Atmiņai par Lielajām Patiesībām
Foto: Alma Edžiņa |
2004. gada 2. jūlijā Latvijas zinātnieki pieredzēja unikālu notikumu – pie Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) ieejas atklāja piemiņas zīmi cilvēkam, kas institūtā nostrādāja 31 gadu. Uzraksts vēsta – akadēmiķis Edgars Imants Siliņš. Autori – tēlnieki Zigrīda Rapa, Juris Rapa, arhitekts Ģirts Kilēvics. Piemineklī E. I. Siliņa portrets – bronzas cilnis, kuru balsta divi granīta bluķi. Kā senķīniešu iņ-jan simbols, vizuālā metafora universālajam principam, ka pretstati jeb pretmeti pastāv vienlaikus un papildina viens otru.
Rīgā parādījusies piemiņas vieta
mūsu laikabiedram, cilvēkam ar pasaules vārdu. Tapusi lēni,
veidota ar mīlestību, skaisti novietota kādreiz ļoti slavenās
“Akadēmijas pilsētiņas” zaļajā zonā, ar krietni paaugušajiem
kokiem fonā. LZA Fizikālās enerģētikas institūts ir pateicīgs
projekta atbalstītājiem un sponsoriem – Rīgas domei, Rīgas Rotari
klubam, Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Universitātes (LU)
Cietvielu fizikas institūtam, firmai “GlaxoSmithKline”,
izdevniecībai “Jumava”, Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai,
“Unibankai”, individuālajiem ziedotājiem – draugiem, ģimenei un
kolēģiem. Atklāšanas ceremonijā piedalījās zinātnes un kultūras
pārstāvji, jo tās akadēmiķim bija vienlīdz tuvas dzīves
jomas.
Edgars Imants Siliņš (21.03. 1927. – 26.05. 1998.) – izcils
fiziķis, filozofs. Savu dzīves pieredzi un filozofiju izteicis
grāmatā “Lielo patiesību meklējumi”. Tūlīt pēc iznākšanas 1999.
gadā tā kļuva par bestselleru – neparastības un uzdrīkstēšanās
dēļ.
Zemnieka dēls no Līgatnes pagasta Veclapsu mājām studēja LU
Ķīmijas fakultātē, līdz 1949. gada komunistiskās represijas
piespieda studijas pamest un lika meklēt darbu. Tolaik viņš
nedabūja pat laboranta amatu LU Fizikas un matemātikas fakultātē,
tāpēc 12 darba gadi pagāja Rīgas Elektromašīnu rūpnīcas
centrālajā laboratorijā. 1961. gadā ar izcilību absolvējis LU, E.
I. Siliņš ieguva fiziķa diplomu. Sekoja divas disertāciju
aizstāvēšanas Sanktpēterburgā: 1965.gadā tika iegūts zinātņu
kandidāta, bet 1979. gadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora
grāds. Kopš 1967. gada jūnija E. I. Siliņš vadīja LZA Fizikālās
enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās
elektronikas laboratoriju. Pētniecības darbs noritēja organisko
cietvielu fizikā un ķīmiskajā fizikā. Līdztekus tam profesors E.
I. Siliņš lasīja speckursus pusvadītāju fizikā, molekulārajā
biofizikā, organisko cietvielu fizikā un organisko materiālu
zinātnē. Intensīvi starptautiskie kontakti jau tajā laikā, kad tā
vēl nebija parasta parādība zinātnes pasaulē, – zinātnisko centru
apmeklējums 17 valstīs. Sešas monogrāfijas, 35 problēmraksti, 150
zinātniskie raksti, neskaitāmi populārzinātniski sacerējumi. M.
Keldiša prēmija fizikā, LZA Lielā medaļa. Sekojot tradīcijai,
medaļas laureāts 1997.gada 21. novembrī lasīja akadēmisko
lekciju. Toreiz tā pārsteidza klausītājus. Lekcijas “Ziņa,
atziņa, zemapziņa jeb mēs visi virs (zem) bezapziņas bezdibeņiem.
Dažas mūsdienu fizikas problēmas” tekstu, izdotu glītā brošūrā,
saņēma 2. jūlija viesi. Jāpiebilst, ka visupirms šis teksts 1997.
gadā nonāca laikraksta “Latvijas Vēstnesis” lasītāju
rīcībā.
Edgars Imants Siliņš bija kultūras cilvēks vārda tiešā nozīmē.
Zināšanas, erudīcija, smalka inteliģence.
Šie izcilās personības vērtējumi caurvija visu atklāšanas
ceremoniju. Kā sacīja LZA prezidents, FEI direktors Juris
Ekmanis, E. I. Siliņš ir visvairāk citētais latviešu zinātnieks.
Un, pateicies idejas rosinātājiem un īstenotājiem, prezidents
uzsvēra, ka šai vietai ir dziļi simboliska jēga – katru rītu,
dodoties uz darbu, ikviens varēs it kā parunāties ar Edgaru
Siliņu. Rīgas Rotari kluba vārdā Dr. habil.phys. Andris
Šternbergs atgādināja akadēmiķa augstu turētos principus –
godīgumu, taisnīgumu, vispārējo un konkrēto lietas labumu.
Tēlniece Zigrīda Rapa bija pateicīga visiem atbalstītājiem, lai
taptu šis piemineklis no akadēmiķa dzimtās puses akmeņiem. E. I.
Siliņam ir sava zinātniskā skola. Tas ir lielākais gandarījums
ikvienam zinātniekam. Runāja šīs skolas pārstāves fizikas zinātņu
doktores Inta Muzikante un Gunta Šlihta. Dr. phys. Inta
Muzikante ir LZA iedibinātās E. I. Siliņa balvas pirmā laureāte,
bet ar Dr. phys. Guntas Šlihtas pūlēm un enerģiju tapa šis
jaukais pasākums.
Rīga ir kļuvusi bagātāka.
“Ja jūs gribat iet lielo patiesību ceļus, tad jebkurā mirklī
jāvar uzstādīt sev jautājumu – bet varbūt ir otrādi? Un, ja jūs
to spējat pajautāt, tad jūs esat uz pareizā ceļa. Bet, ja jūs par
katru cenu cenšaties pierādīt, ka vienīgi jums ir patiesība, tad
jūs esat iekļuvis vienīgo patiesību slazdā. Un tā ir tikai
patiesības puse” – tā Edgars Imants Siliņš savulaik pabeidza
akadēmisko lekciju.
Ieteikums pārdomām.
Ilga Tālberga