ANO Latvijā un Latvija ANO

Gabriele Kēlere, ANO pastāvīgā koordinatore, ANO Attīstības programmu (UNDP) pastāvīgā pārstāve, – speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Latvijā esmu pavadījusi divus gadus, pildot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sistēmas Latvijā un ANO Attīstības programmas (UNDP) vadītājas pienākumus. Šajā laikā esmu ārkārtīgi daudz iemācījusies par reģionu, kas piedzīvojis sāpes un netaisnību; par valsti, kura var daudz piedāvāt citām valstīm un no kuras var daudz mācīties. Pirms aizbraukšanas es vēlētos dalīties ar “Latvijas Vēstneša” lasītājiem domās par ANO lomu Latvijā un Latvijas lomu ANO.

Gabriele Kēlere Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

ANO darbs tikai šķiet sarežģīts

Ar ANO darbu nesaistītam cilvēkam šī organizācija var likties mulsinoša – tik daudz aģentūru, tik daudz programmu, tik daudz akronīmu! Starptautiskā līmenī – tik daudz nepiepildītu cerību, ja lūkojamies uz to, kas ir prasīts no ANO un kas patiesībā izdarīts, ņemot vērā ANO ierobežoto politisko autoritāti un finanšu līdzekļus. ANO iekšienē ir tik daudz vilcināšanās un birokrātijas. Varbūt kādam šķiet – kādēļ gan iet ANO ceļu, ja tas ir tik garš un it kā neefektīvs?!
Tomēr darbībā atklājas ANO stiprās puses. Atceroties Latvijas pēdējās desmitgades veiksmīgo sociālekonomisko attīstību, var atpazīt daudzu ANO aģentūru ieguldījumu, kas nodrošinājušas konkrētu un ilgstošu atbalstu Latvijas valdībai valsts pārbūves procesā.
Piemēram, no 1993.gada Latvijā tikuši īstenoti UNDP projekti. Tie aptver daudzas jomas un jautājumus, ir ietekmējuši gan valdības, gan pašvaldību darbību. Mēs esam snieguši ieguldījumu sabiedrības integrācijā, strādājot pie naturalizācijas un pilsonības jautājumiem, valodas apmācības. Latviešu valodas apmācības valsts programmas ietvaros šobrīd ir izdots vairāk nekā 200 mācību materiālu skolotājiem un skolēniem, lai atbalstītu latviešu valodas apguvi.
Esam veicinājuši tieslietu sistēmas reformu, strādājot ar likumdošanas jautājumiem. UNDP kopā ar Tieslietu ministriju ir ieviesusi praktiskus līdzekļus, lai veiktu tiesnešu apmācību un uzlabotu to komunikāciju. Nesen ir izdota rokasgrāmata par to, kā strādāt ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, un tā tiek plaši lietota pašvaldībās. Pirms Jāņiem ir izdota vārdnīca, kas nodrošinās juristus un tiesnešus ar Eiropas Savienības (ES) juridisko terminoloģiju angļu un latviešu valodā.
Kopā ar Globālo vides fondu UNDP strādā pie ilgtspējīgas vides attīstības veicināšanas, atbalstot valdību tās darbā ar vides konvenciju ieviešanu. Tāpat kopīgiem spēkiem tiek attīstīts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.
Starptautiski atzīts ir mūsu darbs ar jauniešu veselību saistītajos jautājumos. Tas ir vispusīgs – sākot ar rīcību, lai novērstu narkotisko vielu lietotāju inficēšanos ar HIV/AIDS un hepatītu, izglītojot jauniešus, lai tie stāstītu cits citam par veselības riskiem, un beidzot ar dažādām skolotājiem un medicīnas pakalpojumu sniedzējiem paredzētām programmām. Aktivitātes veselības jomā mēs esam veikuši, savstarpēji sadarbojoties dažādām ANO aģentūrām un vairākām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām. Rezultātā šis projekts ir sasniedzis apmēram 300 līdzaudžu izglītotājus, 16 000 jauniešus, 60 veselības jomas profesionāļus un 600 skolotājus.

Mūsu rūpju lokā ir visa Latvija

Aizvien vairāk UNDP aktivitāšu ir norisinājušās ārpus Rīgas, palīdzot pašvaldībām izvērtēt savu politiku ietekmi uz sievietēm, vīriešiem, meitenēm un zēniem attiecīgajā teritorijā un rosinot tās tiekties uz dzimuma faktora izvērtējumu lēmumu pieņemšanā. Cita projekta ietvaros Vidzemes augstskolā studenti māca lauku iedzīvotājus sagatavot projektus, lai piedalītos ES struktūrfondu apguvē.
Inovatīviem sieviešu grupu, mazo pagastu vai topošo vietējā līmeņa nevalstisko organizāciju projektiem UNDP un Pasaules banka ir izveidojušas Mazo grantu programmu, kura nodrošina atbalstu dažu tūkstošu latu vērtībā, lai varētu ātri un tieši sākt projektus, kas var ietekmēt iedzīvotāju dzīvi un iztikas līdzekļus. Kā piemērus var minēt Līvānu fonda “Baltā māja” darbību, izglītības programmas nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem Daugavpils cietumā, bezdarbnieku iesaistīšanu uzņēmējdarbībā Matīšos. Visi šie projekti paredzēti, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un veicinātu tautas attīstību.
Ievērojumu ieguldījumu Latvijā devusi UNESCO, sekmējot Rīgas vecpilsētas izveidošanos par pasaules kultūras mantojuma vietu un atzīstot Latvijas dziesmu tradīcijas par daļu no pasaules nemateriālā kultūras mantojuma.
Tādējādi, lūkojoties uz Latviju, kļūst skaidrs, ka ANO aģentūras jūsu valstī bijušas redzamas un atstājušas īpašu, taustāmu efektu uz iedzīvotāju dzīvi un valdības lēmumiem.

Fascinē mūsu darba rezultāti

Pēdējos divos gados, darbojoties Latvijā, mani fascinējis tas, ka ANO attīstības darbs jūsu valstī guvis divus būtiskus rezultātus.
Pirmkārt, līdz nākamā gada beigām lielāko daļu UNDP projektu administratīvā un finansiālā gādībā pārņems valdība. Līdz šim laikam UNDP kā attīstības aģentūra varēs noslēgt savu darbību Latvijā – tagad jau attīstītā valstī. Turpmāk šādu projektu vadības grožus savās rokās ilgtspējīgas tautas attīstības sekmēšanai turēs valdība un pilsoniskā sabiedrība. ANO to varēs ietekmēt, rosinot diskusiju par veselību, izglītību, integrāciju un labu pārvaldību, un šo principu ieviešana būs Latvijas valdības ziņā.
Otrkārt, Latvijas loma ANO sistēmā tiecas kļūt ļoti aktīva, nodrošinot palīdzību Austrum-eiropas un attīstības valstīm. Arvien vairāk kaimiņvalstis lūdz Latviju dalīties savā pieredzē valsts pārvaldes reformā, vides apsaimniekošanā, veselības sistēmas reformā utt. Latvijas Ārlietu ministrija izveidojusi īpašu Attīstības sadarbības politikas nodaļu. Šobrīd ministrija analizē, kurās jomās Latvijai ir īpaša pieredze, un veido datu bāzi par ekspertiem, kas ir kvalificēti un vēlas sniegt savu pieredzi mazāk attīstītām valstīm.
Pavisam nesen Latvijas eksperti apmācīja divus Irākas speciālistus, kā dokumentēt arhitektūras monumentus, izmantojot fotogrammetriju. Šī tehnoloģijas izmantošana Latvijā ir attīstīta un ļauj ātri un par zemām izmaksām veikt kultūrvēsturisko pieminekļu inventarizēšanu. Šis bija pir-mais UNDP un Latvijas daudzpusējais attīstības sadarbības projekts. Kopā sanāca divas ministrijas – Irākas Kultūras ministrija un Latvijas Ārlietu ministrija, kā arī divas ANO aģentūras – UNESCO un UNDP. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka projekta ietvaros satikās divu ļoti atšķirīgu valstu speciālisti, kuri spēja rast kopēju profesionālo valodu.

Kultūras vektors valstu sadarbībā

Iespējams, tā nav sakritība, ka Latvijas pirmais ANO atbalstītais attīstības sadarbības projekts ir tieši kultūras jomā. Kultūra ir ļoti svarīga nacionālajai identitātei. Latvija lielā mērā sevi izsaka tieši caur savu kultūru. Tāpat kā tālā Irāka, kuras teritorijā vēsturiski ir bijis viens no civilizācijas šūpuļiem. Nav sagadīšanās, ka Latvijas un Irākas sadarbība tika veidota tieši jaunāko tehnoloģiju nozarē. Latvija attīstās zināšanu ekonomikas virzienā un var citām valstīm piedāvāt pirmām kārtām ekspertīzi. Tā nepavisam nav nejaušība, ka šajā projektā ļoti aktīvi bija iesaistījušās divas aģentūras – UNDP un UNESCO.
Kā pieredzējis ANO cilvēks esmu pārliecināta: pastāv daudzas lietas, ko ANO būtu jāmācās no Latvijas, – un otrādi. Šis pirmais daudzpusējais ANO atbalstītais attīstības sadarbības projekts paredz labas nākotnes perspektīvas.
Es ceru uz aizvien plašāku Latvijas iesaistīšanos Apvienoto Nāciju projektos. Līdzko Latvija vairāk iesaistīsies ANO, zudīs arī mūsu darbības šķietamā mistika, bet daudzās aģentūras un programmas skaidri atsegs savu specifiku un piesaisti konkrētām attīstības aktivitātēm un pieredzei Latvijā.