"Alfs Svensons pēc Pērsona"

"Hufvudstadsbladet"

— 2000.07.11.

Alfs Svensons grib kļūt par Zviedrijas premjerministru.

Ar jaunas pilsoniskas valdības izveides desmit punktiem viņš ir uzņēmies iniciatīvu tradicionālajā politiķu nedēļā Gotlandē, Almedālenā. Toties citas pilsoniskās partijas turas pretī.

Pēc Karla Bilta aiziešanas no ikdienas politikas pilsoniskajai nometnei nav bijis kārtīga vadītāja.

Bilta pēctecis Bū Lundgrēns varbūt ir gudrs un dūšīgs, taču diezin vai harizmātisks. Laršs Leionborgs var vienīgi drūmi noraudzīties uz liberālās Tautas partijas atbalstītāju skaita samazināšanos, un Centra partijas priekšsēdim Lennartam Daleusam nekad tā arī nav izdevies kļūt par ievērojamu figūru, lai gan viņa partija pirms diviem gadiem galveno akcentu savā priekšvēlēšanu kampaņā lika uz vienu vienīgu devīzi: "Šis ir Lennarts". Kristīgo demokrātu vadītājs turpretī ir liels runātājs un personība. Patiesībā partija ir Alfs Svensons, un neviens kristīgais demokrāts pat neuzdrošinās domāt par to, kas notiks tajā dienā, kad viņš no partijas aizies. Alfs Svensons savu partiju ir vadījis ceturtdaļgadsimtu cauri apkaunojošiem vēlēšanu rezultātiem un nosaukuma maiņām, un šobrīd Zviedrijas politikā viņš ir nestors. Tagad kristīgie demokrāti savu līderi piedāvā par visa pilsoniskā bloka vadītāju, tātad par premjerministru pēc režīma maiņas vēlēšanās pēc diviem gadiem.

Kampaņa sākās pirms pāris nedēļām, kad priekšsēža pirmā vietniece Ingera Dāvidsone un grupas vadītājs Riksdāgā Jērans Heglunds nāca klajā ar apgalvojumu, ka pastāv labi priekšnosacījumi varas maiņai Zviedrijā 2002. gadā, ja vien premjera kandidāts būs Alfs Svensons, nevis Bū Lundgrēns.

Kristīgie demokrāti vēl aizvien ir partija, kas savu politiku balsta uz aizspriedumiem un neiecietību pret citiem cilvēkiem, lai gan tā gandrīz ir atbrīvojusies no savas pretrunīgās pagātnes, apgalvo Tautas partijas sekretārs Tūrbjorns Petersons un jaunatnes savienības vadītāja Birgita Olsone.

"Tas, kas vēl joprojām veido kristīgo demokrātu unikālo politisko profilu — rūpes par kristietību, pretestība pret abortiem, homoseksualitāti, alkoholu un tamlīdzīgi — diezin vai ir jautājumi, kas sevišķi interesē Zviedrijas iedzīvotājus", viņi uzskata.

Fakts tomēr paliek fakts — Alfs Svensons nenoliedzami ir vispopulārākais politiķis pilsoniskajā nometnē, kad klāt vairs nav Karla Bilta. Kristīgie demokrāti var turpināt virzīt Svensonu uz premjerministra amatu. Politiķi tagad pulcējas Almedālenā Gotlandē savā gadskārtējā politiķu nedēļā — šo tradīciju iedibināja Ulofs Palme, kad sava atvaļinājuma beigās Visbijā teica improvizētu runu, un vakar tieši Alfs Svensons kļuva par iniciatoru un iepazīstināja ar savu pilsoniskās vēlēšanu platformas priekšlikumu. Gluži tāpat kā pirms režīma maiņas 90. gadu sākumā, kad iniciatori bija Bilta moderāti un Bengta Vesterberga Tautas partija, viņš vēlas vēlētājiem dot skaidri formulētu alternatīvu sociāldemokrātiskajai pārvaldei.

"Es domāju, ka būtu labi, ja mēs, četras pilsoniskās partijas, jau tagad varētu vienoties par dažām prioritātēm, lai vēlētājiem 2002. gada vēlēšanās būtu reāla un uzticama alternatīva sociāldemokrātiskajai kreisajai koalīcijai", Svensona teica. Viņa domas ir publicētas laikraksta "Dagens Nyheter" debašu lapā.

Starp viņa desmit punktiem ir indivīda brīvība iepretī kolektīva interesēm, aprūpes pabalsti ģimenēm ar bērniem, skolu reforma, cilvēka cienīga aprūpe, pazemināti nodokļi, drošība ielās un laukumos un atsevišķs punkts personīgo automašīnu īpašniekiem. Tātad nekā tipiski kristīgi demokrātiska, nekā tāda, pret ko varētu iebilst pārējās pilsoniskās partijas. Ar to tomēr ir par maz. Pārējās partijas, sevišķi moderāti, kas ir Zviedrijas otra lielākā partija, vēl nav gatavas samaksāt cenu par uzvaru vēlēšanās, ja cena būs Alfs Svensons kā premjerministrs.

Heidi Avellana