Jaunajās ES dalībvalstīs ir zemāki nodokļi

Visās jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2002. gadā bija zemāki nodokļi (kopējais nodokļu apjoms un sociālās iemaksas kopā) nekā vidēji vecajās Savienības dalībvalstīs, secināts ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotajā informācijā. Nodokļu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tiek uzskatīta par vienu no korektākajiem veidiem, kā mērīt nodokļu slogu valstī. Speciālisti norāda, ka situācija 2004. gadā nav būtiski mainījusies – jaunajās ES dalībvalstīs ir zemāki nodokļi.

Lielas atšķirības dalībvalstu starpā

Jauno dalībvalstu vidū zemākās nodokļu likmes ir Lietuvā (28,8% no iekšzemes kopprodukta), savukārt augstākie nodokļi ir Slovēnijā (39,8%). Arī Latvija ierindojama to valstu vidū, kur nodokļi ir vieni no zemākajiem (31,3%) paplašinātajā Eiropā.
Tomēr ne visās vecajās ES dalībvalstīs nodokļi ir augstāki nekā jaunajās. Zemākie nodokļi 25 ES dalībvalstu vidū ir Īrijā (28,6%). Tas ir zemākais rādītājs gan starp jaunajām, gan vecajām dalībvalstīm.
Augstākie nodokļi jāmaksā Zviedrijā dzīvojošajiem (50,6%). Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Īrijā.

Slogs samazinājies

Salīdzinājumā ar 2001. gadu 2002. gadā nodokļu slogs ir nedaudz samazinājies, norādīts pētījumā. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā. Saskaņā ar publiskoto informāciju no 1995. līdz 2002. gadam Latvijā bijis vērojams nozīmīgs nodokļu samazinājums (no 38,2% līdz

31,3%). Samazinājums vērojams arī laikā no 2001. līdz 2002. gadam.

Jaunajās valstīs mazāki tiešie nodokļi

Salīdzinot dažādus nodokļu veidus un to daļu kopējos valsts ieņēmumos, tiek atzīts, ka jaunajās dalībvalstīs ir proporcionāli mazāki tiešie nodokļi. Savukārt proporcionāli lielāku daļu aizņem netiešie nodokļi un sociālās iemaksas.
2002. gadā Polijā, Slovēnijā un Slovākijā no kopējā nodokļu un sociālo maksājumu sloga proporcionāli tiešie nodokļi veido tikai attiecīgi 18,7%, 20,2% un 22,6%. ES 25 valstīs vidēji tiešie nodokļi veido ievērojami vairāk – 33,1% – no kopējiem nodokļu maksājumiem. Savukārt Dānijā, Lielbritānijā un Somijā tiešie nodokļi ir attiecīgi 60,5%, 44,2% un 42,9% no kopējā nodokļu sloga. Salīdzinājumam – Latvijā 29,9% no kopējā nodokļu maksājuma veido tiešie nodokļi.
Tam, ka jaunajās dalībvalstīs proporcionāli mazāki ir tiešie nodokļi, ir loģisks izskaidrojums – ES visstingrāk tiek regulēti netiešie nodokļi, tiešo nodokļu piemērošana līdz šim vairāk atstāta dalībvalstu ziņā. Jāatzīmē, ka ES notikuši arī vairākkārtēji mēģinājumi harmonizēt tiešos nodokļus. Līdz šim centieni bijuši nesekmīgi. Pēdējoreiz par vēlmi harmonizēt tiešos nodokļus paziņoja Vācija tūdaļ pēc 1. maija svinībām. Saskaņā ar ES spēkā esošajiem tiesību aktiem dalībvalstīm nav noteikti nekādi ierobežojumi uzņēmuma ienākuma un īpašuma nodokļiem. Dalībvalstīm ir tiesības piemērot atšķirīgas nodokļu likmes.
Arī “Eurostat” apliecina, ka tiešie nodokļi ES jaunajās un vecajās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodoklis vecajās ES dalībvalstīs ir 46,2%, bet jaunajās – 34,9%. Arī uzņēmuma ienākuma nodokļa atšķirība ir tikpat ievērojama – vidēji 31,4% vecajās dalībvalstīs un 21,5% jaunajās.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Netiešie nodokļi
PVN, akcīzes nodoklis un muitas maksājumi

Tiešie nodokļi
Uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis

Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodoklis:
ES 15 – 46,2%;
jaunajās ES dalībvalstīs – 34,9%.

Vidējais uzņēmuma ienākuma nodoklis:
ES 15 – 31,4%;
jaunajās ES dalībvalstīs – 21,5%.