Ārzemju presē

Vācu “Die Zeit” : “Žozē Manuela Durau Barrozu izvēle ES Komisijas prezidenta amatam nostiprināja Londonas ietekmi Eiropā. “Tās ir Vācijas un Francijas vadošo pozīciju beigu beigas”,”komentēja laikraksts “El Pais”. Kāpēc Barrozu? Viņš nav piesai-stījis uzmanību ne ar runām, ne vīzijām, ne darbiem. Ekonomikā viņš atbalsta tirgus liberalizāciju un tātad drīz vien varētu sastrīdēties ar nākamo superkomisāru industrijas lietās. Tieslietu politikā viņš pieder pie Law and Order piekritējiem, bet ārpolitikā pie transatlantiķu nometnes. Tāpēc sazvērestību teorētiķi jau jautā: vai tik te savu roku nav pielikuši arī amerikāņi...? Daudz biežāk nekā viņa priekštečiem Barrozu būs vajadzīga diplomātiskā intuīcija, lai par Eiropas projektiem runātu ar mazākuma valdībām un pagaidu kandidātiem, kā arī valdību vadītājiem, kuri ir iesai-stījušies vēlēšanu cīņā.”

•

ASV “New York Times” pievērsies Eiropas valstu iekšpolitikas apskatam. Raksta autors analizē pašreizējās tendences vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur varas partijas vairs nebauda plašu tautas masu atbalstu. Šāda tendence skaidri parādījās vietējo pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pašreizējām varas partijām daudzās Eiropas valstīs būtu jāizdara kaut kas neiespējams, lai atgūtu vēlētāju uzticību.

•

Franču “Le Monde” : “Stabilitāte Balkānu reģionā ir pārbaudes tests Savienības drošības stratēģijai. Uzaicināta pastiprināt savas saistības Balkānos, ES ir saņēmusi vairākus uzmundrinājuma apliecinājumus. Pēc 27. jūnijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja eiropeiski noskaņotais Boriss Tadičs, kopējās ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Havjērs Solana skaidri izteicās par Serbijas eiropeisko nākotni.”

•

Krievijas “Vremya novostej”: “Sakarā ar to, ka Nīderlande turpmāko pusgadu strādās ES prezidentūras statusā, Nīderlandes vēstnieks Maskavā tikās ar žurnālistiem, iezīmējot prezidentūras prioritātes. Vēstnieks kliedēja krievu cerības, ka Eiropas Savienība būs tā, kas piespiedīs Baltijas valstis ievērot krievvalodīgo tiesības. Vēstnieks uzsvēra, ka Baltijas valstis izpilda Kopenhāgenas kritērijus, tomēr, ja ES dalībvalstis saņems ārēju kritiku, pārējās dalībvalstis būs gatavas uz sarunām par varbūtējiem pārkāpumiem.”

•

Vācu “Berliner Zeitung” komentētāja Eliota Marī domā, ka pēc desmit gadiem krīžu būs vēl vairāk nekā šodien un tāpēc būs vajadzīga gan NATO, gan ES. Viņa norāda, ka vairāk līdzekļu jāatvēl militārajam budžetam. Viņa aicina Stabilitātes paktā no budžeta deficīta atskaitīt izdevumus aizsardzībai. Eliota Marī saka, ka atomieroči ir drošs līdzeklis pret draudiem no ārpuses. Tas attiecoties ne tikai uz draudiem ar atomieročiem, bet arī uz uzbrukumiem ar ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem. Runa esot par to valstu iebiedēšanu, kas nav īstas demokrātijas un pārkāpj starptautiskās tiesības.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv