Tīrumos un sētās, kur tautas spēks

Pieci Latgales pagasti kurzemnieku skatījumā

5. Gan piens, gan medus

Tilžas vidusskola Foto no Tilžas novada muzeja

Uz Balvu rajona robežas mūs sagaidīja Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis un Balvu rajona nodaļas vadītājs Imants Kārkliņš. Pirmais ceļamērķis – Balvu rajona padome. Pa ceļam Imants parādīja savas dziļās un vispusīgās zināšanas par Balvu rajonu, iedzīvotājiem, viņu rūpēm, laukaugiem un to audzēšanas tehnoloģiju. Vēl mazliet, un komisijas locekļi jau būtu varējuši nokārtot zināšanu minimumu agronomijā.
Rajona padomē mūsu zināšanas par Balvu rajonu vēl papildināja Balvu pagasta un reizē arī Balvu rajona padomes priekšsēdētāja agronome Regīna Kuļša. Tālāk stafeti pārņēma Tilžas pagasta padomes priekšsēdētājs agronoms Pēteris Ozoliņš.
Tilžas ciems radies 1909. gadā, kad Ruskolovas muižas īpašnieks no muižas atdalīja Kokorevas (tagad Tilžas) foļvarku un 15 hektārus zemes, kuru sadalīja 200 apbūves gabalos. 1935. gadā Tilža bija otrs lielākais ciems bijušajā Abrenes apriņķī. Šobrīd Tilžas pagasts aizņem 104 kvadrātkilometru kopplatību. Tajā ir 28 ciemi ar 1275 iedzīvotājiem. Cauri pagastam tek Tilžas upe.
Pirmo apmeklējām zemnieku saimniecību “Skujenieki”, ko vada ilggadējais paju sabiedrības “Tilža” galvenais agronoms Benedikts Zelčs. Saimniecībā audzē 80 liellopus un ražo pienu. Bet, kā pats saka, azartam un hobijam aprūpē 57 šķirnes aitas. Ar savu tehniku izlīdz arī apkārtējiem zemniekiem.
Zemnieku saimniecības “Ābelītes” īpašnieks agronoms Vilnis Dzenis vada arī kooperatīvo sabiedrību “Rota”, kas nodarbojas ar labības sēklaudzēšanu un sniedz pakalpojumus apkārtējiem zemniekiem. Ar Hipotēku un zemes bankas finansējumu SIA “Rapsis” Tilžā būvē modernu vācu kalti. Šis būs Latgalē vienīgais rapša pieņemšanas punkts un ļaus apkārtnes zemniekiem paplašināt šīs perspektīvās kultūras sējplatības. Savā saimniecībā Vilnis iestādījis 2 hektāru intensīvo (punduru un puspunduru) augļu dārzu, kurā aug 23 šķirņu ābeles.
Zemnieku saimniecībā “Silaunieki” apkopj 140 bišu saimes. Izmantojot subsīdijas, ieviesta mūsdienīga Eiropas līmeņa medus ieguves tehnoloģija. Visas iekārtas gatavotas no nerūsējošā tērauda.

Pagasta centrā ir uzstādīts piemiņas akmens “Tilžas novada nacionālajiem partizāniem. Pagastā bijusi sava nacionālo partizānu vienība, ko vadījis A. Roskošs (1911 – 1949), kritis Lielgrīvu mežā Foto: Māris Locs

Pagastā darbojas četras baznīcas: Romas katoļu, Evaņģēliski luteriskā, Pareizticīgo un Baptistu lūgšanas nams. Šeit atrodas arī baptistu seminārskola, kurā māca baptistu konfesijas sludinātājus. Ievērojams ir baptistu draudzes devums jauniešu garīgajā audzināšanā. Šeit tiek rīkotas bērnu un jauniešu nometnes, kurās bērni desmit dienu garumā intensīvi apgūst angļu valodu, izglītojas garīgi, sporto un atpūšas. Nometnes mērķis – iemācīt bērnus dzīvot pēc Dieva baušļiem. Līdzīgās nometnēs Latvijā par uzturēšanos jāmaksā 80 – 150 latu, te tikai 30, jo telpas izīrē par velti un skolotāji ir brīvprātīgie. Ar draudzes mācītāja Aigara Jēča tiešu palīdzību pagasts no Vācijas saņēmis ugunsdzēsēju automašīnu. Tilžas ugunsdzēsēji ik gadu piedalījušies profesionālajās sacensībās. Aug arī jaunā maiņa.
Vēstures mantojuma saglabāšanā un tradīciju turpināšanā daudz pūļu veltījusi novada muzeja vadītāja Ruta Silauniece. Tilžā darbojas internātpamatskola, kurā mācās 240 skolēni. Mācītiesgribētāju būtu vēl vairāk, taču sanitāro normu prasības to neļauj. Skola piedalās daudzu projektu izstrādē. Ir laba sadarbība ar Zviedriju. Bērniem ir iespēja dzīvot zviedru ģimenēs un iemācīties runāt zviedriski. Skolai ir pastāvīgs interneta pieslēgums.
Tilžas vidusskolā 25 pedagogu vadībā mācās apmēram 300 skolēnu. Skolā ir bibliotēka ar lasītavu, divas datorklases ar 21 datoru, četri datori administrācijas vajadzībām. Ir interneta pieslēgums. Visi skolotāji apguvuši datorprasmi. Skolēni ieņem godalgotas vietas rajona olimpiādēs. 70 – 90 procenti absolventu turpina izglītību augstskolā. Skola iesaistījusies dažādos projektos. Augstā līmenī ir muzikāla audzināšana. Vidusskolēni paši izteikuši vēlēšanos dibināt kori. Skolā pašlaik darbojas trīs kori.
Gan kori, gan vokālais ansamblis “Varbūt”, gan Lindas Vītolas vadītais skolotāju ansamblis ir vairākkārtēji konkursu uzvarētāji. Skolā norit aktīva sporta dzīve. Labs paraugs ir Tilžas pļāvēju komandas, kas regulāri plūc laurus pļaušanas sacensībās Latvijā. Skolā darbojas Balvu rajona sporta skolas volejbola filiāle.
Kultūras namā noklausījāmies estrādes ansambļa koncertu, kurā dziedāja un muzicēja pagasta priekšsēdētāja pieau-gušie bērni. Neviltotu laipnību un viesmīlību sastapām agronomes Ainas Pilātes lauku mājā, kurā Lindas Vītolas deju mūzika ļāva justies kā īstā lauku zaļumballē.

Andris Siliņš,

konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” vērtēšanas komisijas loceklis no Latvijas Agronomu biedrības

Ir beidzies kārtējais, nu jau 9. konkurss par sakoptāko Latvijas pagastu. Man ir bijusi tā laime piedalīties novadu konkursu vērtēšanā visus šos gadus.
Kādas ir atziņas?
Novadu konkursos nav sastapti vāji pagasti. Visi ir ieguldījuši milzīgu darbu. Tajos strādā darbīgi, čakli un uzņēmīgi cilvēki, kas izjūt lielu lepnumu par savu darbu, savu pagastu, novadu un valsti. Te augstu tiek turētas garīgās vērtības un kultūra.
Un šos pagastus vada enerģiski, pašaizliedzīgi un sirdsbagāti cilvēki, kas stāv un krīt par savu pagastu un tā ļaudīm. Viņi labi saprot, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien. Un visnotaļ atbalsta baznīcu, kultūru un sportu, nereti paši aktīvi līdzdarbojoties.
Patīkami, ka visai bieži gadījās sastapt savus kolēģus agronomus, kas nereti noteica toni un zemkopības līmeni pagastā, gan strādājot savās zemnieku saimniecībās, gan darbojoties kā pagastu, rajona un citu struktūrvienību vadītāji. Iepazinām daudz brīnišķīgu cilvēku, kuri katrs būtu vesela apraksta vērti. Nobeiguma pasākumā atzinības rakstus vien saņēma 78 censoņi. Lai man piedod tie, kurus neesmu pieminējis, jo šā raksta apjoms nav neierobežots.

Liepājas komisijas vadītājs Jānis Cielava iededz tradicionālās kopā sanākšanas sveces – spriešana par Latgalē redzēto var sākties Foto: Andris Siliņš

Katrs pagasts izcēlās ar kaut ko patīkamu. Par Maltu jau minēju. Šķeltova saņēma atzinību vides aizsardzībā, Brigi – par augstu zemkopības kultūru, Tilža – par panākumiem izglītībā un sportā, Līksna – par sociāli labvēlīgāko vidi. Patīkami, ka Līksnas pagasts parādīja sevi arī kā labākais ceļa saimnieks un pelnīti saņēma Satiksmes ministrijas atzinību un

10 000 latu prēmiju.
Paldies Latgalei par savu pagastu sakoptību un saimniecisko veikumu! Paldies par to, ka kliedējāt nepareizos mītus par Latgali. Paldies par laipno uzņemšanu, par vienkāršību, sirsnību un viesmīlību. Lai jums veicas un lai visi labie gari un Dieva svētība stāv jums klāt arī turpmāk!

Uzziņai

Pirmsākumos te bijis Kokorevas ciems, tam apkārt veidojās pagasts.
1925. gadā sakarā ar nosaukumu latviskošanu kartē parādījās jauns vārds – turpmāk šo vietu sauca par Tilžas ciemu un pagastu. Jāatzīst, vietvārds netika uzminēts, meklēts tālumā vai biezu rakstu sējumos, jo apkārtni gandrīz divi līdzīgās daļās šķeļ un izlīkumo Tilžas upe.
Ja kāds interesējas par mūsu ausij mazliet neparastāka nosau-kuma cilmi, tad to pavisam skaidri atklāj kaimiņu mēle – lietuviešu valodā tilžti nozīmē šķīst, kļūt miklam, ūdeņainam.
1945. gadā padomju vara nežēlīgi šķērēja visu tai netīkamo, arī veco administratīvo dalījumu. Tā pagastā tika izveidoti Krampiņu, Krišjāņu, Ruskulovas, Skubiņu, Tilžas un Vectilžas ciemi, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.
Turpmākajās desmitgadēs Tilžas ciems pamazām vien tika apaudzēts ar kaimiņu teritorijām, gluži kā apvalkātiem svārkiem diedzot virsū un klāt aizvien jaunus ielāpus. Zemju pievienošana notika septiņas reizes, pēdējā – 1989. gadā, līdz pagasts ieguva pašreizējās aprises.
1990. gadā Tilžas ciema teritorijā atjaunoja Tilžas pagastu.