Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Tas, ko Strasbūra nevēlas saprast". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2000., Nr. 262 (2173) https://vestnesis.lv/ta/id/9049

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

18.07.2000., Nr. 262 (2173)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Tas, ko Strasbūra nevēlas saprast"

"Le Monde"

— 2000.07.04.

Neciešama Krievijas attieksme? Cienījamā lorda Rasela–Džonstona, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta, paustais viedoklis apstiprināja ideju, ka Eiropas parlamentāriešu pozīcija attieksmē pret Čečenijas republiku balstās uz kļūdainiem priekšstatiem.

Demokrātijas principi, tiesiska valsts un cilvēktiesības nav tikai Krievijas saistības pret Eiropu, tās ir arī pamatvērtības, kas ir būtiskas krievu tautai. Visiem krievu politiķiem Čečenijā vienīgā prioritāte ir miera un demokrātisko sociālo institūciju atjaunošana. Es visumā nesaskatu nekādu principiālu pretrunu starp krievu un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas deputātu uzskatiem. Mēs vairāk par visām pārējām Eiropas cilvēktiesību aizsardzības organizācijām esam ieinteresēti drīzāk rast izeju no krīzes. Tomēr mēs uzskatām, ka valdības iejaukšanās Kaukāzā ir obligāts nosacījums, kas tuvina stabilizācijas un cilvēktiesību ievērošanas mērķi šajā reģionā un kas nepieļauj terorisma un reliģiskā ekstrēmisma izplatību Kaukāzā, Eiropā un vēl tālāk.

Ir grūti runāt par beznosacījumu cilvēktiesību ievērošanu, kamēr līdz zobiem bruņojušās starptautiskās bandas izprovocē bruņotus konfliktus ciemos, kā arī gudri izmanto cilvēku aizsega taktiku. Mēs neesam spējuši izvairīties no iznīcināšanas un civiliedzīvotāju bojāejas. Tomēr galvenā atbildība ir jāuzņemas režīma nemiera nesējiem, galvenokārt Mashadovam, kurš ir novedis savu tautu līdz briesmīgai traģēdijai un ar kuru Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja uzstājīgi iesaka iesaistīties sarunās kā partneriem.

Es būtu gribējis aicināt, lai lords Rasels—Džonstons būtu pieprasījis Mashadovam atbrīvot 9 krievu militāristus, kurus sagūstīja čečenu kaujinieki. Tādēļ Mashadovs nevar kalpot par atskaites punktu, lai izteiktu nosodījumu par Čečenijā izdarītajiem noziegumiem, un tādēļ viņš nevar būt Krievijas partneris politiskajās sarunās.

Kopumā pretterorisma operācijas militārais posms ir pabeigts. Politiskajā jomā nozīmīgas iniciatīvas tiek augstu novērtētas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Domē ir iesniedzis likumprojektu par varas pārvaldes orgānu sistēmas izveidi Čečenijas republikā, kura mērķis ir aizsargāt konstitucionālā režīma pamatus, pilsoņu tiesības un brīvības, kā arī izveidot publisko tiesību institūcijas Čečenijas republikas teritorijā.

Es it īpaši vēlētos uzsvērt Krievijas prezidenta veiktos pasākumus, ieceļot Čečenijas administrācijas vadībā čečenu tautas garīgo līderi Ahmadu Kadirovu. No 1994. līdz 1996.gadam Kadirovs, toreizējais ģenerāļa Dudajeva līdzgaitnieks, cīnījās pret federālajiem spēkiem. Taču pašlaik tādi cilvēki kā viņš vēlas atjaunot Čečeniju, aizstāvēt to pret teroristiem un laupītājiem.

Ciemos ir atvērtas skolas, un iedzīvotāji saņem medicīnisko palīdzību. Tiek atjaunotas elektrības līnijas, vairāk nekā 350 uzņēmumu no 533 atkal ir sākuši darboties, tiek atjaunotas sociālās, industriālās un lauksaimniecības infrastruktūras.

Valsts dome jautājumā par cilvēktiesību ievērošanu Čečenijā ir ieņēmusi skaidru un nepārprotamu nostāju, nosodot pārkāpumus, apliecinot savu nolūku stingri pieprasīt izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu.

Šķiet, lords Rasels–Džonstons pārmērīgi dramatizē Ministru komitejas atteikumu piemērot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ieteikumus, atbalstot Krievijas dalības atcelšanu Eiropas Padomē. Izpildvaras pragmatisms un parlamentāriešu jūtīgums vienādā mērā raksturo nacionālās valstis, kurās pastāv varas dalījums. Kā gan ir iespējams nopietni iedomāties, ka diskriminējošs lēmums, atņemot balsošanas tiesības Krievijas parlamentārajai delegācijai, varētu veicināt Eiropas Padomes principu konsolidāciju un tuvināt progresu Kaukāzā?

Dmitrijs Rogozins, Krievijas federālās asamblejas delegācijas vadītājs Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!