Kā latu nomainīs eiro
Nobeigums. Sākums “LV” 30.06.2004.
Vienlaikus
darbību uzsāka Eiropas Monetārā ūnija (EMU) un tās
izpildinstitūcija Eiropas Centrālā banka (ECB). Visos līmeņos
ritēja adaptācija jaunajiem “spēles noteikumiem”.
Vai šāds pielāgošanas laiks nepieciešams arī Latvijai? Ārējos
maksājumos mūsu valstij ir savas īpatnības: lats nav brīvi
konvertējama valūta, bet tikai iekšēji konvertējama. Tas nozīmē,
ka ārējie maksājumi jāveic ar valūtām, kas pieder brīvi
konvertējamo valūtu mazajam pulkam. Jau šobrīd puse visa Latvijas
eksporta tiek apmaksāta eiro. Importā šis rādītājs tuvojas 60%.
Citu valūtu pielietošanas lauks bezskaidrās naudas norēķinos vēl
ir pietiekami plašs. Tāpēc būtu lietderīgi pieredzes krāšanas
nolūkos visiem Latvijas ārējo darījumu subjektiem pāriet uz
norēķiniem eiro.
Tas būtu otrais nozīmīgais solis, sagatavojot lata nomaiņu ar
eiro. Latvija vienlaikus tiktu uzņemta EMU sastāvā ar visām no tā
izrietošām lemšanas tiesībām.
Kad priekšlikums par eiro izlietošanu kā Latvijas vienīgo ārējo
norēķinu līdzekli varētu kļūt realitāte? Lemts, ka līdz 2007.gada
1.janvārim ir jānodrošina eiro ieviešanai obligāto kritēriju
izpilde. Šis datums varētu būt starts eiro ierobežotai darbībai
(tikai ārējos darījumos) Latvijas tautsaimniecībā. Šis otrais
sagatavošanas posms varētu ilgt vienu, augstākais divus
gadus.
Māstrihtas kritēriji
Lai veiktu iepriekš minēto soli,
Latvijas ekonomikai jāiekļaujas ES stabilitātes un attīstības
pakta nosacījumos jeb t.s. Māstrihtas kritērijos. Lūk, šie
kritēriji:
– valsts fiskālais deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes
kopprodukta;
– valsts kopējais parāds (iekšējais un ārējais) nedrīkst
pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta;
– ilgtermiņa kredītu procenta likme nedrīkst pārsniegt vidējo
procenta likmi par 2%, kas ir trīs ES valstīm ar viszemākām
kredīta procentu likmēm;
– valsts divus gadus pirms iestāšanās pieteikuma iesniegšanas
Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) nedrīkst īstenot nacionālās
valūtas devalvāciju, valūtas kursa svārstībām jābūt ± 2,25%
ietvaros;
– inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt vairāk par 1,55%
inflācijas vidējo līmeni, kas ir trijām ES valstīm ar viszemāko
patēriņa cenu gada pieaugumu.
Līdzšinējās attīstības tendences un prognozes ļauj apgalvot, ka
izpildīt pirmos četrus kritērijus ir reāli, kaut gan būs
jāpiepūlas. Problēmas var rasties ar iekļaušanos piektā kritērija
nepielūdzamajos rāmjos. Šā gada patēriņa cenu kāpums, inflācijas
pieaugums ir nopietns sāpju signāls, brīdinājums. Iegrožot
inflāciju ir brīžiem visai sarežģīti. Virkne ražošanas izmaksu
inflācijas faktoru nepadodas veiksmīgai iedarbībai. Naftas
piedāvājuma pieaugums liek cerēt, ka degvielas cenas mazināsies.
Tiek prognozēts, ka pēc 2005.gada inflācija Latvijā noplaks. Tas
vieš cerības, ka piektais kritērijs nekļūs par šķērsli, lai
valsts tiktu uzņemta EMS un Latvijas Banka varētu sākt eiro
ieviešanu.
Kā īstenos lata nomaiņu ar eiro
Iespējams, šī diena pienāks
2008.gada 1.janvārī. Visas algas, pensijas, pabalsti tiks
izmaksāti eiro un tikai eiro. It visas cenas tiks pārrēķinātas
precīzi eiro pēc pieņemtā apmaiņas kursa. Novirzes nav atļautas,
iespējami tikai noapaļojumi. Visu maksājumu atlikumi, arī latos,
tiks izsniegti vienīgi eiro. Kāds liktenis gaida latus banku
kontos? Šeit problēmu nebūs: lati pārtaps eiro pēc fiksētā
apmaiņas koeficienta. Tas pats notiks ar visiem latu kredītiem,
vērtspapīriem.
Naudas apgrozībā sākotnēji būs eiro un latu “divvaldība”;
neierobežoti pieņems gan vienus, gan otrus. Cik ilgi būs šāda
atšķirīgās naudas paralēlā apgrozība? 12 EMS valstis, pārejot uz
eiro visās naudas operācijās, sākotnēji lēma, ka vecā un jaunā
nauda varēs pildīt savas funkcijas sešus mēnešus. Vērojot
situāciju skaidrās naudas apgrozībā, Nīderlandes valdība noteica,
ka jau ar 2002.gada 1.februāri, tātad pēc 31 dienas, visus
maksājumus varēs kārtot vienīgi un tikai eiro. No 9.februāra
pārtrauca Īrijas mārciņu pieņemšanu, no 17.februāra Francijā
apgrozījās vienīgi eiro. Pārējās eirozonas valstis pēdējo punktu
savas nacionālās naudas funkcionēšanā pielika 28.februārī. Vecā
nauda aizgāja vēsturē.
Cik ilga būs lata un eiro “divvaldība”, to šobrīd pateikt ir
neiespējami. Viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Katra EMS
dalībvalsts var patstāvīgi lemt, kad pārtraukt savas nacionālās
valūtas apgrozību.
Iedzīvotājus visai interesē, kā varēs apmainīt skaidros latu
uzkrājumus, arī tos, kas glabājās zeķē, zem matrača, citās
slēptuvēs? Latvijas Banka izsniegs komercbankām, iespējams, kādai
firmai, kas īsteno valūtu konvertāciju, atlases kārtībā speciālās
atļaujas pieņemt latus apmaiņai pret eiro. Šī oficiāli atļautā
maiņa tiks nodrošināta ar vajadzīgo eiro zīmju un monētu
daudzumu. Domājams, ka to latu skaits, ko vienā reizē bez
jebkādas reģistrācijas un dokumentu uzrādīšanas varēs mainīt pret
eiro, būs ierobežots. (Vācijā šādi bija atļauts mainīt līdz 30
000 marku). Diemžēl aizkavēt atmazgāt noziedzīgā ceļā gūtos
latus, tos apmainot pret eiro, neizdosies: latus varēs brīvi
apmainīt daudzās vietās Latvijā un pat vairākkārt vienas dienas
laikā. Nav nekas vieglāk kā lūgt uzticamu cilvēku absolūti legāli
latus apmainīt pret eiro. Godīgā ceļā gūto naudu ieteicams laikus
noguldīt bankā, kur tā pirmajā latu maiņas dienā automātiski un
neierobežoti pārtaps eiro. Atkritīs stāvēšana iespējamā
rindā.
Problēmas, kas uztrauc jo daudzus – vai pāreja uz eiro neizraisīs
cenu kāpumu, to lēcienu uz augšu bez jebkāda ienākumu pieauguma?
Atbildi uz šīm bažām mēs devām rakstā “Cenu kāpuma tendence”.
(“LV” Nr.95, 2004.gada 15.jūnijā.)
Pēc lata nomaiņas ar eiro stingrajiem nosacījumiem visas cenas un
visi ienākumi bez jebkāda izņēmuma tiks pēc vienota koeficienta
pārrēķināti jaunajās naudas vienībās. Samērs starp preču
piedāvājumu un pieprasījumu nemainīsies, un nebūs pamata cenu
pieaugu-mam. Var iebilst, ka tie ir teorētiski apsvērumi, kas
praksē nerealizēsies. No pieredzes zināms, ka saimniekošana nav
pasargāta no likumnepaklausīgiem darboņiem, kas izmaiņas naudas
apgrozībā centīsies izmantot savtīgos nolūkos, paaugstinot dažu
preču un it sevišķi pakalpojumu cenas. Zāles pret šādiem
pārkāpumiem ir valsts institūciju un sabiedrības kontrolē. Vācu
avīze “Bild” iecēla speciālu “teuro” komisāru (vārdu spēle
“teuer” nozīmē dārgi), kam varēja ziņot par jebkurām nelikumībām
eiro ieviešanas procesā.
Kas emitēs eiro Latvijas vajadzībām
Nepieciešamo latu daudzumu
aprēķina un latus emitē Latvijas Banka. Eirozīmes Latvijas naudas
apgrozībai emitēs Eiropas Centrālā banka – vienīgais eirozīmju
emisijas centrs visām eirozonas valstīm. Kāda šai sakarībā būs LB
loma? Pirmkārt, daudzveidīgos aprēķinus par eiro naudas zīmju
nepieciešamību Latvijas suverēnajā teritorijā veiks valsts
centrālā banka. ECB uz LB pamatojuma un pieprasījuma piešķirs
Latvijai noteiktu eiro zīmju daudzumu. Divas barjeras – viena
Rīgā, otra Frankfurtē pie Mainas (ECB atrašanās vieta) – sargās
Latvijas tautsaimniecību no nesamērīgā naudas zīmju skaita, gan
no eiro bada, gan pieprasījuma inflācijas. Otrkārt, eiromonētu
kalšana un emisija būs Latvijas Bankas kompetencē. Emitējamais
monētu daudzums tiks saskaņots ar ECB. Treškārt, tāpat kā
pašlaik, naudas (šoreiz eiro) sākotnējo izdalīšanu un atlikumu
ievākšanu valstī veiks Latvijas Banka.
Visumā Latvijas Bankas darbības lauks sašaurināsies. Atkritīs
valūtu kursu ikdienas noteikšana, tiešās rūpes par valūtas kursa
stabilitāti pēc VKM-2 noteikumiem. Banku speciālisti paplašinās
analītiskus pētījumus Latvijas naudas apgrozības, komercbanku
darbības, investīciju jomā, regulāri izstrādās rekomendācijas
tautsaimniecības sekmīgai attīstībai.
Latvijas Bankas darbība Eiropas centrālo banku sistēmā
Latvijas iekļaušanās eirozonā paaugstinās Latvijas Bankas starptautisko statusu: LB kļūs par Eiropas centrālo banku sistēmas (ECBS) pilntiesīgu locekli un būs līdzlēmēja, nosakot EMU monetāro politiku. ECBS un EMU augstākā lēmējinstitūcija – Eiropas Centrālās bankas padome, ko veido ECB direktorāts un EMU dalībvalstu centrālo banku prezidenti. Šai Padomē nākotnē ar lēmējbalsstiesībām darbosies arī LB prezidents. ECB Padome lēmumus pieņem ar parasto balsu vairākumu. Ja “par” un “pret” balsu skaits ir vienāds, izšķiroša ir ECB prezidenta balss. No šīs kārtības paredzēti trīs izņēmumi: pirmkārt, balsojums par ECB valūtu rezervju izlietošanu; otrkārt, balsojums par ECB kapitāla izlietojumu; treškārt, balsojums par ECB peļņas izlietojumu. Šinīs trijos gadījumos padomē ietilpstošiem ECB direktorāta locekļiem (prezidents, viceprezidents, darbības virzienu direktori) balsstiesības liegtas. Balso vienīgi centrālo banku prezidenti. Te atzīmējama viena īpatnība. Katra CB prezidenta balsu skaits ir atkarīgs no attiecīgās valsts centrālās bankas ieguldījuma īpatsvara ECB statūtu fondā. Šo īpatsvaru nosaka proporcionāli attiecīgās valsts IKP apjomam salīdzināmās cenās eiro un iedzīvotāju skaitam. Šāda balsu uzskaites kārtība atgādina “nevienlīdzīgu vienlīdzību”. Šā mehānisma pamatojums saistīts ar to, ka esot nepieciešams lielākajām, ekonomiski spēcīgākām valstīm nodrošināt priekšrocības ECB monetārās un valūtas politikas noteikšanā un realizēšanā.
Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks