Kāds ES budžets izdevīgs Latvijai

Ceturtdien, 1. jūlijā, Ministru kabinetā tika sākta diskusija par Latvijas pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienībās (ES) nākamo budžeta plānošanas periodu. Valdība apstiprināja visai apjomīgu pozīciju par ES finanšu perspektīvu laikam no 2007. līdz 2013. gadam. Apstiprinātā pozīcija kalpos par pamatu turpmākai nacionālo pozīciju izstrādei par konkrētiem ES budžeta plānošanas aspektiem.

Diskusijas tikai sākumposmā

Pašlaik ES norisinās ļoti aktīva diskusija, kā tiks veidots ES budžets, kādiem mērķiem un cik daudz tiks tērēts nākamajam sešgadu plānošanas periodam, kas sāksies 2007. gadā. Finanšu perspektīva 2007.–2013. gadam tuvāko pusotru gadu būs viens no karstākajiem ES darba kārtības jautājumiem, jo tas tieši ietekmēs to, cik daudz katrai dalībvalstij būs jāmaksā ES budžetā un cik daudz tā varēs iegūt no ES budžeta ar dažādu ES finanšu instrumentu starpniecību.
Tādēļ, atsaucoties uz gada sākumā Eiropas Komisijas publiskoto piedāvājumu attiecībā uz nākamo budžeta plānošanas periodu, arī Latvijas valdība izveidoja speciālu darba grupu, kurā ministriju, Eiropas lietu biroja un citu atbildīgo institūciju pārstāvji vairāku mēnešu laikā vienojušies par pamatprincipiem Latvijas pozīcijā attiecībā uz ES budžeta sadalījumu nākamajam plānošanas periodam.
Paredzēts, ka ES dalībvalstu vadītāji par nākamā finanšu ietvara principiem un vadlīnijām vienosies sanāksmē šā gada decembrī, bet galīgo vienošanos par finanšu perspektīvu 2007. 1013. gadam paredzēts panākt līdz 2005. gada beigām.

Latvija vēlas lielāku ieguvumu

Kā valdības sēdē skaidroja Eiropas lietu biroja vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes, viens no aktuālākajiem jautājumiem attiecībā uz ES budžeta plānošanu ir dalībvalstu iemaksas ES budžetā un ES budžeta izdevumu līmenis. Eiropas Komisija ierosinājusi dalībvalstu iemaksas saglabāt 1,24% apmērā no nacionālā bruto ieņēmuma (NBI) un vidējo izdevumu līmeni noteikt 1,14% apmērā no dalībvalstu NBI. Vairākas lielās dalībvalstis jau pieprasījušas, lai ES izdevumu līmenis tiktu samazināts līdz 1% no NBI, kamēr vairākums dalībvalstu iebilst pret šādu pārmaiņu.
Latvija pašlaik izvairās ieņemt stingru pozīciju attiecībā uz ES izdevumu griestu līmeni, savu pozīcijas formulēšanu atstājot uz brīdi, kad tiks publiskoti konkrēti priekšlikumi par to, kurās pozīcijās paredzēts budžeta izdevumu samazinājums. Latvijai, iespējams, būtu pat izdevīga izdevumu griestu samazināšana līdz 1% līmenim, jo tādējādi samazinātos arī Latvijas iemaksas ES budžetā, bet pieejamais finansējums no ES Kohēzijas un struktūrfondiem Latvijai kā nabadzīgākajai ES dalībvalstij, visticamāk netiktu samazināts. Tādējādi dalībvalstu iemaksu līmeņa samazinājums ES budžetā Latvijai, iespējams, varētu būt finansiāli izdevīgs, secināja S. Pavļuta-Deslandes.
ELB vadītāja uzsvēra, ka Latvijai būtu jācīnās arī pret pašreiz spēkā esošajiem finanšu absorbcijas griestiem, kas noteikti 4% apmērā no dalībvalsts iekšzemes kopprodukta. Šis noteikums ierobežo finanšu apjomu, ko Latvija varētu saņemt no ES budžeta caur dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi veidojas situācija, kad vecās dalībvalstis, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) ir ievērojami lielāks, saņems proporcionāli lielāku atbalstu nekā jaunās valstis, kuru IKP ir krietni mazāks. Tas ir pretrunā ar ES kohēzijas politikas būtību, uzsvēra S. Pavļuta-Deslandes.
Kā nozīmīgs jautājums Latvijas pozīcijā uzsvērts arī ES ārējās robežas drošības garantēšanas izmaksas. Latvija uzskata, ka finansiālais slogs par robežas uzturēšanu būtu jāsadala starp visām ES dalībvalstīm, jo ārējās robežas uzturēšana ir visu dalībvalstu interesēs, bet izmaksas gulstas tikai uz daļu valstu.
Latvija uzskata, ka no ES budžeta būtu jāpalielina atbalsts kultūras un audiovizuālā sektora atbalstam, jo tas veicinātu kultūras un audiovizuālo industriju konkurētspēju un veicinātu jauno dalībvalstu integrāciju ES, teica S. Pavļuta-Deslandes.

Saskaņā ar MK sēdē nolemto ministrijas drīzumā izstrādās Latvijas pozīcijas jau par konkrētiem ES tiesību aktu projektiem, kas saistīti ar ES finanšu perspektīvu. Savukārt Eiropas lietu biroja uzdevums ir nodrošināt šo pozīciju savstarpēju saskaņošanu.

Lappusi sagatavojusi

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv