Kā latu nomainīs eiro

2008.gads – latu vietā eiro Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

1991.gada 10.decembrī Māstrihtā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis lēma 10 gados sagatavot nacionālo valūtu nomaiņu ar vienotu starptautisku valūtu – eiro. 1993.gada 5.martā atjaunoja latu – Latvijas neatkarības finansiālo simbolu un balstu. Šinī nozīmīgajā pavasara dienā neviens laikam nedomāja, ka lata mūžs šoreiz būs īss – kādi piecpadsmit gadi. Bet zvaigznēs tas jau bija rakstīts.

Ko Latvija gūs no pārejas uz eiro?

Pirmkārt, padziļināsies ekonomiskā integrācija. Tās pamatnosacījumi – brīva preču, kapitāla un cilvēku kustība – gūs vienveidīgu naudas bāzi. Eiropas valstu savstarpējās attiecības ekonomikā maksimāli vienkāršosies. Pārvest naudu no Ventspils uz Hamburgu, Marseļu, Neapoli, Turku kļūs tikpat parocīgi kā pašlaik no Rīgas uz Liepāju, Kuldīgu, Daugavpili, Cēsīm. Vairs nebūs jāmaksā valūtu konvertācijas mesli. Iegūs eksportētāji, importētāji, zaudēs valūtas mijēji (bankas, maiņas kantori). Atklāta būs starptautiskā cenu konkurence, iespēja izvēlēties efektīvāku resursu piesaistes variantu, brīvu no dažādu valūtu kursu traucējošā iespaida. Atvieglosies ārzemju kredītu saņemšana.
Otrkārt, ieguvēji būs tie tūkstošu tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ceļos pa eiro zemēm. Latvijā nopelnītais eiro bez jebkādas apmaiņas tiks ar pateicību pieņemts attiecīgajās valstīs. Pirkšanas izdevīgumu noteiks nevis valūtas kurss, tā svārstības, bet cena eiro. Vienotā eiro priekšrocības būs materiāli jaušamas.
Lata nomaiņa ar eiro prasa rūpīgu sagatavošanu, īstenosies vairākos posmos.

Lata piesaiste eiro

1994.gads – nauda lati Foto: Ints Kalniņš, A.F.I.

Par šo problēmu jau rakstījām. Nepieciešams jauns skats uz aktuālu tuvās nākotnes jautājumu. Kāds būs lata piesaistes kurss eiro?
Abstrakti spriežot, ir trīs iespējami piesaistes varianti. Pirmais: paaugstināt lata apmaiņas kursu pret eiro, salīdzinot ar pašreizējo. Otra iespēja: lata kursu pazemināt. Trešais variants: atstāt lata apmaiņas kursu pret eiro bez izmaiņām.
Jāievēro, ka lats ir viena no smagākajām valūtām pasaulē. 2004.gada pirmajā pusē lats pēc svārstīgā apmaiņas kursa bija nedaudz smagāks par Lielbritānijas mārciņu, ap divām reizēm smagāks par ASV dolāru, par pusotru reizi par eiro, ap 2,3 reizēm par Šveices franku, 11 reizes par Dānijas kronu, 13,4 reizes par Zviedrijas kronu, gandrīz 7 reizes par Polijas zlotu, 348 reizes smagāks par Slovēnijas tolāru. Lats “pārtrumpo” Igaunijas kronu 23 reizes, Lietuvas litu – 5 reizes. Īstenojot lata piesaistes eiro pirmo variantu, pasliktināsies Latvijas eksporta cenu nosacījumi, kas nav pieņemams. Gan palētināsies viss imports. Saskaņā ar otro variantu tiks stimulēts eksports. Bet tavu bēdu: sadārdzināsies resursu un patēriņa preču imports, izraisīsies izmaksu inflācija ar visu negatīvo seku buķeti. Šā iemesla dēļ otrais variants atkrīt. Paliek trešais. Tā izšķirošā priekšrocība – līdzšinējā tautsaimniecības līdzsvara, eksporta un importa nosacījumu saglabāšana. Tieši šo variantu jau īstenojusi Igaunija un Lietuva, piesaistot kronu un litu eiro. Mūsu ziemeļu kaimiņu krona daudzus gadus bija “piekalta” Vācijas markai pēc nemainīgā kursa 1DEM=8EEK. 2002.gada 1. janvārī viens eiro visās naudas operācijās tika pielīdzināts 1,95583 Vācijas markām. Piesaistot kronu eiro šinī pašā dienā, 1 eiro turpmāk nemainīgi līdzinās 15,64664 EEK jeb 1EEK=0,06391 eiro.
Lietuvas lits iepriekš bija “piekalts” ASV dolāram: 1USD=4LTL. Piesaistot litu eiro, mūsu dienvidu kaimiņi vadījās no tā, ka 1999.gada janvāra sākumā ārējās operācijās viens eiro tika mainīts pret 0,8632 USD. Piesaistot 2002.gada 1.janvārī litu eiro, pirmā kurss sāka vienmēr bez svārstībām līdzināties 0,28962 EUR jeb 1EUR=3,4528 LTL.
Šis līdzšinējā eiro kursa saglabāšanas variants tiks īstenots arī Latvijā. Latvijas Banka plāno lata piesaistes kursu eiro jeb t.s. centrālo paritātes kursu noteikt pēc ārvalstu valūtas tirgus kursiem pārsaistes brīdī atbilstoši 2004.gada 31.decembra dienas slēguma The WM Company/Reuters spot kotēšanai. Te jāatgādina, ka lats pašreiz piesaistīts starptautiskā valūtas fonda (SVF) norēķinu vienībai SDR, kas ir četru valūtu ASV dolāra (USD), eiro, angļu mārciņas, jenas) grozs. Šinī grozā vislielākie īpatsvari ir USD – 49%, eiro – 29%. Ja aug eiro kurss pret USD, lata kurss pret eiro palielinās, pret USD – mazinās. Toties, ja eiro kurss pret USD krītas, lata kurss mainās pretējā virzienā. Līdz ar to lata “peldēšana” ir ierobežota. Atbalstot Latvijas Bankas nodomu piesaistīt latu eiro pēc līdzšinējā kursa, uzskatām, ka ierosinātā piesaistes praktiskā kārtība nav optimāla. Viskvalificētākais speciālists pasaulē šodien nespēj kaut cik ticami prognozēt, kāds būs eiro kurss pret USD šā gada pēdējā dienā. Noteiktā brīža (dienas slēguma) valūtu kursi lielā mērā ir nejaušības bērni. Šo kursu var iespaidot kāds dižspekulants, kas pēdējā kursu kotēšanas brīdī var piedāvāt vai pieprasīt eiro jeb ASV dolāru miljonus. Iespējama citu nejaušību iedarbība. Eiro un USD kurss var spēji mainīties, velkot sev līdzi lata kursu. Cēlais nodoms saglabāt lata kursu pret eiro nemainīgu (stabilitāte jāaptver noteiktu laika periodu) būs vējā. Lai nodrošinātu ne acumirklīgu, bet patiesu lata kursa pret eiro nemainību, būtu vēlams lata piesaistes kursu eiro lēst kā gada vidējo kursu. Tādējādi pagaidu svārstības, gadījuma apstākļi nenoteiks lata un eiro attiecību. Saprotams, Latvijas Bankas vadībai ir savi nopietni apsvērumi, pārdomāti argumenti, kas nosaka tās pozīciju. Būtu labi, ja tā sabiedrībai kļūtu zināma. Lata piesaistes kurss eiro nav šaurs, tīri praktisks bankas darba jautājums. Tā ir problēma ar nozīmīgu nākotnes ievirzi – pēc lata piesaistes kursa tiks īstenota lata nomaiņa ar eiro.

“Čūska tunelī”

Lata piesaiste eiro nozīmēs, ka darījumos ar eirozonas valstīm vairs nebūs nekāda valūtas riska. Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, šis risks pieaugs attiecībā pret pārējām valūtām. Lai tas nenotiktu, lats ar 2005.gadu pievienosies valūtu kursu mehānismam VKM-2. Šis kursu svārstību mazināšanas mehānisms vēl ekija laikos guvis nosaukumu “čūska tunelī”. Valūtas kurss svārstās, virzās uz priekšu kā čūska. Kursa svārstību brīvību iegrožo tunelis. Čūska nekādi nevar “izpeldēt” no šā tuneļa. VKM-2 paredz, ka valūtu svārstības vienas dienas ietvaros nedrīkst pārsniegt ± 2,25% (atstarpe starp tuneļa sienām). Kā var ierobežot valūtu kursu neizbēgamās svārstības? Ar administratīvu pavēli to panākt nav iespējams. Latvijas Bankai būs jāveic jauns atbildīgs uzdevums: ik dienas realizēt tādu valūtu piedāvājuma un pieprasījuma regulēšanu, lai VKM-2 prasības strikti pildītos.
Lata piesaiste eiro un pievienošanās VKM-2 ir pirmais solis ceļā uz lata nomaiņu ar eiro.

Eiro – Latvijas ārējo darījumu maksāšanas līdzeklis

Pirms 2002.gada 1.janvārī it visās naudas operācijās pāriet uz eiro eirozonas valstis, no 1999.gada pirmās dienas ārējo darījumu bezskaidrās naudas norēķinus sāka īstenot eiro (ne vairs savās nacionālajās valūtās). Trīs gadus tika krāta eiro apgrozības pieredze.

Georgs Lībermanis,

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Turpmāk – vēl