Latvijā zemākais IKP paplašinātajā Eiropā
Latvijas iekšzemes kopprodukts
(IKP) uz vienu iedzīvotāju veido tikai 42 procentus no
paplašinātās Eiropas Savienības (ES) vidējā IKP līmeņa (2003.
gada dati). Tas ir zemākais rādītājs 25 Savienības valstu vidū,
liecina ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija.
Turklāt jāņem vērā, ka IKP šajā gadījumā izteikts pēc tā sauktā
pirktspējas samēra. Šis lielums atspoguļo, kādu preču un
pakalpojumu daudzumu konkrētās valsts iedzīvotājs var atļauties
iegādāties par saviem ienākumiem. Tas nozīmē, ka tiek ņemtas vērā
arī cenu atšķirības dažādu valstu starpā. Viens no
objektīvākajiem veidiem, kā izteikt IKP, ir izmantojot šo
pirktspējas indeksu.
Mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai ES pašreizējām
kandidātvalstīm – Rumānijai (30%), Bulgārijai (29%) un Turcijai
(27%). Arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija
nesasniedz 50% atzīmi. Tikai nedaudz augstāks – 46% no vidējā ES
IKP – 2003. gadā bijis Polijā un Lietuvā. Savukārt Igaunijas IKP
uz vienu iedzīvotāju ir 48% no vidējā ES līmeņa. Jauno
dalībvalstu vidū augstākais IKP, saskaņā ar “Eurostat”
informāciju, ir Kiprā (83%), Slovēnijā (77%) un Maltā
(73%).
Lielākā daļa tā saukto veco ES dalībvalstu IKP uz vienu
iedzīvotāju pārsniedz vidējo ES līmeni. Tikai Spānijā, Grieķijā
un Portugālē IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks (attiecīgi 95%,
79% un 75%). Savukārt turīgākās paplašinātās ES valstis ir
Luksemburga, Īrija, Dānija un Austrija (attiecīgi 208%, 131%,
123% un 121%). Jāatzīmē, ka 15 ES valstu vidējais IKP uz vienu
iedzīvotāju ir par 9% augstāks nekā paplašinātās ES vidējais
rādītājs.
Šeit gan jāpiebilst, ka ES jaunās dalībvalstis salīdzinājumā ar
vecajām attīstās straujāk un gadu no gada IKP starpību nedaudz
samazina. Tiesa, tiek norādīts, ka Latvija un citas Centrālās un
Austrumeiropas valstis sasniegt vidējo attīstīto valstu IKP
līmeni varētu tikai pēc 20 – 50 gadiem.
Ilze Sedliņa, “LV”
IKP uz vienu iedzīvotāju pēc
pirktspējas samērā
(2003.gads) (%). ES 25 = 100
Avots: Eurostat