Izcilā ebreju tautas dēla piemiņai

Izraēlas vēstnieks Garijs Korens nedēļas sākumā apmeklēja Bausku, kur tikās ar pilsētas domes priekšsēdētāju Āriju Gaili un pārrunāja iespēju parakstīt partnerpilsētu sadarbības līgumu starp Bausku un kādu no Izraēlas pilsētām. Tika pārrunātas arī sadarbības iespējas ekonomikā un kultūrā.

Bauskas vārds Izraēlā ir labi pazīstams: bijušais Bauskas rabīns (no 1895. līdz 1904. gadam) Avrahams Ichāks Hakohens Kuks (Avraham Yitzchak Hacohen Kook) vēlāk kļuva par Izraēlas galveno rabīnu. Viņš piedalījies arī vienas no Izraēlas galvenajām rabīnu skolām Ješivas dibināšanā, šī skola ir ļoti populāra arī mūsdienās.
Vēstnieks Garijs Korens ar Bauskas domes priekšsēdētāju Āriju Gaili apsprieda ieceri šogad Bauskā parādīt izstādi par rabīnu Kuku un Bauskas ebreju gaitām. Izraēlas vēstnieks apmeklēja arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju un apskatīja bijušās sinagogas vietu. Pilsētas galva apsveica ieceri izveidot Bauskā ebreju – nacisma upuru – piemiņas ansambli. Memoriālu paredzēts izveidot vietā, kur atradās Otrā pasaules kara laikā sagrautā Bauskas sinagoga. Sarunā piedalījās Latvijas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Bendžamins Kajems.
Pēc tikšanās Bauskas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile “Latvijas Vēstnesim” teica: “Katra pilsēta priecājas par izciliem novadniekiem, un arī baušķenieki ir lepni, ka cilvēks, kas Bauskā strādājis par rabīnu, vēlāk kļuva tik populāra personība Izraēlā. Katra jaunu partnerattiecību nodibināšana ar citas valsts pilsētu ir pozitīvi vērtējama, jo tā ir arī atziņu virzība un saskarsme. Bauskas pilsētas dome jau noslēgusi sadarbības līgumu ar Hedemūras komūnu Zviedrijā – izglītības, kultūras un sociālajā jomā. Notiek radoša un lietišķa sadarbība. Tagad mēs domājam par izcilo ebreju tautas pārstāvi rabīnu Kuku. Lai iespējami pilnīgāk atspoguļotu viņa vēsturisko saistību ar Bausku, konkrēts darbs veicams Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam, vispirms jau ar izstāžu organizēšanu.”
Savukārt Izraēlas vēstniecības pilnvarotā lietvede Klāra Vestermane, sazinoties ar “Latvijas Vēstnesi”, augstu novērtēja Latvijas pašvaldību centienus holokausta upuru piemiņas vietu iekārtošanā un uzturēšanā.