Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Latvijas Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.250/251, 05.07.2000.;

Nr.252/254, 07.07.2000.; Nr.257/258, 12.07.2000.;, Nr.259/261, 14.07.2000.

6. nodaļa. Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai

6. Dzīves kvalitāte un vide

6.1. Vide

Gaisa kvalitāte

Turpinās ievērojams progress Gaisa kvalitātes pamatdirektīvas un tai pakārtoto direktīvu, kā arī direktīvas "Par noteiktu gaisu piesārņojošo vielu emisiju no lielajām sadedzināšanas iekārtām novēršanu" un direktīvu par degvielas kvalitāti prasību saskaņošanā.

Ministru kabinets 1999. gada 15. jūnijā ir pieņēmis noteikumus "Noteikumi par gaisa kvalitāti" un 1999. gada 3. augustā- noteikumus "Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām". Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli" ir pieņemti 2000.gada 25.aprīlī. Ar minētajiem noteikumiem ir ieviestas direktīvu 84/360/EEC, 88/609/EEC un 89/369/EEC prasības.

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par degvielas kvalitātes normatīviem", kas pilnībā ievieš direktīvas 98/70/EC un daļēji-1999/32/EC prasības, 2000. gada 27. martā ir iesniegts Valsts kancelejā pieņemšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to lielākā daļa no ES likumdošanas prasībām gaisa kvalitātes aizsardzībā ir ieviestas nacionālajā likumdošanā.

Attiecībā uz ozona slāņa aizsardzību 1999. gada novembrī ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi "Par 1979. gada Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos protokola "Par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona slāņa samazināšanu" parakstīšanu" un "Par pievienošanos Monreālas protokola "Par ozona slāni noārdošajām vielām" Monreālas labojumiem".

Šobrīd jau ir izveidotas galvenās atbildīgās institūcijas gaisa kvalitātes prasību realizācijai. Atbildība par gaisa sektora direktīvu ieviešanu attiecas uz vairākām ministrijām, kā arī pašvaldībām, kuras ir atbildīgas par gaisa kvalitāti savā teritorijā. Reģionālās vides pārvaldes izsniedz atļaujas emisijām gaisā no stacionārajiem piesārņojuma avotiem. Ziņojumi par emisijām no uzņēmumiem tiek iesniegti reģionālajās vides pārvaldēs, kas savukārt iesniedz šo informāciju Vides datu centram iekļaušanai vienotā datu bāzē, kas arī apkopo informāciju par siltumnīcas efektu veicinošo gāzu emisijām.

Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvalde atbild par gaisa kvalitātes monitoringu Latvijā. Ar nesen izveidotās monitoringa sistēmas palīdzību iespējams veikt nepārtrauktus gaisa kvalitātes mērījumus atbilstoši direktīvu prasībām.

Klimata izmaiņu novēršana

Latvija pilda EK lēmuma 93/389/EEC (ar 1999. gada labojumiem) "Par Savienības CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānismu" prasības. Jau kopš 1995. gada VARAM koordinē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām saistību izpildi, ir izveidota konvencijas vadības grupa, kuras sastāvā ir vairāku ieinteresēto ministriju pārstāvji. 1998. gada 14. decembrī tika parakstīts minētās konvencijas 1997. gada Kioto protokols.

1998. gada 16. jūnijā Ministru kabinets pieņēma "Latvijas Republikas otro Nacionālo ziņojumu ANO Vispārējās konvencijas "Par klimata pārmaiņām" ietvaros", ir pieņemts arī Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plāns Latvijai. Otrajā Nacionālajā ziņojumā un politikas plānā ir iestrādāti Kioto protokola mērķi un prasības, tai skaitā, siltumnīcefekta gāzu izmešu līmeņa samazinājums 2008.–2012. gadā līdz 92%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Konvencijas sekretariāta vadībā 1999. gada maijā tika veikta otrā nacionālā ziņojuma padziļinātā analīze, siltumnīcefekta gāzu izmešu inventarizācijas rezultāti konvencijas sekretariātam tiek iesniegti katru gadu.

Patlaban noris darbs pie LR trešā Nacionālā ziņojuma minētās konvencijas ietvaros, kā arī klimata pārmaiņu samazināšanas politikas plāna papildināšanas.

Jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, risina VARAM, Latvijas Vides datu centrs, Valsts Hidrometeoroloģijas pārvalde, Ekonomikas ministrija un Latvijas Attīstības aģentūras Enerģētikas departaments.

Atkritumu apsaimniekošana

Turpinās Latvijas progress ES vides acquis pārņemšanā atkritumu apsaimniekošanas jomā.

1999. gadā tika pieņemts konceptuāls lēmums izstrādāt vienotu likumu "Par atkritumu apsaimniekošanu", kurā tiktu apvienotas un sakārtotas likuma "Par bīstamajiem atkritumiem" (spēkā no 28.04.93.) un 1998. gada oktobrī pieņemtā likuma "Par sadzīves atkritumiem" prasības, papildinot to ar nosacījumiem, kas izriet no pēdējā gada laikā pieņemtajiem EK tiesību aktiem atkritumu jomā. Jaunais likumprojekts ir iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā.

1999. gada februārī tika pieņemti MK noteikumi: "Sadzīves atkritumu klasificēšanas noteikumi". 1999. gada jūnijā tika pieņemti divi MK noteikumi "Par fizisko un juridisko personu reģistrāciju, kuras nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu un pārvadāšanu" un "Noteikumi par sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidiem un par sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļauju izsniegšanas kārtību". 2000. gada 8. februārī tika pieņemti jauni "Sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas noteikumi", kuros tika iekļautas 1999. gada 26. aprīlī pieņemtās direktīvas 1999/31/EC prasības, līdz ar to aizstājot 1999. gada 9. februārī pieņemtos "Sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas noteikumus", kas tika sagatavoti pamatojoties uz minētās direktīvas projekta tekstu.

ES prasības par sadzīves atkritumu sadedzināšanu tika pārņemtas ar 1999. gada 15. jūnijā pieņemtajiem noteikumiem "Noteikumi par gaisa kvalitāti".

Attiecībā uz bīstamajiem atkritumiem, 2000. gada 11. janvārī pieņemti grozījumi MK noteikumos " Par bīstamo atkritumu klasifikāciju un bīstamības kritērijiem".

Ieviešanas programmas sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanai

Nacionālā Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija tika izstrādāta 1997. gadā un 1998. gada jūnijā tā tika apstiprināta Ministru kabinetā. Stratēģija nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību laika periodā no 1998–2010. gadam. Stratēģijas realizācijai izveidota Nacionālā programma 500- "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana Latvijā". Programmas ietvaros šobrīd notiek sekojoši projekti.

• Talsu sadzīves atkritumu poligons tika izveidots 1997 gadā, uzsākts darbs pie vienotas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides Talsu reģionā; sadzīves atkritumu apsaimniekošanas attīstības projekta ietvaros ir uzsākta Getliņu sadzīves atkritumu izgāztuves sakārtošana un tās attīstības plānošana;

• ir veikts izpētes projekts Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu poligona izveidošanai un tiek realizēts investīciju pilotprojekts reģionālā atkritumu poligona izveidošanai, ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums reģionā; ir iepirkta daļa nepieciešamo tehnisko līdzekļu (mašīnas un konteineri) savākšanas sistēmas izveidei; pašlaik norisinās poligona projektēšanas darbu pirmā fāze, celtniecības darbus paredzēts uzsākt 2001. gadā;

• Liepājas reģionālas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektam izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, 2000. gadā ir uzsākta projekta ieviešanas fāze;

• Ventspils reģionālās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektam pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, uzsākta poligona pirmās fāzes projektēšana. Jauna sadzīves atkritumu poligona celtniecība tiks uzsākta 2001 gadā;

• Austrumlatgales reģionālajam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektam ir pabeigta priekšizpēte;2000. gadā tiks izstrādāts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums un ietekmes uz vidi novērtējums;

• Dienvidlatgales reģionālajam sadzīves atkritumu projektam ir pabeigta priekšizpēte, 2000. gadā tiks izstrādāts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums un ietekmes uz vidi novērtējums;;

• Malienas projektā (iekļauj Balvu, Alūksnes un Gulbenes rajonus) ir pabeigta priekšizpēte, 2000. gadā tiks izstrādāts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums un ietekmes uz vidi novērtējums;

Kopumā šie projekti aptver vairāk nekā 75% Latvijas iedzīvotāju.

Nacionālā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija (NBAAS) tika izstrādāta 1995. gadā un šobrīd ir uzsākta šīs stratēģijas ieviešanas fāze. NBAAS ieviešana ietver atbilstošus pasākumus, lai sekmīgi ieviestu un nodrošinātu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar ES prasībām gan likumdošanas, gan institucionālajā, gan arī finansu jomā.

1999. gada jūnijā pabeigta nelikvīdo lauksaimniecības ķimikāliju, t.sk. pesticīdu savākšana un pārvietošana uz Gardenes bīstamo atkritumu pagaidu glabātuvi (1500 t), pārējās (400 t) lauksaimniecības ķimikālijas, kas ir identificētas un pārtērētas, tiek uzglabātas glabātuvēs Kņavā un Strautiņos. Pašreizējais projekta statuss:

• veikta bīstamo atkritumu poligona iespējamo vietu atlase, apstiprinātas vietas, kurās veiks IVN, saskaņā ar ES standartiem un Latvijas likumu par ietekmes uz vidi novērtējumu ir sagatavots darba uzdevums;

• bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas iegādes konkursā par piegādātāju izvēlēta Dānijas firma Chemcontrol, tiek gatavots līgumprojekts ar piegādātāju firmu, pabeigta iepriekšējā izvietošanas vietu atlase;

• Phare programmu ietvaros Dānija sniedz un sniegs atbalstu institūciju stiprināšanai.

Lielāko daļu atkritumu apsaimniekošanas projektu VARAM ir iekļāvusi ES ISPA fonda līdzfinansēto projektu indikatīvajā sarakstā. ISPA 2000. gada finansējuma saņemšanai Eiropas Komisijā šobrīd jau ir iesniegts Ventspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta pieteikums, kā arī pieteikumi tehniskās palīdzības saņemšanai Malienas reģionālā sadzīves atkritumu projekta sagatavošanai un Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektam. Turpmākajos gados ISPA finansējums plānots arī Ziemeļvidzemes, Liepājas, Austrumlatgales un Dienvidlatgales projektiem.

Ūdens aizsardzība

Ir izstrādāta Sektorālā ieviešanas programma ūdens aizsardzības jomā. 1999. gada 23. februārī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības", tādējādi ieviešot direktīvas "Par ūdens, kas paredzēts cilvēku lietošanai, kvalitāti" prasības.

Lai atrisinātu ūdens piegādes un notekūdens attīrīšanas problēmas Latvijā, deviņdesmito gadu sākumā tika uzsākti projekti trijās lielākajās Latvijas pilsētās (Rīgā, Daugavpilī un Liepājā) un tika izstrādāta Nacionālā programma 800+ (Ūdens apgāde un notekūdeņu attīrīšana vidēja un maza lieluma pilsētās Latvijā). Latvijā ir 108 apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem, kas kopumā sastāda aptuveni 70% no iedzīvotāju skaita. Trijās lielākajās pilsētās — Rīgā, Daugavpilī un Liepājā — kopējais iedzīvotāju skaits ir 1 030 631, kas ir 42% no iedzīvotāju skaita Latvijā vai 60% no iedzīvotāju skaita apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 2000.

Šobrīd šajās pilsētās tiek īstenoti ūdenssaimniecības projekti. 1998. gadā ekspluatācijā tika nodotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Liepājā un aerācijas baseins Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Daugavpilī lielākā daļa no notekūdeņu attīrīšanas projekta ir jau realizēta, kopējo finansu resursu apjoms šo projektu realizācijai sastāda ap 134,5 miljoni EIRO. Kredīti no starptautiskajām finansu institūcijām sastāda 54,9 miljoni EIRO.

Līdz 1998. gada beigām programmas 800+ ietvaros tika realizēti 6 ūdenssaimniecības projekti (Līgatne, Strenči, Gardene, Mālpils, Ilūkste un Lubāna). 1999. gadā šīs programmas ietvaros ir realizēts Madonas ūdensapgādes un kanalizācijas projekts. Ir noslēgts līgums par dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas celtniecību Cēsu ūdenssaimniecības attīstībai, uzsākta stacijas projektēšana un līdz 2000. gada decembrim ir paredzēts pabeigt tās celtniecību.

Šobrīd tiek realizēti ūdenssaimniecības projekti 60 pilsētās ( pašlaik tie ir dažādās ieviešanas stadijās): 8 pilsētās projekti ir pabeigti, 19 — tiek realizēti, 33 — ir ierosināti, vai tiek veiktas izpētes studijas.

Rūpnieciskais piesārņojums

Ievērojams progress sasniegts rūpnieciskā piesārņojuma samazināšanas jomā. Ir izstrādāta sektorālā ieviešanas programma rūpnieciskā piesārņojuma sektoram. Lai pārņemtu direktīvas 96/61/EC prasības, ir izstrādāts un saskaņots ar citām ministrijām un ieinteresētajām NVO likumprojekts "Par piesārņojumu", kas būs t. s. "jumta" likums šajā sektorā. Minētais likumprojekts 2000. gada 17.aprīlī tika akceptēts Ministru kabineta komitejā un ir paredzēts to pieņemt Saeimā līdz 2000. gada oktobra beigām.

VARAM turpina darbu pie vairāku ar likumprojektu saistītu Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes. Patlaban ir izstrādāts un publicēts Internetā komentāru sniegšanai MK noteikumu "Par darbības pieteikšanu, atļauju izsniegšanu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu pielietošanu A kategorijas piesārņojošām darbībām" projekts. Lai uzņēmumi varētu pielietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ir uzsākts darbs pie LPTP vadlīniju tulkošanas. Minētais likums kopā ar tam pakārtotiem MK noteikumiem un sekojošu administratīvo institūciju sakārtošanu, atļaus sākt izsniegt integrētā piesārņojuma licences no 2001. gada. Pilotprojekti integrēto piesārņojuma licenču izsniegšanai tiks uzsākti pēc likuma spēkā stāšanās pamatdatuma 2001. gadā, patlaban notiek ieinteresēto uzņēmumu aptauja.

Bez tam t. s. Seveso direktīvas īstenošanai, ir izstrādāts MK noteikumu projekts "Par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem"

Precizēta institucionālā shēma ES nosacījumu piesārņojuma jomā ieviešanai, paredzot Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju kā centrālo kompetento institūciju. Pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Valsts aģentūru likuma pieņemšanas Saeimā, tiks noteikta kompetentā institūcija, kas koordinēs ES noteikumu par EMAS un Eco-marķēšanu ieviešanu.

Attiecībā uz institūciju stiprināšanu un darbinieku apmācību, ir izdoti dažādi materiāli rūpniecības uzņēmumiem par integrēto pieeju piesārņojuma novēršanā un kontrolē. Bez tam ir notikuši vairāki semināri apmācību programmu vides institūcijām un rūpniecības pārstāvjiem ietvaros. Lai visiem rūpniecības uzņēmumiem un citām NVO būtu pieejama informācija par rūpnieciskā piesārņojuma jautājumiem, ir izveidota speciāla Interneta mājas lapa — (http://www. varam. gov. lv/EIN/Polution/index. htm).

Troksnis

Phare DISAE fonda projekta MC 108 "Likumdošanas saskaņošanas programmu izstrādāšana ES likumdošanai attiecībā uz aizsardzību pret trokšņiem" ietvaros ir izstrādāta sektorālā ieviešanas programma trokšņa likumdošanas jomā. Izstrādātais likumdošanas saskaņošanas plāns ietver likumdošanas atšķirību analīzi attiecībā pret Latvijā esošo likumdošanu. Atbilstoši normatīvo aktu projektu izstrādes plānam ir sagatavoti Ministru kabineta noteikumu projektu "Par troksni no mājsaimniecībā izmantojamām iekārtām" un "Par troksni no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām" sākotnējie varianti. Minētos noteikumu projektus ir paredzēts pieņemt līdz 2001. gada beigām.

Radiācijas drošība

Latvijas prioritātes ES prasību saskaņošanai kodoldrošības un radiācijas aizsardzības jomā ir sekojošas: pirmkārt, noteikt atbilstošu likumdošanas bāzi ES prasībām, otrkārt, institucionālās sistēmas stiprināšana. Tas ietver institūciju nodrošinājumu ar cilvēku, materiālajiem un finansu resursiem, kā arī nepieciešamās apmācības nodrošināšanu. Latvija ir sasniegusi būtisku progresu likumdošanas saskaņošanā, kuru ir paredzēts pabeigt līdz 2002. gada martam.

1999. gada 3. augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem".

Likums "Par kodoldrošību un radiācijas drošību" (jaunā precizētā redakcijā) 2000. gada 11. maijā ir akceptēts Saeimā 2. lasījumā. Saskaņā ar likumprojektu, valsts uzraudzību un kontroli radiācijas un kodoldrošības jomā veic Radiācijas drošības centrs, kas ir VARAM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Radiācijas un drošības centra izveidošana un uzturēšana 2000. gadā tiks finansēta no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Likumprojekts paredz arī izveidot Radiācijas drošības padomi. Minētā padome sniegs konsultācijas ieinteresētajām ministrijām, citām institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību.

1999. gada 26. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju, Minētā koncepcija paredz uzsākt lietotās kodoldegvielas pārvietošanu ārpus kodolreaktora. Ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai atomreaktors varētu tikt droši uzturēts līdz demontāžas uzsākšanai.

2000. gada 2. februārī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu "Par Kopējo lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvenciju", ar kuru minētā konvencija tiek akceptēta.

Ķīmiskās vielas

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums, kurš stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī, nodrošina likumdošanas bāzes attīstību ķīmisko vielu kontrolei Latvijā.

1999. gada 29. jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas marķēšanas un iepakošanas kārtība". 2000.gada 25.aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem".

Latvijas Vides datu centrā ir izveidota Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzraudzības nodaļa, kas ir atbildīgā institūcija šajā jomā. Ar 2000. gada janvāri minētā nodaļa 3 cilvēku sastāvā uzsāka darbu. Sagatavoti grozījumi "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā", lai varētu pārņemt pēdējos gados pieņemtos ES nosacījumus.

Ģenētiski modificētie organismi un biocīdi

1999. gada jūnijā Ir pabeigta un akceptēta sektorālā ieviešanas programma ķīmisko vielu un ģenētiski modificēto organismu jomā. Phare ALL projekta ietvaros izstrādāts ziņojums par biocīdu direktīvas prasību iekļaušanu Latvijas likumdošanā.

2000. gada 28. februārī atkārtoti Valsts kancelejā tika iesniegti Ministru kabineta noteikumu projekti "Ģenētiski modificētu organismu izmantošanas un izplatīšanas kārtība" un "Ģenētiski modificētu organismu uzraudzības padomes nolikums". Ar minēto noteikumu pieņemšanu tiktu pilnībā pārņemtas direktīvu 90/219/EEC un 90/220/EEC un attiecīgo EK lēmumu prasības.

Ķīmisko vielu kontroles jomā paredzēts noteikt atbildīgās institūcijas un izveidot institucionālo sistēmu, lai varētu pārņemt ES nolikumu nosacījumus attiecībā par esošajām ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem un bīstamo ķīmisko vielu eksporta jomā.

Ietekmes uz vidi novērtējums un vides informācija

Jaunais likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kurš tika pieņemts 1998. gadā, izveidoja nepieciešamo likumdošanas bāzi Ietekmes uz vidi direktīvas prasību ieviešanai.

1999. 15. jūnijā pieņemti Ministru Kabineta noteikumi "Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi" gandrīz pilnībā (izņemot atsevišķas normas par pārrobežu pārnesi) saskaņojot Latvijas tiesības ar attiecīgajām direktīvām. Lai pilnībā panāktu atbilstību Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvai (normas par piesārņojuma pārrobežu pārnesi), līdz 2001. gada jūlijam paredzēts pieņemt "Grozījumus likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"".

01.01.1999. gada 1. janvāri darbu uzsācis Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs. Ir sagatavoti informatīvie materiāli par Ietekmes uz vidi novērtējuma sistēmu un normatīvo aktu bāzi un apmācības programma semināru un darba grupu veidā ietekmes uz vidi novērtējumā iesaistītajām pusēm.

Izveidots Latvijas Nacionālais fokālais punkts (NFP) un Eiropas vides informācijas un pārraudzības tīkla (EIONET) mezgla punkts atbilstoši EEA prasībām, veikta nepieciešamo speciālistu apmācība.

Informācijas par vidi jomā izveidotas Interneta mājas lapas VARAM un 14 tās padotības institūcijām, kurās ir iekļauta informācija par institūcijām un to uzdevumiem, tiesību aktiem, VARAM izstrādātajiem plāniem, projektiem un koncepcijām, vides pārskati un informācija par vides stāvokli Latvijā.

Ir sagatavots un 1999. gadā izdots Latvijas vides pārskats par 1998. gadu.

Dabas aizsardzība

Īpašs progress ir sasniegts dabas aizsardzības jomā.

1999. gada 8. jūnijā MK konceptuāli atbalstīja Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas izstrādi, un 2000. gada 1. februārī Ministru kabinets apstiprināja minētās programmas struktūru un izklāstu. 2000. gada 11. aprīļa sēdē tiks izskatīts programmas precizētais projekts.

2000. gada 16. martā Saeimā ir pieņemts likums "Par sugu un biotopu aizsardzību", kas ir t.s. "jumta" likums šajā sfērā. Šis likums kopā ar tam pakļautajiem MK noteikumiem aptver jautājumus, kas ir saistīti ar sugu aizsardzību, kā arī aizsargājamo dzīvnieku un biotopu saglabāšanu, tādējādi saskaņojot Latvijas likumdošanu ar ES Putnu un Biotopu direktīvu prasībām. Likumā ir noteiktas īpaši aizsargājamās teritorijas un vietas, kas aptvers gan Putnu gan Biotopu direktīvas prasības.

2000. gada 16. martā tika pieņemti arī vairāki likumi par dabas rezervātiem un nacionālo parku. Teiču dabas rezervāta likums, Krustkalnu dabas rezervāta likums, Slīteres nacionālā parka likums, Grīņu dabas rezervāta likums un Moricsalas dabas rezervāta likums. Minētie likumi par dabas rezervātiem un nacionālo parku aizstāja 1999. gada 28. decembrī Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus. Jau 1999. gada 16. decembrī tika pieņemts Gaujas nacionālā parka likums. Ar šiem likumiem tika aizstātas kādreiz spēkā esošo Latvijas PSR normatīvos aktu prasības par īpaši aizsargājamajiem dabas objektiem. Jaunie likumi skaidrāk nosaka dabas rezervātu un nacionālā parka funkcijas, sakārtojot to pārvaldi, kas kalpos par labvēlīgu priekšnoteikumu vides stāvokļa uzlabošanai šajās teritorijās un investīciju piesaistei to attīstībai.

Jauno likumu ieviešana tiek nodrošināta ar esošo vides aizsardzības institūciju palīdzību, izmantojot pastāvošo rezervātu un nacionālā parka administrāciju.

ES direktīvu dabas aizsardzības jomā, konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Padomes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu ieviešanai tika pieņemti arī sekojoši tiesību akti- 1999. gada 23. februārī MK noteikumi. "Par aizsargājamo ainavu apvidiem", 1999. gada 9. martā- MK noteikumi "Par dabas parkiem", 1999. gada 15. jūnijā MK noteikumi nr. 212 "Par dabas liegumiem".

1999. gada 11. martā Saeima pieņēma likumu "Par 1979. gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību". 1999 gada aprīlī ir pieņemti MK noteikumi "Kārtība, kādā tiek nodrošināta starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajiem savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem". 2000. gada 16. martā pieņemti arī "Grozījumi Medību likumā".

Latvija turpina saskaņot Latvijas likumdošanu ar minēto direktīvu prasībām. Ir izstrādāti MK noteikumu "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi", "Par īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmatojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstiem", "Par īpaši aizsargājamo biotopu sarakstiem", "Par zaudējumu apmēriem par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu" sākotnējie varianti.

Civilā aizsardzība

Veiktie pasākumi attiecībā uz reaģēšanas spēju pilnveidošanu ārkārtējo situāciju pārvarēšanai, kas ir saistīti ar ES lēmuma 99/847/EC izpildi, ir minēti 13.1. sadaļā. Pasākumi attiecībā uz jūras vides aizsardzības kontroli ir minēti 4.6.sadaļā pie "Jūras transporta un kuģošanas drošības".

1999. gadā Latvijas mazās ostas apgādātas ar nepieciešamo naftas avāriju seku likvidācijas aprīkojumu.

Institūciju stiprināšana vides aizsardzības jomā

Galvenā koordinējošā institūcija ES integrācijai VARAM ir Eiropas Integrācijas nodaļa, kura 1999 gadā tika paplašināta no 3 līdz 7 darbiniekiem. 1999 gadā ir uzsākti institūciju nostiprināšanas projekti ar Zviedriju un Dāniju Sadarbība ar citām ministrijām ir uzlabojusies pateicoties Eiropas Integrācijas darba grupu izveidei.

Lai nodrošinātu efektīvu un sekmīgu sadarbību ar ISPA fondu un Phare programmu, VARAM Investīciju departamenta sastāvā tika izveidota ES Fondu nodaļa. Šī nodaļa nodrošinās EK pirmsstrukturālo programmu vadību un programmēšanu, pirmsstrukturālo fondu palīdzības koordināciju un ISPA fonda projektu īstenošanas pārraudzību. Nodaļas uzdevums ir koordinēt sarunas ar EK, lai piesaistītu investīcijas vides infrastruktūras projektiem, kā arī organizēt nepieciešamo Latvijas puses līdzfinansējumu ISPA projektiem. ES Fondu nodaļā strādā 5 cilvēki. Lai pilnveidotu institucionālo struktūru sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, 1999 gada sākumā valsts bezpeļņas organizācijas "Vides projekti" ietvaros tika izveidota programmas 500- projektu ieviešanas vienība, ko pārrauga VARAM.

Programmas 800+ ieviešanas vienība valsts bezpeļņas organizācijas "Vides projekti" ietvaros tika izveidota, lai palīdzētu pašvaldībām sagatavot, ieviest un uzraudzīt ūdenssaimniecības projektus (saskaņā ar likumu par pašvaldībām, ūdenssaimniecības sakārtošana ir pašvaldību kompetencē). Tā nodrošina palīdzību pašvaldībām visā projekta ieviešanas gaitā. Tā strādā ciešā sadarbībā ar VARAM departamentiem un plāno turpmākās aktivitātes projekta ietvaros. Drīzumā ir plānots izveidot reģionālās projekta koordinācijas vienības.

ISPA

EK vides sektorā definē prioritāros sektorus ISPA investīcijām: ūdens saimniecības projekti un atkritumu saimniecības projekti. VARAM ir izstrādājusi un iesniegusi Eiropas Komisijai priekšlikumu ISPA nacionālajai stratēģijai vides sektorā. Atbilstoši ISPA kritērijiem un Latvijas vides investīciju prioritātēm, finansēšanai no ISPA ir sagatavots indikatīvs projektu saraksts. Finansējuma saņemšanai no ISPA fonda 2000. gadā VARAM Eiropas Komisijai ir iesniegusi projektu pieteikumus 4 investīciju un 4 tehniskāk palīdzības projektiem. Identificēto projektu finansu shēmas tiek iestrādātas arī Valsts investīciju programmā. Izstrādājot projektu finansu shēmas, VARAM prasa arī pašvaldību finansiālu līdzdalību projekta īstenošanā un kredīta ņemšanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām - Eiropas Investīciju Banku, Ziemeļu Investīciju Banku, un NEFCO. Projektiem tiek piesaistīti arī bilaterālie dāvinājumi. VARAM pārstāvji darbojas arī starpministriju darba grupā SPP programmas ietvaros, kuras mērķis ir koordinēt Nacionālā attīstības plāna un ISPA stratēģijas izstrādi, kā arī projektu finansējuma shēmu apstiprināšanu.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālā integrācijas programma Eiropas Savienībā paredz šādas darbības.

Projektu tehniskā anketa: LA-046

Prioritārā darbība: ES nosacījumu pārņemšana ķīmisko vielu un ģenētiski modificēto organismu jomā.

Ministru kabineta noteikumu projektus "Ģenētiski modificētu organismu izmantošanas un izplatīšanas kārtība" un "Ģenētiski modificētu organismu uzraudzības padomes nolikums" ir paredzēts pieņemt līdz 2000. gada aprīļa beigām. Institūciju stiprināšanas jomā paredzēts izveidot ekspertu padomi; apstiprināt laboratorijas, kas pārbaudītu ģenētiski modificētus organismus, kā arī attīstīt esošo kontroles institūciju darbību.

Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi darbībām ar biocīdiem" ir paredzēts pieņemt līdz 2002. gada maijam.

Projektu tehniskā anketa: LA-010

Prioritārā darbība: Ar ES nosacījumiem saskaņotās ķīmisko vielu kontroles sistēmas izveidošana.

Līdz 2000. gada septembrim ir paredzēts pieņemt grozījumus Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā. Nacionālā programma paredz 2000. un 2001. gada laikā pieņemt piecus MK noteikumus, kuri izriet no Ķīmisko vienu un ķīmisko produktu likuma.

Institūciju jomā paredzēts nostiprināt Latvijas Vides datu centrā izveidoto Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzraudzības nodaļu, reģionālās vides pārvaldes, vides valsts inspekciju, un VARAM Vides aizsardzības departamentu darbu koordinēšanai, rekomendāciju sniegšanai, informācijas vākšanai un apkopošanai par ķimikālijām un ķīmikāliju kontroles veikšanai.

Projektu tehniskā anketa: LA-044

Prioritārā darbība: Rūpnieciskā piesārņojuma kontroles nodrošināšana.

Saskaņā ar likumdošanas saskaņošanas plāniem galvenās direktīvas šajā sektorā — SEVESO II direktīva tiks saskaņota līdz 2001. gada novembrim, bet Integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles direktīva līdz 2001. gada martam. Lai ieviestu šo direktīvu prasības, ir paredzēts kā kompetento institūciju, kas izsniegs licences, noteikt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju. Ir paredzēti vairāki pasākumi biroja un citu esošo institūciju 9 reģionālās vides pārvaldes) darbības nodrošināšanai. Integrētā piesārņojuma licences ir paredzēts izsniegt sākot ar 2001. gadu. Bez tam, programma paredz labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanas uzņēmumos atbalstīšanu.

Projektu tehniskā anketa: LA-045

Prioritārā darbība: Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība

VARAM turpinās likumdošanas saskaņošanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ņemot vērā, ka ministrija ir pārskatījusi iepriekšējos plānus izdarīt grozījumus esošajos likumos "Par bīstamajiem atkritumiem" un "Par sadzīves atkritumiem", ir izstrādāts jauns vienots likums, kurš tiks pieņemts līdz 2001. gada februārim. Līdz 2001. gada jūnijam ir paredzēts pieņemt likumu "Par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem", ar kuru tiks pārņemtas ES Iepakojuma direktīvas prasības. Nacionālās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ietvaros tiks attīstīti pašvaldību sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plāni, izveidotas reģionālās sadzīves atkritumu izgāztuves, tālāk veicinot Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību un pakāpeniski veidojot līdzīgas sistēmas pārējos 10-12 reģionos.

Līdz 2001. gada jūnijam ir paredzēts pieņemt noteikumus par īpaša veida bīstamajiem atkritumiem (baterijas, naftas produkti u. tml.). Līdz ar šo normatīvo aktu pieņemšanu tiks nodrošināta ES prasību atkritumu apsaimniekošanas jomā saskaņošana līdz 2001. gada vidum.

Projektu tehniskā anketa: LA-047

Prioritārā darbība: Horizontālo vides tiesību sistēmas attīstība un vides institūciju optimizācija

Līdz 2000. gada oktobrim paredzēts pieņemt grozījumus likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", lai pilnībā ieviestu Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas prasības par pārrobežu pārnesi.

Lai pabeigtu saskaņot Latvijas likumdošanu ar direktīvas par Vides Informāciju prasībām, sagatavotie grozījumi likumā "Par vides aizsardzību" tiks pieņemti līdz 2000. gada oktobrim. 2001. gada beigās Latvija būs sagatavojusies iestāšanās Eiropas Vides Aģentūrā.

Civilās aizsardzības jomā ir paredzēts līdz 2001. gada oktobrim ieviest "Latvijas Nacionālais gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā", kā arī nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu. Līdz 2000. gada augustam paredzēts izveidot "Naftas avāriju seku likvidācijas informācijas sistēmu". Citi pasākumi attiecībā uz jūras vides kontroli minēti tehniskajā anketā LA-035. Pasākumi attiecībā uz reaģēšanas spēju pilnveidošanu ārkārtējo situāciju pārvarēšanai minēti tehniskajā anketā LA-064. Atsevišķi pasākumi institūciju stiprināšanā naftas darbiem jūrā minēti arī tehniskajā anketā LA-034.

Projektu tehniskā anketa: LA-048

Prioritārā darbība: Gaisa kvalitātes prasību saskaņošana ar ES un starptautiskajiem nosacījumiem.

2000. un turpmākajos gados ir jāturpina investīcijas gaisa kvalitātes monitoringa sistēmas uzlabošanai. Tiks turpinātas institūciju stiprināšanas un apmācības programmas, īpaši pašvaldību darbiniekiem, kuru loma ir palielināsies ar jaunās likumdošanas stāšanos spēkā. Ar Vides investīciju fonda palīdzību tiek atbalstīta tīrāku tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos, lai samazinātu ozona noārdošo vielu izmešus. (skat. arī tehnisko anketu LA-044).

Projektu tehniskā anketa: LA-049

Prioritārā darbība: Dzeramā ūdens, virszemes ūdeņu, peldvietu ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, sasniedzot attiecīgus ES standartus.

Lai ieviestu jaunās Ūdens struktūrdirektīvas projektā paredzētās prasības, līdz 2002. gada septembrim ir paredzēts pieņemt likumu "Par ūdens resursu apsaimniekošanu". Lai precizētu ūdens kvalitātes standartus, līdz 2001. gada decembrim tiks pieņemti grozījumi vairākos noteikumos attiecībā uz peldvietu un dzeramo ūdeni, kā arī pieņemti noteikumi "Par notekūdeņu emisiju robežvērtībām", "Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"

2000. gadā tiks turpināta Nitrātu direktīvas prasību saskaņošana un ieviešana, attiecīgos noteikumus paredzēts pieņemt līdz 2001. gada decembrim.

Tāpat tiks turpinātas Programma 800+, kā arī investīciju programmas lielākajām pilsētām, ļaujot vidējā termiņā sasniegt ievērojumu uzlabojumu dzeramā ūdens kvalitātei ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju un samazināt notekūdeņu piesārņojumu. Līdz 2002. gada beigām tiks izstrādāts ūdens apsaimniekošanas plāns Daugavas baseinam.

Viens no svarīgākajiem pastāvīgajiem pasākumiem ir reģionālo institūciju, kas ir atbildīgas par ūdens kvalitātes prasību īstenošanu, kontroli un monitoringu, darbības nostiprināšana, apmācot darbiniekus, kā arī pilnveidojot materiāltehnisko bāzi.

Projektu tehniskā anketa: LA-050

Prioritārā darbība: Droša radioaktīvo materiālu un kodolmateriālu izmantošana, pilnīga valsts uzraudzība radiācijas drošībā un kodoldrošībā, realizējot ar ES nosacījumiem saskaņotas prasības iedzīvotāju, personāla un vides aizsardzībā

Likumdošanas saskaņošanu ir paredzēts pabeigt līdz 2002. gada martam. Likumu "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (jaunajā redakcijā), kurš jau ir akceptēts Saeimā 2. lasījumā, ir paredzēts pieņemt līdz 2000. gada septembrim. Aizsardzības pret jonizējošo starojumu un radioaktivitātes jomā ir paredzēts pieņemt aptuveni 12 Ministru kabineta noteikumu projektus.

Ir paredzēts uzsākt Radiācijas drošības centra darbību ar 2001. gada sākumu. Līdz 2007. gada beigām tiks pabeigta Salaspils kodolreaktora demontāža.

Projektu tehniskā anketa: LA-052

Prioritārā darbība: Ar ES nosacījumiem saskaņotas likumdošanas un institucionālās sistēmas izveide aizsardzības no trokšņa jomā.

Atbilstoši normatīvo aktu projektu izstrādes plānam ir Ministru kabineta noteikumu projektus "Par troksni no mājsaimniecībā izmantojamām iekārtām" un "Par troksni no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām" sākotnējie varianti. ir paredzēts pieņemt līdz 2001. gada beigām.

Paralēli ir paredzēts precizēt sektorālo ieviešanas programmu trokšņa likumdošanas jomā, lai varētu noteikt atbildīgās institūcijas direktīvu praktiskai ieviešanai.

Projektu tehniskā anketa: LA-053

Prioritārā darbība: Latvijas Dabas aizsardzības sistēmas saskaņošana atbilstoši ES prasībām

Līdz ar likuma "Par sugu un biotopu aizsardzību" pieņemšanu, 2000. gadā ir paredzēts turpināt pieņemt vairākus noteikumu projektus par konkrētām īpaši aizsargājamām teritorijām.

NATURA 2000 tīkla izveidošana, sastādot ES direktīvām atbilstošu aizsargājamo teritoriju sarakstu, ir viena no galvenajām prioritātēm institucionālajā jomā. Šis uzdevums ir cieši saistīts arī ar dzīvnieku klasifikācijas sistēmas izveidošanu. Institucionālās stiprināšanas jomā jāizvērtē aizsargājamo teritoriju pārvaldes modeļi un jāizstrādā to optimālā struktūra.

Sākot no 2001. gada Latvija plāno iesaistīties LIFE III programmā.

 

6.2. Patērētāju aizsardzība

Eiropas kopienas acquis ietver gan patērētāju ekonomisko tiesību aizsardzību, gan preču vispārējo drošumu, gan specifiskos kosmētikas tekstila un rotaļlietu sektorus.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Turpināt saskaņot likumdošanu un stiprināt tirgus uzraudzības un likumdošanas ieviešanas institūcijas.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvija veiksmīgi turpina likumdošanas saskaņošanu, lai pārņemtu ES acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Šobrīd ir pieņemtas sekojošas tiesību normas patērētāju tiesību nodrošināšanai: Patērētāju tiesību aizsardzības likums (18.03.1999.); Reklāmas likums (spēkā no 24.01.2000), kas ievieš direktīvas par maldinošu un salīdzinošo reklāmu, Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (18.05.1999.), "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu" (pieņemti 13.07.99., ievieš 87/102/EEC; 90/88/EEC un 98/7/EC); "Noteikumi par distances līgumu" (97/7/EC); "Noteikumi par līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas" (85/577/EEC); "Noteikumi par līgumu par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku" (94/47/EC), "Noteikumi par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem" (02.05.2000., kas ievieš 90/134/EEC), "Rotaļlietu drošuma noteikumi" (04.04.2000., ievieš 88/378/EEC)

Saeimā ir iesniegts Preču un pakalpojumu drošuma likumprojekts, kas nosaka vispārējas prasības preču drošumam, ražotāja un izplatītāja pienākumus, kā arī tirgus uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī likumprojekts "Par atbilstību par preces un pakalpojuma trūkumiem", kas reglamentē atbildību par nedrošu preču un pakalpojumu sniegšanu (92/59/EEC un 87/357/EEC). Plānots, ka minētos likumus Saeima apstiprinās š.g. beigām.

Likumdošanas implementāciju uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (34 darbinieki), kura nolikumu Ministru kabinetā apstiprināja 1999. gada 20. jūlijā. Centra administratīvās kapacitātes stiprināšanai 1999. gadā Reģionālās Phare PRAQIII programmas un Nacionālās PHARE programmas "Standarti" ietvaros notika tā darbinieku apmācība tādos jautājumos, kā Jaunās pieejas direktīvas, patērētāju sūdzību izskatīšana, u. c.

Pakāpeniski tiek veidoti reģionālie patērētāju tiesību aizsardzības centri.

Izveidots ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par bīstamajām precēm starp Centrāl- un Austrumeiropas valstīm (TRAPEX) kontaktpunkts.

 

C. Prioritārās darbības

Saskaņā ar nacionālo programmu tuvākajā laikā paredzēts īstenot šādas darbības:

Projektu tehniskā anketa: LA-009

Prioritārā darbība: Nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā; Izveidot ES prasībām atbilstošu tirgus uzraudzības sistēmu, kas nodrošinātu patērētāju dzīvības un veselības aizsardzību.

Lai aizsargātu patērētājus no draudiem, kas var rasties viņu dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi, ir nepieciešama gan attiecīga normatīvā bāze, gan infrastruktūra tirgū piedāvāto preču un pakalpojumu uzraudzībai.

2000. gadā ir plānots pieņemt Preču un pakalpojumu drošuma likumu un likumu "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem". Preču marķēšanas jomā tiks pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz elektropreču marķēšanu.

Tiks izveidota Tirgus uzraudzības koordinējoša institūcija — Tirgus uzraudzības padome.

Lai nodrošinātu efektīvu patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas piemērošanu, notiks apmācības Patērētāju tiesību aizsardzības centra personālam par patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanu un tirgus uzraudzību ES dalībvalstīs. Tiks organizēti informatīva rakstura pasākumi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem par patērētāju tiesību aizsardzību.

Projektu tehniskā anketa: LA-054

Prioritārā darbība: Tūrisma likumdošanas un institucionālas sistēmas attīstīšana.

2000. gada 02.05 ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Par kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem", kas ietver direktīvas 90/314/EEC nosacījumus un tiks izstrādāta Tūrisma attīstības nacionālā programma 2000.–2010. gadam. Pakāpeniski tiks uzsākta Vienota tūrisma informācijas centru (TIC) tīkla izveide.

7. Tieslietas un iekšlietas

1999. gadā jautājumi, kas bija saistīti ar acquis pieņemšanu tieslietu un iekšlietu jomā, bija viena no svarīgākajām Latvijas valdības prioritātēm. Īpaša uzmanība ir pievērsta turpmākas starptautiskas sadarbības veicināšanā tiesiskās sadarbības jomā, muitas nozarē, kā arī policijas sadarbības jomā. Šajās nozarēs, kā arī patvēruma, imigrācijas un robežkontroles jomā Latvija ir guvusi būtiskus panākumus un jau ir pievienojusies vairākām starptautiskām konvencijām. Īpaša uzmanība pievērsta pretkorupcijas pasākumu ieviešanai izmantojot starptautisko pieredzi. Attiecība uz cīņu ar organizēto noziedzību, uzlabota institūciju sadarbība, kā arī pastiprināta cīņā ar kontrabandu un narkotikām.

Saskaņā ar Pievienošanās Partnerības prioritātēm, Latvija turpina nostiprināt valsts Austrumu robežu, izveidojot modernu sakaru sistēmu, paaugstinot robežapsardzības mobilitāti, kā arī paaugstinot robežsargu kvalifikāciju.

Šī apakšnodaļa būtu jālasa paralēli 4. nodaļai — par Latvijas sabiedrības sagatavošanu dalībai Eiropas Savienībā; tajā ir turpmāka informācija par tiesu reformām un organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu.

 

7.1. Imigranti/patvēruma meklētāji

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu īstermiņa prioritāti :

• Migrācijas politikas un bēgļu un patvērumu meklētāju likumdošanas un procedūras ieviešana, lai novērstu nelegālo imigrāciju un pilnībā iesaistītos Šengenas informatīvajā sistēmā; pabeigt pievienošanos starptautiskajām konvencijām

• 1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes :

• Turpināt vīzu likumdošanas un prakses progresīvu saskaņošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

• Pastiprināt policijas sadarbības mehānismus ar Eiropolu cīņai pret organizēto noziedzību, īpaši "netīrās" naudas atmazgāšanu, narkotikām un sieviešu un bērnu tirdzniecību.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

1999. gadā Latvija ar Beniluksa valstīm, Dāniju, Vāciju, Maltu, Norvēģiju, Somiju, Šveici, Zviedriju, Franciju, Itāliju, Lihtenšteinu, Slovēniju, Islandi, Spāniju, Igauniju, Lietuvu un Ukrainu bija parakstījusi līgumus par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļojušas kādā no šīm valstīm un tur nelikumīgi uzturas. Tajā pašā laikā stājās spēkā divpusēji līgumi par ieceļošanas vīzu atcelšanu ar Andoru, Austriju, Vāciju, Itāliju, Lihtenšteinu, Maltu, Norvēģiju, Somiju, Franciju, Šveici, Zviedriju, Slovēniju un Horvātiju. Beļģiju, Grieķiju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli un Spāniju.

1999. gadā ir izstrādāta un sagatavota ieviešanai Vienotā vīzu informatīvā sistēma.

2000. gada 28. martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr116 "Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā", kas atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Ministru kabinets 2000. gada 9. maijā pieņēmis noteikumus "Grozījumi 1999. gada 16. aprīļa noteikumos nr. 131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība, kas ievieš lidostu tranzītvīzas". Tie ir izstrādāti atbilstoši Čikāgas starptautiskās konvencijas par civilo aviāciju pielikumam Nr. 9 "Formalitāšu kārtošana" un Padomes 1996. gada 4. marta Kopējās rīcības dokumentam par lidostu tranzīta vienošanos, kas ir pieņemts, pamatojoties uz līguma par Eiropas savienības izveidi K. 3. pantu.

Notiek par patvēruma jautājumu atbildīgo institūciju apmācība par ES acquis prasībām patvēruma jomā, kā arī ES dalībvalstu pieredzi šo prasību ieviešanā, kas tiek rīkota PHARE horizontālās programmā tieslietās un iekšlietās ietvaros. 1999. gadā tika rīkoti 5 semināri.

2000. gada 1. martā 7 personas bija atzītas par bēgļiem saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu. Ir izstrādāti un iesniegti Valsts kancelejai virzīšanai uz Ministru kabineta komitejas sēdi grozījumi likumā "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā", kas paredz pagaidu un alternatīvās aizsardzības tiesisko nodrošināšanu atbilstoši ES acquis un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām.

 

C. Prioritārās darbības

Saskaņā ar nacionālo programmu tuvākajā laikā paredzēts īstenot šādas darbības:

Projektu tehniskā anketa: LA-066

Prioritārā darbība: Latvijas Republikas vīzu politikas saskaņošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Līdz 2000. gada 31. decembrim ir plānots veikt apmācības par vīzu jautājumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālo nodaļu darbiniekiem, Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kas gatavojas strādāt Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstīs, Valsts Policijas Imigrācijas policijas pārvaldes darbiniekiem, lai nodrošinātu to atbilstošu sagatavotību darbam ar vīzām.

Latvija plāno līdz 2001. gada 31. decembrim izstrādāt un pieņemt Eiropas Savienības prasībām atbilstošu jaunu likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".

Projektu tehniskā anketa: LA-055

Prioritārā darbība: Patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, nepieciešamās aizsardzības nodrošināšana Latvijas Republikā

Grozījumus likumā "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" pieņemt paredzēts līdz 2000. gada decembrim. Tas nodrošinās aizsardzību tādām personām, kuras nevar uzskatīt par bēgļiem saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija konvenciju "Par bēgļu statusu", bet kas jāaizsargā saskaņā ar Latvijas starptautiskajiem pienākumiem. Tādējādi, Latvijas likumi, kas attiecas uz patvēruma meklētājiem, pilnībā atbildīs ES acquis līdz 2001. gadam, pateicoties palīdzībai, ko sniegs divgadīgā Phare Horizontālā programma tieslietās un iekšlietās.

Līdz 2003. gada 1. janvārim ir paredzēts sagatavot grozījumus Latvijas likumos, lai pilnībā saskaņotu to normas atbilstoši Dublinas konvencijas nosacījumiem uz iestāšanās brīdi.

 

7.2. Robežkontrole

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Jānostiprina robežposteņi un "zaļās robežas" kontrole"; jāuzlabo datu un telekomunikāciju infrastruktūra

• Migrācijas politikas un bēgļu un patvērumu meklētāju likumdošanas un procedūras ieviešana, lai novērstu nelegālo imigrāciju un pilnībā iesaistītos Šengenas informatīvajā sistēmā; pabeigt pievienošanos starptautiskajām konvencijām.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Pabeigta Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Lietuvas robežas fiziskā demarkācija. Demarkācijas dokumentu apstiprināšanu paredzēts pabeigt 2000. gada laikā.

1999. gada 1. septembrī pabeigti Latvijas — Baltkrievijas robežas demarkācijas darbi Latvijas pusē. Uzsākti ģeodēziskie un kartogrāfiskie darbi Latvijas pusē. Pilnībā demarkācijas darbu paredzēts pabeigt 2001. gada beigās.

1997. gada 9. decembrī Latvijas valdība akceptēja Latvijas un Krievijas valsts robežas līguma projektu, abas puses kopīgi ir izgatavojušas līgumam pievienojamās robežas delimitācijas kartes. Latvija uzņemas atbildību veikt visus nepieciešamos robežas darbus savā pusē. Tādējādi Latvijas puse ir paveikusi visas iekšējās procedūras un ir gatava parakstīt līgumu, līdzko Krievija būs gatava to darīt. Līdz 2000. gada septembrim paredzēts sagatavot trīspusēja līguma projektu par Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežu saskares punktu.

1999. gadā katrā robežkontroles punktā tika ieviesta datorizēta robežkontroles sistēma.

Lai samazinātu kravu kontrolei nepieciešamo laiku, uzlabota sadarbība starp Robežsardzi, Muitu un Sanitāro robežinspekciju. 1999. gada decembrī Robežsardze sadarbībā ar Muitu ieviesa jaunu "Standart tehnoloģiju autotransporta pārbaudei robežpunktos".

Turpinās "zaļās robežas" kontroles uzlabošana. Robežsardzes automašīnas apgādātas ar radiostacijām darbam lokālā tīklā. 6 robežkontroles objektos uzstādītas videoapsardzes sistēmas. 1999. gada jūnijā atklāts Robežsardzes Kinoloģiskais dienests. Dienesta suņu kontingents palielināts līdz 90 labi sagatavotiem suņiem.

1999. gada 1. septembrī uzsākta PHAREs Twinning projekta "Robežsargu apmācība" realizācija. Līdz 2000. gada 20. martam notikuši 38 kursi un citi apmācību pasākumi, kuros piedalījušās 479 Valsts robežsardzes amatpersonas.

 

C. Prioritārās darbības

Saskaņā ar nacionālo programmu tuvākajā laikā paredzēts īstenot šādas darbības:

Projektu tehniskā anketa: LA-056

Prioritārā darbība: Valsts austrumu robežas tehniskā nodrošinājuma (tehniskās apsardzes, kontroles, sakaru un informācijas sistēmu) uzlabošana un infrastruktūras izveidošana

Līdz 2000. gada beigām paredzēts denonsēt Latvijas–Krievijas vienošanos par vienkāršoto robežas šķērsošanas kārtību.

Līdz 2001. gadam austrumu robežas kontrolpunkti un šķērsošanas vietas tiks sakārtoti atbilstoši Šengenas rokasgrāmatai. Mobilās patruļas apgādās ar speciāli apmācītiem suņiem. Uzstādīs datorizētas robežu kontroles un video novērošanas iekārtas, personālu tiks apmācīts darbam ar šīm iekārtām.

Līdz 2001. gadam Robežsardzes radio tīkls tiks iekļauts [Iekšlietu] ministrijas radio tīklā. Tas palīdzēs apkarot nelegālo migrāciju. Visos robežsķērsošanas punktos būs nodrošināta pieeja centrālajām datu bāzēm.

Līdz 2003. gada 1. janvārim ir paredzēts noslēgt pārrobežu novērošanu un pārrobežu vajāšanu reglamentējošo starptautiskos līgumus.

Līdz 2003. gada 1. janvārim ir paredzēts izveidot Latvijas iekļaušanos Šengenas informācijas sistēmā (SIS) reglamentējošo tiesisko bāzi.

Projektu tehniskā anketa: LA-057

Prioritārā darbība: Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Lietuvas robežas demarkācijas pabeigšana, Latvijas–Baltkrievijas robežas un Latvijas–Krievijas robežas demarkācija

2000. gada jūlijā paredzēts pabeigt Latvijas–Igaunijas robežas tiesisko noformēšanu.

Līdz 2000. gada. gada 20. decembrim paredzēts pabeigt Latvijas–Lietuvas robežas tiesisko noformēšanu.

Līdz 2000. gada septembrim paredzēts sagatavot trīspusēja līguma projektu par Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežu saskares punktu.

Līdz 2001. gada decembrim būs pilnībā pabeigta Latvijas un Baltkrievijas robežas demarkācija.

Projektu tehniskā anketa: LA-067

Prioritārā darbība: Pilnveidot Krasta apsardzes darbību, saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām.

Līdz 2000. gada jūlijam ir paredzēts apstiprināt Krasta apsardzes dienesta nolikumu.

Līdz 2001. gada jūnijam ir paredzēta glābšanas un meklēšanas funkciju pāreja no Latvijas Jūras administrācijas Krasta apsardzei.

No 2001. gada janvāra tiks uzsākta vienotas Latvijas piekrastes novērošanas sistēmas izveide, kuru varētu izmantot visas ieinteresētās valsts organizācijas.

 

7.3. Policija un sadarbība

organizētās noziedzības

un korupcijas apkarošanā

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Tiesu sistēmas tālāka attīstība (apmācības un tehniskais nodrošinājums); turpināt cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un korupciju, nodrošināt labāku koordināciju starp tiesībsargājošajām iestādēm;

• Veikt konkrētus pasākumus korupcijas apkarošanā, uzlabot starpresoru sadarbību antikorupcijas jomā, ratificēt Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju un parakstīt EDSO Konvenciju par kukuļošanas apkarošanu ārvalstu amatpersonu starptautiskā biznesa darījumos.

• 1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Pastiprināt policijas sadarbības mehānismus ar Eiropolu cīņai pret organizēto noziedzību, īpaši "netīrās" naudas atmazgāšanu, narkotikām un sieviešu un bērnu tirdzniecību

• Ieviest normatīvos aktus par korupciju un antikorupcijas stratēģiju.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Dažādās iestādēs — Latvijas universitātē, Policijas akadēmijā, Banku koledžā un citās augstākās izglītības iestādēs ir pieejama mācību programma policijas darbinieku mācībām, lai nodrošinātu viņu aroda kvalifikācijas un vispārējās izglītības līmeņa celšanu. Latvijas cīņa pret organizēto noziedzību pastiprinās pakāpeniski, bet noteikti.

1999. gadā Valsts policijas Mācību centrā ir apmācīti: klātienē — 83 darbinieki, neklātienē — 297 darbinieki.

1999. gadā ir izstrādāta Valsts policijas darbinieku kvalifikācijas un karjeras vērtēšanas anketa.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieki pieredzes apmaiņā ir bijuši analoģiskos dienestos Lietuvā, Holandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Bulgārijā, Francijā, kā rezultātā apgūtas informācijas analīzes metodes. Kopš 1999. gada 28. maija dienests ir Egmonta grupas biedrs. Ir noslēgti 5 divpusējie līgumi par informācijas apmaiņu ar analoģiskiem dienestiem ārvalstīs (Lietuva, Čehija, Bulgārija, Beļģija un Somija). Lai novērstu iespēju izmantot Latvijas finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests uztur kontaktus ar apmēram 400 kredīta un finansu institūcijām un citām — banku, pasta, notariātu, apdrošināšanas, valūtas maiņas, vērtspapīru tirdzniecības, nekustamā īpašuma, transporta līdzekļu, audita, azartspēļu un citās jomās. Laikā no 1998. gada 1. jūnija līdz 2000. gada 1. janvārim dienests ir saņēmis 1438 ziņojumus par 2058 neparastiem un aizdomīgiem finansu darījumiem. Ziņojumu skaits nepārtraukti pieaug. Tikai laikā no 01.01.2000. līdz 15.02.2000. ir saņemti 750 ziņojumi. Analīzes vajadzībām dienests ir izstrādājis datorprogrammu, kura apstrādā visus ziņojumus un citu ar tiem saistīto informāciju. Kontroles dienestam ir pieeja 350 dažādām datu bāzēm, tai skaitā 13 no tām ar datoru palīdzību on-line režīmā.

1999. gadā Latvijas un Zviedrijas valdības līguma par sadarbības attīstību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā ietvaros uzsākta projekta "Liecinieku aizsargāšana" izstrādāšana.

Uzņēmumu reģistrā izveidota datu bāze par uzņēmējsabiedrībām, kas reģistrētas, pārkāpjot likuma prasības. Datu bāzes lietotāji ir Uzņēmumu reģistrs, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts statistikas pārvalde

Iekšlietu ministrija regulāri organizē sabiedriskos pasākumus un informatīvās kampaņas ar mērķi attīstīt ministrijas iestāžu saikni ar sabiedrību un veicināt uzticību starp šīm iestādēm un sabiedrību.

Organizētās noziedzības apkarošanā svarīgi precizēt iesaistīto institūciju funkcijas un realizēt pasākumus savstarpējās sadarbības uzlabošanai.

 

C. Prioritārās darbības

Saskaņā ar nacionālo programmu tuvākajā laikā paredzēts īstenot šādas darbības:

Projektu tehniskā anketa: SI-002

Prioritārā darbība: Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana

Latvija plāno pievienoties Eiropas padomes 1999. gada 1. maija rezolūcijai Nr. 5 "Par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu" un kļūt par pilnvērtīgu GRECO dalībvalsti līdz 2000. gada 1. septembrim.

Ir paredzēts pievienoties EDSO konvencijai par kukuļošanas apkarošanu ārvalstu amatpersonām starptautiskā biznesa darījumos līdz 2001. gada 1. maijam.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests turpina veikt kredītiestāžu un finansu iestāžu darbinieku, kuri atbildīgi par sakaru uzturēšanu ar šo institūciju, un tiesībsargājošu iestāžu dažāda līmeņa darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos

Līdz 2003. gada janvārim ir paredzēts izdarīt grozījumus Latvijas Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos, paredzot kriminālatbildību par nodarījumu "cilvēku tirdzniecība".

Līdz 2000. gada 1. oktobrim Latvija plāno Latvijas un Zviedrijas valdības līguma par sadarbības attīstību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā ietvaros apstiprināt un realizēt šādus projektus:

• "Spēju uzlabošana cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju";

• "Spēju uzlabošana Ekonomikas policijā".

Līdz 2001. gada 1. maijam Latvijas–Zviedrijas sadarbības ietvaros ir plānots realizēt arī projektu "Liecinieku aizsargāšana".

Līdz 2000. gada jūlijam tiks apstiprināts Iekšlietu ministrijas atašejs Maskavā.

Projektu tehniskā anketa: LA-058

Prioritārā darbība: Veikt Valsts Policijas darbinieku profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu, lai sekmīgi nodrošinātu sabiedrisko kārtību un efektīvāk veiktu cīņu ar noziedzību

Līdz 2000. gada beigām Valsts policijas Mācību centrā tiks apmācīti klātienē — 125 darbinieki, bet neklātienē — 200 darbinieki. Tajā pašā laikā Latvijas policijas akadēmijā ir paredzēts apmācīt 200 darbiniekus. 2000. gadā citās Latvijas republikas mācību iestādēs ir paredzēts apmācīt 20 darbiniekus.

Līdz 2000. gada beigām tiks ieviestas ikgadējas kvalifikācijas līmeņa uzlabošanas kompjūtersistēmas un policijas personāla karjeras plānošanas sistēmas.

Projektu tehniskā anketa: LA-064

Prioritārā darbība: Reaģēšanas spēju pilnveidošana ārkārtējo situāciju pārvarēšanai

Līdz 2000. gada jūnijam ir paredzēts izstrādāt un pieņemt Civilās aizsardzības likuma projektu un tam pakārtotu likumu grozījumu projektus

Līdz 2002. gadam janvārim ir paredzēts veikt tehniskus uzlabojumus, lai visā Latvijas Republikas teritorijā varētu lietot vienoto Eiropas ārkārtēju izsaukumu numuru "112" saskaņā ar Padomes 1991. gada 29. jūlija lēmumu "Par Eiropas vienotā ārkārtējo situāciju telefona numura ieviešanu".

 

7.4. Narkotiskās vielas

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Tiesu sistēmas tālāka attīstība (apmācības un tehniskais nodrošinājums); turpināt cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un korupciju, nodrošināt labāku koordināciju starp tiesībsargājošajām iestādēm;

• 1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Pastiprināt policijas sadarbības mehānismus ar Eiropolu cīņai pret organizēto noziedzību, īpaši "netīrās" naudas atmazgāšanu, narkotikām un sieviešu un bērnu tirdzniecību

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvijas narkotisko vielu kontroles un narkomānijas novēršanas plānu laikam no 1999. gada līdz 2003. gadam īsteno pašlaik, un tam ir atvēlēti vajadzīgie finansu resursi.

Narkotiku apkarošanas birojs ir izveidojis reģionālās grupas, darbam ar Latvijas cietumiem un nepilngadīgajiem. Reģionālās grupas sniedz praktisku un metodisku palīdzību vietējiem kriminālpolicijas darbiniekiem narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites un narkomānijas apkarošanā.

Liela uzmanība tiek pievērsta profilaktiskajiem pasākumiem. Narkotiku apkarošanas birojs sadarbībā ar Narkoloģijas centru ir izstrādājis un izplatījis mācību līdzekļus un informatīvos bukletus par narkotisko un psihotropo vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un atkarības problēmām. Regulāri tiek organizēti semināri pedagogiem, pusaudžiem un vecākiem.

1999. gada 4. novembrī noslēgts "Sadarbības līgums starp VID Galveno muitas pārvaldi un Narkotiku apkarošanas biroju", kurš paredz kopīgu kontroles, operatīvo un citu pasākumu veikšanu LR teritorijā ar mērķi kopīgi cīnīties par narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanu, ieskaitot kontrabandas un tranzīta atklāšanu un novēršanu.

1999. gada 28. decembrī pieņemti MK noteikumi Nr. 452 "Nelegālā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījums pēc to apmēriem".

 

C. Prioritārās darbības

Saskaņā ar nacionālo programmu tuvākajā laikā paredzēts īstenot šādas darbības:

Projektu tehniskā anketa: LA-059

Prioritārā darbība: Narkotiku legālās aprites kontrole, nelegālās aprites un narkomānijas novēršana un apkarošana saistībā ar Nacionālo narkotiku apkarošanas programmu.

Līdz 2000. gada 1. jūlijam tiks apmācīti Valsts policijas un lidostas "Rīga" muitas darbinieki par plašāk pielietojamām metodēm narkotisko un psihotropo vielu pārvadājumu gadījumos.

Latvijas un Zviedrijas valdības līgumā par sadarbības attīstību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā ietvaros apstiprinātā projekta "Narkotikas" īstenošanas rezultātā līdz 2001. gada maijam ir apmācīti Valsts policijas, prokuratūras, tiesu darbinieki narkotiku apkarošanas jomā

Līdz 2000. gada maijam ir paredzēts izveidot Valsts policijas serverī Interneta mājas lapu "Narkotikas", kurā tiktu publicēta informācija par situāciju valstī narkotisko un psihotropo vielu kontroles, nelegālās aprites un narkomānijas apkarošanas jomā

 

7.5. Tiesu sadarbība

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu īstermiņa prioritāti:

• Tiesu sistēmas tālāka attīstība (apmācības un tehniskais nodrošinājums); turpināt cīņu pret organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un korupciju, nodrošināt labāku koordināciju starp tiesībsargājošām iestādēm

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Turpinās tiesu sistēmas reforma, lai nostiprinātu tiesu varas neatkarību, uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti un objektivitāti, un sagatavotu tiesu varu pienākumiem, ko uzliek dalība Eiropas Savienībā. Pēc tiesās izskatīto lietu pārskata analīzes ir apvienotas desmit rajonu un pilsētu tiesas. Tiesu statistika rāda, ka kopš reformu sākuma būtiski samazinājies kavējumu skaits procedūras dēļ. Sācies projekts, lai radītu Latvijas mēroga tiesu datoru tīklu — pašlaik visas reģiona tiesas ir nodrošinātas ar datoriem, kas pievienoti vietējiem tīkliem, vienots datortīkls izveidots Rīgas un Vidzemes apgabaltiesās, Latgales apgabaltiesā, Tieslietu ministrijas Tiesu departamentā, kā arī divās rajona (pilsētas) tiesās. 1999. gada laikā būtiska uzmanība tika pievērsta tiesnešu apmācības jautājumiem- visi tiesneši ir apmācīti pēdējā laika posmā pieņemto normatīvo aktu (Civilprocesa likums, Krimināllikums, Grozījumi Kriminālprocesa kodeksā) piemērošanā, ir notikuši vairāki tiesnešiem organizēti semināri par Eiropas Savienības un cilvēktiesību jautājumiem sadarbībā ar TAIEX un EP.

Uzlabojas tiesas nolēmumu izpilde. Pārņemot Francijas un Beļģijas pieredzi, Latvijā tiks reformēta tiesas izpildītāju sistēma, nodrošinot to neatkarību. 1999. gada laikā ir pabeigta likumprojekta "Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem" izstrāde, kā arī izstrādāti grozījumi Latvijas Civilprocesa likumā, lai uzlabotu tiesu spriedumu izpildes kārtību.

Lai sniegtu savstarpēju palīdzību krimināllietās un civillietās, kā arī palielinātu Latvijas tiesu sistēmas spējas efektīvi reaģēt uz ārvalstu lūgumiem sadarboties tiesu jomā, Latvija strauji aktivizē starptautisko līgumu slēgšanu, tā turpina pievienoties starptautiskām konvencijām, kas attiecas uz civillietām un krimināllietām. 1999. gada laikā Latvija ir pievienojusies 1980. g. Hāgas konvencijai par starptautisko pieeju tiesām. Ministru kabinetā tika akceptēta arī pievienošanās 1980. g. Eiropas Padomes konvencijai par tiesu spriedumu par bērnu aizbildnību un aizbildnības atjaunošanu atzīšanu un izpildi, iesniegšanai Valsts kancelejā ir sagatavota Eiropas Padomes konvencija par spriedumu krimināllietās starptautisko spēkā esamību.

 

C. Prioritārās darbības

Saskaņā ar nacionālo programmu tuvākajā laikā paredzēts īstenot šādas darbības:

Projektu tehniskā anketa: LS-001

Prioritārā darbība: Starptautiskās tiesiskās sadarbības uzlabošana civillietās un krimināllietās.

Lai paaugstinātu Latvijas tiesu sistēmas spēju efektīvi reaģēt uz ārvalstu tiesiskās palīdzības pieprasījumiem, 2000. gadā Latvija strauji palielinās savu iesaisti starptautisko tiesību sistēmā, turpinot pievienoties starptautiskajām konvencijām civilajās un krimināllietās:

• 1988. gada Lugano konvencija par tiesu piekritību un tiesu nolēmumu izpildi civillietās un komerclietās;

• 1977. gada Eiropas līgums Nr. 92 "Par tiesiskās palīdzības lūgumu pārsūtīšanu";

• 1996. gada Eiropas konvencija Nr. 160 "Par bērnu tiesību piemērošanu";

• 1961. gada Hāgas konvencija par kompetentām iestādēm un piemērojamiem likumiem attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību;

• 1993. gada Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas lietās;

• 1971. gada Hāgas konvencija "Par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu".

Viens no svarīgiem uzdevumiem 2000. gada laikā būs veikt nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2001. gada otrajai pusei Tieslietu ministrijā izveidotu Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļu, nosakot ar nodaļas izveidošanu saistītās izmaksas un apstiprinot nodaļas nolikumu.

8. Ārpolitika

8.1. Tirdzniecība un starptautiskās

ekonomiskās attiecības

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība neizvirza ne īstermiņa, ne vidējā termiņa prioritātes šajā jomā.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvija turpina realizēt atvērtu un liberālu tirdzniecības politiku, kas balstās uz PTO principiem un ES noteikumiem, kā arī atbilst Latvijas divpusējiem tirdzniecības līgumiem.

Saskaņā ar 1997. gadā pieņemto Muitas likumu, Latvijas muitas vērtības noteikšana tika saskaņota ar PTO prasībām. Muitas tarifa pamatlikme rūpniecības precēm ir samazinājusies līdz 3.11%, MFN likme līdz 2.17%. Muitas tarifa pamatlikme lauksaimniecības precēm ir samazinājusies līdz 12.38% un MFN likme līdz 10.60%. Daudzām precēm muitas tarifa likme tika samazināta līdz nullei vai 1%.

Turpmākā tirdzniecības liberalizācija tiek saistīta ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm: pievienošanos ES un dalību PTO. Latvijas ārējās tirdzniecības politika ir orientēta uz (i) tirdzniecības liberalizāciju, (ii) Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu, (iii) integrāciju ES, (iv) dalību PTO un (v) reģionālās sadarbības uzlabošanu un sadarbības paplašināšanu ar citām valstīm.

Lai saskaņotu Latvijas ārējās tirdzniecības politiku attiecībā pret trešajām valstīm ar ES politiku un atvieglotu attiecīgo divpusējo līgumu darbību, 1999. gadā Ārlietu ministrijā tika izveidots Ārējās ekonomiskās politikas departaments, kā arī nodibināta starpministriju darba grupa "Ārējās ekonomiskās attiecības ar trešajām valstīm un reģionālā sadarbība" Ārlietu ministrijas vadībā.

1998. gada oktobrī tika parakstīts Latvijas iestāšanās protokols PTO un 1999. gada 10. februārī Latvija kļuva par PTO pilntiesīgu dalībvalsti. Lai izveidotu efektīvu Latvijas dalības PTO koordinācijas mehānismu, iesaistot šajā darbā nozaru ministriju un institūciju ekspertus, 1999.gada februārī tika izveidota Latvijas dalības PTO konsultatīvā padome. Līdz šim ir notikušas jau 11 sēdes, kurās pieņemti lēmumi par Latvijas pozīciju, dalību PTO. Latvija lielā mērā ir saskaņojusi tās starptautiskās saistības ar EK vienoto ārējo ekonomisko politiku, ieskaitot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību saistības. Latvija ir saskaņojusi iekšējā tirgus politiku ar starptautiskiem standartiem, 1999. gada februārī pieņemot likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzību" un tā paša gada decembrī- Antidempinga likumu- saskaņā ar ES noteikumiem. Antidempinga likums stāsies spēkā 01.07.2000. Ar 2000. gada 1. jūliju darbu uzsāks Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, kurš administrēs Antidempinga likumu, likumus "Par iekšējā tirgus aizsardzību" un "Par aizsardzību pret subsidēto importu". Likums "Par aizsardzību pret subsidēto importu ir pieņemts Saeimā 2000. gada maijā.

Latvija turpina piemēroties EK vienotajai ārējai ekonomiskai politikai, slēdzot dažādus preferenciālostirdzniecības līgumus . Ar 1999. gada 1.jūniju ir stājies spēkā noslēgtais Brīvās tirdzniecības līgums ar Poliju. (1999. gada septembrī Saeimā tika pieņemts Latvijas un Ungārijas Brīvās tirdzniecības līgums, kas stājās spēkā 2000. gada 1. janvārī, bet turpinās sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju par šāda līguma noslēgšanu. 1999. gada maijā uzsāktas sarunas par Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Fēru salām. Līdz šim laikam Latvija ir noslēgusi Brīvās tirdzniecības līgumus ar 26 valstīm, ieskaitot Eiropas līgumu . 1999. gada 14. decembrī tika parakstīts LR Ekonomikas ministrijas un Slovākijas Republikas Ekonomikas ministrijas nolīgums par tirdzniecības, ekonomisko un zinātniski tehnisko sadarbību. PTO saistības un vislielākās labvēlības režīms nosaka Latvijas attiecības ar pārējām 134 citām PTO dalībvalstīm. Latvijas ārējā tirdzniecība arī turpmāk tiks orientēta uz Eiropas reģiona valstīm. 1999.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar ES bija 58 %, ar NVS — 14% un 6% ar Baltijas valstīm.

Arī attiecībā uz pakalpojumiem Latvija realizē liberālu tirdzniecības režīmu. Daži izņēmumi tika saglabāti Latvijas līgumā par pakalpojumu tirgus pieejamību sarunu laikā par iestāšanos PTO.

Nākamajos gados Latvijas galvenais mērķis ir izpildīt ES prasības, lai pievienotos ES. Vienlaicīgi Latvija (i) centīsies noslēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar citām valstīm, ņemot vērā ES politiku un saskaņojot savas saistības ar ES interesēm attiecībā pret šīm valstīm, (ii) padziļinās reģionālo integrāciju Baltijas valstīs, izveidojot vienotu ekonomisko telpu, kas nozīmē brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustību, (iii) meklēs iespējas tālāk uzlabot līgumu, ieskaitot tirdzniecības līguma, ar Krieviju un NVS valstīm, struktūru.

Baltijas valstu sadarbība pakāpeniskas liberalizācijas un reģionālās integrācijas politikas īstenošanā tiek pilnveidota, un notiek darbs pie Baltijas vienotās ekonomiskās telpas izveides. 1997.gada 20. novembrī ir noslēgts līgums par tirdzniecības barjeru, kas nav saistītas ar tarifiem, atcelšanu.

Tiek prognozēts, ka preču un pakalpojumu eksporta apjoms pieaugs ātrāk nekā imports, ko panāks, uzlabojot eksportēto preču un pakalpojumu konkurētspēju. Tomēr imports turpinās strauji augt uz starpposmu starpproduktu un investīciju preču rēķina, kuras ir vajadzīgas iekšzemes ražošanai un Latvijas ilgtermiņa ekonomiskai izaugsmei.

Lai sasniegtu vērtības izteiksmē progresējošu eksporta izaugsmi, jāpalielina rūpniecības preču īpatsvars eksporta kopapjomā, jo eksportēto izejvielu vērtība ir stipri atkarīga no pasaules tirgus cenu svārstībām. Ievērojamas izmaiņas Latvijas eksporta struktūrā var gaidīt pēc dažiem gadiem, kad būs īstenoti lielie investīciju projekti un radītas jaunas ražotnes.

Pakalpojumu eksports turpinās augt, attīstoties visiem pakalpojumu veidiem. Latvijas eksporta pakalpojumu struktūrā ir liels tranzīta pakalpojumu īpatsvars. Vēl ir lielas tūrisma un tūrisma pakalpojumu uzlabošanas iespējas. Līdzīgas kvalitātes un cenu uzlabošanas iespējas ir starptautiskajā transportā, komunikācijās, finansu un citos pakalpojumos.

Liela nozīme Latvijas eksporta veicināšanā ir Latvijas Attīstības aģentūrai (LAA) LAA darbība galvenokārt ir vērsta uz informācijas vākšanu un sniegšanu, tirdzniecības misiju veidošanu un apmācības programmu organizēšanu. Ekonomikas ministrijas vadībā ir izstrādāta Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālā programma (apstiprināta Ministru Kabinetā 21.12.1999), kas paredz konkrētu pasākumu plānu eksporta veicināšanai. 2000. gada 6. aprīlī tika izveidota Latvijas ārējās tirdzniecības nacionālās programmmas koordinācijas padome, kuras galvenais uzdevums ir koordinēt programmas realizācijas gaitu.

1999.gada 19.oktobrī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 359 (prot. Nr. 56 21.§) tika izveidota Konsultatīvā padome ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas jautājumos. Padomes galvenie mērķi ir izstrādāt rekomendācijas un rīcības plānu vienotas ārējās ekonomiskās politikas īstenošanā, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, citu atbildīgo institūciju, valsts un pašvaldību noteiktajām prioritātēm attiecībā uz atsevišķām valstīm un reģioniem, kā arī veicināt valsts institūciju koordinētību un informācijas apmaiņu vienotas ārējās ekonomiskās politikas realizācijas jomā.

 

C. Prioritārās darbības

Projektu tehniskā anketa: LE-002

Prioritārā darbība: Saskaņot Latvijas ārējās tirdzniecības politiku ar Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības politikas pamatnostādnēm. Šis pasākums ietver iekšējā tirgus aizsardzības noteikumu saskaņošanu un saistību PTO ietvaros saskaņošanu ar EK politiku.

Lai izveidotu juridisko un institucionālo bāzi iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai 2000. gadā plānots izstrādāt un pieņemt Antidempinga likumam pakārtotos MK noteikumus, kā arī pieņemt likumu "Par aizsardzību pret subsidēto importu".

Turpinot darbu pie starpvalstu līgumtiesiskās bāzes izveidošanas tirdzniecības attiecību veicināšanai, līdz 2001. gada beigām paredzēts, ka Latvija noslēgs un ratificēs Brīvās tirdzniecības līgumus ar Rumāniju un Fēru salām.

Lai veicinātu valsts atbalsta uzņēmumiem likumdošanas bāzes un mehānisma izstrādi saskaņā ar ES prasībām, 2000. gadā tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Par valsts atbalstu uzņēmumiem dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās".

2000. gadā ir uzsākts un 2001. gadā tiks turpināts darbs pie Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas realizācijas.

8.2. Attīstība

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirzīja šādu vidējā termiņa prioritāti:

• jāsagatavojas pievienojoties realizēt Lomes konvencijā noteikto tirdzniecības režīmu attiecībā uz ACP valstīm un kopā ar pārējām dalībvalstīm piedalīties Eiropas Attīstības fonda finansēšanā.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvijai nav speciālu budžeta līdzekļu attīstības veicināšanai, bet tā ir ieguldījusi līdzekļus attīstībā konkrētos gadījumos. Latvija savu iespēju robežās ir veikusi iemaksas speciālos fondos un programmās. Latvijā netiek piemērotas GSP shēmas. Uz doto brīdi rit darbs pie koncepcijas izstrādes, kas sevī ietver Latvijas dalības kopējā ES attīstības politikā mērķus, principus, uzdevumus un finansēšanas politiku.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālajā programmā ir ieplānots sekojošs pasākums:

Projektu tehniskā anketa: LA-062

Prioritārā darbība: Institucionālās kapacitātes nodrošināšana ES dalībvalsts saistību pārņemšanai.

No pievienošanās brīža Latvijai būs jāuzņemas visas dalībvalsts saistības, tajā skaitā attīstības politikā.

Ir apzināta ES dalībvalstu pieredze un veikta institucionālā mehānisma analīze kopējās attīstības politikas izpildes nodrošināšanai.

Uz doto brīdi rit darbs pie rīcības plāna izstrādes, kas nodrošinātu ES dalībvalstu saistību pārņemšanu attīstības politikas jomā.

 

8.3. Muita

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu īstermiņa prioritāti:

• turpināt [likumdošanas saskaņošanu], ieskaitot likumdošanas ieviešanu; turpināt cīņu pret krāpšanu un korupciju; turpināt muitas administrācijas modernizāciju;

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādu vidējā termiņa prioritāti:

• attīstīt integrētā tarifa [sistēmu] un piemērot vienkāršotās procedūras; turpināt muitas administratīvās un operacionālās kapacitātes stiprināšanu; veidot efektīvus robežkontroles posteņus.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Muitas likumdošana

1999. gadā ir pieņemti jaunajam Muitas likumam (kas ir izstrādāts, pamatojoties uz ES Muitas kodeksu) pakārtotie normatīvie akti:

• Ministru kabineta noteikumi Nr.121 "Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 237 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana pārstrādei" (28.03.2000.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.43 "Noteikumi par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai" (09.02.1999)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.222 "Preču deklarēšanas kārtība" (22.06.1999.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.114 "Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 14. jūlija noteikumos Nr.254 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — ievešana pārstrādei muitas kontrolē" (23.03.1999.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.234 "Kārtība, kādā sniedzams atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam" (29.06.1999.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.414 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izvešana (eksports)" (21.12.1999. )

• likums "Grozījumi Muitas likumā" (02.09.1999.)

• likums Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (09.12.1999.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.35 "Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas un preču pagaidu uzglabāšanas kārtība" (25.01.2000.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.112 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izlaišana brīvam apgrozījumam" (21.03.2000.)

• likums Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)", kas saskaņots ar ES Padomes nolikuma 2658/78/EEC (17.02.2000.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.77 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra atpakaļizvešana (reeksports)" (29.02.2000.)

• Ministru kabineta noteikumi Nr.90 "Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes kārtība" (07.03.2000.);

• Ministru kabineta noteikumi Nr.112 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izlaišana brīvam apgrozījumam" (21.03.2000.).

Ir stājies spēkā Līgums par Baltijas kopējo tranzīta procedūru (turpmāk tekstā-BKTL). Ir ieviesta Baltijas tranzīta procedūru garantiju sistēma. BKTL ieviešanas noteikumi apstiprināti BKTL apvienotajā Komitejā.

Muitas administrācija

Lai nodrošinātu muitas procedūru atbilstību ES normām, ir ieviestas muitas vērtības un pēcimporta pārbaudes sistēmas. Tiek ieviestas garantiju mehānisma atbalsta sistēma, muitas parādu administrācijas sistēma, kompjuterizētā riska analīzes sistēma (Tirdzniecības informācijas vadības sistēma — TIMS). TIMS ir izveidota astoņos muitas punktos.

Būtiskākie veiktie pasākumi Latvijas muitas administratīvās kapacitātes uzlabošanai ir izmaiņas VID centrālā aparāta struktūrā: kopš 30.04.1999. VID teritoriālo iestāžu muitas ir pakļautas VID Galvenajai muitas pārvaldei, kas nodrošina vienveidīgu muitas kontroli visā Latvijas Republikas muitas teritorijā.

Ir panākta gatavība uzsākt muitas deklarāciju apstrādes sistēmas ASYCUDA++ (A++) izvēršanu. A++ jau ir ieviesta 8 muitas punktos. Ir izstrādāta muitnieku un klientu dokumentācija darbam ar šo sistēmu, kā arī veikta muitas darbinieku un brokeru apmācība.

Robežkontroles punktos infrastruktūra, īpaši uz austrumu robežas, tiek pastāvīgi uzlabota. Ar Igauniju un Lietuvu funkcionē 4 kopīgie robežkontroles punkti (3 uz Lavijas–Igaunijas robežas un 1 uz Latvijas–Lietuvas robežas).

1999. gada 21. decembrī tika parakstīts Vienošanās protokols par grozījumiem 20.01.1998. Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes vienošanās par robežsardzes un muitas darbības tehnoloģiju. Jaunā robežšķērsošanas tehnoloģija novērš muitas un robežsardzes funkciju dublēšanos.

Ir uzsākta muitas kontroles sistēmas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā izveide. Ir pieņemti attiecīgie normatīvie akti (Ministru kabineta noteikumi, VID rīkojums). VID Galvenajā muitas pārvaldē izveidota Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa un uzsākta darbinieku apmācība.

 

C. Prioritārās darbības

Valsts programmā ir ietverti sekojoši īstermiņa pasākumi muitas acquis jomā:

Projektu tehniskā anketa: LA-023

Prioritārā darbība: Nodokļu un muitas likumdošanas tālākā pilnveidošana

Līdz 2000. gada beigām ir paredzēt izstrādāt un pieņemt grozījumus "Muitas likumā", izmainot normas, kas attiecas uz muitas noteikumu pārkāpumiem, kā arī normas, kas regulē muitas procedūru piemērošanu u. c. normas, atbilstoši ES direktīvu prasībām.

Latvija plāno līdz 2000. gada decembrim īstenot TARIC sistēmu.

Lai uzlabotu muitas darba efektivitāti intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, pilnveidojot intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu, ir paredzēts izdarīt grozījumus normatīvajos aktos līdz 2001. gada 1. februārim

Projektu tehniskā anketa: LS-002

Prioritārā darbība: Valsts Ieņēmumu dienesta modernizācija

Līdz 2001. gada 1. janvārim jāuzceļ divi jaunie muitas punkti.

TIMS jāīsteno līdz 2000. gada septembrim. ASYCUDA++ ierīkošana tiks pabeigta 2001. gadā.

Līdz 2000. gada augustam ir plānots pilnībā novērst Muitas un Robežsardzes funkciju dublēšanos komerckravu pārbaudē.

Līdz 2001. gada 1. janvārim ir plānots ieviest BKTL.

Līdz 2001. gada decembrim ir paredzēts ieviest vienkāršoto preču deklarēšanas sistēmu.

 

8.4. Vienota ārpolitika

un drošības politika

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

Pievienošanās Partnerībā nav noteiktas nekādas konkrētas īsa un vidēja termiņa prioritātes attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku. Tomēr jau šobrīd Latvija veido savu ārējo un drošības politiku nākamā ES dalībvalsts.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvija ir iesaistījusies daudzpusējā politiskā dialogā ES Kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros. Tā ir saskaņota ar ES Kopīgajām nostājām un aktivitātēm ES ārējās un drošības politikas ietvaros.

Latvija kā sekmīga Eiropas Savienības kandidātvalsts vēlas piedalīties jaunajā Eiropas integrācijas dimensijā — Kopējā Eiropas drošības un aizsardzības politikā (KEDAP). Latvija atbalsta Eiropas Savienības kontingenta ( headline goal) izveidi un ir apņēmusies piedāvāt spēkus eiropiešu vadītajām operācijām.

Tas sakrīt ar Latvijas centieniem, tai skaitā Latvijas aizsardzības spēju nostiprināšanu, gatavojoties dalībai NATO. Šim nolūkam 1998. gada oktobrī tika izveidota Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) padome un 1999. gada septembrī tika apstiprināts Latvijas 2000. gada Rīcības plāns dalībai NATO. Latvijas aizsardzības budžets 2000. gadam ir palielināts par 35% un ir izstrādāts valsts aizsardzības likumprojekts, kas paredz pakāpenisku aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2003. gadam.

Kā RES Asociētā partnere Latvija piedalās RES organizētajos pasākumos, kas veido daļu no vispārējā Eiropas integrācijas procesa. 2000. gadā Latvija piedalījās NATO un RES kopīgi rīkotajās krīzes vadības mācībās CMX/CRISEX 2000.

Iestājoties ES, Latvija būs gatava atbalstīt ES Kopējo rīcības plānu, un, ja nepieciešams, piedalīties tajā. Latvija sniedz savu ieguldījumu Eiropas drošības un stabilitātes veicināšanā turpinot aktīvi iesaistīties NATO vadītajās miera operācijās Balkānos. No 1999.gada oktobra līdz 2000.gada aprīlim SFOR misijā Bosnijā - Hercegovinā atradās 140 Latvijas karavīri BALTBAT ietvaros. Baltijas valstu armiju komandieri sadarbībā ar Dāniju ir izstrādājuši jaunu rotācijas plānu, kas paredz SFOR misijā Bosnijā - Hercegovinā nosūtīt Baltijas valstu izlūku vienības Dānijas kontingenta ietvaros. Latvijas mediķu vienība sniedza palīdzību Kosovas bēgļiem Albānijā AFOR humanitārās misijas ietvaros. Šobrīd Kosovā NATO vadītajā miera operācijā Kosovā KFOR Lielbritānijas kontingenta ietvaros atrodas 10 Latvijas karavīri — mediķi, militārie policisti un sakaru virsnieks.

Latvija pievienojās ES naftas un naftas produktu sankciju režīmam, kas bija vērsts pret Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku.

Iestājoties ES, Latvija būs pilnībā gatava iesaistīties ES politiskajā dialogā ar trešajām valstīm. Šobrīd Latvijai ir vispārīgi divpusēji līgumi un sadarbība ar daudzām trešajām valstīm. ASV — Baltijas partnerības hartas (US — Baltic Charter of Partnership ) ietvaros darbu ir uzsākušas divpusējā ASV un Latvijas ekonomiskās sadarbības darba grupa un aizsardzības un militārās sadarbības darba grupa; ir izveidota Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome ( Business Advisory Council ). Ir sagaidāms, ka līdz ar līdzpriekšsēdētāja apstiprināšanu darbu atsāks ne tikai Latvijas–Krievijas starpvaldību komisija, bet arī tās darba grupas.

Latvija dod ieguldījumu reģionālās stabilitātes nodrošināšanā, aktīvi piedaloties Baltijas jūras reģiona sadarbībā. Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijai priekšlikumu par ES Ziemeļu dimensijas ( EU Northern Dimension ) iniciatīvu un ir gatava aktīvi piedalīties tā īstenošanā.

Latvijai kā nākamajai ES dalībvalstij nav grūtību piemēroties kopējā ārējās un drošības politikas (CFSP) acquis Veicot atbilstošo institūciju izveidi un dokumentu izstrādi, Latvija būs pilnībā gatava uzņemties visus pienākumus un aktīvi sadarboties vienotās ārējās un drošības politikas ietvaros uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Lietuvas robežas demarkācijas darbi atrodas nobeiguma stadijā. Latvija no savas puses ir pabeigusi Latvijas - Baltkrievijas robežas demarkāciju. 1998. gada decembrī Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas tikšanās laikā tika panākts līgumprojekts par robežšķērsošanas punkta noteikšanu un iezīmēšanu starp šīm trim valstīm.

Robežlīguma projekts starp Latviju un Krieviju tika pabeigts 1997. gada decembrī (ieskaitot aprakstu un delimitācijas kartes). 1997. gada 9. decembrī to akceptēja Latvijas valdība. Latvija ir pabeigusi visas iekšējās procedūras šajā sakarā un ir gatava parakstīt līgumu, tiklīdz Krievija būs tam gatava. Kartes ir parafētas, un Latvija uzņemas atbildību par robežas atbilstošu ierīkošanu savā pusē. Būtu īpaši jāuzsver, ka Latvija ir gatava parakstīt līgumu ar Krieviju.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālā programma paredz sekojošus īstermiņa pasākumus:

Projektu tehniskā anketa: LA-061

Prioritārā darbība: Sankciju mehānisma izveide, kas nodrošina ES ierobežojošo pasākumu īstenošanu.

Latvija turpinās pievienoties ES likumdošanas kopumam ( acquis ) vienotās drošības politikas (CFSP) jomā. Nacionālās programmas prioritāte ir izpildīta ar jumta likuma "Par ES ierobežojošo pasākumu īstenošanu Latvijas Republikā" pieņemšanu parlamentā.

9. Finansu jautājumi

Galvenā Latvijas valsts pārvaldes prioritāte šajā jomā ir nodrošināt efektīvas valsts izdevumu kontroles sistēmu ieviešanu. Šīs kontroles sistēmas ir līdzeklis kā cīnīties pret korupciju un nodrošināt tālāku ES normu ieviešanu (sevišķi attiecībā uz zemkopību un Strukturālajiem fondiem).

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Pabeigt normatīvo ietvaru veidošanu iekšējās un ārējās finansu kontroles darbības nodrošināšanai;.

• Ieviest valsts iekšējo auditoru darbības funkcionālu neatkarību gan centralizētajā, gan vietējā līmenī un ieviest "ex-ante" finansu kontroli.

Ir šādas vidējā termiņa prioritātes, kas minētas 1998. gada Pievienošanās Partnerības dokumentā:

• Palielināt Finansu ministrijas koordinējošo lomu iekšējā audita harmonizācijas procesā; stiprināt iekšējā audita vienības

• PHARE, ISPA UN SAPARD: Pilnveidot Nacionālo attīstības plānu un Lauku attīstības plānu. Izveidot un pieņemt likumdošanas, administratīvo un budžeta bāzi (audita rokasgrāmata un audita ceļš (audit manual and audit trail)), lai programmētu un vadītu ISPA un SAPARD, ieskaitot ietekmes novērtēšanas vides sektorā ieviešanu, un ar ES prasībām saskaņotu valsts pasūtījumu regulējošu aktu attiecībā uz projektiem, kurus līdzfinansējuši Kopienas fondi, pieņemšana; funkcionējošas maksājumu aģentūras (paying agency) priekš SAPARD izveidošana.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Stiprināt valsts finansu kontroles funkciju veikšanu nodrošinot attiecīgu personālu, apmācības un atbilstošu tehnisko aprīkojumu.

• Izveidot ikgadēju fiskālās uzraudzības mehānismu ar mērķi saskaņot valsts finansu atskaitīšanās, uzskaites un kontroles procedūras, īpaši fiskālajā jomā, ar ES prasībām.

• Attīstīt nacionālo politiku ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas jomā, sagatavojoties reģionālās attīstības programmas un kopienu iniciatīvu īstenošanai; administratīvo struktūru uzlabošana, īpaši nosakot atbildīgo par reģionālās politikas jautājumiem; budžeta sistēmas un tās procedūru (tai skaitā novērtēšanu) organizēšana, saskaņā ar struktūrfondu standartiem.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Kopš 1999. gada EK regulārā ziņojuma Latvija ir panākusi lielo progresu revīzijas un finansu kontroles sistēmas uzlabošanā saskaņā ar Pievienošanas partnerībā minētajām prioritātēm.

Budžeta reforma

1999. gada 1. decembrī ir pieņemts likums "Par valsts budžetu 2000. gadam", kas, sākot ar 2001. gadu, paredz valsts ilgtermiņa saistību plānošanu, lai īstenotu valsts vidējā termiņa prioritātes. Valsts budžeta plānošanas metodoloģijas uzlabošanai ir pilnveidota Instrukcija par valsts budžeta projekta izstrādāšanu 2000. finansu gadam un tās pielikumi. Valsts budžeta izpildes analīzei ir izveidota informatīvā sistēma valsts budžeta klasifikāciju un finansu rādītāju sadalījumā.

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu palīdzības programmām Finansu ministrija izstrādāja Vadlīnijas, kā noteikt Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā pasākumu izmaksas, tā veicinot savlaicīgu un kvalitatīvu LNPIES sagatavošanu.

Iekšējais audits

Valdība turpināja stiprināt tiesisko bāzi efektīvas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai. 1999. gada 5. oktobrī pieņemti MK noteikumi nr. 342 "Noteikumi par iekšējo auditu" un MK noteikumi nr. 346 "Iekšējā audita padomes nolikums". MK noteikumi nr. 342 "Noteikumi par iekšējo auditu" nosaka kārtību iekšējā audita ieviešanai visās ministrijās, iekšējā audita darbības sfēru, ES iekšējā audita pamatprincipus un iekšējā audita koordinācijas mehānismu. MK noteikumi nr. 346 "Iekšējā audita padomes nolikums" detalizēti apraksta Iekšējā audita padomes funkcijas. Iekšējā audita padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir koordinēt iekšējā audita sistēmas ieviešanu un vienotas valsts politikas īstenošanu, lai pilnveidotu valsts pārvaldes iestāžu darbību un padarītu to efektīvāku un racionālāku. Lai nodrošinātu bāzi vienotai pieejai iekšējā audita jomā, Finansu ministrija izstrādāja "Iekšējā audita standartus". Šie standarti pilnībā atbilst ES prasībām un ir līdzīgi Apvienotās Karalistes iekšējā audita standartiem.

Ir sasniegts būtisks progress arī iekšējā audita institūciju stiprināšanā. Visās ministrijās izveidotas iekšējā audita struktūrvienības.

Arējais audits

1999. gadā Phare valsts pārvaldes projekta ietvaros tika apmācīti 16 iekšējā audita speciālisti, Valsts Kontroles speciālistiem tika rīkoti vairāki semināri un apmācības kursi Valsts administrācijas skolā un ārzemēs. Valsts kontrole ir izstrādājusi Stratēģiskās attīstības plānu laikā periodā no 2000. līdz 2004. gadam, kura svarīga prioritāte ir šīs institūcijas administratīvās kapacitātes celšana.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz sekojošus īstermiņa ieviešanas pasākumus:

Projektu tehniskā anketa: LA-041

Prioritārā darbība: Sagatavošanās darbam ar ES Pirmsiestāšanās finansu instrumentiem, Strukturālajiem fondiem, kā arī Kohēzijas fondu.

Latvijas Nacionālā attīstības plāns (NAP), kas ietver arī Līdzfinansējuma plānu, projekts tika sagatavots un apstiprināts Ministru kabinetā 1999. gada oktobrī, un novembrī tas tika iesniegts Eiropas Komisijā. No Eiropas Komisijas saņemtie komentāri tiks izmantoti NAP uzlabošanai.

Tā kā Strukturālie un Kohēzijas fondi ir galvenie instrumenti ES strukturālās politikas ieviešanai, līdz 2001. gada februārim paredzēts pieņemt grozījumus spēkā esošajos likumdošanas aktos saskaņā ar ES strukturālās politikas kritērijiem. Lai nodrošinātu efektīvu ES Pirmsiestāšanās finansu instrumentu vadības sistēmu, līdz 2000. gada maijam paredzēts pieņemt divus MK noteikumu: "Par Ārvalstu neatmaksājamās palīdzības koordināciju" un "Par Ārvalstu neatmaksājamās palīdzības uzraudzības sistēmu".

Lai uzlabotu administratīvo struktūru efektivitāti, 2000. gada laikā plānots turpināt darbu pie apmācību organizēšanas attiecīgo institūciju darbiniekiem par finansu vadības sistēmu ES Pirmsiestāšanās finansu instrumentu koordinēšanai.

Projektu tehniskā anketa: LA-051

Prioritārā darbība: Uzlabot valsts finansu kontroles mehānismu

Finansu kontroles mehānismu uzlabošana ietver sevī gan kontroles sistēmas iekšējos, gan ārējos elementus.

Turpinot darbu pie normatīvās bāzes izveides efektīvas iekšējās finansu kontroles sistēmas ieviešanai, 2000. gada beigās plānots uzsākt darbu pie likuma par iekšējo auditu izstrādāšanas (likumu paredzēts pieņemt līdz 2002. gada beigām).

Lai saskaņotu Valsts kontroles darbību regulējošos normatīvos aktus (likumus "Par valsts kontroli" un "Valsts kontroles revīzijas reglaments") un sekundāro likumdošanu ar INTOSAI standartos lietotajiem terminiem un ES likumdošanu, līdz 2001. gada jūlijam paredzēts veikt atbilstošus grozījumus minētajos normatīvajos aktos.

Ir paredzēta arī turpmāka Finansu ministrijas (Iekšējā audita departamenta), kā kontrolējošās institūcijas, kapacitātes stiprināšana iekšējā audita jomā. Šī spēju stiprināšana galvenokārt attiecas uz iekšējā audita pārraudzības un koordinēšanas procedūru izveidošanu, kā arī iekšējā audita apmācības programmas izstrādāšanu.

Saskaņā ar Valsts kontroles Stratēģiskās apmācības plānu un ar ES dalībvalsts Augstākās Revīzijas institūcijas konsultantu un SIGMA ekspertu atbalstu paredzēts turpināt darbu pie Valsts kontroles darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas, organizējot apmācības.

Lai pilnveidotu un efektivizētu finansu revīzijas kvalitāti, 2001. gadā plānots aprīkot Valsts kontroli ar tās funkciju realizēšanai nepieciešamo datortehniku un jaunām programmatūrām.

Lai sagatavotos ES Strukturālo un Pirmsstrukturālo fondu finansiālās vadības pārraudzīšanai un kontrolei, līdz 2001. gada aprīlim Valsts kontrole ieviesīs jaunus revīzijas tipus, kā arī veiks darbinieku apmācību. Līdz 2000. gada beigām paredzēts arī izstrādāt iekšējā audita procedūras darbam ar ES Strukturālajiem un Pirmsstrukturālajiem fondiem.

Projektu tehniskā anketa: LA-060

Prioritārā darbība: Budžeta vadības procesa pilnveidošana.

Lai uzlabotu budžeta vadības procesu:

• Likumdošanas saskaņošanas jomā, līdz 2001. gada martam paredzēts izanalizēt atlikušos ES normatīvos aktus ar mērķi noteikt līdz iestāšanai ES ieviešamās tiesību normas.

• tiks pārskatīta un uzlabota makroekonomiskās un fiskālās prognozēšanas metodoloģija (tiks izveidots budžeta izdevumu prognozēšanas modelis; tiks ieviesta īstermiņa makroekonomiskās situācijas prognozēšanas sistēma), kas nodrošinās kvalitatīvu bāzi valsts budžeta plānošanai.

• budžeta plānošana tiks pielāgota integrācijas procesa vajadzībām.

• liela uzmanība tiks pievērsta budžeta procesā iesaistīto institūciju informatīvo sistēmu turpmākai modernizācijai. Laika periodā no 1999. gada vidum līdz 2002. gada beigām tiks izstrādātas un ieviestas valsts budžeta plānošanas informatīvā sistēma. Līdz 2001. gada vidum tiks ieviestas valsts parāda uzskaites un vadības, prognozēšanas un risku vadības, kā arī finansu resursu vadības informatīvās sistēmas.

7. nodaļa. Sagatavot valsts pārvaldi dalībai Eiropas Savienībā

Mērķu matrice prioritārajai tēmai

Sektors: Apakšsektors Tehniskā anketa/Prioritārā darbība Atbildīgā Anketas

institūcija Nr.

Politikas Horizontālie Nostiprināt civildienestu, veidojot Valsts IB-001

koordinācija jautājumi apmācību programmas ierēdņiem par administrācijas

ES un valsts pārvaldes jautājumiem. skola

Valsts pārvaldes institucionālās Īpašu uzdevumu IB-002

sistēmas pilnveidošana. ministra sekretariāts

Civildienesta reforma Valsts civildie- IB-003

nesta pārvalde

Informēt Latvijas sabiedrību par Eiropas IB-004

jautājumiem, kas saistīti ar ES un Integrācijas birojs

Latvijas integrāciju ES un tās iesaisti

integrācijas procesā

Tulkošanas un terminoloģijas centra Tulkošanas un IB-005

attīstība par galveno juridiskās terminoloģijas

tulkošanas iestādi valstī, kas centrs

pietiekamā kvantitātē nodrošina

augstākās kvalitātes juridiskus tulkojumus

ES integrācijas procesa vajadzībām

Nodrošināt Latvijas interesēm atbilstošu Ārlietu ministrija IB-006

sarunu ar Eiropas Savienību pozīciju,

attīstot priekšstatu par ES pamatlīgumiem,

fondiem un politikām sarunu sagatavošanas

procesā un kļūstot par ES dalībvalsti

1. Politiku koordinācija

1.1. Horizontālie jautājumi

Dokumentā "Agenda 2000" Eiropas Komisija uzsvēra Kopenhāgenas un Madrides kritēriju izpildes nozīmi pievienošanās kontekstā.

1993.gada jūnijā Kopenhāgenas ES padome nolēma, ka:

Centrālās un Austrumeiropas asociētās valstis, kas to vēlas, var kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pievienošanās notiks, tiklīdz valsts ir gatava uzņemties dalībvalsts pienākumus, izpildot ekonomiskos un politiskos nosacījumus. Iestāšanās Eiropas Savienībā prasa, lai kandidātvalstij būtu:

• izveidota stabila institucionāla sistēma, kas garantē demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu;

• funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja izturēt ES tirgus spēku konkurences spiedienu;

• spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus, tajā skaitā pievienoties politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķiem.

Savienības spēja uzņemt sevī jaunas dalībvalstis, tajā pašā laikā saglabājot Eiropas integrācijas dinamiku, arī ir svarīgs apsvērums gan Savienības, gan kandidātvalstu interesēs.

1995.gada decembrī Madridē ES padome pirmspievienošanās stratēģijas kontekstā atzīmēja nepieciešamību "radīt nosacījumus kandidātvalstu pakāpeniskai, harmoniskai integrācijai, ar:

• tirgus ekonomikas attīstību,

• administratīvo struktūru pielāgošanu Kopienas kritērijiem,

• stabilas ekonomiskās un monetārās vides radīšanu".

Ir svarīgi efektīvi pārņemt Kopienas likumdošanu nacionālajā likumdošanā, bet vēl svarīgāka ir šo likumu praktiskā ieviešana ar pārvaldes un tiesisko struktūru palīdzību. Institūciju stiprināšana ir domāta tam, lai palīdzētu šo mērķi sasniegt.

Pirmsiestāšanās procesa ietvaros Eiropas Komisija sekmē kandidātvalstu pārvaldes sistēmu nostiprināšanu un civildienesta apmācību stratēģiju attīstīšanu. Taču valsts pārvaldes jautājumiem nav sava acquis , tādēļ nepastāv formāli kritēriji, pēc kuriem Komisija varētu novērtēt valsts pārvaldes stāvokli kandidātvalstīs.

Komisijas Atzinumā (Avis) valsts pārvaldes jautājumi ir aplūkoti vienā no tā centrālajām sadaļām. Tie tiek skarti arī šādās sadaļās: politiskie kritēriji, izpildvaras institūciju funkcionēšana, tiesu sistēma, pašvaldības un civildienests, dalībvalsts pienākumi, finansiālie jautājumi un kontroles mehānismi.

Atzinumā netiek ieteikts kāds īpašs valsts pārvaldes organizācijas un funkcionēšanas modelis. Taču tajā dots novērtējums attiecībā uz kandidātvalstu izredzēm iestāties Eiropas Savienībā un ir formulētas rekomendācijas. Runājot par valsts pārvaldi, Atzinumā uzsvērta efektīvas starpministriju koordinācijas nozīme, kā arī nepieciešamība izveidot koordinējošās institūcijas, kas atbildīgas par ES lietām, kā arī civildienestu.

Saskaņā ar Atzinumu (1997),

"Nopietna problēma, kas var apgrūtināt Latvijas turpmāko progresu, ir valsts pārvaldes vājums, kas ietekmē ne tikai likumdošanas saskaņošanas tempu, bet arī tās ieviešanas kvalitāti. Latvijas administratīvajām struktūrām būs nepieciešams veikt pastiprinātas reformas, lai vidējā termiņā tās kļūtu pietiekami spējīgas ieviest acquis .".

Eiropas Komisijas Kārtējais ziņojums par Latvijas progresu (1999) kritiski vērtē valsts pārvaldes spēju, norādot uz pastāvošajām problēmām:

• Kopš 1994.gada Valsts civildienesta likuma pieņemšanas ierēdņi saglabāja kandidāta statusu. Ierēdņu kvalifikācijas eksāmens tika ievērojami aizkavēts;

• Dažas iestādes un indivīdi ir izstājušies no valsts civildienesta, saasinot kontroles, uzraudzības un atskaitīšanās problēmas;

• Diemžēl netika pieņemts jauns Valsts civildienesta likums un lielai daļai ierēdņu kandidātu nav piešķirts ierēdņa statuss;

• Civildienesta pašreizējais stāvoklis un valsts pārvaldes reformas palēnināšana samazina politikas koordinācijas un seku novērtēšanas efektivitāti un samazina Latvijas valsts pārvaldes, tai skaitā ministrijām padoto institūciju, spēju ieviest acquis ;

• Atalgojuma sistēma valsts sektorā ir fragmentēta, ievērojami palielinājās vadības līgumu izmantošana civildienestā;

• Daudzas 1995.gada Valsts pārvaldes reformas koncepcijas prioritātes un 1998.gadā Ministru kabinetā pieņemtās Valsts pārvaldes reformas stratēģijas līdz 2000.gadam uzdevumi nav izpildīti;

• Valsts pārvaldes reformas prioritārie uzdevumi ir: iekšējais audits, administratīvi–teritoriālā reforma, budžeta reforma, valsts pārvaldes caurskatamības palielināšana, algu reforma, jauna Valsts civildienesta likuma sagatavošana, valsts pārvaldes sistēmas pārstrukturēšana.

• Nepieciešams uzlabot seku novērtēšanu un attīstīt konsultācijas ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu labāku likumu izpildi.

Pievienošanas partnerības dokuments nosaka sekojošus prioritārus mērķus un uzdevumus:

• Paātrināt valsts pārvaldes reformu, t.sk. pastiprinot attiecīgo administratīvo iestāžu kapacitāti;

• Pieņemt jaunu Valsts civildienesta likumu;

• Izstrādāt Nacionālo attīstības plānu un Lauku apvidu attīstības plānu;

• Izveidot juridisko, administratīvo un finansiālo (budžeta) pamatu ISPA un SAPARD programmu ieviešanai, t.sk., stiprinot iekšējo auditu;

• Pabeigt likumdošanas izveidi iekšējā un ārējā finansu kontroles jomā.

Vidējā termiņa uzdevumi:

• Attīstīt profesionālu un stabilu civildienestu, nostiprinot politikas analīzes un seku novērtēšanas spējas ministrijās, kā arī uzlabot personāla vadību visos valdības līmeņos;

• Uzlabot valsts pārvaldes kapacitāti ieviest acquis , nodrošinot minimāli nepieciešamos personāla līmeņus un personāla apmācību;

• Nostiprināt publisko finansu kontroles sistēmu, piesaistot darbā pietiekošo ierēdņu skaitu ar attiecīgu izglītību un atbilstošu darba vietu aprīkojumu;

• Pabeigt administratīvi — teritoriālo reformu un attīstīt reģionālo un vietējo pašvaldību pārvaldi;

• Nostiprināt statistikas sektoru.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes reformu procesam adekvātu politisko atbalstu, pēctecību, konsekventu un prognozējamu attīstību, Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāts (Reformu sekretariāts) ir izstrādājis Vidējā termiņa valsts pārvaldes reformas programmu. Valsts pārvaldes attīstība ir vērsta uz racionālu valsts un pašvaldību funkciju sadalījumu, skaidri definētas valsts iestāžu un pašvaldību atbildības un atskaitīšanās sistēmas nodrošināšanu, efektīvu vertikālo un horizontālo koordināciju, profesionālu un ētisku (godīgu un taisnīgu) civildienestu, efektīvu publisko finansu vadīšanas sistēmu un prognozējamu valsts institūciju darbību. Programmā tiek analizēta līdzšinējā valsts pārvaldes reformas attīstība, atsaucoties uz svarīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem: 1995.gada Valsts pārvaldes reformas koncepciju un 1998.gada Valsts pārvaldes attīstības stratēģiju līdz 2000.gadam, kā arī 1993.gadā pieņemto " Pašvaldību reformu koncepciju " .

Programmā ir formulēti Latvijas Valsts pārvaldes reformas vidējā termiņa uzdevumi: Valsts pārvaldes sagatavošana dalībai Eiropas Savienībā, profesionālas un ētiskas administrācijas veidošana visos pārvaldes līmeņos.

Valsts pārvaldes reformas galvenie virzieni tuvākajā un vidējā laika posmā ir sekojoši:

Racionālā valsts pārvalde

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu , Valsts aģentūru likumu un Valsts civildienesta likumu , kuru pieņemšana Saeimā tiek paredzēta līdz 2001.gada 1.janvārim, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātajām koncepcijām Par valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi un Par valsts aģentūrām, un izmantojot ministriju funkciju un struktūru pārskata metodiku, kura tika izmantota Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas funkciju un struktūru pārskatiem, tiks pārskatītas atlikušo astoņu ministriju funkcijas un struktūras. Pārskatu rezultātā tiks identificētas līdzšinējās un arī jaunās ministriju funkcijas, kas nodrošina acquis ieviešanu, un institūciju struktūras tiks reorganizētas. [Projektu tehniskā anketa IB-002]

Ieviešot likumus valsts pārvaldes jomā, tiks nostiprināta civildienesta sistēma valsts pārvaldes institūcijās, nodrošināta valsts pārvaldes iestāžu darbības caurskatāmība, labāka vadība un atskaitīšanās par resursu lietderīgu izmantošanu un par valdības noteikto mērķu realizāciju. Tiks racionalizēti valstij esošie resursi, lai nodrošinātu ES direktīvu ieviešanu. Tiks īstenota regulējošo iestāžu (inspekciju) darbības reforma, paredzot vienota inspekciju reglamenta ieviešanu (saskaņā ar Ministru kabinetā 2000.gada 18.janvārī apstiprināto Instrukciju Nr.1) un īstenojot mērķtiecīgu inspektoru apmācības programmu. Inspekciju darba uzlabošana nostiprinās Latvijas pārvaldes spējas nodrošināt kontroli pār acquis ieviešanu.

Lai nodrošinātu labāku valsts politikas ieviešanas koordināciju, uzlabotu valsts pārvaldes caurskatāmību un atskaitīšanos, bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežoto atbildību tiks reorganizētas saskaņā ar likumu par Valsts aģentūrām. [Projektu tehniskā anketa: IB-002].

Saskaņā ar valdības konceptuālo lēmumu attīstīt piecus plānošanas reģionus, tiks pārskatītas valsts pārvaldes decentralizējamās funkcijas, precizējot valsts pārvaldes struktūru atbilstoši akceptētajai reģionu politikai. Tiks attīstīta reģionālo attīstības aģentūru administratīvā spēja noteikt un īstenot reģionālās ekonomiskās sociālās attīstības programmas, kas ievēro pašvaldību iedzīvotāju vajadzības.

Efektīva valsts pārvalde

Lai panāktu publisko finansiālo resursu taupīgu izlietošanu, tiks turpināta valsts budžeta reforma. Tiks pārskatīta budžeta plānošanas procedūra, balstoties uz izdevumu daļas atbilstības novērtējumu valdības stratēģijām un mērķiem, un pēc tam arī balstoties uz optimālu funkciju un kompetenču sadali (skat. Optimāla funkciju sadale). Tiks ieviesta vidējā termiņa (trīs gadi) budžeta plānošana, kas saskaņota ar ES finansiālo palīdzību (Phare, ISPA, SAPARD) [Tehniskā anketa: LA-060]. Lai veicinātu konkurenci un novērstu krāpšanos un korupciju, tiks nostiprinātas valsts pasūtījuma procedūras. Tas ietver sevī izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos un Publiskās iegādes uzraudzības biroja izveidi [Tehniskā anketa: LA-001].

Turpināsies saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ministrijās izveidoto iekšējo auditu nodaļu spējas stiprināšana: personāla apmācība, iekšējā audita programmu īstenošana, darbības horizontālo novērtēšana ( peer review). Finansu ministrija koordinēs iekšējā audita nodaļu darbu un attīstību ministrijās. Tiks izveidotas iekšējā audita struktūrvienības lielākajās valsts iestādēs un aģentūrās. Tas nodrošinās efektīvu valsts finansu un pirmspievienošanās fondu finansiālo kontroli un novērsīs krāpšanu un korupciju [Tehniskā anketa: LA-051].

Turpināsies ar budžeta plānošanu saistītas darbības rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana valsts aģentūrās, kas nodrošinās efektīvāku uz rezultātu sasniegšanu vērstu resursu izlietošanas plānošanu un atskaitīšanos. Tiks ieviests Pārvaldes līgums kā pamats resursu plānošanai ministrijas pārziņā esošās aģentūrās. Atskaitīšanās par resursu izlietošanu un darba uzdevumu izpildi tiks īstenota visās valsts pārvaldes iestādēs, sagatavojot un publicējot Gada pārskatus saskaņā ar likumu.

Latvijas valsts pārvaldes uzdevums ir īsā laikā pirms iestāšanas sarunu pabeigšanas nodrošināt pilnīgu acquis communautaire pārņemšanu un ieviešanu. Latvijas valsts pārvaldes kapacitāte tiks stiprināta arī tulkošanas un terminoloģijas jomā. Par tuvākā laika prioritāti tiek izvirzīts mērķis attīstīt Tulkošanas un terminoloģijas centru par galveno juridiskās tulkošanas iestādi valstī, kas ir spējīgs pietiekamā kvantitātē nodrošināt augstākās kvalitātes juridiskus tulkojumus ES integrācijas procesa vajadzībām. Tiks izstrādāta nepieciešamo terminoloģiju un tulkošanas metodoloģija kā arī tiks palielināta institucionālā kapacitāte Tulkošanas un terminoloģijas centram. [Projektu tehniskā anketa IB-005]

Efektīvs civildienests

Plānots, ka Jaunais Civildienesta likums tiks pieņemts Saeimā līdz 2000.gada 31.jūlijam. Valsts civildienesta pārvalde izstrādās virkni sekundāro normatīvo aktu, kas nodrošinās likuma ieviešanu: par ierēdņu amata parakstiem, par darbinieku izpildes novērtēšanu. Tiks pilnveidota ierēdņu personāla uzskaites sistēma, kas veicinās karjeras plānošanu un informācijas apmaiņu starp civiliestādēm un Valsts civildienesta pārvaldi. Tiks veikts darbs pie Valsts civildienesta personālvadības stratēģijas ieviešanas civiliestādēs, Valsts civildienesta pārvaldei veicot centrālo koordinējošu lomu. [Projektu tehniskā anketa IB-003]

2000.gada laikā turpināsies centralizētais eksāmens ierēdņu statusa iegūšanai ministriju un padoto iestāžu vadošajiem darbiniekiem (līdz struktūrvienību līmenim), sasniedzot 2000.gada jūlijā 700 ierēdņus. Ar 2000.gada augustu tiks organizēts decentralizēts eksāmens ierēdņu statusa piešķiršanai, par kuru īstenošanu būs atbildīgas nozaru ministrijas. Plānots pabeigt ierēdņa statusa piešķiršanu visiem civildienesta strādājošiem ierēdņu kandidātiem līdz 2001.gada jūlijam.

2000.gada janvārī Ministru kabinets apstiprinājis no budžeta finansēto darbinieku (t.sk. ierēdņu) atalgojuma sistēmas koncepciju un ir uzdevis Finansu ministrijai līdz 2000.gada beigām izstrādāt jaunu uz vienotiem principiem balstītu motivējošu atalgojuma sistēmu. Finansu ministrija izveidoja algu reformas struktūrvienību, kura strādā ar Pasaules Bankas ekspertiem pie vienotās budžeta darbinieku darba samaksas sistēmas. Ar algu sistēmas ieviešanu paredzēts atteikties no individuālo vadības līgumu izmantošanas kā piemaksas pie neadekvātas pamata algas. Algu sistēmas ieviešana ir svarīgs reformu elements, kas nodrošinās profesionālo darbinieku piesaistīšanu un noturēšanu valsts amatos, palīdzēs izlīdzināt lielas atšķirības atsevišķo valsts iestāžu darbinieku atalgojumos.

Tiks pārskatīta un papildināta ierēdņu apmācības stratēģija, ietverot tajā acquis pārņemšanai un ieviešanai nepieciešamo apmācību. Tas nozīmē, ka tiks apmācīti 2400 ierēdņi Eiropas Savienības lietās [Projektu tehniskā anketa: IB-003]. Tiks turpināta ierēdņu apmācība stratēģiskajā un personāla vadīšanā, administratīvā procesa pamatos, budžeta administrēšanā, valsts pārvaldes procedūru ieviešanā. Tiks sagatavota un ieviesta mācību programma par administratīvo aktu izstrādāšanu un piemērošanu. Veiksmīgi īstenojot šos prioritāros uzdevumus, tiks mazināts kvalificētu ierēdņu trūkums un mainība un uzlabotas ierēdņu zināšanas un prasmes.

Atklātā valsts pārvalde

Eiropas integrācijas process, kura temps pieaug ar katru gadu, pieaugot valsts administratīvajai kapacitātei, kļūst arvien atkarīgāks no valsts pārvaldes spējas izskaidrot sabiedrībai un sociālajiem partneriem politikas mērķus un valdības iecerēto likumdošanu, pamatojot to ar valsts attīstības un Eiropas integrācijas vajadzībām. Efektīva un savlaicīga informācijas apmaiņa starp valsts, nevalstiskajām un biznesa organizācijām ir viens no efektīvas acquis ieviešanas priekšnosacījumiem un sabiedrības sagatavošanas dalībai Eiropas Savienībā. Eiropas integrācijas birojs ir sācis sabiedrības informēšanas programmu, izvirzot par mērķi: nodrošināt Latvijas iedzīvotāju informētību par Eiropas Savienību un Latvijas integrāciju Eiropas savienībā un iestāšanos integrācijas procesā. [Projektu tehniskā anketa IB-004]. Programma paredz plaši iesaistīt masu informācijas līdzekļus sabiedrības informēšanā, informatīvo materiālu sagatavošanu un sabiedriskās domas pētījumos identificēto problēmu izplatīšanu. Tiek plānots iesaistīt arī specifiskas sabiedrības grupas informācijas programmā tādējādi sekmējot atbalsta integrācijas procesam dažādu sabiedrības grupu veicināšanu. Viens no darbības virzieniem ir arī sekmēt starpministriju darba grupu aktivizēšanu sabiedrības informēšanā un dialoga attīstīšanā par sabiedrības svarīgiem integrācijas jautājumiem.

Valsts pārvaldes sagatavošanās sarunām ar ES par iestāšanos

Kopš Helsinku 1999.gada decembra samita Latvija ir iekļauta t.s. Helsinku kandidātvalstu sarunu grupā. Integrācijas procesā ir sācies jauns posms, kas prasa no Latvijas valsts pārvaldes institūcijām īstenot maksimālu tehnisku kompetenci, lai nodrošinātu Latvijas interesēm atbilstošu sarunu pozīciju ar Eiropas Savienību. [Projekta tehniskā anketa IB-006]. LR Ārlietu ministrijas Iestāšanās ES sarunu sagatavošanas grupa ir atbildīga par kvalitatīvu sarunu pozīciju sagatavošanu un to savlaicīgu iesniegšanu Eiropas Savienībā. Lai veicinātu Latvijas pozīciju reālu atbilstību valsts un sabiedrības interesēm tiek plānots izveidot Eiropas pētījumu centru, aktivizēt ministriju un atbildīgo iestāžu konsultācijas ar nevalstisko un uzņēmēju organizācijām.

Sekmīgi īstenojot šos prioritāros uzdevumus, Latvija nostiprinās tās institucionālo un pārvaldes spēju un iegūs modernu un efektīvu administratīvu sistēmu, kas ir spējīga piemērot acquis communautaire vienādā līmenī ar pašreizējām dalībvalstīm, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus privātā sektora konkurētspējai.

Tālāk tiks aplūkoti prioritārie uzdevumi kopienas acquis piemērošanai galvenajos sektoros.

2. Galvenie sektori

acquis ieviešanai

2.1. Demokrātija un likuma vara

Tiesu vara

Projektu tehniskā anketa: SI-001

Prioritārā darbība: Latvijas tiesu sistēmas uzlabošana un nostiprināšana

Turpinās tiesnešu un citu ar tiesām saistīto profesiju kvalifikācijas celšana, kā arī pašreizējo tiesu sistēmas pārvaldē pastāvošo problēmu apzināšana.

Līdz 2003. gadam paredzēts izveidot vienoto tiesu informācijas sistēmu, kas sevī iekļauj tiesu datorizāciju, kā arī tiesu darbinieku apmācību darbam ar datoru.

Projektu tehniskā anketa: LS-001

Prioritārā darbība: Starptautiskās tiesiskās sadarbības uzlabošana civillietās un krimināllietās.

Lai nostiprinātu tiesību aizsardzības institūciju spēju piemērot starptautiskās tiesības praksē, Tieslietu ministrija plāno līdz 2000. gada jūlijam izveidot Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļu. Tas ietvers arī personālsastāva apmācību un tehniskās bāzes uzlabošanu.

Pretkorupcijas pasākumi un cīņa pret organizēto noziedzību

Lai veicinātu Organizētās noziedzības apkarošanas biroja, Ekonomiskās policijas un Tiesu ekspertīzes centra efektivitāti, visām trim institūcijām līdz 2000. gada marta beigām tiks sniegta tehniskā palīdzība.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Atzinumu (1998), "Latvijas varas iestādes ir pielikušas pūles, un tās būs jāturpina, lai apkarotu korupciju, kas Latvijā ir nozīmīga problēma". Lai apkarotu korupciju, Valsts policijas, Ekonomiskās policijas un Organizētās noziedzības apkarošanas biroja darbinieki līdz 2000. gada martam tiks apmācīti pretkorupcijas pasākumu veikšanā.

Projektu tehniskā anketa: LS-002

Prioritārā darbība: Valsts Ieņēmumu dienesta modernizācija.

Līdz 2001. gada 1. janvārim jāuzceļ divi jaunie muitas punkti.

TIMS jāīsteno līdz 2000. gada septembrim. ASYCUDA++ ieviešana tiks pabeigta 2001. gadā.

Ir izstrādāta un apstiprināta divpakāpju apelācijas sistēmas koncepcija. Šī sistēma pilnībā tiks ieviesta līdz 2002. gada decembrim. Līdz 2001. gadam ir ieplānota tās daļēja ieviešana.

Līdz 2000. gada augustam ir plānots novērst Muitas un Robežsardzes funkciju dublēšanos komerckravu pārbaudē.

Līdz 2001. gadam ir plānots ieviest BKTL.

Līdz 2001. gada decembrim ir paredzēts ieviest vienkāršoto preču deklarēšanas sistēmu.

Projektu tehniskā anketa: SI-002

Prioritārā darbība: Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana.

Latvija plāno pievienoties Eiropas padomes 1999. gada 1. maija rezolūcijai Nr. 5 "par Pretkorupcijas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests turpina veikt kredītiestāžu un finansu iestāžu darbinieku, kuri atbildīgi par sakaru uzturēšanu ar šo institūciju, un tiesībsargājošu iestāžu dažāda līmeņa darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos

Līdz 2000. gada 1. oktobrim Latvija plāno Latvijas un Zviedrijas valdības līguma par sadarbības attīstību un tehnisko palīdzību tieslietu un iekšlietu jomā ietvaros apstiprināt un realizēt šādus projektus:

• "Spēju uzlabošana cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju";

• "Spēju uzlabošana Ekonomikas policijā".

• Līdz 2001. gada 1. maijam Latvijas–Zviedrijas sadarbības ietvaros ir plānots realizēt arī projektu "Liecinieku aizsargāšana".

Projektu tehniskā anketa: SI-001

Prioritārā darbība: Latvijas tiesu sistēmas uzlabošana un nostiprināšana.

Turpinās tiesnešu un citu ar tiesām saistīto profesiju kvalifikācijas celšana, kā arī pašreizējo tiesu sistēmas pārvaldē pastāvošo problēmu apzināšana.

Līdz 2003. gadam paredzēts izveidot vienoto tiesu informācijas sistēmu, kas sevī iekļauj tiesu datorizāciju, kā arī tiesu darbinieku apmācību darbam ar datoru.

 

2.2. Cilvēktiesības

un minoritāšu aizsardzība

Civilās un politiskās tiesības

Projektu tehniskā anketa: SI-004

Prioritārā darbība: Cietumu sistēmas reorganizācija un ieslodzīto turēšanas apstākļu cietumos uzlabošana.

Cietumu rekonstrukcijas darbi tiks pabeigti līdz 2004. gada decembrim: tiks uzlaboti ieslodzīto sadzīves apstākļi; cietuma slimnīcu celtniecība tuberkulozes ārstēšanai samazinās ieslodzīto risku saslimt ar šo slimību. Līdz 2003. gada martam tiks veikta pilnīga pāreja uz profesionālu cietumu apsardzi. Tiks nodrošināts nepieciešamais sargu skaits uz attiecīgo ieslodzīto skaitu saskaņā ar ES standartiem.

Minoritāšu aizsardzība un minoritāšu tiesības

Projektu tehniskā anketa: SI-007

Prioritārā darbība: Pabeigt sabiedrības integrācijas valsts programmas plāna izstrādi un uzsākt tās realizāciju.

Līdz 2000. gada jūnijam tiks izveidota institucionālā struktūra programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" realizācijai. Darba grupa strādā pie programmas koncepcijas projekta, un ar to tiek iepazīstināta sabiedrība. Līdz 1999. gada jūnijam tiks apkopoti visi viedokļi. Nozīmīga darba daļa — programmas realizācijas un koordinācijas sistēmas izveide — tiks paveikta līdz 2000. gada jūnijam.

Projektu tehniskā anketa: SI-005

Prioritārā darbība: Naturalizācijas procesa veicināšana Latvijā.

Grozījumi Pilsonības likumā izraisīja lielu naturalizācijas pieteikumu apjoma pieaugumu. Naturalizācijas pārvalde turpina strādāt naturalizācijas procesa paātrināšanas virzienā, izmantojot tādus līdzekļus kā naturalizācijas procesa īstenošanas automatizētās sistēmas ieviešana un valodas eksaminācijas struktūru un pārbaužu kvalitātes uzlabošana. Apzinoties Latvijas pilsonības prestiža celšanas nozīmi, ko iespējams panākt, radot pozitīvu attieksmi pret naturalizācijas procesu, pakāpeniski tiek īstenoti sekojoši pasākumi:

• vienotas standartizētas sistēmas latviešu valodas un vēstures apguvei izveidošana nacionālajām minoritātēm un repatriantiem,

• valodas pārbaudes struktūru un vērtēšanas sakārtošana

• izglītojošu un informatīvu materiālu izdošana un izplatīšana

• izglītojošu pasākumu organizēšana

• sociāla pētījuma veikšana par iedzīvotāju attieksmi pret pilsonību 1999. - 2000. gados.

Projektu tehniskā anketa: SI-006

Prioritārā darbība: Sabiedrības integrācijas nodrošināšana izglītības sistēmā. Priekšnosacījumu radīšana informētas un līdzdalības sabiedrības veidošanā.

2000. gadā un turpmāk tiks turpināta mazākumtautību izglītības programmu realizēšana, iestādes tiks nodrošinātas ar papildus mācību līdzekļiem. Viens no prioritārajiem uzdevumiem ir piemaksu nodrošināšana mazākumtautību izglītības iestādēs latviešu valodā strādājošiem skolotājiem.

 

2.3. Funkcionējoša tirgus ekonomikas

pastāvēšana

Projektu tehniskā anketa: EL-003

Prioritārā darbība: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas pilnveidošana Latvijā

Notiks pakāpeniska nozaru regulatoru apvienošana vienā kopējā regulatorā, kas varētu sākties 2001. gadā. Ir svarīgi celt sabiedrības apziņu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru reformas nepieciešamību — noteikt mērķauditorijas, izstrādāt informēšanas stratēģiju un pēc tam organizēt informatīvus seminārus; regulāri atspoguļot šīs reformas gaitu masu saziņas līdzekļos.

Projektu tehniskā anketa: LE-001

Prioritārā darbība: Veicināt Latvijas un ārvalstu uzņēmējsabiedrību ienākšanu Latvijas tirgū, izveidojot ES standartiem atbilstošu tiesisko bāzi komerctiesībās.

Attiecībā uz vienkāršotās uzņēmumu reģistrācijas procedūras ieviešanu saskaņā ar jaunā Komerclikuma prasībām, tiks uzlabota Uzņēmumu reģistra tehniskā bāze un līdz 2000. gada beigām tiks ieviesta datorizētā reģistrācijas sistēma.

Projektu tehniskā anketa: EA-003

Prioritārā darbība: Radīt tiesisko reģistru infrastruktūru zemes tirgus veicināšanai. Nodrošināt pilnvarotajiem lietotājiem ātri un viegli pieejamu informāciju no tiesiskā zemes reģistra (Zemesgrāmatām).

2000. gada laikā tiks izveidota jauna valsts institūcija — Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja, kā arī pilnībā izveidota valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēma. Lai nodrošinātu jaunās sistēmas efektīvu darbību, tiks veikti pasākumi personāla apmācībai.

Projektu tehniskā anketa: EL-010

Prioritārā darbība: Finansu pakalpojumu likumdošanas pilnveidošana un finansu uzraudzības kapacitātes paaugstināšana.

2000. gada laikā plānots turpināt darbu pie

• Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas vērtspapīru tirgus dalībnieku darbības praktiskajā uzraudzībā, kā arī zināšanu pilnveidošana attiecībā uz tālākām iespējām LR likumdošanas kvalitatīvai saskaņošanai ar ES direktīvām (organizējot seminārus un mācību vizītes par ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, kapitāla pietiekamības prasībām, u. c. PHARE’97 projekta "Tehniskā palīdzība VTK" ietvaros);

• Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas (AUI) darbinieku tālāka sagatavošana uzraudzības procedūru pilnveidošanas jautājumos (organizējot seminārus un apmācības), kā arī AUI darbinieku iemaņu pilnveidošana darbam ar AUI rīcībā esošo programmatūru;

Līdz 2001. gada beigām paredzēts:

• Izveidot institūciju likuma "Par zvērinātiem revidentiem" praktiskai piemērošanai.

• Izveidot Vienoto finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju (VFKTUK) (darbinieku, vadības iecelšana un apmācības, materiāltehniskās bāzes iegāde un uzstādīšana, u.c.)

 

2.4. Spēja izturēt tirgus spēkus

un konkurences spiedienu

Projektu tehniskā anketa: EA-005

Prioritārā darbība: Ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības nodrošināšana.

Lai izveidotu un attīstītu plānošanas, ieviešanas un kontroles institūcijas lauksaimnieciskās vides aizsardzības un ilgtspējīgas lauksaimniecības reformu īstenošanai, 2000. gadā paredzēts izstrādāt mehānismu vides aizsardzības institūciju iesaistīšanai vidi saudzējošas lauksaimniecības atbalsta īstenošanai: tiks izveidota Lauksaimniecības un vides aizsardzības konsultatīvā padome, kura veiks SAPARD Atbalsta programmas "Vidi saudzējošās lauksaimniecības metodes" pārraudzības apakškomitejas funkcijas. Šajā apakškomitejā darbosies valstiskās un nevalstiskās institūcijas.

Projektu tehniskā anketa: EL-004

Prioritārā darbība: Paaugstināt darbaspēka profesionālās un sociālās iemaņas, attīstīt tā kvalifikāciju un spējas tikt nodarbinātam, tādejādi sekmējot ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu valsts reģionos valsts kopējās ekonomiskās attīstības kontekstā.

Komisijas pirmajā regulārajā ziņojumā (1998) norādīts uz aktīvu darba tirgus politikas nepieciešamību, ieskaitot esošo pārapmācības programmu paplašināšanu un uzlabošanu. Lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības satura atbilstību reģiona darba tirgus prasībām, līdz 2002.gada beigām plānots paplašināt reģiona izglītības un apmācības iestāžu sniegto programmu dažādību, radīt jaunas kvalitatīvas un mūsdienīgas profesionālās izglītības ieguves iespējas, saskaņotas ar reģiona ekonomiskās attīstības tendencēm, palielināt pieaugušo (strādājošo un bezdarbnieku) apmācības iespējas. Līdz 2001.gada augustam tiks sagatavoti skolotāji jaunu, modernizētu programmu īstenošanai.

Projektu tehniskā anketa: EL-005

Prioritārā darbība: Bezdarbnieku un darba meklētāju integrēšanās darba tirgū veicināšana atbilstoši ES izvirzītajām nodarbinātības vadlīnijām.

1999. gada Pievienošanās partnerības dokumentā minētā īstermiņa prioritāte — Pabeigt nacionālo nodarbinātības stratēģiju, ņemot vērā turpmāku darbību Eiropas nodarbinātības stratēģijas ietvaros un izstrādāt kopīgu nodarbinātības pārskatu — tiks realizēta, izstrādājot pasākumus nodarbinātības veicināšanai (Nacionālais nodarbinātības plāns) un nodrošinot palīdzības sniegšanu darbu zaudējušiem iedzīvotājiem, kā arī šim nolūkam pieejamo finansu resursu efektīvu un sabalansētu izmantošanu.

Lai uzlabotu Valsts nodarbinātības dienesta sniegto pakalpojumu kvalitāti un savlaicīgumu, tiks realizēts investīciju projekts Nodarbinātības valsts dienesta infrastruktūras attīstībai. Nodarbinātības valsts dienests tiks sagatavots darbam ar Eiropas strukturālajiem fondiem; plānots izveidot struktūru brīvas darbaspēka kustības jautājumu koordinācijai.

Projektu tehniskā anketa: EL-006

Prioritārā darbība: Nodrošināt ekonomikas attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū, radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanai un to darbības attīstīšanai. Latvija piedalīsies ES 3. daudzgadīgajā programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un piedalīsies informācijas apmaiņas programmā.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma Aldermane,  Dace Bebre