Valsts sekretāru 2004. gada 1.jūlija sanāksmē

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā projektu “Noteikumi par Nederīgo dokumentu reģistru”, kas nosaka nederīgo dokumentu un to neaizpildīto veidlapu veidus, kuri iekļaujami Nederīgo dokumentu reģistrā, dokumentu un veidlapu uzskaites kārtību, kā arī reģistra izmantošanas kārtību.
Noteikumu projekts paredz, ka Nederīgo dokumentu reģistrā tiks iekļautas ziņas par pasēm, personas apliecībām, transportlīdzekļa vadītāja apliecībām un jūrnieka grāmatiņām. Reģistra pārzinis un turētājs būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Nederīgo dokumentu reģistram būs noteikti 2 līmeņi ar atšķirīgām pieejām informācijas izmantošanai. Pieeja otrā līmeņa informācijai paredzēta Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam, Drošības policijai, dzimtsarakstu nodaļām, Jūrnieku reģistram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, Militārajai policijai, Naturalizācijas pārvaldei, pašvaldības policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, prokuratūrai, Saeimas un Valsts prezidenta apsardzes dienestam, Satversmes aizsardzības birojam, Uzņēmumu reģistram, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanas nolūkā. Citas juridiskās personas pēc līguma noslēgšanas ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru reģistrā iekļauto informāciju varēs izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai, kā arī dokumentu turētāju interešu aizsardzībai un savu ekonomisko interešu aizsardzībai. Šādām personām paredzēts piešķirt pieeju tikai pirmā līmeņa informācijai.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu un Satiksmes ministriju, kā arī Ģenerālprokuratūru.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Apsardzes darbības likumā, paredzot tiesības saņemt speciālo atļauju (licence) apsardzes darbības veikšanai arī individuālajiem komersantiem.

Projektā paredzēta arī kārtība, kādā apsardzes darbības licence izsniedzama Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajiem apsardzes uzņēmumiem, kas vēlas sniegt apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā.
Papildus projekts precizē atsevišķas tiesību normas, piemēram, precizēts termins “apsardzes darbība”. Esošajā redakcijā definēts, ka tā ir apsardzes pakalpojumu sniegšana, bet uzņēmumu, iestāžu un organizāciju iekšējās drošības dienesti nevar sniegt apsardzes pakalpojumus kā licencētie apsardzes uzņēmumi, bet, nodrošinot savu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju apsardzi un iekšējo drošību, tie arī veic apsardzes darbību. Tāpat precizēts iekšējās drošības dienesta definējums, apsardzes pakalpojumu veidi, kā arī atbilstoši Ieroču aprites likumam tiek precizēti apsardzes darbībā izmantojamo šaujamieroču veidi un tiek noteikti izmantojamo speciālo līdzekļu veidi.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu un Ekonomikas ministriju, kā arī Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005.–2009.gadam. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos.
Situācijas analīzes un programmas izstrādes gaitā tika secināts, ka Latvijā ir nepieciešams uzlabot eksporta veicināšanas institucionālās infrastruktūras darbību, koordinēt tirgus pētījumu veikšanu, sekmēt uzņēmumu ārējā mārketinga aktivitātes, lai nodrošinātu efektīvu ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbību. Programmā pamatota nepieciešamība izveidot un nodrošināt uzņēmumu eksporta menedžeru daļēja laika profesionālās kvalifikācijas programmu “Starptautiskā tirdzniecība” un nodrošināt Latvijas uzņēmumiem iespēju saņemt eksporta kredītus un garantijas.
Lai atrisinātu minētās problēmas un sekmētu Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu, eksporta veicināšanas politikas ietvaros tiek piedāvāts risinājums – izveidot eksporta veicināšanas institucionālo infrastruktūru Latvijā un ārvalstīs, lai sekmētu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un sniegtu atbalstu eksporta mārketingā un risku samazināšanā ārējās tirdzniecības darījumos.
Piedāvātā risinājuma ieviešanai no valsts budžeta eksporta veicināšanai 2005.gadā nepieciešami 5,919 miljoni latu; 2006.gadā – 5,6 miljoni latu; 2007.gadā – 5,275 miljoni latu; 2008.gadā – 5,455 miljoni latu un 2009.gadā – 5,636 miljoni latu. No Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļiem šim mērķim 2005.gadā paredzēts izlietot 5,2 miljonus latu; 2006.gadā – 5,5 miljonus latu; 2007.gadā – 5,8 miljonus latu; 2008.gadā – 6,1 miljonu latu, bet 2009.gadā. – 6,4 miljonus latu.
Eksporta veicināšanas programmas īstenošanas rezultātā tiks panākta preču ārējās tirdzniecības bilances pakāpeniska līdzsvarošanās. Politikas īstenošana sekmēs iedzīvotāju dzīves līmeņa un pirktspējas uzlabošanos un tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Tiks radītas vidēji vismaz 500 jaunas darba vietas gadā uz eksportu orientētās nozarēs un ar tām saistītajās un atbalstošajās nozarēs. Eksportētājuzņēmumu skaits pieaugs vidēji par 3% gadā, un katru gadu eksportu uzsāks vismaz 20 Latvijas uzņēmumi. Plānots, ka Latvijai 2010.gadā būs vismaz 15, bet 2015.gadā – vairāk nekā 20 ārējās ekonomiskās pārstāvniecības. Katru gadu uzņēmējiem tiks piedāvāti vismaz 20 eksporta prasmju veicināšanas semināri un tiks veikti vismaz 10 mērķa tirgu pētījumi. Ar valsts atbalstu izveidotās eksporta kreditēšanas, apdrošināšanas un garantēšanas aģentūras darījumu apjoms pieaugs par 5-10 darījumiem gadā. Mērķtiecīgas eksporta veicināšanas politikas rezultātā paredzams preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvara pieaugums kopējā eksporta apgrozījumā vidēji par 5% gadā.
Eksporta veicināšanas programma ir izstrādāta kā turpinājums Latvijas ārējās tirdzniecības nacionālajai programmai. Plānots, ka ārējās tirdzniecības nacionālā programma būs spēkā līdz 2004. gada 31. decembrim, kad tās vietā Latvijā sāks īstenot eksporta veicināšanas programmu.
Projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa”.
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības nodrošina transportlīdzekļu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu vai uz citu – stāvēšanai atļautu vietu ar specializēta transportlīdzekļa palīdzību. Tāpat projekts nosaka kārtību, kādā notiek piespiedu pārvietošana (procedūru un noformējamo dokumentāciju).
Konkrētie gadījumi, kad paredzētas tiesības transportlīdzekli piespiedu kārtā novietot speciālā stāvvietā, ir noteikti Ceļu satiksmes likuma 43.³ pantā. Piemēram, ja automašīnas vadītājs atrodas alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā vai viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību; nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību; pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet vadītāja nav klāt un transportlīdzeklis novietots stāvēšanai, u.c.
Noteikumu projekta īstenošanai valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami, jo par piespiedu pārvietošanu uz speciālo stāvvietu izdevumus sedz transportlīdzekļa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona. Savukārt izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz citu stāvēšanai atļautu vietu, sedz pašvaldība no līdzekļiem, kas iegūti no naudas sodiem par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību par ātrbojīgo produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem autotransportā.

Grozījumi paredz soda sankcijas par pārvadāšanas iekārtas reģistrēto temperatūras mērījumu nesaglabāšanu (līdz 25 latiem), par ātrbojīgajiem pārtikas produktiem noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu (no 50 līdz 100 latiem). Savukārt par ātrbojīgo pārtikas produktu iekraušanu un nodošanu pārvadājuma veikšanai transporta līdzeklī bez speciālās pārvadāšanas iekārtas, ja tāda iekārta šādiem pārvadājumiem ir paredzēta vai ja iekārta neatbilst tehniskajām un sanitārajām prasībām, paredzēts naudas sods kravas nosūtītājam no 100 līdz 200 latiem.
Ja pasažieru vai kravas pašpārvadajums veikts bez noteiktajā kārtībā izsniegta sertifikāta, paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 20 līdz 50 latiem, bet pārvadātājam – no 100 līdz 200 latu. Ja šāds pārkāpums gada laikā tiks konstatēts atkārtoti, pārvadātājam paredzēts naudas sods no 250 līdz 500 latiem.
 Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Zemkopības ministriju un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu noteikumu projektu “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”.
Noteikumi paredzēs kārtību, kādā maksātnespējīgo darba devēju administratori iesniedz valsts aģentūrā “Maksātnespējas administrācija” pieteikumus naudas līdzekļu piešķiršanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanai, kā arī minēto pieteikumu izskatīšanas un apmierināšanas kārtību.
Noteikumu projektā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumiem Nr.556 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”, precizēts un papildināts to dokumentu saraksts, kas administratoram jāiesniedz Maksātnespējas administrācijā kopā ar pieteikumu par naudas līdzekļu piešķiršanu, lai Maksātnespējas administrācija varētu pārbaudīt prasījuma pamatotību. Lai uzlabotu administratoru darbības uzraudzību, mainīts piešķirto līdzekļu izlietojuma atskaites iesniegšanas termiņš Maksātnespējas administrācijā.
Ņemot vērā to, ka veikto grozījumu apjoms bija salīdzinoši liels, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām minētie noteikumi ir izteikti jaunā redakcijā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

Labklājības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.246 “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.
Noteikumu īstenošanas gaitā tika konstatētas vairākas problēmas, kuras traucē nodrošināt savlaicīgu, kvalitatīvu un efektīvu sociālās rehabilitācijas procesu no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem. Tāpēc pieteiktie grozījumi paredz precizēt bērna tiesības nepieciešamības gadījumā atkārtoti saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un to pabeigt pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tāpat nodrošināta iespēja sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemt iespējami ātri, atvieglojot minētā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas procedūru, kā arī noteiktas Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijas un atbildība kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.
Iepriekšminēto grozījumu īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem nav nepieciešams.
Projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Veselības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, iestrādājot koncepcijas “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanai” priekšlikumus.

Likumprojektā papildināts apdrošināšanas stāža uzskaitījums ar apdrošināšanas stāža iemaksu periodiem (alternatīvais dienests, laiks, kad persona uzturas ārvalstī kopā ar laulāto, kurš kā karavīrs pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, un laiks, kurā persona saņem bērna aprūpes pabalstu), par kuriem atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta.
Tāpat mainīta pensiju pārrēķināšanas kārtība, proti, ja persona pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājusi un uzkrājusi pensijas kapitālu, tad pensiju var pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita, nevis reizi trijos gados, kad ir nostrādāti vismaz 12 mēneši;
Grozījumos mainīta pensiju indeksācijas kārtība līdz 2014.gada 31.decembrim, nosakot, ka:
1) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim – pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;
2) valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, līdz 2009.gada 31.decembrim pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, bet no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim – pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
Grozījumos noteikta pensiju pārrēķināšanas kārtība sakarā ar apdrošināšanas iemaksu parāda dzēšanu par darbu periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam. Pensijas, pamatojoties uz personas pieprasījumu, pārrēķināmas ar 2005.gada 1.janvāri. Personai, kurai minētajā laika periodā ir reģistrēts apdrošināšanas periods, bet nav zināmas apdrošināšanas iemaksas, šīs iemaksas aprēķina no minimālās algas, kāda bijusi noteikta attiecīgajā laika periodā.
Tāpat likumprojektā precizēta pensiju izmaksas kārtība uz ārvalstīm izbraukušajām personām, kā arī paredzēta piemaksas pie vecuma pensijas piešķiršana, aprēķināšana un izmaksa Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Piemaksu pie vecuma pensijas, kuras apmērs nepārsniedz 80 latus, piešķir līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas saņēmējiem, ja personas kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem. Piemaksu piešķir un izmaksā uz visu pensijas saņemšanas laiku Latvijā dzīvojošiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments