Nevis zīlēt nākotni, bet plānot

Ministrs Andrejs Radzevičs, tikšanās laikā metot ne vairs akmentiņus, bet akmeņus pašvaldību dārzā un nodēvējot pēdējos par slaistiem, norādīja, ka piektā daļa (101 pašvaldība) nav pat uzsākušas teritorijas plānojuma izstrādi. Foto: M.Kaparkalējs, “LV”

Ar vēlmi saskaņot viedokļus tuvākajai rīcībai šai pusgadā un iezīmēt stratēģiju nākamajam gadam aizvadītajā nedēļā sākās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunu pirmais posms. Iepriekš sagatavoto pārrunājamo jautājumu ir ap četrdesmit. Diskusijas iecerētas par reģionālās politikas jautājumiem (plānošanas reģionu darba perspektīvas, pierobežas reģionu attīstība, Valsts reģionālās attīstības aģentūras izveide), pašvaldību teritoriālplānojumu un telpiskās plānošanas problēmām, pašvaldību darbībai saistošajiem vietējiem un ES likumdošanas aktiem, tieši vēlētu reģionālo (apriņķu) pašvaldību un vēlēšanu apriņķu izveides iespējām, par turpmāko administratīvi teritoriālās reformas virzību, pašvaldību darbinieku apmācību un citiem jautājumiem. Darba kārtībā ietverti arī pašvaldībām tik būtiskie turpmākās valsts finanšu politikas jautājumi – valsts atbalsta programmas detalizācija, valsts investīciju programmas (VIP) projekti, pašvaldību aizņēmumu limiti un to saistība ar ES struktūrfondu apgūšanas iespējām.

Bez teritorijas plānojuma ir strupceļš

1.jūlijā pusotru stundu RAPLM un LPS amatpersonas, kā arī apmēram divdesmit pašvaldību vadītāji galvenokārt apsprieda pašvaldību teritoriālplānojumu izstrādes problēmu novēršanas turpmāko stratēģiju. Lai gan visu pašvaldību teritorijas plānojumiem jābūt pabeigtiem līdz šā gada beigām, kā to paredz Teritorijas plānošanas likums, realitāte ir tālu no vēlamā. Ministrs Andrejs Radzevičs, metot ne vairs akmentiņus, bet akmeņus pašvaldību dārzā un nodēvējot pēdējos par slaistiem, norādīja, ka piektā daļa (101 pašvaldība) nav pat usākušas teritorijas plānojuma izstrādi. Kritikai piekrita arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un atbalstīja domu par stingrākas kontroles un uzraudzības, kā arī iespējamo soda sankciju piemērošanu tām pašvaldībām, kas likumā noteikto funkciju – veikt teritoriālplānojuma izstrādi – ignorē gadiem.
Izveidojusies situācija gan nav viennozīmīga, jo nosodījumu pelnījušās pašvaldības – lielākoties mazie pagasti – par savu neizdarību atrunājas ar valdības nemitīgajām kursa maiņām administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā. “Daļa mazo pašvaldību tā arī saka – gaidām, kad mūs piespiedu kārtā apvienos, tad arī teritorijas attīstību kopīgi plānosim,” piebilda A.Jaunsleinis.
Ministrs Andrejs Radzevičs un valsts sekretāre Ilze Kukute norādīja uz pašvaldību pārkāpumiem teritoriālplānojumu izstrādei valsts piešķirto mērķdotāciju izlietojumā, saņemto naudu izmantojot citiem mērķiem, piemēram, pašvaldības ēkas fasādes remontam, malkas kravas vai saimniecisku lietu iegādei. Pašvaldību pārstāvji pauda neizpratni par ministrijas nepietiekamu uzraudzību finanšu līdzekļu izlietojumam. Neraugoties uz to, ka minēto plānošanu pašvaldībām likums nosaka jau no 1994.gada, A.Jaunsleinis atzina, ka realitātē process varētu iekavēties par aptuveni vienu gadu. Tas nozīmē, ka būs veicamas izmaiņas likumā, kas nosaka plānojumus pabeigt līdz šā gada beigām. Priekšlikumam pagarināt teritorijas plānojuma izstrādes termiņu RAPLM nepiekrita.

Ministra izteiktajai kritikai piekrita arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis (no kreisās) un atbalstīja domu par stingrākas kontroles un uzraudzības, kā arī iespējamo soda sankciju piemērošanu Foto: M.Kaparkalējs, “LV”

Uzsverot, ka jaunizveidotās novadu pašvaldības ir nostādītas diskriminētā stāvoklī, Kandavas novada dome izteica priekšlikumu mērķdotācijas apjomu samērot ar pašvaldības teritorijas lielumu. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka kavēšanās ar šā darba izpildi ir saistīta arī ar nevienmērīgo valsts piešķirto finanšu plūsmu. “Nav nozīmes pieņemt lēmumu par plānojuma izstrādes sākšanu, ja nav naudas, par ko nodomu īstenot. Bez tam pa šiem gadiem ir būtiski sadārdzinājušās plānojumu izstrādes izmaksas,” iebilda pašvaldību pārstāvji. Arī RAPLM apliecināja, ka ir izveidojusies gara to pašvaldību rinda pēc mērķdotācijām, kas plānošanu jau sākušas un gaida tām pienākošos valsts atbalstu. Tomēr jāņem vērā arī fakts, ka teritoriālā plānošana ir viena no likumā “Par pašvaldībām” uzdotajām pašvaldību funkcijām, tādēļ šim darbam ieplānot vien valsts mērķdotāciju būs par maz.
Šajā jautājumā puses panāca vienošanos, ka nav nepieciešama pretimnākšana tām pašvaldībām, kas pagaidām vēl nemaz nav sākušas savas teritorijas plānošanu. Plānojuma ātrāka izstrāde ir katras pašvaldības, tās iedzīvotāju un uzņēmēju, kas vēlas investēt līdzekļus būvniecībā, interesēs. RAPLM valsts sekretāre Ilze Kukute atzīmēja, ka pieļaut būvniecību, kamēr nav vajadzīgā plānojuma, nedrīkst, un aicināja pašvaldības konsultēties ar ministriju par to, kā labāk plānojumu izstrādāt. Kā arī ielūkoties ministrijas interneta mājaslapā, kur pieejama metodiskā literatūra. Ministrija sola arī spert soli pretī sešiem pašvaldību teritoriālās plānošanas speciālistiem, kas Latvijas augstskolās studē šo programmu un mācībām ņēmuši studiju kredītu. RAPLM uzsākusi sarunas ar Augstākās izglītības padomi par studiju kredīta dzēšanu šiem speciālistiem.

Plānošanas reģioni un to loma

Cik valstij nozīmīgi ir pieci plānošanas reģioni, un kāda turpmāk varētu būt pašvaldību izveidoto attīstības aģentūru loma? Norādot, ka sākotnēji valsts deklarētais plānošanas reģionu veidošanas mērķis, piesaistot šīs struktūras ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanai, ir radikāli mainījies, uz dialogu aicināja LPS pārstāvji. Aģentūras tādējādi būtu pildījušas filtra funkciju, piedaloties reģionu iesniegto projektu izvērtēšanā. Patlaban plānošanas reģionu attīstības aģentūras nodarbojas galvenokārt ar attiecīgā reģiona teritorijas plānošanu. Sākotnējā iecere, ka ES struktūrfondu līdzekļu saņemšanai iesniegtajiem reģionālajiem projektiem ir jāatbilst attiecīgā reģiona attīstības plānam un tajā izvirzītajām prioritātēm, realitātē diemžēl nav piepildījusies un zināmā mērā radījusi aģentūru mazefektīvu darbošanos, atgādināja Kuldīgas mērs Edgars Zalāns. Pašvaldības ierosināja RAPLM gatavot priekšlikumus, ka normatīvajos aktos jāietver valsts un ES investīciju plūsmas atbilstība reģionu attīstības plāniem, kā arī mēģināt palielināt RAPLM ietekmi uz citu nozaru ministrijām investīciju programmu izveidē un finansējuma apgūšanā. Savukārt RAPLM neslēpa, ka nozaru ministriju attieksme reģionālās attīstības izpratnē, īpaši finansējuma piešķiršanas procesā, ir sarežģīta. Tas savukārt nozīmē, ka reģionālās attīstības izpratne valsts līmenī nav mainījusies.
Piecu reģionālo attīstības aģentūru darbības kapacitātes celšanai sagatavots priekšlikums šā gada valsts budžeta grozījumos iedalīt papildu finansējumu – 100 000 latu. Bet 2005.gadā ir iecere kopējo valsts finansējumu reģionālajām attīstības aģentūrām palielināt divkāršā apjomā.
Izbrīnu RAPLM izraisīja kāds pašvaldību pārstāvju uzdotais jautājums par to, cik loģisks ministrijai šķiet pašreizējais plānošanas reģionu sadalījums. Jo īpaši uzsverot Rīgas reģiona teritoriālo pārākumu pārējo plānošanas reģionu vidū. “Vai pašvaldības tobrīd domāja loģiski, kad tām tika dota iespēja izvēlēties piederību plānošanas reģionam?” atbildēja ministrs A.Radzevičs.
Nākamās LPS un RAPLM sarunas notiks 15.jūlijā.