Mobilais tālrunis min uz papēžiem ledusskapim
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Aizpērn uz simt mājsaimniecībām
bija 58 mobilie tālruņi, pērn – jau 85. Taču tie nav vienīgie
modernie ilglietošanas priekšmeti, kas iekaro arvien lielāku lomu
mūsu dzīvē. Kopainu par mājsaimniecību sadzīves komforta līmeni
raksturo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie
Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati par ilglietošanas
priekšmetiem mājsaimniecībās pērn. Modernu ilglietošanas preču
skaits mājsaimniecībās labi raksturo to materiālo labklājību un
ļauj spriest par sadzīves komforta līmeni, izglītošanās un
kultūras vajadzību apmierināšanas, kā arī brīvā laika pavadīšanas
iespējām. Skaidrojot pētījuma būtību, CSP Mājsaimniecības budžetu
statistikas daļa precizē, ka uzskaitīti tie mājsaimniecībai
piederošie ilglietošanas priekšmeti, kas bija lietošanas
kārtībā.
Visizplatītākā ilglietošanas prece Latvijas mājsaimniecībās ir
televizors. Daudzām mājsaimniecībām pieder vairāk nekā viens
tālrādis. Vislielākais televizoru skaits vidēji uz 100
mājsaimniecībām ir Rīgā (130), mazākais – Latgales reģiona
mājsaimniecībās (106). Salīdzinot televizoru skaitu dažādās
sociālekonomisko grupu mājsaimniecībās, secināts, ka vidēji uz
100 uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībām ir 148 televizori,
algotu darbu strādājošo mājsaimniecībām – 125, bet pensionāru
mājsaimniecībām – 101. Otrs populārākais ir ledusskapis, kas
darbojas teju katrā mājsaimniecībā.
Pērn pieaugusi mājsaimniecību nodrošinātība ar tādiem
elektroniskās saziņas līdzekļiem kā mobilie telefoni un datori.
2002.gadā vidēji uz 100 mājsaimniecībām bija 13 datori, bet
2003.gadā – 19, mobilo telefonu skaits attiecīgi pieaudzis no 58
uz 85. Tātad aizvadītajā gadā mobilais tālrunis kļuvis par trešo
izplatītāko ilglietošanas preci pēc televizora un ledusskapja.
Protams, vērtējot reģionus atsevišķi, ir būtiskas atšķirības.
Piemēram, Rīgā uz 100 mājsaimniecībām ir 105 mobilie tālruņi,
Kurzemē – 90, Vidzemē – 76, Zemgalē – 67, bet Latgalē 60.
Savukārt Latgalē uz 100 mājsaimniecībām ir 91 ledusskapis.
Pilsētu mājsaimniecības ir labāk apgādātas ar automātiskajām
veļas mazgājamām mašīnām, putekļu sūcējiem, mūzikas centriem,
datoriem, mobilajiem telefoniem un daudziem citiem sadzīves
priekšmetiem. Toties lauku mājsaimniecībās salīdzinoši vairāk ir
vieglo automašīnu, velosipēdu, satelītantenu un
radioaparātu.
Vidēji uz 100 mājsaimniecībām Latvijā aizvadītajā gadā bija 37
vieglās automašīnas. Starp pilsētām un laukiem, kā arī starp
dažādiem reģioniem nebija vērojamas lielas atšķirības skaita
ziņā. Krasas atšķirības vērojamas, ja salīdzina automobiļu skaitu
dažādu sociālekonomisko grupu mājsaimniecībās. Tā, piemēram,
uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās to skaits ir uz pusi
lielāks (76) nekā valstī vidēji, pašnodarbināto lauksaimniecībā
mājsaimniecībām pieder 65, turpretī uz 100 pensionāru
mājsaimniecībām ir tikai 13 vieglās automašīnas.
Vislabāk apgādātas ar ilglietošanas precēm ir Rīgas reģiona
mājsaimniecības, bet vismazāk – Latgales reģiona, kur
mājsaimniecību ienākumi ir viszemākie.
Ilze Apine,
“LV”
ilze.apine@vestnesis.lv
Interneta un kabeļtelevīzijas pieslēgums mājsaimniecībās 2003.gadā (procentos)
Visas mājsaimniecības |
Pilsētas |
Septiņas republikas pilsētas |
Rīga |
Lauki |
|
Interneta |
5,3 |
6,9 |
8,9 |
11,5 |
1,4 |
Kabeļtelevīzijas pieslēgums |
45,8 |
61,4 |
70,0 |
73,9 |
7,3 |