Tīrumos un sētās, kur tautas spēks Pieci Latgales pagasti kurzemnieku skatījumā

Diez vai 19. gadsimta kučieriem pat sapņos rādījās, ka viņu vecā zirgu pasta stacija tiks tā godā celta un ka tās pagalmā dejos tik braši puiši un daiļas meitenes Foto: Andris Siliņš

3. Maltā “maļ” pamatīgi

Tālāk mūsu ceļš ved uz Maltu. Maltas pagasts atrodas Rēzeknes rajona dienvidu daļā. Tas veidojies no Maltas ciemata un 36 apdzīvotām vietām. Teritorijas kopplatība ir 89,8 kvadrātkilometri, 3508 iedzīvotāji, tostarp 1622 latvieši, 1569 krievi, 77 poļi, 52 baltkrievi, 71 čigāns, 22 ukraiņi, 95 citi. Darbaspējīgs – 2151, no tiem 457 bezdarbnieki. Maltas pagastu šķērso Sanktpēterburgas – Viļņas automaģistrāle un Sanktpēterburgas – Varšavas dzelzceļš. Cauri ciematiņam tek Maltas upe. Pagastā izveidotas 32 zemnieku saimniecības un 1514 piemājas saimniecības, 21 SIA un 12 individuālie uzņēmumi.
Pagasta padomes darbs ir pilnīgi datorizēts. Ar datoru prot strādāt visi padomes darbinieki. Divas grāmatvedes apkalpo visas pagasta iestādes. Pagasta rīcībā ir kopējamā tehnika, skeneris, mobilie telefoni, iekšējā telefona centrāle, cita tehnika. Interneta pieslēgums ir pagasta padomē, abās vidusskolās un biznesa un informācijas centrā, kur darbojas arī sabiedriskais interneta pieejas punkts. Pārskaitījumus izdara ar internetbanku. Ar pildspalvu šobrīd maz ko rakstām – tā pagasta priekšsēdētājs. Lielākā daļa pagasta darbinieku naudu saņem uz norēķinkartēm.
Pagasts pratis piesaistīt prāvas investīcijas no malas. Tā uzņēmēji realizējuši projektus par 163,7 tūkstošiem latu, bet valsts un pašvaldības projekti aptver 296,5 tūkstošus latu. 2002. – 2003.gada periodā iesniegti 26 projekti, no tiem gandrīz visi guvuši atbalstu. Pēc iedzīvotāju lūguma pagastmājā noteiktu laiku dežurē pagasta apmaksāts veterinārārsts un zemes ierīkotājs. Pagastam ir savs karogs un ģerbonis, kura trīs āboliņa galviņas raksturo iespēju nodarboties ar piena lopkopību, bet ūdensdzirnavu spararats – to, ka uz Maltas upes savulaik bijušas vairākas maltuves. Dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmumā strādā 51 cilvēks. Apkurei izmanto zāģu skaidas. Par vienu latu mēnesī no cilvēka siltais ūdens ir augu gadu visu diennakti. Uzņēmumam ir sava atkritumsavācējprese un izgāztuve, kuru planē un blietē divas reizes gadā.
Maltas pagastā darbojas trīs konfesijas: katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku. Baznīcas un cilvēku labā ļoti daudz darījis katoļu mācītājs. Pēc draudzes lūguma viņu ierakstīja pagasta Goda grāmatā. Pašvaldība sniedz atbalstu gan dievnamu, gan kapu uzturēšanai. Pagasta priekšsēdētājs šādu rīcību motivē ar to, ka cilvēkam jādzīvo sakārtotā vidē, jo vide veido cilvēku. Kapos visjautrāk uzvedoties čigāni, viņiem kapu svētki līdzinoties Vasarsvētkiem.
Kā pirmā mūra ēka Maltā uzbūvēta zirgu pasta stacija. Tā ir valstī reti sastopams arhitektūras piemineklis, kas joprojām uzturēts labā kārtībā. Pagasts par to izpelnījies Eiropas kultūras mantojuma karogu. Tagad kādreizējā zirgu pasta stacijā iebūvēti dzīvokļi un veikali. Šeit ar senām dejām, dziesmām un cienastu mūs sagaidīja vietējie pašdarbnieki, dejā ieraujot arī komisijas locekļus.
Bijušās slimnīcas telpās atrodas Maltas veselības un sociālās aprūpes centrs, ar kuru pagasta padome noslēgusi līgumu par pagasta vientuļo pensionāru uzturēšanas daļēju apmaksu. Centrā ir 35 gultasvietas. Par spīti trūcīgajam valsts finansējumam, centra darbinieki cenšas, lai vecie ļaudis šeit justos kā mājās. Te lieti noderot dzīves pieredze. “Mūsu paaudze ir “citā katlā vārīta un citādi oderēta”. Slimnīcā, pirtī un baznīcā visi esam vienādi” – tā atzīst šā centra vadītāja.
Pensionāru kluba “Dvēseles atslēga” biedri konstatējuši, ka, palīdzot otram, arī pats kļūsti veselāks. Pensionāri vāc ārstniecības augus un piedāvā firmai ekoloģiski tīras produkcijas ražošanai. Iesaistās konkursa darbā par sakoptāko sētu. Nākotnē cer pārtapt par lauku sieviešu klubu. Mācās strādāt ar datoru, nodarbojas ar rokdarbiem un vingrošanu. Sadarbojas ar sociālo centru. Ir savs ansamblis.

Sagaidīt iznākusi visa Maltas pagasta padomes svīta Foto: Andris Siliņš	Cilvēks nedzīvo no maizes vien. Pie šādas atziņas svēti pieturas arī Maltas pagasta ļaudis. Komisijai tiek laipni izrādīta Rozentovas katoļu baznīca

Maltā darbojas divas vidusskolas – latviešu un krievu. Katru gadu skolēni uzrāda labus sasniegumus mācību olimpiādēs. 1.vidusskolā ir obligāta prasība katram vidusskolēnam izstrādāt zinātniski pētniecisku darbu. Tas labāk palīdz skolēnam sagatavoties studijām augstskolā. Skolas ēdnīcā var lēti paēst četras reizes dienā. Skolas bibliotēka izsniedz bezmaksas mācību grāmatas visos priekšmetos. Informātikas kabinetā ir 16 datori un diennakts interneta pieslēgums. Skolā ir ticības mācības kabinets. Darbojas vairāki pulciņi. Ir ievērojami sasniegumi sportā.
Maltas pagastā ir 13 sabiedriskās organizācijas. Šaha kluba divi dalībnieki izcīnījuši tiesības piedalīties starptautiskā šaha olimpiādē Grieķijā. Kluba dvēsele Pēteris Šostaks šaha pulciņu nodibinājis pat bērnudārzā: no piecu gadu vecuma – kas var, no sešu – kas vēlas. Tiek rīkoti arī izglītības darbinieku čempionāti. Maltā ir futbola klubs “Saules puikas”, kas startē ar trim komandām. Sponsori pilnīgi nodrošinājuši ar tērpiem un ekipējumu. Pagasta uzdevums – uzturēt kārtībā stadionu. Ar speciāli izveidotu zālienu šis laukums ir viens no labākajiem Latgalē. Pagasta piedāvātajā komisijas darba grafikā bija šāds ieraksts: 7.00 – rīta rosme, 7.30 – krosa skrējiens kopā ar futbola komandu “Saules puikas”, 8.00 – brokastis…
Ko te vēl piebilst? Varbūt to, ka Maltā darbojas volejbola klubs, rokasbumbas, dambretes, sporta deju klubi, jauniešu klubs “Lingua”, pūtēju orķestris, rotkaļu studija “Dzeļi”, “Daugavas Vanagi”, poļu biedrība un čigānu biedrība. Rotkaļu studijā par projekta naudu izveidota rotkaļu klase, kas darbojas vairāk nekā 10 gadu. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu radīta rotu galerija, kurā gatavo seno (6. – 13. gs.) rotu kopijas.
Maltieši ļoti lepojas ar savu skolēnu pūtēju orķestri “Vikords”. Tas dibināts 1983.gadā, piedalījies 23. Dziesmu svētkos, kad pirmo reizi šo svētku vēsturē notika Latvijas pūtēju orķestru Dižkoncerts. To atklāja Latgales novada orķestris, kurā starp Daugavpils, Balvu, Ludzas un Rēzeknes pilsētu orķestriem plīvoja arī Maltas pagasta karogs. Tas atstāja neizdzēšamus iespaidus dalībnieku sirdīs. Bērnu vecāki ir pateicīgi orķestra vadītājam Vasilijam Kozlovam gan par māku iemācīt bērnus spēlēt un prast sevi pasniegt, gan par draudzības un kolektīvisma jūtu audzināšanu viņu atvasēs, neņemot vērā vecuma un sarunvalodas atšķirības. Rīgu pieskandināt palīdzēja Maltas pagasta sieviešu koris “Madariņa”. Arī koristes pateicīgas saviem diriģentiem, kultūras nama vadītājai un pagasta priekšsēdētājam Vitālijam Skudram, kas pats savulaik spēlējis pūtējos.
Lielākā bagātība šeit ir cilvēki – tā kultūras nama direktore Elīna Prusaka. Kultūras namā ik mēnesi notiek 2 – 3 pasākumi, kas aptver visas iedzīvotāju grupas. Kopš 1991. gada Maltā darbojas mūzikas skola, kurā var apgūt klavieru, vijoles, akordeona, flautas, klarnetes, trompetes un saksofona spēli.
Maltā darbojas Rēzeknes sporta skolas filiāle, kurā var specializēties skriešanā, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska mešanā, džudo un brīvajā cīņā.
1992. gadā Maltā atklāts bērnu un jauniešu centrs, kurā 296 bērni darbojas 17 pulciņos. Tie ir: pirmsskolas deju kolektīvs, pūšamo instrumentu ansamblis, skolēnu teātris, leļļu teātris, vizuālās mākslas, čaklo roku, mezglošanas, rotkaļu, lietišķās mākslas, mūsdienīgo un sporta deju, šaha un dambretes pulciņi, estrādes ansamblis, floristikas un tehniskās modelēšanas pulciņi. Darbojas jauniešu klubs. Bērnu un jauniešu centrs rīko dažādus konkursus un skates. Katru gadu notiek noslēguma koncerts un audzēkņu darbu izstāde. Maltas bibliotēka regulāri organizē dažādus pasākumus, kas aptver kā vēsturi un kultūru, tā veselību, skaistumu un mūsu vietu Eiropas Savienībā. Tikpat plaši ir bērniem veltītie pasākumi. Akcijas “Atbalsts lauku bibliotēkām” ietvaros maltieši piedalījās Grāmatu svētkos, nopelnot tajos 266 grāmatas.
Bērnudārzu “Dzīpariņš” apmeklē 87 bērni piecās vecuma grupās: “Atvasīte”, “Kamolītis”, “Bitīte”, “Kāpēcīši” un “Sprīdīši”. Blakus bērnudārzam atrodas “Eiropas dārzs”, kurā iestādīti kociņi no dažādām pasaules valstīm.
Un kas būtu Latgale bez saviem keramiķiem? “Garkalnos”, vectēva darbnīcā, Ušpeļu dzimtas keramiķu tradīcijas nu jau piektajā paaudzē turpina Aivars Ušpelis. Jau piecu gadu vecumā sācis veidot svilpauniekus, studējis Rēzeknes mākslas koledžā, piedalījies izstādēs Somijā un Francijā. Redzējām, kā keramiķis strādā ar kājminamo podnieka ripu, bet darbus apdedzina atklātā bedres tipa ceplī.
No konkursa vērtēšanas deviņām nominācijām Maltas pagasts labākais bija četrās: pagasta attīstība, uzņēmējdarbības vide, kultūrvides un sabiedrisko attiecību veidošana pagastā. Arī Latgales novada sakoptākā pagasta titulu un piemiņas plāksni pamatoti un pelnīti izcīnījis Maltas pagasts.

Andris Siliņš,

konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” vērtēšanas komisijas loceklis no Latvijas Agronomu biedrības