Valsts sekretāru 2004. gada 1.jūlija sanāksmē

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.
Normatīvā akta projekts paredz noteikt valsts nodevas likmi par Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajiem dokumentiem, kas ir vienāda ar trešo valstu pilsoņiem noteikto valsts nodevu. Pilsonim, kas pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai nepilsonis, nodeva paredzēta 20 latu apmērā (mēneša laikā) vai 70 latu apmērā (10 darbdienu laikā). Savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim valsts nodeva noteikta 70 latu apmērā (mēneša laikā) vai 120 latu apmērā (10 darbdienu laikā).
Tāpat paredzēts noteikt valsts nodevas likmi par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu bezvalstniekiem, kuri savu statusu ieguvuši pirms Bezvalstnieku likuma spēkā stāšanās (20 lati), kā arī likmi par uzturēšanās atļaujas atjaunošanu, ja persona saņēmusi jaunu ceļošanas dokumentu (12 lati).
Noteikumu grozījumi atbrīvos no valsts nodevas samaksas Latvijas pilsoņus, nepilsoņus un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušos ārzemniekus par izsaukuma noformēšanu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem un viņu nepilngadīgajiem bērniem, ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta ģimenes apvienošanas nolūkā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Vides ministriju, kā arī Valsts kanceleju.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”.
Saskaņojot likumu ar Padomes Regulu Nr.2913/92 (1992.gada 12.oktobris), likumprojektā paredzēts precizēt normas, kas atļauj veikt noteiktas darbības ar akcīzes precēm ne tikai akcīzes preču noliktavās, bet arī brīvajās zonās un brīvajās noliktavās.
Lai vienkāršotu akcīzes preču iegādes procesu citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām un palielinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nepieciešams paredzēt, ka akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, ir iespējams piegādāt no akcīzes preču noliktavām Latvijā. Likumprojekts ļaus no akcīzes preču noliktavām Latvijā piegādāt akcīzes preces citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu. Tāpat likumprojekts paredz atbrīvot no nodokļa akcīzes preces, kas tiks importētas šo personu vajadzībām.
Ņemot vērā lielākās daļas Eiropas Savienības valstu pieredzi, likumprojekts paredz precizēt normas, kas atbrīvo no akcīzes nodokļa akcīzes preces, ko piegādā patēriņam uz kuģiem un gaisa kuģiem.
Tāpat piedāvātie grozījumi nosaka, ka gadījumā, kad nodokļa nomaksu par bezalkoholisko dzērienu un kafijas piegādi no citas dalībvalsts nodrošina nodokļa maksātāja pārstāvis Latvijas Republikā, apstiprinātais tirgotājs vai neapstiprinātais tirgotājs iesniedz nodokļa deklarāciju. Pašreizējā likuma redakcijā šī prasība nav obligāta, ja nodokli maksā attiecīgās dalībvalsts nosūtītāja ieceltais nodokļa maksātāja pārstāvis Latvijas Republikā. Tomēr, lai nodrošinātu kontroli pār nodokļa nomaksu un iegūtu informāciju par to, kura persona konkrētajā gadījumā nodrošina nodokļa nomaksu, šo normu nepieciešams precizēt.
Likumprojekts atļauj nemarķēt alkoholiskos dzērienus, kurus saskaņā ar muitas normatīvajiem aktiem realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos. Tāpat paredzēts atbrīvot no akcīzes nodokļa degvielu, kas nodrošina ārvalstu (kas nav dalībvalsts) komerciālo transportlīdzekļu darbību un uzturēšanu, ja minētā degviela tiek atbrīvota no muitas nodokļa.
Paredzams, ka piedāvātie grozījumi pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi, jo tiks atvieglota uzņēmumu darbība vairākās tautsaimniecības nozarēs, paaugstinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes un Veselības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā projektu “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem”.

Noteikumi nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar cietušās personas ārstēšanu, pārejošu darbnespēju, darbspēju zaudējumu vai nāvi.
Noteikumu projekts paredz, ka apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izskata apdrošināšanas atlīdzības pieprasītāja iesniegumu, ja tas iesniegts triju gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, tiks ņemts vērā noteiktais apdrošinātāja atbildības limits. Atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumā cietušās personas ārstēšanu tiks aprēķināta, pamatojoties uz iesniegtajiem materiālo zaudējumu apliecinošajiem dokumentiem (dokumentu uzskaitījums minēts noteikumu projektā). Tāpat atlīdzību par darba nespēju vai nāvi aprēķina, pamatojoties uz noteikumos minētajiem dokumentiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Satiksmes un Veselības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā projektu “Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā un tehnisko ekspertu sertificēšanu”.

Projekts nosaka ekspertu atbilstību, prasības sertifikāta iegūšanai, sertificēšanas komisijas sastāvu un darbību, sertifikāta derīguma termiņu. Tāpat noteikts, kādi dokumenti, veicot tehnisko ekspertīzi, ekspertam jāgatavo, kāda ir apskates veikšanas kārtība, kā tiek veikts zaudējumu aprēķins sakarā ar transportlīdzekļu bojājumu.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas un Satiksmes ministriju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība”.

Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksas un maksājumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktajos gadījumos. Fonda turētājs un kontu rīkotājs būs Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
Noteikumi paredz, ka Garantijas fonda dalībnieki ir apdrošinātāji, kuriem ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Fondu veidos dalībnieku iemaksas (vienreizējā iemaksa 400 000 latu apmērā, fonda padomes noteiktais atskaitījumu apmērs no apdrošināšanas prēmijām un papildu iemaksas, ja fonds kļūst mazāks par 10 000 000 latu un viena mēneša laikā neatjaunojas līdz šim līmenim), Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi.
Paredzēts, ka Garantiju fonda izlietojumu uzraudzīs fonda padome – fonda dalībnieku pilnvaroti pārstāvji un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis. Tā būs tiesīga pārbaudīt fonda izlietojumu, izskatīt un apstiprināt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes iesniegtos pārskatus, iesniegt priekšlikumus atskaitījumu apmēra samazināšanai vai palielināšanai u.c.
Projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes un Veselības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kanceleju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments