Kā latu nomainīs eiro

Nobeigums. Sākums “LV” 30.06.2004.

Vienlaikus darbību uzsāka Eiropas Monetārā ūnija (EMU) un tās izpildinstitūcija Eiropas Centrālā banka (ECB). Visos līmeņos ritēja adaptācija jaunajiem “spēles noteikumiem”.
Vai šāds pielāgošanas laiks nepieciešams arī Latvijai? Ārējos maksājumos mūsu valstij ir savas īpatnības: lats nav brīvi konvertējama valūta, bet tikai iekšēji konvertējama. Tas nozīmē, ka ārējie maksājumi jāveic ar valūtām, kas pieder brīvi konvertējamo valūtu mazajam pulkam. Jau šobrīd puse visa Latvijas eksporta tiek apmaksāta eiro. Importā šis rādītājs tuvojas 60%. Citu valūtu pielietošanas lauks bezskaidrās naudas norēķinos vēl ir pietiekami plašs. Tāpēc būtu lietderīgi pieredzes krāšanas nolūkos visiem Latvijas ārējo darījumu subjektiem pāriet uz norēķiniem eiro.
Tas būtu otrais nozīmīgais solis, sagatavojot lata nomaiņu ar eiro. Latvija vienlaikus tiktu uzņemta EMU sastāvā ar visām no tā izrietošām lemšanas tiesībām.
Kad priekšlikums par eiro izlietošanu kā Latvijas vienīgo ārējo norēķinu līdzekli varētu kļūt realitāte? Lemts, ka līdz 2007.gada 1.janvārim ir jānodrošina eiro ieviešanai obligāto kritēriju izpilde. Šis datums varētu būt starts eiro ierobežotai darbībai (tikai ārējos darījumos) Latvijas tautsaimniecībā. Šis otrais sagatavošanas posms varētu ilgt vienu, augstākais divus gadus.

Māstrihtas kritēriji

Lai veiktu iepriekš minēto soli, Latvijas ekonomikai jāiekļaujas ES stabilitātes un attīstības pakta nosacījumos jeb t.s. Māstrihtas kritērijos. Lūk, šie kritēriji:
– valsts fiskālais deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta;
– valsts kopējais parāds (iekšējais un ārējais) nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta;
– ilgtermiņa kredītu procenta likme nedrīkst pārsniegt vidējo procenta likmi par 2%, kas ir trīs ES valstīm ar viszemākām kredīta procentu likmēm;
– valsts divus gadus pirms iestāšanās pieteikuma iesniegšanas Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) nedrīkst īstenot nacionālās valūtas devalvāciju, valūtas kursa svārstībām jābūt ± 2,25% ietvaros;
– inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt vairāk par 1,55% inflācijas vidējo līmeni, kas ir trijām ES valstīm ar viszemāko patēriņa cenu gada pieaugumu.
Līdzšinējās attīstības tendences un prognozes ļauj apgalvot, ka izpildīt pirmos četrus kritērijus ir reāli, kaut gan būs jāpiepūlas. Problēmas var rasties ar iekļaušanos piektā kritērija nepielūdzamajos rāmjos. Šā gada patēriņa cenu kāpums, inflācijas pieaugums ir nopietns sāpju signāls, brīdinājums. Iegrožot inflāciju ir brīžiem visai sarežģīti. Virkne ražošanas izmaksu inflācijas faktoru nepadodas veiksmīgai iedarbībai. Naftas piedāvājuma pieaugums liek cerēt, ka degvielas cenas mazināsies. Tiek prognozēts, ka pēc 2005.gada inflācija Latvijā noplaks. Tas vieš cerības, ka piektais kritērijs nekļūs par šķērsli, lai valsts tiktu uzņemta EMS un Latvijas Banka varētu sākt eiro ieviešanu.

Kā īstenos lata nomaiņu ar eiro

Iespējams, šī diena pienāks 2008.gada 1.janvārī. Visas algas, pensijas, pabalsti tiks izmaksāti eiro un tikai eiro. It visas cenas tiks pārrēķinātas precīzi eiro pēc pieņemtā apmaiņas kursa. Novirzes nav atļautas, iespējami tikai noapaļojumi. Visu maksājumu atlikumi, arī latos, tiks izsniegti vienīgi eiro. Kāds liktenis gaida latus banku kontos? Šeit problēmu nebūs: lati pārtaps eiro pēc fiksētā apmaiņas koeficienta. Tas pats notiks ar visiem latu kredītiem, vērtspapīriem.
Naudas apgrozībā sākotnēji būs eiro un latu “divvaldība”; neierobežoti pieņems gan vienus, gan otrus. Cik ilgi būs šāda atšķirīgās naudas paralēlā apgrozība? 12 EMS valstis, pārejot uz eiro visās naudas operācijās, sākotnēji lēma, ka vecā un jaunā nauda varēs pildīt savas funkcijas sešus mēnešus. Vērojot situāciju skaidrās naudas apgrozībā, Nīderlandes valdība noteica, ka jau ar 2002.gada 1.februāri, tātad pēc 31 dienas, visus maksājumus varēs kārtot vienīgi un tikai eiro. No 9.februāra pārtrauca Īrijas mārciņu pieņemšanu, no 17.februāra Francijā apgrozījās vienīgi eiro. Pārējās eirozonas valstis pēdējo punktu savas nacionālās naudas funkcionēšanā pielika 28.februārī. Vecā nauda aizgāja vēsturē.
Cik ilga būs lata un eiro “divvaldība”, to šobrīd pateikt ir neiespējami. Viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Katra EMS dalībvalsts var patstāvīgi lemt, kad pārtraukt savas nacionālās valūtas apgrozību.
Iedzīvotājus visai interesē, kā varēs apmainīt skaidros latu uzkrājumus, arī tos, kas glabājās zeķē, zem matrača, citās slēptuvēs? Latvijas Banka izsniegs komercbankām, iespējams, kādai firmai, kas īsteno valūtu konvertāciju, atlases kārtībā speciālās atļaujas pieņemt latus apmaiņai pret eiro. Šī oficiāli atļautā maiņa tiks nodrošināta ar vajadzīgo eiro zīmju un monētu daudzumu. Domājams, ka to latu skaits, ko vienā reizē bez jebkādas reģistrācijas un dokumentu uzrādīšanas varēs mainīt pret eiro, būs ierobežots. (Vācijā šādi bija atļauts mainīt līdz 30 000 marku). Diemžēl aizkavēt atmazgāt noziedzīgā ceļā gūtos latus, tos apmainot pret eiro, neizdosies: latus varēs brīvi apmainīt daudzās vietās Latvijā un pat vairākkārt vienas dienas laikā. Nav nekas vieglāk kā lūgt uzticamu cilvēku absolūti legāli latus apmainīt pret eiro. Godīgā ceļā gūto naudu ieteicams laikus noguldīt bankā, kur tā pirmajā latu maiņas dienā automātiski un neierobežoti pārtaps eiro. Atkritīs stāvēšana iespējamā rindā.
Problēmas, kas uztrauc jo daudzus – vai pāreja uz eiro neizraisīs cenu kāpumu, to lēcienu uz augšu bez jebkāda ienākumu pieauguma? Atbildi uz šīm bažām mēs devām rakstā “Cenu kāpuma tendence”. (“LV” Nr.95, 2004.gada 15.jūnijā.)
Pēc lata nomaiņas ar eiro stingrajiem nosacījumiem visas cenas un visi ienākumi bez jebkāda izņēmuma tiks pēc vienota koeficienta pārrēķināti jaunajās naudas vienībās. Samērs starp preču piedāvājumu un pieprasījumu nemainīsies, un nebūs pamata cenu pieaugu-mam. Var iebilst, ka tie ir teorētiski apsvērumi, kas praksē nerealizēsies. No pieredzes zināms, ka saimniekošana nav pasargāta no likumnepaklausīgiem darboņiem, kas izmaiņas naudas apgrozībā centīsies izmantot savtīgos nolūkos, paaugstinot dažu preču un it sevišķi pakalpojumu cenas. Zāles pret šādiem pārkāpumiem ir valsts institūciju un sabiedrības kontrolē. Vācu avīze “Bild” iecēla speciālu “teuro” komisāru (vārdu spēle “teuer” nozīmē dārgi), kam varēja ziņot par jebkurām nelikumībām eiro ieviešanas procesā.

Kas emitēs eiro Latvijas vajadzībām

Nepieciešamo latu daudzumu aprēķina un latus emitē Latvijas Banka. Eirozīmes Latvijas naudas apgrozībai emitēs Eiropas Centrālā banka – vienīgais eirozīmju emisijas centrs visām eirozonas valstīm. Kāda šai sakarībā būs LB loma? Pirmkārt, daudzveidīgos aprēķinus par eiro naudas zīmju nepieciešamību Latvijas suverēnajā teritorijā veiks valsts centrālā banka. ECB uz LB pamatojuma un pieprasījuma piešķirs Latvijai noteiktu eiro zīmju daudzumu. Divas barjeras – viena Rīgā, otra Frankfurtē pie Mainas (ECB atrašanās vieta) – sargās Latvijas tautsaimniecību no nesamērīgā naudas zīmju skaita, gan no eiro bada, gan pieprasījuma inflācijas. Otrkārt, eiromonētu kalšana un emisija būs Latvijas Bankas kompetencē. Emitējamais monētu daudzums tiks saskaņots ar ECB. Treškārt, tāpat kā pašlaik, naudas (šoreiz eiro) sākotnējo izdalīšanu un atlikumu ievākšanu valstī veiks Latvijas Banka.
Visumā Latvijas Bankas darbības lauks sašaurināsies. Atkritīs valūtu kursu ikdienas noteikšana, tiešās rūpes par valūtas kursa stabilitāti pēc VKM-2 noteikumiem. Banku speciālisti paplašinās analītiskus pētījumus Latvijas naudas apgrozības, komercbanku darbības, investīciju jomā, regulāri izstrādās rekomendācijas tautsaimniecības sekmīgai attīstībai.

Latvijas Bankas darbība Eiropas centrālo banku sistēmā

Latvijas iekļaušanās eirozonā paaugstinās Latvijas Bankas starptautisko statusu: LB kļūs par Eiropas centrālo banku sistēmas (ECBS) pilntiesīgu locekli un būs līdzlēmēja, nosakot EMU monetāro politiku. ECBS un EMU augstākā lēmējinstitūcija – Eiropas Centrālās bankas padome, ko veido ECB direktorāts un EMU dalībvalstu centrālo banku prezidenti. Šai Padomē nākotnē ar lēmējbalsstiesībām darbosies arī LB prezidents. ECB Padome lēmumus pieņem ar parasto balsu vairākumu. Ja “par” un “pret” balsu skaits ir vienāds, izšķiroša ir ECB prezidenta balss. No šīs kārtības paredzēti trīs izņēmumi: pirmkārt, balsojums par ECB valūtu rezervju izlietošanu; otrkārt, balsojums par ECB kapitāla izlietojumu; treškārt, balsojums par ECB peļņas izlietojumu. Šinīs trijos gadījumos padomē ietilpstošiem ECB direktorāta locekļiem (prezidents, viceprezidents, darbības virzienu direktori) balsstiesības liegtas. Balso vienīgi centrālo banku prezidenti. Te atzīmējama viena īpatnība. Katra CB prezidenta balsu skaits ir atkarīgs no attiecīgās valsts centrālās bankas ieguldījuma īpatsvara ECB statūtu fondā. Šo īpatsvaru nosaka proporcionāli attiecīgās valsts IKP apjomam salīdzināmās cenās eiro un iedzīvotāju skaitam. Šāda balsu uzskaites kārtība atgādina “nevienlīdzīgu vienlīdzību”. Šā mehānisma pamatojums saistīts ar to, ka esot nepieciešams lielākajām, ekonomiski spēcīgākām valstīm nodrošināt priekšrocības ECB monetārās un valūtas politikas noteikšanā un realizēšanā.

Georgs Lībermanis,

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks