LZA Terminoloģijas komisijas informācija

2004.gada 2.jūlijā

Par jaunāko ekonomikas terminoloģijā

LZA Terminoloģijas komisijas Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (ETAK) pēdējā pusgada laikā ir vienojusies par aptuveni 25 terminu latviskošanu un to skaidrojumiem. No tiem vislielākās diskusijas un pārdomas radīja četras terminu grupas.

1. Terminu grupa, kas saistīta ar starpbanku norēķinu veikšanu:

Tīrvērte un prasībaprēķins ir jaunvārdi latviešu valodā.

Tīrvērtenozīmē maksājuma uzdevumu pārsūtīšanas, apstrādes un savstarpējās saskaņošanas procesu, kurš notiek pirms norēķināšanās un kurā, pamatojoties uz visiem dalībnieku iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, nosaka katra dalībnieka saistības vai prasības pret pārējiem maksājuma dalībniekiem. Tīrvērte lietojama praksē izplatītā termina “klīrings”, kā arī pēdējos gados dažādās ekonomikas tulkojošās vārdnīcās un ekonomikas skaidrojošās vārdnīcās lietotā “mijieskaita norēķini” vietā. Jāpiebilst, ka laika gaitā ir mainījies termina clearing skaidrojums salīdzinājumā ar banku sistēmā iepriekš lietoto. Tas vairs neatspoguļo visu starpbanku norēķinu procesu— no maksājuma dokumentu nosūtīšanas līdz maksājuma veikšanai—, bet tikai tā pirmo soli— saskaņošanas, skaidrošanas procesu. ETAK uzskata, ka atbilstoši clearing būtībai tā tulkojumam jāietver sevī galvenās šī jēdziena pazīmes: tas ir process (1), notiek savstarpējas darbības (2); notiek stāvokļa noskaidrošana (3), kā tas ietverts angļu vārda clear būtībā (‘skaidrs’, ‘dzidrs’, ‘caurspīdīgs’, ‘attīrīts no liekā’) un tam jābūt piemērotam tulkošanai pretējā virzienā (4). Pēc Latvijas Bankas darbinieku un ETAK domām tīrvērte atbilst visām izvirzītajām prasībām.

Otrs solis šajā starpbanku norēķinu procesā ir prasībaprēķina (offsetting) veikšana, kad notiek katra dalībnieka prasību un saistību aprēķināšana, lai pārvērstu tās vienā prasībā. Angļu termins offsetting parasti ir tulkojams kā kompensēšana — iztērētā, zaudētā atlīdzināšana vai naudas summas izsniegšana kā atlīdzība. Starpbanku norēķinu procesā offsetting nav raksturojams kā kompensēšanas process. Tādēļ ETAK piedāvā šo procesu nosaukt parprasībaprēķinu. Finanšu terminoloģijā šie abi latviskotie termini (kompensēšana un prasībaprēķins) jālieto saskaņā ar kontekstu.

Jaunvārdus tīrvērte un prasībaprēķins ETAK izvirza apspriešanai, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par to piemērotību lietošanai. Vislielākās diskusijas ir radījis termins tīrvērte. Kamēr netiks pieņemts galīgais lēmums par termina tīrvērte lietošanu, ETAK iesaka izmantot kā sinonīmus vienlaicīgi abus terminus — tīrvērte un klīrings.

Trešais solis starpbanku norēķinu veikšanā ir ieskaits (netting), kad notiek savstarpējo prasību un saistību neto aprēķins, t.i., prasību un saistību pārvēršana vienā neto prasībā vai vienā neto saistībā. Tas nozīmē, ka pret katru tīrvērtes dalībnieku vērstās aprēķinātās prasības un viņa pretprasības savstarpēji daļēji vai pilnīgi dzēšas, veidojot neto rezultātu un līdz ar to liels skaits individuālo prasību un saistību tiek reducēts uz mazu skaitu prasību un saistību. Termins ieskaits jau lietots Latvijas likumdošanā un nozīmē prasības apmierināšanu ar pretprasību.

Eiropas kontu sistēmā netting ir saldo aprēķināšana. Pēc būtības arī ieskaitā notiek prasību un pretprasību aprēķināšana, tikai šeit tiek uzsvērta tā prasību un pretprasību salīdzinājuma daļa, kas savstarpēji dzēšas, tiek ieskaitīta. Saldo aprēķināšanas rezultāts ir vienas vai otras aprēķinā iesaistītās puses nedzēstās daļas noteikšana.

Ceturtajā solī notiek norēķins (settlement), kad dalībnieki pēc veiktā ieskaita sedz nedzēstos maksājumus.

2. Terminu grupa, kas saistās ar terminu revīzija, audits (angļuaudit, auditing, vācu Revision) skaidrojumu.

Angļu valodā vārdu revision lieto, lai apzīmētu pārstrādāšanu, izlabošanu, uzlabošanu utt., bet pārbaudi, revīziju apzīmē ar audit. Savukārt vācu valodā lieto tikai terminu Revision.

Pēdējā gadu desmitā, strauji pārņemot rietumvalstu ekonomikas teorijas, latviešu valodā ar terminiem revīzija un audits saprot dažādas norises (par to sīkāk sk. “Terminoloģijas Jaunumi”, 2003, 3.nr. 21.–22.lpp.). ETAK ir nākusi pie secinājuma, ka nav pamata atšķirīgi tulkot un skaidrot šos terminus, revīzija un audits ir sinonīmi, vienlīdz derīgi viena un tā paša procesa aprakstīšanai. Revīzijas un audita definīcija ir šāda: kādas juridiskas vai fiziskas personas darbības pārbaude, ko veic īpaša lietpratīga persona (revidents, auditors), apkopojot un novērtējot informāciju, sniedzot savu atzinumu un ieteikumus. Šī definīcija ietver sevī gan pašreiz Latvijā izplatīto revīzijas kā augstākas vai kontroles institūcijas veiktu darbības pareizības vai likumības noskaidrošanu, gan arī audita kā finansiālā stāvokļa noskaidrošanu un novērtēšanu.

Auditing tulkojams kā auditēšana.

Atbilstoši auditor ir tulkojams kā revidents jeb auditorsun ir persona, kas tiesīga veikt revīziju jeb auditu.

Savukārt audit institution ir tulkojama kā revīzijas organizācija, audita organizācija. Tulkošanas un terminoloģijas centra ieteiktie tulkojumi ir— revīzijas iestāde, audita institūcija. Audit institution var būt arī privāts uzņēmums, kurš nav ne iestāde, ne institūcija. ETAK iesaka izmantot ‘organizācijas’ jēdzienu, ar to saprotot cilvēku kopu, kas apvienojusies, lai sasniegtu kopēju mērķi, kuru nevar sasniegt individuāli katrs no grupas dalībniekiem. Tātad termini revīzijas iestāde, audita institūcija ir aizstāti ar plašākas nozīmes terminu — revīzijas jeb audita organizācija un tā ir organizācija, kas ir tiesīga veikt revīziju jeb auditu.

3. Terminu grupa, kas saistās ar report, reporting.

Angļu terminus report un reporting ETAK iesaka tulkot kā ziņojumuun ziņošanu. Ziņojums ir mutisks vai rakstisks vēstījums par notikumiem, objektiem, procesiem, darbībām utt. Ziņošana— mutiska vai rakstiska vēstījuma sniegšana par notikumiem, objektiem, procesiem, darbībām utt.

Otrs iespējamais report tulkojums ir pārskata sniegšana. Pēc ETAK domām, terminā pārskats ietverts šaurāks jēdziens nekā terminā ziņojums. Ar pārskatu saprot uzņēmuma kādā laika posmā veiktās darbības rezultātu atspoguļojumu attiecīgā dokumentā, un tas ir ietverts ziņojuma definīcijā.

4. Terminu grupa, kas saistās ar terminiem efekts, efektivitāte:

Rezultāts, efekts ir darbības izraisītas sekas.

Lietderīgs, īstens ir tāds, kas ļauj sasniegt vēlamo rezultātu.

Efektīvs ir tāds, kas ļauj sasniegt rezultātu, lietderīgi izmantojot resursus.

Efektivitāte, iedarbīgums ir pakāpe, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu (izpilda savas funkcijas) salīdzinājumā ar resursu patēriņu. Savukārt pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu salīdzinājumā ar resursu patēriņu, mēra ar dažādu rādītāju palīdzību. Tādējādi efektivitāte ir arī rādītājs, ar kuru izsaka pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu (izpilda savas funkcijas) salīdzinājumā ar resursu patēriņu.

Šīs definīcijas veidotas, apkopojot lielāko daļu no pašreiz literatūrā sastopamajiem minēto terminu skaidrojumiem. Līdz ar to tās ir universālākas, aptverošākas. Tā, daudzas definīcijas efektivitāti saista ar maksimālu atdevi, minimālu vai ierobežotu resursu patēriņu, minimāliem zaudējumiem. Pēc ETAK domām, efektivitāte un ar to saistītie termini jāsaprot plašāk.

Pirmkārt, sistēma vai tās sastāvdaļa var sasniegt vēlamo rezultātu, lietderīgi izmantojot resursus, un līdz ar to tā funkcionē ar augstu efektivitāti (tas atbilst arī daļai definīciju, kuras vai nu salīdzina maksimālu atdevi ar noteiktu resursu patēriņu, vai noteiktu atdevi ar minimālu resursu patēriņu).

Otrkārt, sistēma var sasniegt vēlamo rezultātu, nelietderīgi izmantojot resursus, tos izšķērdējot, un līdz ar to tās efektivitāte būs zema.

Abi gadījumi atbilst piedāvātajam efektivitātes skaidrojumam. Bez tam ir iespējami vēl divi gadījumi, kad sistēmas darbību var raksturot ar vēlamā rezultāta sasniegšanas pakāpi un izmantoto resursu daudzumu, bet efektivitāti izmērīt nevar, tās nav.

Pirmkārt, sistēmu vai tās sastāvdaļas var izmantot, bet nesasniegt vēlamo rezultātu, rezultāts nekļūst īstens. Citiem vārdiem sakot, sistēma izšķērdē resursus, funkcionē neefektīvi, nelietderīgi.

Otrkārt, sistēma vai tās sastāvdaļas neizmanto resursus mērķa sasniegšanai un nav ne rezultāta, ne resursu patēriņa, ne efektivitātes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadījumu, šo faktu var vērtēt divējādi: negatīvi no rezultāta neesības viedokļa un pozitīvi no resursu saglabāšanas, neizšķērdēšanas viedokļa.

ETAK būs pateicīga ikvienam, kurš izteiks derīgas piebildes par aplūkotajiem problēmterminiem.

Latvijas Universitātes asoc. prof. B. Garanča