Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas sēru mītiņā Rīgā, Gogoļa ielā 25, 2004.gada 4.jūlijā
Augsti godātais Ebreju draudžu un
kopienu padomes priekšsēdētāja kungs! Rabīni! Ekselences! Dāmas
un kungi!
Šodien mēs visi esam sanākuši kopā šeit pie lielās kora sinagogas
drupām Gogoļa ielā, lai atcerētos tos upurus, kas nacistu
okupācijas periodā gāja bojā holokaustā.
1941.gada 4.jūlijā šajā vietā notika briesmīgs noziegums. Tika
nodedzināta sinagoga un kopā ar to dzīvi cilvēki. Šis traģiskais
notikums bija ievads holokausta šausmām Latvijā. Daudzi tūkstoši
cilvēku tika nogalināti Rumbulā, Biķernieku mežā, Liepājā,
Daugavpilī un citās vietās. Holokausts bija drausmīga ebreju
tautas, visas Latvijas traģēdija.
Apritējuši jau vairāk nekā 60 gadi kopš tālajiem to dienu
traģiskajiem notikumiem. Aizvadītie gadi varbūt mazinājuši sāpes,
bet nekas nespēs izdzēst no cilvēku atmiņas šos noziegumus. Tieši
šodien, holokausta upuru piemiņas dienā, es aicinu visus dziļāk
ieskatīties sevī, ne tikai lai atcerētos, bet arī lai saprastu,
kas Latvijā notika nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, kādi
noziegumi tika pastrādāti.
Holokausts vienmēr būs kā bieds, kā atgādinājums, kā brīdinājums
cilvēcei par to, pie kā var novest ļaunums un aizspriedumi
attiecībās starp tautām. Holokausts mums visiem liek būt
modriem.
Godinot holokausta upurus, apliecinot līdzjūtību ebreju tautai
tās sēru dienā, aicinu visus ne vien pieminēt nevainīgos upurus,
bet arī pielikt spēkus cīņā pret vardarbību un aizspriedumiem,
lai nekad nekas līdzīgs nākotnē neatkārtotos un ļaunuma spēki
nevaldītu par mums. Mūsu visu pienākums šodien ir lūgt par
bojāgājušo dvēselēm, lai tās rod mieru.
Nolasa Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda