• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par administratīvi teritoriālo reformu soli pa solim. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2000., Nr. 262 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9055

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

18.07.2000., Nr. 262

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par administratīvi teritoriālo reformu soli pa solim

6. un 7.jūlijā notika pieredzes apmaiņas un darba seminārs Rēzeknes rajona Nautrēnu pagastā un Ludzas rajona topošajā Ciblas novadā, kur nolēmušas apvienoties Ciblas un Līdumnieku pašvaldības

Darba seminārā pieredzē dalījās dalībnieki no topošā Amatas novada, Kandavas novada pašvaldībām un to pašvaldību darbinieki, kuru pašvaldības vēl tikai iecerējušas apvienoties. Semināru pašvaldību darbiniekiem rīkoja Eiropas Savienības (ES) PHARE projekta "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" administratīvi teritoriālās reformas īpašo uzdevumu grupa, kas strādā Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) ietvaros. Semināra mērķis bija palīdzēt, sniedzot informāciju un konsultācijas pieciem jaunveidojamajiem novadiem — Amatas, Ciblas, Durbes, Sabiles un Preiļu novadiem, apzināt problēmas, kas saistītas ar likumdošanu, lai ziņojuma veidā tās varētu iesniegt PLP un valdībai. Nautrēnu pagastā rīkotā semināra mērķauditorija bija orientēta uz pašvaldībām, kas nolēmušas apvienoties kā pagasts ar pagastu, savukārt 13. un 14.jūlija seminārs Preiļos veltīts pagasta un pilsētas apvienošanās problēmām.

Seminārā ar ziņojumiem par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitu uzstājās PHARE projekta eksperti Veronika Jurča un Andris Lācis. Par Kandavas novada Matkules pagasta pieredzi pēc novada izveidošanas stāstīja Matkules pagasta atbildīgā sekretāre Dzidra Jansone, bet Amatas novada veidošanas pieredzē dalījās Amatas pagasta padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte. Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Plavinska semināra dalībniekiem pastāstīja par Nautrēnu pagasta izveidošanas pieredzi un grūtībām, bet par Ciblas novada veidošanas iecerēm stāstīja Ciblas pagasta padomes priekšsēdētājs Arturs Trukšāns.

V. Jurča, informējot klātesošos par pašvaldību reformu Latvijā, teica, ka šobrīd sekmīgi līdz pēdējam solim ATR nonākušas divu topošo novadu — Ciblas un Amatas — pašvaldības, kurām jāsagaida Ministru kabineta (MK) noteikumi par novadu izveidošanu. Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai iesniegti projekti par Durbes novada un Sabiles novada izveidošanu. Nedaudz iekavējusies Preiļu novada izveidošana, kur pagaidām Valsts zemes dienests plāno pabeigt topošā Preiļu novada teritorijas robežu aprakstu, lai valsts sekretāru sanāksme un MK varētu skatīt lēmuma projektu par Preiļu novada izveidošanu. V. Jurča uzsvēra, ka reformas tālākai virzībai nepieciešami valsts noteikti, konkrēti kritēriji, jo pagaidām likumi nosaka pārāk daudzus un dažādus pašvaldību reformas kritērijus. Tāpēc arī PHARE eksperti ieteikuši izdarīt būtiskus grozījumus ATR likumā, nosakot vienotus novada veidošanas kritērijus, lai paātrinātu reformas Latvijā.

A. Lācis informēja, ka jūlija beigās plašāka auditorija varēs iepazīties ar PLP izstrādāto pašvaldību apvienošanās rokasgrāmatu, kas būs vērtīgs padomdevējs pašvaldībām, kuras iecerējušas apvienoties. Līdzīga rokasgrāmata par pašvaldību sadarbību šogad jau ir izdota. Tajā apkopota informācija par izveidotajām pašvaldību sadarbības apvienībām un to pieredzi.

Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Plavinska, stāstot par Nautrēnu pagasta un Miglinieku pagasta apvienošanos, atzina, ka problēmu Nautrēnu lielāka pagasta izveidošanā nav bijis daudz. Iedzīvotāji sapratuši, ka apvienošanās neko būtisku viņu dzīvē nemainīs, turklāt pagastiem bijusi arī vēsturiska savstarpējā saikne. L.Plavinska uzsvēra, ka ļoti liela nozīme ir pagasta vadītāja personībai un attieksmei pret reformām. Arī darbinieki pēc pagastu apvienošanās nav palikuši bez darba, un tagad Nautrēnu pagastam iespējams piesaistīt investīcijas, paņemt lielākus kredītus, jo pagasta kopējais budžets ir 22 000 latu.

Matkules pagasta atbildīgā sekretāre Dz. Jansone, daloties pieredzē par Kandavas novada izveidošanu un Matkules pagasta ieguvumiem, atzina, ka reformas devušas iespēju padarīt daudz vairāk tādu darbu, kuri prasa lielus resursu ieguldījumus. Turklāt novads izvirzījis būtisku prioritāti visā teritorijā — izglītību. Kā pastāstīja Matkules pagasta darbiniece, visi pagasta darbinieki pēc reformas atraduši darbu, kaut arī dažiem nācies samierināties ar zemāku atalgojumu jaunajā darbavietā. Dz. Jansones pienākumos ir pildīt visas vietējās pašvaldības administratīvās funkcijas, apkalpojot iedzīvotājus, tādēļ ikdienā darbā tiek izmantoti pat 13 zīmogi. Darba pēc apvienošanās ir vairāk, atzina Dz. Jansone. Tāpat bijis iespējams piesaistīt investīcijas un īstenots pilotprojekts par mūsdienīga sociālās aprūpes centra izveidi novadā.

Amatas pagasta padomes priekšsēdētāja E. Eglīte uzsvēra, ka atšķirībā no citiem Latvijas novadiem Amatas novads reformējas "no apakšas", apvienojoties Amatas un Drabešu pagastiem. Lēmums par apvienošanos pieņemts ekonomisku apsvērumu dēļ. Par problēmām runājot, E. Eglīte atzina, ka tieši mazo Amatas pagastu uztrauc novada administratīvā struktūra pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām. Problēma ir arī pilsētas — Cēsu — tuvums, bet, domājams, ka stipra pašvaldība radušās grūtības spēs risināt veiksmīgāk un būs konkurētspējīgāka.

Apvienoties nolēmuši arī Ludzas rajona Ciblas un Līdumnieku pagasti. Cibla ir spēcīgāka pašvaldība, pretstats Līdumnieku pagastam. A. Trukšāns atzina, ka pagastus vieno arī vēsture, un nākotnē varbūt novadam pievienosies daļa Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu. Tagad galvenais ir radīt iedzīvotājiem tādus apstākļus, lai viņi varētu strādāt un izveidot spēcīgu pašvaldību. Bet nopietnākas sarunas ar Līdumnieku pagastu par situāciju pēc apvienošanās vēl esot priekšā. A. Trukšāns izteica cerību, ka viņi, tāpat kā jau reformētās pašvaldības, domā par gaišāku un iespējām bagātāku nākotni.

Semināra informatīvo daļu noslēdza V. Jurčas atziņa, ka reformas iespējams veikt salīdzinoši īsā laikā, tikai tam nepieciešama pašu pašvaldību griba strādāt. Viņa uzsvēra, ka būtiskas pirms apvienošanās ir pašvaldību vienošanās par funkciju sadali, finansēm un citiem jautājumiem. Šādu vienošanos pašvaldības var noslēgt jebkurā laikā. ( "LV" atsevišķi publicē ES PHARE īpašu uzdevumu grupas eksperta A. Lāča ieteikumus par vēlamo šādas vienošanās saturu ).

Pēc informatīvās daļas notika diskusijas, kurās dalībnieki runāja par problēmām, kas rodas, īstenojot ATR, un arī par ikdienas darba sarežģījumiem katrā no pašvaldībām. Semināra dalībnieki atzina, ka nepieciešams pirms reformas paredzēt tehniskos jautājumus — adrešu maiņu, transporta tehnikas pārreģistrācijas nepieciešamību un iespējamās izmaksas. Pirms apvienošanās iedzīvotājiem jāsniedz pēc iespējas plašāka informācija, jāveido sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām, turklāt apvienošanās procesā vara nedrīkst tikt centralizēta.

L. Plavinska diskusijā uzsvēra, ka pašvaldības vadītājam vispirms ir jābūt politiķim, nevis cilvēkam, kurš zina pilnīgi visu par savā teritorijā notiekošo saimniecības, sabiedriskajā, sociālajā un citās sfērās. Ir jāizveido spēcīga politiskā vara, lai pašvaldības savas intereses spētu aizstāvēt valdībā. Diemžēl pagaidām pašvaldības vadītājs lielākoties ir tas, kurš aprunājas ar katru iedzīvotāju, mierina viņu ikdienas problēmās, bet svarīgākais paliek nepadarīts. Jāatceras, ka pašvaldības galvenā funkcija ir pārvaldīt. Diskusijā tika apspriestas arī pašvaldību sadarbības apvienības negatīvās puses, atsevišķu pagastu argumenti par nevēlēšanos apvienoties un citas darba ikdienas problēmas.

\13. un 14.jūlijā Eiropas Savienības "Phare" projekta "Publiskās pārvaldes reforma Latvijā" ietvaros

Līvānos un Preiļos notika otrais seminārs par novadu veidošanas pieredzi un problēmām

Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieku no jaunveidojamajiem novadiem un pašvaldībām, kas nolēmušas veikt reformas savā teritorijā.

Seminārā tika analizēta Līvānu novada veidošanās pieredze, ar kuru klātesošos iepazīstināja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns. Jau sākumā viņš atzina, ka izmaiņas pēc reformām ir pakāpeniskas un daudz nemanāmākas, nekā bieži vien tiek uzsvērts. Nav arī kāda objektīva rādītāja, kas noteiktu, vai apvienošanās ir nepieciešama. Bet Līvānos prioritāte bija tieši pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem. V. Gercāns piebilda, lai demokrātija tiktu nodrošināta visā pašvaldības teritorijā arī pēc vēlēšanām, kas gaidāmas nākamā gada marta otrajā svētdienā, nepieciešami grozījumi "Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā". Pirms apvienošanās ir jādomā arī par to, lai tiktu saglabāta saikne starp iedzīvotājiem un varu. V. Gercāns ieteica noslēgt vienošanos starp apvienotajām pašvaldībām pirms reformas, jo pieredze gan Kandavas, gan Līvānu novadā rādījusi, ka vienošanās par veicamajām prioritātēm vai principiem reformētajās pašvaldībās palīdzējusi nodrošināt stabilitāti un noteikt mērķus pēc reformas. Diskusijā ar pašvaldību pārstāvjiem V. Gercāns atzina, ka reformas būtiski traucē nepieciešamais novada zemes robežu apraksts, kura dēļ nebūs iespējams reformas pabeigt likumā noteiktajos termiņos, jo tas ir laikietilpīgs un dārgs process, bet, kamēr reforma nav beigusies, robežu grozīšana notiks nemitīgi.

Nepieciešami grozījumi arī vairākos citos likumos, jo vārds "novads" minēts tikai "Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā", bet ar reformu gaitu nav viss kārtībā, atzina V. Gercāns. Viņu papildināja arī Līvānu novada domes deputāts Viktors Kūka - problēma ir ierēdņu vairākuma virspusējā attieksme pret pašvaldību vajadzībām. Ja, piemēram, Statistikas pārvalde datos var minēt, ka ir teritoriālā vienība "Līvānu pilsēta ar lauku teritoriju", nevis novads, jāsecina, ka daudzi vispār neiedziļinās jautājuma būtībā.

Diskusijā tika atzīts, ka reformas ir nepieciešamas, lai palielinātu vietējo pašvaldību kapacitāti, un sadarbības modelis šī mērķa sasniegšanai nav piemērots. Reforma Līvānu novadā nav arī izraisījusi būtisku darbinieku skaita samazināšanos, jo attīstība prasa iesaistīt darbā vairāk speciālistu. Tāpēc būtiski ir nodrošināt pašvaldību darbinieku kvalifikācijas celšanu un mācības.

Seminārā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietniece Dzintra Upmace analizēja plānošanas problēmas izveidojamos novados. Viņa uzsvēra, ka reformu bremzējošs faktors ir plānošanas mērķdotāciju nesakārtotā sistēma, jo pašvaldībām, strādājot kā atsevišķām teritoriālajām vienībām, ir iespēja saņemt lielāku mērķdotāciju teritoriālplānošanai no valsts nekā apvienojoties. Konstatēts, ka apvienotajiem novadiem tiešām samazinās iespējas saņemt mērķdotāciju, jo pie apvienošanās mērķdotācija tiek aprēķināta uz vienu pašvaldību, bet sadarbības gadījumā uz dotāciju pretendē katra pašvaldība atsevišķi. Diskusijas izraisīja Dz. Upmaces teiktais par attīstības iespējām vienotā, kompaktā teritorijā un teritorijā ar izteikti līkumotām robežām, jo daudziem tas atgādināja "zīmēšanu kartē ar cirkuli", neiedziļinoties citās apvienotās teritorijas problēmās. Dz. Upmace, runājot par attīstības plānošanu, pieskārās jautājumam par reģionu plānošanu. Citu valstu pieredze rāda, ka iespējama dažādu reģionu savstarpēja pārklāšanās, lai risinātu tiem kopīgas attīstības problēmas. Latvijā varētu būt līdzīgas nozīmes plānošanas reģioni, kas pildītu rajonu funkcijas un piesaistītu plānošanas speciālistus. Viņa norādīja, ka nevajag jaukt plānošanu ar Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma sadali. Kopīgi tika iezīmēta Latvijas nākotnes iespējamā karte: runājot par reformām, jādomā, kuras pašvaldības ir tās, kas nav pieprasījušas mērķdotāciju plānošanas projektu izstrādei. Reti kura pašvaldība spēj pati samaksāt par plānošanas projektu izstrādi, bet pavisam cits jautājums ir pašvaldības neieinteresētība plānot teritorijas attīstību. Šīm teritorijām vispiemērotākā iespēja būtu tās apvienot piespiedu kārtā.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Janīna Vēbere uzklausīja problēmas par dzimtsarakstu reģistru jautājumiem novados. Seminārā tika secināts, ka Tieslietu ministrija nestrādā līdzi reformas procesam, kas novados traucē izveidot dzimtsarakstu nodaļas. Turklāt nepieciešami grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem" un "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", jo neviens no tiem nerunā par tādu administratīvi teritoriālo vienību kā novads. Likumā noteiktajam pagastam juridiski neatbilst ar reformu novados izveidotie pagasti kā teritoriālās vienības. Līdz ar to steidzami jāmaina likumdošana, jo novadu pagastu izsniegtos un apstiprinātos dokumentus strīda gadījumā varētu atzīt par spēkā neesošiem.V. Gercāns ieteica grozījumos iekļaut vienotas dzimtsarakstu nodaļas izveidi novadā, kuras pārstāvji būtu pilnvarotie katrs sava pagasta teritorijā.

Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) direktors apsolīja par minētajiem jautājumiem izstrādāt likumdošanas grozījumu projektus un aicināja pašvaldību atbildīgos darbiniekus turpmāk laikus griezties pēc palīdzības, lai līdzīgas problēmas varētu atrisināt ātrāk.

LPS padomnieks Māris Pūķis seminārā raksturoja apvienoto pašvaldību problēmas saistībā ar finansu izlīdzināšanu. Viņš minēja, ka dažos gadījumos pēc apvienošanās samazinās kopējais teritorijas finansējums no izlīdzināšanas fonda, bet pašu ieņēmumi nepieaug, kas samazina attīstības iespējas pēc apvienošanās. Šajā sakarā tika izteikti priekšlikumi izdarīt grozījumus likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu", grozot koeficientus nepieciešamās finansu palīdzības aprēķināšanā dažādām sociālajām grupām.

Ar situāciju jaunveidojamajā Sabiles novadā iepazīstināja Abavas pagasta priekšsēdētāja Maija Dubro, bet par topošo Preiļu novadu stāstīja Preiļu pilsētas domes priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns. M. Dubro uzskata, ka sadarbības apvienību atbalstīšana no valsts puses ar viena procenta mērķdotāciju nav saprātīgs līdzekļu izlietojums, jo daudzas pašvaldības sadarbojas ar ārvalstīm, bet par to valsts tām nemaksā. Viņa piekrita, ka likumdošana ir nesakārtota un atpalikusi no dzīves daudzās jomās, kas skar pašvaldības un reformas, bet oponēja viedoklim, ka reformu kavē pašvaldību vadītāju vēlme saglabāt savu vietu. Tas tā nav, jo to, kurš pieņems nepopulārus lēmumus, nākamajās vēlēšanās neviens vairs neievēlēs. Ir jārēķinās arī ar darba tirgus apstākļu maiņu un jāvirza reformas uz priekšu. M. Dubro tomēr atzina: pagaidām nav iespējams iedzīvotājiem pierādīt, ka pēc apvienošanās jaunā pašvaldība sev kaut ko būs ieguvusi, jo reforma vairāk attiecas uz pašvaldības administratīvo aparātu un teritoriju. Iedzīvotājam tā nozīmē tikai noteiktu attālumu līdz kādai iestādei. Tāpēc vispār nav skaidra reformas motivācija. Daļēji atbildot uz izteiktajiem pārmetumiem, diskusijā PLP direktors Ivars Kalniņš atzina, ka reformas jāvērtē nākotnes skatījumā. Apvienošanās ir vajadzīga, lai uz izkļūtu no "apburtā loka", jo finansu izlīdzināšanas fondam nākotnē vispār nevajadzētu būt — spēcīgas pašvaldības pašas spēs sevi uzturēt. Otrs būtiskākais ieguvums būs iespēja piesaistīt investīcijas un izglītotus cilvēkus perspektīvam, attīstīties spējīgam reģionam.

Semināra nobeigumā ATR Īpašu uzdevumu grupas vadītājs Valērijs Seilis semināra dalībniekiem lūdza novērtēt būtiskākās problēmas, kuru atrisināšana varētu veicināt ATR procesa virzību. Par svarīgākajām tika atzītas likumdošanas vispārēja nesakārtotība un neatbilstība ATR procesa saprotamai un veiksmīgai tālākajai virzībai (arī dzimtsarakstu, bāriņtiesu un pagasttiesu tiesiskais regulējums), nepieciešamība mainīt pašvaldību vēlēšanu sistēmu - rīkot vēlēšanas atsevišķām pašvaldību teritorijām un ļaut pašvaldībām pašām noteikt reformētās pašvaldības deputātu skaitu. Semināra dalībnieki minēja, ka būtiski būtu sakārtot mērķdotāciju sistēmu attīstības plānu izstrādei, noteikt skaidru nākotnes administratīvi teritoriālo iedalījumu un reformas motivāciju.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!