzinātnēs, vai arī biomedicīnas zinātnēs. Man šķiet, šis simpozijs “BOS – 2004” būs jauns pierādījums, jauna liecība tam, ka arī organiskā ķīmija joprojām attīstās arī pati par sevi, per se, ar jaunām pieejām, jaunām metodēm, jaunu priekšstatu arsenālu.
Ir ļoti svarīgi, lai mūsu ķīmiķi, īpaši jaunā paaudze, būtu šajās novitātēs iekšā, lai tā nemitīgi evolucionētu. Latvijai kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju ieejot Eiropas Savienībā, mēs gūstam jaunu elpu arī zinātnei, zinātnei mazā valstī, ne tikai lielvalstīs vien. Reģionalizācija ap Baltijas jūru, iekļaujot te Vāciju, Zie-meļvalstis, atjauno tradicionālos vēsturiskos sakarus un dod jaunu vēstures perspektīvu. Bet ne mazāk nozīmīgi, ja pat ne nozīmīgāki Latvijai, Baltijai ir transatlantiskie, transaziātiskie zinātnes kontakti, ar Savienotajām Valstīm, Kanādu, Japānu, Taivānu, – te vairums plenārlektoru ir no šīm zemēm, un ļoti liela loma konferences organizēšanā bijusi Kanādas profesoram Viktoram Sniečkum, kas ir šo BOS konferenču ideologs un tēvs (pirmās divas notika Viļņā 2000. un 2002. gadā).
Lai šī konference dod jaunas atziņas, iespaidus, pazīšanās, visiem tās dalībniekiem, lai ne tikai ķīmija Latvijā bagātinās no visa te dzirdētā. Lai Rīgā šajās dienās ir mazliet saulains, mazliet lietains, mazliet vējains, kā tas mēdz te būt, un lai Rīga joprojām ir iedvesmas pilsēta arī ķīmiķiem!