Nedēļa zem Latvijas karoga Ungārijas pašvaldībās

Latvijas un Ungārijas pašvaldību izpildvadītāju asociācijas sadarbības līguma parakstīšana

Arvien pieejamāki un vajadzīgāki kļūst kopēja redzējuma un turpmākās sadarbības meklējumi, kolēģu pieredzes izvērtēšana un tīri cilvēcīga interese par dzīvi citās valstīs. Nevar noliegt, ka iestāšanās ES ikvienam ir pavērusi labākas iespējas šādus nodomus īstenot.
Aizvadītajā nedēļā, atgriežoties no pieredzes apmaiņas brauciena pa Ungārijas pašvaldībām, ko rīkoja Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA), bija interesanti uzzināt, ka šajā pašā laikā Latvijā viesojās Ungārijas apgabalu asociācijas delegācija. Kā vēstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ungārijas delegācija bija šeit, lai gūtu vispārēju priekšstatu par Latvijas situāciju pašvaldību un reģionālās attīstības jomā. Ungāri bija ieinteresēti uzzināt par Latvijas teritoriālo administrāciju, īpaši lauku attīstību, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī ES finanšu resursu izmantošanu. Kā atzina Ungārijas vairāku pašvaldību izpilddirektori, izpildvaras modernizācija pēc vienas pieturas aģentūras darbības principa ir viens no pašlaik svarīgākajiem uzdevumiem. Līdzīgi kā Latvijā, pašvaldības cenšas savus pakalpojumus sniegt pēc iespējas tuvāk un ērtāk iedzīvotājiem.
Apkopojot vairākās Ungārijas pilsētu un pagastu pašvaldībās uzklausīto un skatīto, jāatzīst, ka Latvijas pašvaldību izpilddirektori uz mājām atveduši izvērstu stāstu. Par tūkstoš gadu vecās valsts bagāto kultūras vēsturi, par jaunāko no Eiropas valstu galvaspilsētām – krāšņo Budapeštu, par varenās Austroungārijas impērijas teritorijas divkārtēju sadalīšanu pēdējo pasaules karu laikā un tādēļ mūžam dzīvo nacionālo sāpi. Un arī par 10 150 000 Ungārijā dzīvojošo ļaužu dzīvi šodien.

Sadarbības līgums ar turpinājumu

“Iestāšanās Eiropas Savienībā mums, ungāriem, nozīmē ļoti daudz. Pirmkārt, tā ir iespēja daudz vienkāršāk tikties un uzturēt sakarus ar mūsu tautiešiem, kas šobrīd dzīvo bijušās Ungārijas lielvalsts teritorijā. Tā ir arī iespēja veidot kontaktus ar citām ES dalībvalstīm. Un, kā jums visiem labi zināms, labākie kontakti un sadarbība veidojas uz līderu savstarpējas sapratnes un simpātiju pamata,” šādus vārdus pirms oficiāla sadarbības līguma starp LPIA un Ungārijas pašvaldību izpilddirektoru asociāciju noslēgšanas teica tās prezidents un Jāsberēņas pilsētas pašvaldības izpilddirektors Ištvāns Forgāčs.
Vitālijs Aizbalts kā LPIA vadītājs un I.Forgāčs vairākkārt tikušies UDITE (Eiropas Pašvaldību izpildvadītāju organizāciju savienība) rīkotajos saietos. Tā arī veidojusies pārliecība par Ungārijas un Latvijas pašvaldību izpildvaras sadarbības veidošanu.
Pēc līguma parakstīšanas I.Forgāčs pastāstīja, ka asociācijas interneta mājaslapā ievietota informācija ar aicinājumu Ungārijas pašvaldībām veidot ciešākus kontaktus ar partneriem

Budapeštas rajona Tērēzpilsētas mēra Ištvāna Beroka dāvana, sagaidot Latvijas delegāciju

Latvijas pašvaldībās. Tādējādi nule noslēgtais sadarbības līgums, pēc abu dokumenta parakstītāju domām, nebūšot vien formāla procedūra, bet sekmēšot labu sadarbības kontaktu veidošanos. Gan V.Aizbalts, gan I. Forgāčs bija noskaņoti cerīgi un izteica prognozes, ka pat iespējamās atšķirības politiskā līmenī ES reģionālajā kontekstā nebūs šķērslis, veidojot pašvaldību izpildstruktūru un speciālistu pieredzes apmaiņu. “Darbs ar politiķiem droši vien kā pie mums, tā arī Latvijā izpildstruktūrām nav viegls, un izpildvadītāju smagais uzdevums ir politiķu ieceres pareizi īstenot,” piebilda I. Forgāčs.

Līdzības meklējot un saskatot

LPIA brauciens uz Ungārijas pašvaldībām zīmīgi iekrita Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā. Tādēļ saprotama bija visu interese par tautas izvēli balsojumā, kādiem politiskajiem spēkiem dot iespēju pārstāvēt savu valsti Eiropas Parlamentā. Līdzīgi kā Latvijā, arī Ungārijā vēlētāji balsojumā vairumu vietu (13) atdevuši parlamentā opozīcijā esošajām politiskajām partijām. No 24 EP krēsliem, kas iedalīti Ungārijas Republikai, 12 vietas aizņems Ungārijas Jauno demokrātu savienība, vienu vietu – Demokrātiskā kvoruma partija, bet deviņas vietas tikušas Sociālistu un divas – Liberālajai partijai.
Pēc vairākkārtējiem ungāru kolēģu paskaidrojumiem iezīmējās Ungārijas valsts teritoriālais dalījums. Skaitļi ir iespaidīgi, ja ņem vērā, ka teritoriāli valsts ir tikai par trešdaļu lielāka nekā Latvija, bet to apdzīvo piecreiz vairāk iedzīvotāju. Ungārijas valsts parlamentā strādā gandrīz četri simti deputātu. Valsts ir sadalīta septiņos reģionos un 20 rajonos. Valstī pavisam ir 3200 apdzīvotas vietas (tieši vēlētas pašvaldības), kas veido 1800 novadus. Vietējo pašvaldību skaits nav mazs, pēc ungāru kolēģu stāstītā, katrā pašvaldībā ir ievēlēti caurmērā 28 deputāti. Pašvaldības pārvalde nodarbina arī prāvu skaitu (100 līdz 250) izpildstruktūru darbinieku. Bez jau zināmā visur nepietiekamā finanšu resursu trūkuma arī ungāru zemes dzīvi nodarbina daudzas mums pazīstamas problēmas – iedzīvotāju skaita samazināšanās, kvalificētu kadru trūkums, dzīves kvalitātes paaugstināšana, jaunu darba vietu veidošana, sociālo problēmu un bezdarba mazināšana u.c.
Pašvaldību darba niansēm tikšanos laikā pievērsties bija grūti, tādēļ tas atstāts turpmākai pieredzes apmaiņai starp tām Latvijas un Ungārijas pašvaldībām, kas veidos ciešākus kontaktus. Brauciena programmā bija ietverta septiņu dažāda lieluma pašvaldību apskate. Tomēr katrā tikšanās reizē ungāru kolēģi uzsvēra, ka valsts deleģēto funkciju un uzdevumu apjomam ir tendence pieaugt.

Nacionālās identitātes stūrakmeņi

Ungārija ar īpašu kvalitātes zīmi ir pazīstama kā tūrisma, atpūtas industrijas un vīndaru zeme. Izslavēti ir arī ungāru ugunīgie ēdieni, termālo ūdeņu dziedinošais spēks un tautas tradīcijas.

Ungārijas Republikas parlaments Foto: Zaida Kalniņa, “LV”

No visa minētā pa paliekošam malkam ar viesmīlības un nacionālā temperamenta iezīmēm izdevās nobaudīt arī mums, ziemeļniekiem. Apmeklējot Ungārijas nacionālo lepnumu – Parlamenta ēku, kam nozīmības ziņā Latvijā līdzvērtīgs ir Brīvības piemineklis, gids pavēstīja, ka pazemes termālo avotu izstarotais siltums veiksmīgi joprojām ziemā tiek izmantots, ar gaisa plūsmām apsildot plenārsēžu zāli.
Kādu no dāvanām, ko ungāru pašvaldību kolēģi bija sagatavojuši viesiem, rotāja uzraksts latviešu valodā – “Vīnā mājo patiesība, un vīns sniedz mierinājumu”. Par šā teiciena atbilstību īstenībai katrs varēja pārliecināties, jo brauciena programmas neformālajā daļā bija iekļauts arī Balatona ezera pakājē esošās Balatonfiredas vīnaudzētāju ielejas apmeklējums un meistaru darināto vīna marku degustācija. Bija sarīkota iespēja peldēt pasaulē lielākajā (kopējā platība – 4,4 ha, dziļākā vieta – 48 m) termālajā ezerā Hevīzā, kura ūdenim piemīt dziednieciskas īpašības un temperatūra visos gadalaikos svārstās 30 – 36 ° C robežās.
Par bagātīgo vēsturisko informāciju, nozīmīgāko nacionālo kultūras objektu, mākslas un arhitektūras pieminekļu apskati, pieeju skaistākajiem dabas skatiem un noderīgiem padomiem svešā zemē brauciena dalībnieki sirsnīgāko paldies izteica Latvijas Republikas goda konsulei Ungārijas Republikā Guntai Mednei. Interviju ar Guntu Medni lasiet kādā no nākamajiem “LV” numuriem.

Katram savs vērtības mērs

Apzinoties jaundibināto kontaktu pirmējo fonu, neliela esence no brauciena dalībnieku pirmajām atziņām, esot Ungārijā:

Sabiles domes deputāte un Sabiles kultūras nama direktore Ziedīte Začeste: “Braucu šurp, lai pārliecinātos, kāda ir šī vīna zeme. Arī mums Sabilē ir vīna kalns un savs vīns. Tagad zinu, ka Ungārija ir skaista, iespaidīga un ar smeķi. Brauciena programma bija pilnvērtīga, labi organizēta un aizraujoša.”
Madonas rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne: “Reizēm dzīvē notiek negaidītas lietas, un tās ir pašas labākās. Imre Kālmans! Viens no vērtīgākajiem šīs dienas ieguvumiem. Paldies par to Guntai Mednei!”
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe: “Pirmais brauciens, kurā uzzinu tik daudz par valsti un tās vēsturi. Un patīkami baudīt šīs zemes kultūru, kad par to samaksājuši vācu tūristi!”
LPIA vecākais padomnieks Bruno Otersons: “Vērtīgas bija visas tikšanās pilsētu domēs. Viss, ko mēs vēlāk skatījām un baudījām, pastāv un notiek ar pašvaldības ziņu.”

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv