Ministru kabineta 2004. gada 1.jūlija sēdē

Vakar, 1.jūlijā, Ministru kabinetā apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija par Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, kas būs pamats turpmākai nacionālo pozīciju izstrādei par ES finanšu perspektīvas konkrētiem aspektiem.
Finanšu perspektīva ir ES daudzgadu budžeta plānošanas mehānisms, kas nosaka ES budžeta ieņēmumu griestus, maksimālo izdevumu apjomu un struktūru. Šā gada februārī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu “Veidojot kopīgu nākotni: paplašinātās Savienības finanšu un politiskais pārskats 2007.–2013.gadam” jeb t.s. Agenda 2007, kas piedāvā ES prioritāros darbības virzienus un tiem piešķiramo finansējumu.
Izanalizējot Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā Kohēzijas politikas reformu, darba grupa Latvijas nacionālās pozīcijas izstrādei par Eiropas Savienības finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam (Agenda 2007) Eiropas lietu biroja vadībā izstrādāja Latvijas nacionālo pozīciju jaunajam finanšu ietvaram.
Latvijas pozīcija uzsver, ka ES budžeta izdevumiem jānodrošina paplašinātās ES funkcionēšana un EK piedāvājums noteikt izdevumus 1,14% no ES dalībvalstu NBI ir uzskatāms par izejas punktu tālākām diskusijām. Latvija šobrīd neieņem stingru pozīciju attiecībā uz izdevumu griestu līmeni, atbalsts tā iespējamai pazemināšanai būs atkarīgs no izdevumu samazināšanas jomām.
Latvija piekrīt EK ierosinājumam, ka finanšu perspektīvas struktūrai jāatspoguļo ES prioritātes: 1) ilgtspējīga attīstība; 2) brīvību, drošību un tiesiskumu ietveroša Eiropas pilsonība; 3) ES lomas pasaulē nostiprināšana, kuras paredzēts sasniegt ar 5 budžeta izdevumu kategoriju palīdzību: 1. kategorija “Ilgtspējīga izaugsme” –– sadalīta divās izdevumu apakškategorijās (1a – konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai, 1b – kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai); visi lauksaimniecības izdevumi ir apvienoti 2. kategorijā “Dabas resursu vadība un saglabāšana” (kopā ar vides izdevumiem), atsevišķi norādot izdevumus tirgus atbalsta instrumentiem; 3. kategorija – “Eiropas pilsonība” apvieno dažādas ES iekšējās politikas; 4. kategorija “ES loma pasaulē” attiecas uz ES ārējām politikām; 5. kategorija ietver administratīvos izdevumus (skolas, pensijas, pārējie administratīvie izdevumi ierēķināti pie attiecīgajām sadaļām).
Tomēr Latvija uzskata, ka 1. kategorijas “Ilgtspējīga izaugsme” ietvaros piedāvātās apakškategorijas – 1a – konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai un 1b – kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai – būtu jānosaka kā atsevišķas kategorijas.
Nacionālā pozīcija atzīmē, ka ir jāizvērtē piedāvājums katru gadu pārskatīt ikgadējo budžetu, kā arī Izaugsmes fonda izveides lietderība. Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums novirzīt neapgūto kohēzijas politikas finansējumu uz citām budžeta apakškategorijām.
Ilgtspējīgas izaugsmes sasniegšanai EK piedāvā trīskāršot izdevumus konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai (1a) un paredz 60% izdevumu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, 20% – transeiropas tīkliem, 10% – izglītībai, 10% – sociāliem jautājumiem un konkurētspējai.
Latvija atzīst, ka Lisabonas mērķu sasniegšana ir būtiska prioritāte, tomēr paredzētais trīskāršais izdevumu pieaugums rada bažas par tā pamatotību un īstenošanu. No ES budžeta vajadzētu finansēt tikai ES līmeņa pasākumus, jo saskaņā ar subsidiaritātes principu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā izšķirošie ir nacionāla līmeņa pasākumi.
Atbalsts kohēzijas izaugsmei un nodarbinātībai (1b) ir Latvijas svarīgākā prioritāte. Solidaritāte starp ES dalībvalstīm ir jāsaglabā kā pamatprincips arī paplašinātā ES. Latvija neatbalsta kohēzijas finansējuma sadali pēc veco un jauno dalībvalstu principa, piešķirot trūcīgākajām ES dalībvalstīm mazāku ES budžeta finansējumu. Tāpat Latvija veltīs lielu uzmanību, lai panāktu elastīgu pieeju attiecībā uz 4% no valsts IKP griestu piemērošanu ES finanšu līdzekļu izmantošanā, kas ir pārāk ierobežojoša un ko var sasniegt jau ar dažu liela apmēra transnacionālas un nacionālas nozīmes infrastruktūras projektu realizāciju.
Teritoriālās sadarbības ietvaros ir atzinīgi vērtējams EK priekšlikums paredzēt kohēzijas politikas atbalstu pārrobežu un starpvalstu sadarbības veicināšanai. Latvija atbalsta Jauno kaimiņu instrumenta izveidošanu, lai finansētu projektus ES ārējo robežu abās pusēs, tomēr nepiekrīt ES jauno kaimiņu finansēšanai no diviem dažādiem budžeta avotiem.
Attiecībā uz 2.kategoriju – Dabas resursu vadība un saglabāšana – Latvija piekrīt lauku attīstības pasākumu finansēšanai no kopīga avota ar pārējo Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Lauku attīstības un strukturālo pasākumu finansējumu KLP ietvaros ir nepieciešams skaidri iezīmēt un noteikt tā sadales principus starp dalībvalstīm.
ES budžeta izdevumu 3.kategorijas – Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums – ietvaros paredzēts 65% finansējuma piešķirt tieslietu un iekšlietu jautājumiem: ārējo robežu vadībai, patvēruma politikai, kopējai imigrācijas politikai, cīņai ar terorismu, noziedzības apkarošanai un novēršanai. Latvija uzskata, ka ārējās robežas un migrācijas jomā būtiskākais ir ārējās robežas apsardzība un apsaimniekošana un ES ārējās robežas apsardzības izmaksas ir jāsadala starp visām dalībvalstīm. Attiecībā uz šīs sadaļas apakšsadaļu “Kultūra un daudzveidība” Latvija uzskata, ka nepieciešams palielināt kultūras un jo īpaši audiovizuālā sektora atbalstam plānoto finansējumu, kas ir būtiski mazo kultūru un valodu daudzveidības saglabāšanai. EK piedāvājums nav pietiekams ES noteikto mērķu īstenošanai.
Lai īstenotu 4.kategoriju – ES loma pasaulē – EK ierosina pašreizējo aptuveni 100 instrumentu vietā izveidot 6 jaunus instrumentus, t.sk. Jauno kaimiņu instrumentu. Latvijai īpaši svarīga ir ES jauno kaimiņu politika, lai veicinātu drošības un stabilitātes telpas paplašināšanos aiz ES ārējām robežām, līdzekļus sadalot proporcionāli, t.sk. kaimiņvalstīm pie jaunajām ES robežām. Pasākumu finansēšanā jāizmanto programmas TACIS, MEDA vai instrumenti, kas tos aizstās, kā arī Jauno kaimiņu instruments.
Attiecībā uz ES budžeta ieņēmumiem Latvija piekrīt, ka nepieciešams vienkāršot esošo pašu resursu sistēmu, lai palielinātu iemaksu efektivitāti un caurredzamību un vienkāršotu iemaksu sistēmu attiecībā uz PVN resursu. Tomēr tuvākās finanšu perspektīvas laikā Latvija neatbalsta priekšlikumu pašu resursu sistēmā ieviest jaunus pašu resursu veidus.
Valdības apstiprinātā pozīcija būs pamats ministrijām, atbilstoši savai kompetencei izstrādājot nacionālās pozīcijas par konkrētiem ES tiesību aktu projektiem. Eiropas lietu birojs nodrošinās nacionālo pozīciju savstarpēju saskaņošanu darba grupā. Sagatavotās pozīcijas tiks izmantotas sarunās par jauno ES finanšu perspektīvu, kas sāksies pēc tam, kad EK būs izstrādājusi detalizētu finanšu un likumdošanas priekšlikumu paketi, kas ir plānots šā gada jūlijā.
Eiropadomes decembra sanāksmē paredzēts vienoties par jaunā finanšu ietvara principiem un vadlīnijām, bet sarunas par finanšu perspektīvu 2007. – 2013.gadam plānots pabeigt 2005.gada beigās.