LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 31

Par labojumiem projektā “Grozījumi Profesiju klasifikatorā”

Pieņemts 18.05.2004., prot. Nr. 5/1046

Lēmuma pamats: no LR Labklājības ministrijas saskaņošanai iesniegtais materiāls

Izskatot saskaņošanai iesniegto profesiju* nosaukumu materiālu “Grozījumi Profesiju klasifikatorā” (41 lpp.), tajā konstatētas vairākas nepilnības. Problemātiskie jautājumi izskatīti LZA Terminoloģijas komisijas (TK) sēdē.

LZA TK atzīst, ka saskaņošanai iesniegtajā materiālā dažādās profesiju nosaukumu grupās ir savstarpēja nesaderība un pretrunas, profesiju nosaukumu papildināšanā nav sistēmiskas pieejas, līdzīgu amatu nosaukumi netiek savstarpēji koordinēti ne atsevišķas ministrijas, ne starpministriju līmenī.

LZA TK, apzinoties un atgādinot, ka sākotnējais profesiju klasifikatora variants tika sagatavots, saskaņojot ar starptautisko profesiju klasifikatoru un sadarbojoties ar LZA TK, un atbilda zinātniskās terminoloģijas un klasifikācijas starptautiskajām prasībām, un konstatējot, ka savukārt vēlākie klasifikatora papildinājumi iestrādāti bez regulāras nepieciešamās saskaņošanas, secina, ka:

1) iestrādājot grozījumus LR profesiju klasifikatorā, noteiktas nozares profesiju nosaukumus nepieciešams saskaņot ar attiecīgās nozares terminoloģijas speciālistiem, jo daudzos profesiju nosaukumos izmantoti nozares termini;

2) ir nepieciešams izveidot vienotu institūciju, kuras uzdevums būtu kārtot profesiju klasifikatora papildināšanu, vērtējot un koordinējot iesniegtos priekšlikumus.

Bez tam LZA TK atzīst, ka konkrētajā profesiju nosaukumu materiālā veicami vairāki labojumi.

1. Profesiju nosaukumos nav lietojams no angļu valodas aizgūtais vārds “serviss”. Profesiju nosaukumos angļu vārdam services latviešu valodā parasti atbilst vārds pakalpojumi: ēdināšanas pakalpojumi, lifta pakalpojumi, viesnīcas pakalpojumi, restorāna pakalpojumi u.tml. Gadījumos, kad pakalpojumu sniegšanai izveidota īpaša struktūrvienība, tās nosaukšanai izmantojams vārds dienests.

Savukārt, ja runa ir par kādas ierīces, iekārtas aprūpi, uzturēšanu kārtībā vai tml., tad lietojams vārds apkalpošana: lifta apkalpošana, sakaru līniju apkalpošana, datortīkla apkalpošana, klientu apkalpošana u.tml., bet šo darbību veicējs ir apkalpotājs.

2. Nav vēlams profesiju nosaukumos izmantot vispārīgas nozīmes vārdu speciālists, vēlams to konkretizēt atbilstoši katram gadījumam, piem., nevis “viesmīlības servisa speciālists”, bet viesmīlības pārzinis, viesmīlības pakalpojumu kārtotājs, viesu apkalpotājs vai vienkārši viesmīlis.

3. Ja runa ir par divām profesijām vai amatiem, to nosaukumi savienojami ar un, nevis ar svītriņu (defisi), piem., anesteziologs un reanimatologs (nevis “anesteziologs-reanimatologs”), tulks un tulkotājs, tulkotājs un terminologs.

4. Profesijas nosaukšanai latviešu valodā nav lietojams vārds “menedžeris”, jo: angļu vārdi to manage, management, manager ir daudznozīmīgi un to aizgūšana latviešu valodā notiek, izstumjot citus, latviešu valodā jau lietotus un jēdzieniski izteiksmīgākus vārdus. Saskaņā ar LZA TK atzinumu, ka angļu management latviešu valodā ir atveidojams galvenokārt ar vārdiem pārvaldība vai vadība, sistēmisku apsvērumu un jēdzieniskās skaidrības dēļ arī angļu manager latviski atveidojams vai nu ar pārvaldnieks, vadītājs (piem., bankas pārvaldnieks), vai ar pārzinis (mācību pārzinis), direktors (komercdirektors — a.marketing manager), administrators u.tml.

5. Angļu vārds fitness latviešu valodā atveidojams ar vārdu vingrums. Vārds vingrums sistēmiski saistās ar plaši lietotajiem terminiem vingrošana un vingrojums. Savukārt vingrojums, kā tas skaidrots Latviešu valodas vārdnīcā (862.lpp.), ir “īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai”. Šī nozīme lielā mērā sasaucas ar angļu vārda fitness nozīmi, ko attiecina uz nodarbībām, kuras saistītas ar vingrošanu, sportu, fizisko sagatavošanu, lai iegūtu labu stāju, vingru augumu, sekmējot mundrumu, garīgo labsajūtu un veselību. Tāpēc LZA TK atzīst, ka latviešu valodā termins vingrums jēdzieniski ir piemērots šādam saturam, bet nekritiski pārņemtais angļu vārds “fitness” uzskatāms par nepamatotu un lieku aizguvumu, kas atmetams. (Sk. vairāk detalizētu pamatojumu “Terminoloģijas Jaunumu” 4. nr. 26.–27.lpp.)

6. Lai nosaukums būtu ērti lietojams praksē, tā pamatvārdam jābūt nosaukuma beigās, arī profesiju nosaukumos, piem., mehatronikas inženieris (nevis “inženieris mehatronikā”).

* Profesija — “kvalificēta nodarbošanās (nodarbošanās veids), kurā darbiniekam nepieciešama noteikta izglītība, zināšanas, pieredze, apgūtas prasmes un iemaņas” (sk. Pedagoģijas terminu skaidrojošo vārdnīcu — R., 2000). Jēdzienā ‘profesija’ gan klasifikatorā, gan šajā lēmumā nosacīti ietilpināti arī amatu, arodu u.tml. nosaukumi.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte