Liedz naftas objektu būvniecību Kundziņsalā

Piketētāji pret naftas termināļu būvi Kundziņsalā pie Rīgas domes 6. jūlijā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jau ilgāku laiku iecerētie un nikni apstrīdētie naftas termināļu būvniecības projekti Kundziņsalā, kas vakar nonāca līdz balsojumam Rīgas domē, nav guvuši tās akceptu. Pret naftas objektu celtniecības ideju bija nostājies Vides aizsardzības klubs (VAK), Kundziņsalas iedzīvotāji un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Rīgas domes (RD) sēdes darba kārtībā vakar bija jautājumi par SIA “Man-Tess” naftas produktu noliktavas un SIA “Naftas serviss” naftas produktu pārkraušanas kompleksa būvniecību Kundziņsalā. Šo objektu atrašanās dzīvojamo māju un aizsargājamu dabas platību tuvumā radīs draudus videi un cilvēkiem, norādīja projektu pretinieki. Pirmais no minētajiem uzņēmumiem bija plānojis kravu apgrozījumu līdz 2,7 miljoniem tonnu gadā, otrais – līdz četriem miljoniem, šo vajadzību nodrošināšanai izbūvējot tam atbilstošu infrastruktūru gan Daugavas krastā tankkuģiem, gan tālāk dzelzceļa un autotransportam Pārdaugavas pusē.
VAK ideju par naftas objektu būvniecību uzskata par nelikumīgu. Par to liecinot Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (IVNVB) atzinums, kurā teikts, ka pašreiz spēkā esošais Rīgas ostas attīstības plāns (1996.g. – 2010.g.) neparedz šādu naftas termināļu būvniecību Kundziņsalā. Otrs arguments – minēto objektu iespējamo būvniecību par nelikumīgu jau iepriekš atzinusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). VAK vakar no rīta arī pauda aizdomas, ka, pieņemot lēmumus par šiem projektiem, iespējama RD amatpersonu nelikumīga ieinteresētība. Pašvaldība “Man-Tess” termināļa projektu, pret kuru iepriekš iebilduši vairāki deputāti, izslēgusi no izskatāmo jautājumu saraksta, taču nu tieši pirms vasaras atvaļinājuma sasteigti atkal skatījusi no jauna. Saistībā ar minētajām aizdomām vides klubs jau vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, taču saņēmis izvairīgu atbildi, skaidro VAK viceprezidente Elita Kalniņa.

Smakas un bažas Kundziņsalā

Uz pastāvošā ostas plānojuma neatbilstību iecerēto naftas objektu būvniecībai un citiem pārkāpumiem norāda arī sabiedriskās organizācijas “Kundziņsala” pārstāvji, kuri vakar saistībā ar RD izskatāmo jautājumu piketēja pie pašvaldības ēkas.
“Divas trešdaļas salas ir zaļa, kokiem apaugusi, tā tiktu iznīcināta,” bažas par termināļu iespējamo būvniecību pauda organizācijas “Kundziņsala” valdes priekšsēdētāja Indra Rubene. Jau līdz šim iedzīvotāji dažādās institūcijās daudzkārt sūdzējušies par neciešamajām smakām, kas plūst no pašlaik ostas teritorijā strādājošajiem naftas produktu objektiem. Taču nekad smārda avotus nav izdevies noskaidrot. Tā tas bijis arī gadījumā, kad četras dienas Daugavā izplūdusi dīzeļdegviela un neviena institūcija noplūdes avotu nav spējusi atklāt, jo to pārstāvji ilgstoši nav ielaisti ostas teritorijā. Savukārt gadījumā, kad ostinieki salā nelikumīgi izcirtuši aptuveni 80 koku, priekšnieki vēlāk skaidrojuši, ka nevar izkontrolēt katra sava darbinieka rīcību. “Ja jau tagad smaku noplūdes avotus nav iespējams konstatēt un priekšnieki nekontrolē situāciju, tad bail pat iedomāties, kas notiktu, ja salā uzbūvētu vēl trīs plānotos naftas objektus,” uz bēdīgo pieredzi atsaucas I. Rubene. Līdz šim vairākkārt, kad pat salinieku mājokļos valdījusi tāda smaka, it kā tur būtu izliets benzīns, sūdzības pārbaudošo iestāžu pārstāvji pauduši, ka tās esot iedzīvotāju pašu subjektīvas iedomas.
Gan iedzīvotāju pārstāvji, gan VAK pauž bažas arī plašākā kontekstā. Proti, iespējama avārija Kundziņsalas naftas termināļos, ja tādi tiktu uzbūvēti, varētu izraisīt ekoloģisku katastrofu, kas piesārņotu ne tikai Daugavu un tuvējos dabas liegumus, bet arī Rīgas līci un visu Baltijas jūru. Satraukumu radot arī tas, ka ietekmes uz vidi novērtējums ticis izdarīts katram objektam atsevišķi, nevis visiem kopā, nosakot kopējā apdraudējuma apmērus. I. Rubene bažas pamato ar konkrētu piemēru: ap 150 metru garais cauruļvads no Sarkandaugavas uz Kundziņsalu, kurš projektā bijis paredzēts kā pazemes būve, patiesībā atrodoties Daugavā un ir zemūdens būve, kas avārijas gadījumā radītu plašu vides piesārņojumu. Pie riskiem tiek pieskaitīts arī naftas produktu intensīvais transports pa dzelzceļu pilsētas teritorijā, troksnis un nevēlami smārdi, kas izplatītos arī uz dzīvojamajiem rajoniem Sarkandaugavā, Vecmīlgrāvī un Jaunmīlgrāvī.
Gan I. Rubene, gan E. Kalniņa strikti norāda: pilsētas plānojums Kundziņsalā paredz vienīgi sauso kravu termināļus, tādēļ, ja tiktu pieņemts iecerēto termināļu būvēšanai labvēlīgs lēmums, tas būtu nelikumīgs.

Ministrija vērsīsies prokuratūrā

Pilsētas attīstības plānā var arī nebūt paredzēta teritorijas izmantošana šādu termināļu būvniecībai, taču, izstrādājot detaļplānojumu, var tik ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis un zonējums mainīts, vakar vēl pirms RD lēmuma skaidroja RD Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Viktors Kalniņš. Paužot pilsētas attīstības komitejas viedokli iecerēto naftas objektu būvniecības jautājumā, viņš norādīja, ka komiteja, kā tas paredzēts likumā, vienīgi izvirzījusi konkrēto jautājumu izskatīšanai domē. Savukārt tās deputāti, nosakot visstingrākās drošības prasības, visticamāk, ieceri atbalstīšot, jo, lai gan varot saprast Kundziņsalas iedzīvotāju un atsevišķu domnieku bažas, pilsētai kopumā minēto objektu darbība dotu miljoniem latu lielus ienākumus.
“Pretruna, uz kuras pamata radušās nesaskaņas, ir iekodēta dažādu attīstības plānu nesaderībā,” strīdīgo situāciju komentēja Rīgas vides centra “Agenda 21”, kas ir RD struktūrvienība un nodarbojas ar vides, tajā skaitā gaisa kvalitātes uzlabošanas jautājumiem, direktors Juris Putriņš. “Problēmu varu komentēt tikai no emocionālā viedokļa, un tas ir: atbalstu kundziņsaliešus,” pamatojot sacīto ar vispusīgas informācijas trūkumu termināļu būvniecības jautājumā, skaidroja J. Putriņš.
Iecerēto naftas objektu būvniecība Kundziņsalā nebūtu likumīga, jo to neparedz Rīgas attīstības plāns, “Latvijas Vēstnesim” RAPLM nostāju vakar pēcpusdienā pauda tās Komunikācijas nodaļas vadītājs Ansis Pūpols. Viņš informēja, ka ministrija par nelikumīgu atzīst arī zemes nomas līgumu starp Rīgas domi un SIA “Man-Tess”. Proti, kā skaidro ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta nacionālās un reģionālās plānošanas nodaļas vecākā referente Ilze Kjahjere, minēto līgumu apstrīdēt ļauj Rīgas brīvostas likums. Tajā ir teikts, ka uzņēmumu, kas pretendē uz līguma noslēgšanu par uzņēmējdarbības veikšanu brīvostā, darbības profilam un attīstības perspektīvai ir jāatbilst ostas attīstības programmai. Taču plānotais projekts nav atbildis tam no vides aizsardzības viedokļa. RAPLM jau sagatavojusi un, visticamāk, trešdien nosūtīs lūgumu prokuratūrai izvērtēt minētā līguma atbilstību likumdošanai. I. Kjahjere arī pauda, ka RD rīcība, pieņemot termināļu būvēšanai pozitīvu lēmumu, neatbilstu likumam par pašvaldībām, jo tām jāstrādā iedzīvotāju interesēs. Naftas objektu uzcelšana Kundziņsalā grautu iedzīvotāju uzticēšanos arī valstij. Jāatgādina, ka arī iepriekšējā ministrijas vadītāja Ivara Gatera nostāja Kundziņsalā plānoto naftas objektu būvēšanas jautājumā bija negatīva.
Acīmredzot gan minēto valsts iestāžu, gan sabiedrisko organizāciju un sabiedrības nostāja Kudziņsalas jautājumā kā arī, iespējams, vēl citi, mums mazāk zināmi apsvērumi ietekmēja domniekus, kuru vairākums šoreiz tomēr nobalsoja pret.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv