Vairāk nekā pusi uzņēmēju jau interesē Eiropas nauda

Vairāk nekā puse uzņēmēju gan Rīgā, gan visā Latvijā ir domājuši par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanu sava uzņēmuma darbībā, liecina a/s “Hansabanka” uzdevumā veiktā aptauja.

Salīdzinājumā ar iepriek-šējā gada aptauju šoreiz krietni lielāku interesi par ES naudu izrādījuši uzņēmēji ārpus Rīgas. No uzņēmumiem, kuru apgrozījums sasniedz 300 000 – 5000 000 latu, par ES fondu līdzekļu izmantošanu domājuši 66% Rīgas un 77% ārpus Rīgas esošo uzņēmumu. Pērn šajā aptaujāto grupā tikai 41% ārpus Rīgas esošo uzņēmumu plānojas struktūrfondu piesaistīšanu. “Hansabankas” ES projektu vadītāja Ieva Vērzemniece norādīja, ka šādas izmaiņas, iespējams, ir saistītas ar informācijas aprites uzlabošanos arī ārpus galvaspilsētas robežām.
Lai gan liela daļa uzņēmēju domā par struktūrfondu apgūšanu, 58% aptaujāto atzinuši, ka tiem nepietiek informācijas par ES līdzekļu saņemšanas kārtību. Tiesa, salīdzinājumā ar pērno gadu to respondentu skaits, kas sūdzējušies par informācijas trūkumu, nedaudz sarucis. Kā vispiemērotākos informācijas kanālus arī šogad, tāpat kā pērn, uzņēmēji norādījuši internetu, plašsaziņas līdzekļus un bankas, sacīja “Hansabankas” Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Māris Mančinskis. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu – 61% – atzīst, ka viņiem nepieciešams kredīts ES strukturālo fondu apgūšanai. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz palielinājies to uzņēmumu skaits, kuriem ir savs finansējums projektu sākšanai.
Visbiežāk minētās nozares, kurās uzņēmēji būtu gatavi izstrādāt projektus ES fondu līdzekļu saņemšanai, ir pakalpojumi un serviss, kuras minējuši 16% aptaujāto uzņēmumu, vieglā rūpniecība (15%), lauku attīstība (13%) un tirdzniecība (12%). M. Mančinskis gan piebilda – šīs atbildes daļēji norāda, ka uzņēmēji pilnībā nav informēti par ES atbalstu konkrētām sfērām. Tā kā joprojām trūkst informācijas par ES fondiem, uzņēmēji cer saņemt fondu naudu nozarēs, kas nekvalificējas struktūrfondu noteikumiem. “Daudzi, kuri plāno saņemt atbalstu, to nesaņems,” ir pārliecināts M. Mančinskis.
Uzņēmēju vidū populārākie projektu izstrādes mērķi, pēc veiktās aptaujas datiem, ir ražošanas procesa modernizācija (37%), jaunu produktu izveide (27%) un uzņēmējdarbības pievadinfrastruktūras attīstība (22%). “Šie mērķi prasa lielas investīcijas, tādējādi var prognozēt, ka pieejamās naudas apjoms beigsies agrāk nekā līdz 2005. gada beigām. Ir pēdējais laiks sagatavot projektus! Jābūt operatīviem!” aicina M. Mančinskis. Arī I. Vērzemniece norāda, ka “nebūs tādu programmu, kurās 2005. gada beigās domāsim, kur to naudu likt. Protams, būs populārākas un mazāk populāras programmas. Bet problēmu ar naudas apgūšanu, manuprāt, nebūs.”
Kā lielāko uzņēmēju problēmu, kas saistīta ar ES naudas apgūšanu, I. Vērzemniece min to, ka nav skaidrs, kad uzņēmumiem būs pieejami struktūrfondi. “Pēdējā informācija liecina, ka tas varētu būt augusts. Bet atcerēsimies, ka tika runāts jau par 1. janvāri, martu, maiju... Daudz ir tādu uzņēmēju, kas vairs nevar atlikt savu ieceru realizēšanu.” Lai gan vēl nevar runāt par konkrētām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apstiprinātām vadlīnijām, tomēr, I. Vērzemnieces skatījumā, procedūras, ko administrē Lauku atbalsta dienests, esot vienkāršākas un cilvēkiem vieglāk saprotamas.
“Hansabankas” rīkotā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja notika no 28.maija līdz 3.jūnijam visā Latvijā. Tās mērķa grupa bija uzņēmumi ar gada apgrozījumu no 100 000 līdz pieciem miljoniem latu ar darbinieku skaitu no viena līdz 49 cilvēkiem. Aptaujā iesaistīti 100 respondenti, kas domājuši par ES strukturālo fondu līdzekļu izmantošanu uzņēmējsabiedrībā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv