Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Pēc nepārliecinošās uzvaras prezidenta vēlēšanās Valds Adamkus runāja par “jaunu posmu” Lietuvas vēsturē. Viņš centīšoties valstī mazināt sociālās atšķirības. Adamkus svarīgākie uzdevumi ir Eiropā atjaunot Lietuvas smagi cietušo autoritāti un būt par starpnieku valdības veidošanā pēc parlamenta vēlēšanām septembrī. Aptaujas rāda, ka populistiskā Darba partija tajās varētu saņemt līdz 30% balsu. Tā esot zīme, ka tradicionālo partiju pozīcijas Lietuvā kļuvušas vājākas.”

•

Interneta ES ziņu portāls “EurActiv.com” piedāvā Lielbritānijas, Francijas un Vācijas lielāko preses izdevumu apskatu par Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidātu Žozē Manuelu Durau-Barrozu. Šo valstu laikrakstu atsauksmes par Barrozu nebūt nav sajūsmas pilnas – drīzāk otrādi. Kāds britu laikraksts uzsver, ka Barrozu jaunībā bijis dedzīgs maoists. Kādā vācu avīzē pausts uzskats, ka ES valstu līderi var drīz nožēlot savu izdarīto izvēli, bet tad varot būt jau par vēlu.

•

Krievijas “Sovetskaja Rossija” piedāvā analītisku rakstu par NATO Stambulas sammita rezultātiem. ASV joprojām uzvedoties nekaunīgi un agresīvi un iejaucoties Eiropas Savienības iekšējās lietās. Raksta autors uzskata, ka ASV joprojām cenšas padarīt Eiropu par savu “jaunāko brāli”. Tas tiekot darīts arī ar ASV “vasaļu” – Turcijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – palīdzību. Raksta autors uzskata, ka no Stambulas sammita kā uzvarētāja aizgāja tikai viena valsts – ASV.

•

Vācu “Tageszeitung”: “Krievija šodien ir tālu no stabilitātes un drošības. Valdības politikas kritizēšana ir atļauta tikai noteiktās robežās, un valsts stiprumu vērtē pēc tā, cik lielā mērā no tās baidās pavalstnieki. Tieši te ir meklējama Putina panākumu recepte. Viņa stingrā izturēšanās pret nemierniekiem Čečenijā un nelojālajiem finanšu magnātiem daudziem krieviem ir pierādījums tam, ka Putins spēj kā īsts cars parūpēties par stabilitāti un drošību valstī. Tik ilgi, kamēr korumpēto valsts un drošības dienestu rīcībā būs resursi, lai apmierinātu vēlētāju pieticīgās vajadzības, Putins varēs spēlēt cara lomu. Tikai tad, kad Krievijai beigsies naftas dolāri, krievu žurnālisti atkal varēs atļauties kādu nevainīgu anekdoti par Putinu vai viņa valodas zināšanām.”

•

Amerikāņu izdevums “In the National Interest” piedāvā interviju ar pazīstamo Krievijas žurnālistu Vladimiru Pozneru par vārda brīvību Krievijā un Putina politiku. Pozners skaidri pasaka, ka “tāda lieta kā neatkarīga televīzija Krievijā vispār nepastāv”. Tomēr Pozners pauž viedokli, ka, piemēram, salīdzinot ar Ķīnu, kur politiskā brīvība nepastāv, Krievijā situācija nemaz nav tik slikta. Kaut gan varētu vēlēties labāku. Intervijas noslēgumā Pozners pauž, ka “Krievija pašlaik piedzīvo grūtu periodu, tāpēc jācenšas saprast valstī notiekošo. Rietumiem jācenšas saprast Krieviju”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv