"Mācīties no New Economy "

"Die Welt"

— 2000.05.29.

Jau gadiem tiek debatēts par New Economy , taču īstus secinājumus ir iespējams izdarīt tikai tagad.

"Jaunā ekonomika" ir realitāte, un tā no jauna visā pasaulē ir pārveidojusi pakalpojumu un industrijas nozares. Visskaidrāk tas ir redzams ASV pēdējos gados sasniegtajā produktivitātes kāpumā. Taču New Economy vērtību parādīšanās akciju tirgū ir nereāla. Trešā atziņa ir tāda, ka informācijas tehnoloģijas — tāpat kā daudzu citu tehnoloģiju — izmantošana un izplatība nav tikai brīvā tirgus jautājums vien. Tas ir arī valdību politikas jautājums. Tieši Savienotās Valstis, kas sevi labprāt uzskata par brīvās uzņēmējdarbības bastionu, informācijas tehnoloģijas revolūciju izmanto kā industrijas politikas un brīvā tirgus saskaņošanas akciju.

New Economy realitāti vislabāk var pierādīt ar Savienoto Valstu ekonomiskās attīstības un produktivitātes rādītājiem, jo tur "jaunās ekonomikas" attīstība ir redzama visskaidrāk. Kopš septiņdesmitajiem gadiem amerikāņu ekonomisti sūdzējās par palēnināto ekonomikas attīstību. Šķita, ka pētījumi ir pierādījuši, ka revolūcija datoru nozarē nav daudz devusi produktivitātes paaugstināšanā. Arī zinātnieki brīdināja, ka tā tas būs tik ilgi, kamēr industrijas nozarē nebūs ienākušas jaunās tehnoloģijas. Paredzējums izrādījās pareizs. Deviņdesmitajos gados produktivitāte auga lēnām un atbilstoši tai — iekšzemes kopprodukts. Ekonomistu entuziasms bija pamatots, bet eiforija akciju tirgū mazāk, lai gan starp produktivitātes pieaugumu un peļņu pastāv milzīga atšķirība. Tirgus entuziastiem bija vienalga. Viņi ignorēja to, ka firmu peļņa nepalielinājās, bet pirmām kārtām labumu no zemākām cenām guva patērētāji vai arī strādnieki, saņemot augstākas algas. Tāds ir interneta tehnoloģijas iekšējais likums: šeit brīvi konkurencē var iesaistīties jaunas firmas, tātad saglabājas augsts konkurences līmenis. Joprojām vadībā atrodas viens no interneta darījumu pionieriem elektroniskais grāmatu veikals "Amazon. com", taču vidējā līmenī peļņu samazina tas, ka nāk klāt arvien jaunas firmas. Nesenais nemiers Amerikas akciju trigū, kas drīz vien izplatījās pa visu pasauli, bija pirmā pazīme, ka tirgus dalībnieki tikai lēnām izprot tā likumus.

Vēl joprojām dominē ASV un Kanāda, kurās 2000. gada martā bija 140 miljoni interneta lietotāju. Salīdzinājumam: Eiropā internetu izmanto 83 miljoni cilvēku, bet Āzijas un Klusā okeāna telpā — 70 miljonu, Dienvidamerikā — 10 miljoni un Āfrikā — 3 miljoni.

Valdībām ir jāsaprot, ka ātra interneta ieviešana nav sasniedzama tikai ar brīvā tirgus politiku vien. Ir jāveic arī aktīvi valdību pasākumi. Arī internets ir kādreizējais valsts projekts, kuru izstrādāja nacionālā zinātnieku savienība un kura mērķis bija sasaistīt vienotā tīklā universitātes un zinātniekus. Kopš tā laika ASV valdība ar miljardiem dolāru atbalsta informācijas tehnoloģijas attīstību un pētniecību. Un kopš tā laika skolu un valsts bibliotēku pieslēgšanu vienotam tīklam papildus veicina arī "telekomunikāciju līgums".

Attīstībai ir nepieciešama sava stratēģija. Ļoti nepieciešamas ir tirgus reformas, īpaši telekomunikāciju atvēršana, prom no valsts monopola, stimulējot privāto firmu izveidošanu un investējot nepieciešamajās infrastruktūrās. Valdībām galvenokārt ir jārūpējas par sabiedrību. Valsts institūcijas un skolas ir jāapvieno tīklā, cik vien ātri ir iespējams. Visur no jauna ir jāizstrādā skolu un mācību plāni, lai skolnieki un studenti tiktu apmācīti, balstoties uz nacionālo informācijas tehnoloģijas sistēmu. Starptautisko labklājības organizāciju un fondu pienākumam ir jābūt palīdzības sniegšanai nabadzīgākajām valstīm, lai tās varētu pārvarēt "digitālo" aizu.

Hārvarda universitāte un IBM pēdējos gados ir izveidojušas komandu, lai sagatavotu attiecīgu brošūru. Tai attīstības valstu valdībām un kopienām ir jāpalīdz noteikt savu vietu informācijas tehnoloģijas revolūcijā un New Economy .

Džefrijs Sakss, Hārvarda universitātes ekonomikas

profesors, Starptautiskās attīstības centra direktors