Secinājumus soda punktu ēras sākumā nesniedz

Šodien aprit nedēļa, kopš 1. jūlijā spēkā stājās jaunā soda punktu uzskaites sistēma autovadītājiem. Gandrīz tikpat ilgs laiks bija nepieciešams, lai pilnībā
noregulētu datu apriti Ceļu policijā (CP) un Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Pirmajās dienās pēc soda uzskaites punktu ieviešanas un pārmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos vairākos rajonos ceļu policistiem radušās problēmas, fiksējot negadījumus un sastādot protokolus. Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Pirmie dati, kuri varētu liecināt par jaunās sistēmas ietekmi uz ceļu satiksmi, parādījās pirmdien, 5. jūlijā. Tika konstatēts, ka iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā administratīvo pārkāpumu protokoli sastādīti vairāk nekā 600 autovadītājiem. 50 no tiem bija braukuši reibumā, par ko paredzēti maksimālie astoņi soda punkti. Savukārt divi šoferi tika aizturēti par agresīvu braukšanu – pārkāpumu, pret ko kopumā vērsta visa jaunās sistēmas bardzība un būtība.

Policisti sūdzas par neskaidrībām

Šīs nedēļas sākumā atklājās arī pirmie jaunās sistēmas trūkumi un grūtības tās iedzīvināšanā praksē. Atsevišķos rajonos policijas darbiniekiem bija problēmas ar protokolu noformēšanu. Piemēram, kā informēja plašsaziņas līdzekļi, Dobeles CP priekšnieks paudis, ka neskaidrības radot virspusēji noteiktie sodi par kādas ceļa zīmes prasību neievērošanu, turklāt jaunajos Ceļu satiksmes noteikumos, kas arī stājās spēkā 1. jūlijā, nemaz neesot noteikts, kas īsti ir ceļu satiksmes negadījums. Policijas darbinieki arī atklāja, ka, piemēram, noformējot protokolus par satiksmes negadījumiem, jaunā kārtība sarežģī avārijas izraisītāja sodīšanu gadījumos, kad nav iesaistīti citi transportlīdzekļi. Tika konstatēts, ka nav iespējams protokolā fiksēt līdz šim bieži lietoto terminu “par nepareizu braukšanas ātruma izvēli”, ja vadītājs, piemēram, nobraucis no ceļa bez smagākām negadījuma sekām. Atsevišķos rajonos CP darbiniekiem bija neizpratne par lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, jo neesot noteikta informēšanas kārtība, kas darītu zināmu pārsūdzēšanas faktu un līdz ar to atceltu lēmuma stāšanos spēkā. Komentējot minētās problēmas, CP priekšnieks Visvaldis Puķīte vārdos bija visai skops, vienīgi norādīja, ka katram policistam ir jāmāk sastādīt protokolu un viņi to arī mākot. Savukārt CSDD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Aizpors “Latvijas Vēstnesim” pauda, ka iepriekš uzskaitītās problēmas nekādā gadījumā neizriet no nepilnībām jaunajos normatīvajos aktos, bet gan, iespējams, notikuši pārpratumi vai kļūdas atsevišķu ceļu policistu un žurnālistu komunikācijā.

Datu nesavietojamība un cilvēciskais faktors

Cita problēma, kas parādījās pēc 1. jūlija, bija saistīta ar policijas fiksēto pārkāpumu iekļaušanu CSDD sodu reģistrā. Tikai vakar tajā tika iekļauti pirmie dati par soda punktiem satiksmes noteikumus pārkāpušajiem autovadītājiem. Problēma, visticamāk, radusies datu nesavietojamības vai kāda jauno sistēmu uzreiz neapguvuša darbinieka dēļ, skaidro CSDD Sabiedrisko attiecību nodaļā. Taču turpmāk cilvēciskais faktors, kura izzušana paredzēta arī CP inspektoru darbā, šo procesu vairs nespēšot ietekmēt, un pašlaik visi nepieciešamie dati reģistrā nonākot, kā paredzēts. Tajos ietverto informāciju par jau fiksētajiem konkrētu pārkāpumu veidiem un to skaitu CSDD gan atteicās izpaust, paskaidrojot, ka kopš punktu uzskaites sākšanās vēl nav apritējušas 10 dienas, kuru laikā autovadītāji var pārsūdzēt CP lēmumus par soda apmēru. Turklāt tik īsā laikā – neesot iespējams izdarīt kompetentus secinājumus par jaunās sistēmas darbību, tam nepieciešams vismaz gads un salīdzinājums ar aizvadīto gadu statistiku, skaidro J.Aizpors.

Bailes no soda vai atbildīga attieksme

Lai arī, ņemot vērā citu valstu pieredzi laikā pēc līdzīgu soda punktu sistēmas ieviešanas, situācija uz ceļiem kopš jauninājumu stāšanās spēkā Latvijā nav uzlabojusies tik lielā mērā, kā gaidīts, tomēr autovadītāji sākuši braukt prātīgāk. Tas ir viens no retajiem oficiālo iestāžu secinājumiem par ceļu satiksmē vērojamo pēc 1. jūlija. Taču, iespējams, kā atzīst CSDD, tas izskaidrojams ar jaunas kārtības iedibināšanu, pret ko cilvēki sākotnēji vienmēr izturas piesardzīgi, nevis ar atbildīgas, noturīgas attieksmes rašanos. Par to varētu liecināt fakts, ka autobraucēji, kas CSDD interesējušies par jauno sistēmu, lielākoties taujājuši par sodu apmēriem, nevis būtību. Tādējādi var secināt, ka interesenti apsver noteikumu pārkāpšanu galvenokārt no sankciju viedokļa, taču tās ideja esot mainīt tieši šo aplamo attieksmi. Daudzi cilvēki visā Latvijā CSDD nodaļās centušies noskaidrot arī iespējas, kur iepazīties ar jaunajiem satiksmes noteikumiem un izmaiņām tajos. Sevišķi par to interesējušies uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārvadājumiem un pēc iespējas ātrāk vēlas ar jauninājumiem iepazīstināt savus autovadītājus.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv