Valsts kasē lati pagaidām ieripo gausāk

Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Sudraba — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāds tad izskatās 2000.gada pirmais pusgads Latvijas kasē?

— Skats uz pirmo pusgadu nav optimistisks. Tiesa, esam noturējušies normas robežās, kaut gan konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija tuvu 42 miljoniem latu. Bet, ja fiskālo deficītu rēķinām pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) metodikas, šim skaitlim vēl jāpieskaita daļa izdevumu, kas veikti no privatizācijas ieņēmumiem. Tātad fiskālais deficīts pārsniedz 50 miljonus latu. Tā ka deficīta līmenis valsts budžetā ir samērā augsts, un strauji tas ir pieaudzis tieši jūnijā. Arī pašvaldības ir palielinājušas savu deficītu. Piecu mēnešu konsolidētā kopbudžeta izpildē (janvāris-maijs) pašvaldībām bija 12 miljonu latu pārpalikums, bet tagad pārpalikums ir samazinājies līdz 7 miljoniem latu.

Pamatbudžets, no kā mēs finansējam savus izdevumus, galvenokārt veidojas no trim pamatnodokļu veidiem — no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) un akcīzes nodokļa (AN). Jāsaka, šo nodokļu izpilde pirmajā pusgadā ir diezgan pieticīga, it īpaši ieņēmumi no AN. Pirmajā pusgadā AN prognoze ir izpildīta tikai 42 procentu apmērā no gada plāna. Varam teikt, ka arī gada izpildē šis nodoklis nesasniegs plānoto un prognozes būs jāpārskata.

PVN balansē uz prognozes izpildes robežas — 50 procenti no gada plāna. Tradicionāli šā nodokļa ieņēmumi pirmajā pusgadā ir lielāki nekā otrajā pusgadā. Tiesa, ir uzņēmumi, kuri savus gada pārskatus iesniedz tikai augustā. Iespējams, ka šie uzņēmumi pēc tam veiks PVN nomaksu. Katrā ziņā nav lielu cerību, ka ienākumi no PVN šā gada budžetā varētu būt lielāki, nekā mēs esam plānojuši. Nevaram segt arī papildu izdevumus. Tātad budžeta izdevumu daļa šajā gadā noteikti netiks palielināta. Ja izpildīsim savas saistības un noturēsim budžeta deficītu nepieciešamajās robežās, tas būs ļoti labi.

— Kura AN daļa ir pildījusies vissliktāk?

— Tas ir AN degvielai. Arī otrdienas valdības sēdē šis jautājums plaši tika apspriests. Notikušās akcijas un pārbaudes, kontrabandas gadījumu atklāšana ir devusi savu ieguldījumu. Tātad valsts struktūras ir spējīgas atklāt pārkāpumus naftas produktu apritē, un akcijām nav tikai kampaņveida raksturs. Tiek iedibināta sistēma, ka iegūst tie, kas godīgi maksā nodokļus, bet zaudē tie, kas krāpjas. Taču reālā atdeve naudas izteiksmē parādīsies vēlāk, nevis uzreiz.

Būtiski ir ne tikai pieķert vainīgo, bet arī piespiest uzņēmēju piespriesto sodu samaksāt. Un te ir darbs tiesībsargājošajām iestādēm, lai pierādītu, ka valsts struktūrām pārkāpumu gadījumā ir taisnība un sods ir jāsamaksā.

— Šā gada pirmajā ceturksnī bija lielāks iekšzemes kopprodukts (IKP), nekā tika plānots, proti, 5,3 procenti salīdzināmās cenās. Kā šis rādītājs saistās ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos, tātad arī nomaksāto nodokļu lielumu?

— Nodokļu ieņēmumos ekonomikas pieaugums atspoguļojas ar nobīdi, nevis uzreiz. Ja ir sniegts vairāk pakalpojumu, ja ekonomiskā aktivitāte ir pieaugusi, tas parādīsies nodokļu ieņēmumos tikai gada pašās beigās vai nākamajā gadā. Taču ir gaidāmi lielāki nodokļu ieņēmumi.

Jāsalīdzina vēl IKP pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī ar IKP iepriekšējā laika posmā. Piemēram, pagājušā gada pirmajā ceturksnī IKP bija būtisks kritums, līdz ar to arī šā gada pieaugums absolūtajos lielumos nemaz nav tik liels.

— Vai pašvaldību budžeta rādītāji liecina, ka pašvaldības aktīvāk ir aizņēmušās un investējušas savu infrastruktūru uzlabošanā?

— Pašvaldību budžetā jūnijā ir būtiski samazinājies pārpalikums salīdzinājumā ar iepriekšējo laika posmu. Tas, protams, liecina par pašvaldību rosīgu darbību. Daļa līdzekļu ir novirzīti investīciju projektiem, un vasaras mēneši ir viens no aktīvākajiem gada posmiem, kad pašvaldības var šīs investīcijas apgūt — sakārtot skolu tīklu, siltumtrases, ūdensapgādi, kanalizācijas sistēmas, kas ir pašvaldību rūpju lokā.

— Ir domāts pārskatīt gada IKP prognozi — to pēdējā preses konferencē teica ministru prezidents Andris Bērziņš. Kā tas saistās ar vienošanos ar SVF par 2000. gada budžeta fiskālā deficīta līmeni?

— Vienošanās ar SVF nosaka, ka mums ir noteikti maksimālie budžeta fiskālā deficīta griesti — divi procenti no IKP. Turklāt papildu ieņēmumu gadījumā, t.i, virs plānotā apjoma, tie būtu jānovirza nevis papildu izdevumu segšanai, bet gan budžeta deficīta mazināšanai. Pašreizējā situācija gan neliecina, ka budžetā varētu būt lielāki ieņēmumi, nekā prognozēts.

Ja absolūtos skaitļos IKP gada beigās varētu būt lielāks, nekā esam plānojuši, starpība patiesībā būs ļoti, ļoti maza. Bieži vien SVF novērtējumos Latvijas IKP ir lielāks, nekā to pēc tam uzrāda mūsu statistika. Taču mums būtu izdevīgāk, ja IKP būtu lielāks, jo tad šis deficīta procents izskatītos mazāks. Taču šī starpība, ja arī būs, būs visai nenozīmīga.

— Tātad nākamā gada budžets tiks veidots ar deficītu?

— Jā. To daudzkārt ir uzsvēris arī finansu ministrs, un daudzos materiālos mēs minam, ka lielāko daļu deficīta turpina veidot deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā. Tas ir objektīvs deficīts, jo tie ir izdevumi, kas saistās ar noteiktu pensiju un pabalstu apjomu, ar noteiktu cilvēku kontingentu. Tā ka kaut ko mainīt, lai šā deficīta nebūtu, ir neiespējami. Tomēr noteikti jāseko, lai izdevumus nepalielinātu neobjektīvi, bez nodokļu seguma.

Taču nākamajā gadā budžeta apjoms salīdzinājumā ar šo gadu palielinās tikai uz to programmu rēķina, kuras turpinās, piemēram, ir programma par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, arī saistības NATO programmas izpildes sakarā. Tā ka izdevumu daļā, var teikt, pieauguma tikpat kā nav.

Tāpat kā šogad, arī nākamajā gadā palielināsies valsts parāds. Tātad pieaugs arī parāda apkalpošanas izdevumi.

— Ir domāts nākamajā gadā samazināt ierēdņu algas. Vai tā ir ļoti nozīmīga iekšējā rezerve?

— Ierēdņu vai ierēdņu kandidātu valstī ir nedaudz vairāk par 6000 cilvēku no 160 līdz 170 tūkstošiem darbinieku, kuri strādā budžeta finansētajās sistēmās. Tas salīdzinoši ir ļoti maz.

Atalgojuma fondos samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet tās samazināsies objektīvi: atbilstoši pieņemtajai likumdošanai jau šogad darba devējiem tika samazināts sociālās apdrošināšanas iemaksu lielums par vienu procentu, tikpat daudz tās samazināsies arī 2001. gadā, bet 2002. gadā — par diviem procentiem. Līdz ar to katrai iestādei būs nepieciešams mazāk līdzekļu, lai šīs iemaksas veiktu. Taču algas absolūtajos skaitļos samazinātas netiks.

— Vai ir gaidāms, ka ar nākamo gadu palielināsies minimālā alga valstī?

— Tas vēl ir diskutējams jautājums. Finansu ministrija gan neredz iespējas to izdarīt no nākamā gada. Latvijas ekonomikas efektivitāte nav tā augusi, lai uzreiz par 20 procentiem varētu palielināt minimālo algu. Tās lietas ir jāsabalansē. Nedrīkst audzēt tikai algas lejas daļu, bet finansiāli mēs neesam spējīgi palielināt visu algu skalu par 20 procentiem. Un tad vienīgais mazsāpīgākais variants ir visu skalu finansiāli "saspiest". Taču tas nav atrisinājums. Jā, cilvēkiem vajag palielināt algas, jo inflācija ir palielinājusies vairāku gadu garumā, bet algas nav mainījušās. Taču mūsu ekonomika ir vēl tik vāja, ka pašlaik nav pamata cerēt uz papildu ienākumiem, no kuriem segt šos papildu izdevumus. Jo šīs lietas ir jāsabalansē.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore