Valdība un uzņēmēji – sadarboties gatavi
Sperts būtisks solis, lai tautsaimniecības attīstības koordinācija būtu divpusēja un saprātīgi organizēta.
Aizvadītajos gados Latvijas
uzņēmēji it bieži pārmetuši valdībai biznesa interešu ignorēšanu
un nekompetenci. Savukārt izpildvara pret uzņēmējiem nereti
izturējusies kā pret peļņas kāriem afēristiem un nodokļu
nemaksātājiem. Taču vakar parakstītais dokuments kārtējo reizi
apliecina, ka kara cirvji ir aprakti un uzsākts darbs kopīgu
interešu vārdā.
Vakar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras telpās
ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Tautsaimniecības padomes
priekšsēdētājs Viktors Kulbergs un 11 nozaru ekspertu padomju
priekšsēdētāji parakstīja vienošanās protokolus par turpmāko
sadarbību. V. Kulbergs šo notikumu raksturoja kā būtiska
pavērsiena punktu Latvijas tautsaimniecībā. Savukārt J. Lujāns
norādīja, ka valsts institūciju sadarbība ar uzņēmēju
organizācijām norit jau vairākus gadus, taču tā ir uzlabojama.
Ministrs atzīmēja, ka Ekonomikas ministrija ir atvērta uzņēmēju
priekšlikumiem, taču biznesa organizācijām līdz šim pietrūcis
aktivitātes. J. Lujāns uzsvēra, ka ministrija visiem spēkiem
centīsies aizstāvēt uzņēmējdarbības intereses, un pauda apņēmību
novērst iespējamo ierēdniecības “kurlumu” attiecībā uz biznesa
pārstāvju priekšlikumiem. Ministrs solīja, ka visi ministrijas
izstrādātie likumprojekti, kuri skar uzņēmējdarbības intereses,
tiks nodoti vērtēšanai uzņēmēju organizācijām. J. Lujāns
norādīja, ka institucionālo bāzi sadarbībai ministrija ir
radījusi un uzņēmējiem nepieciešama vien griba sadarboties.
Gandarījumu par vienošanos pauda vairāku uzņēmējdarbības nozaru
eksperti. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības ekspertu
padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atzīmēja: “Pat politiķi
vairs nerunā, ka Latvijā rūpniecība nav vajadzīga, – tas ir
zināms sasniegums.” V. Rantiņš izteica cerību, ka valsts un
uzņēmēju sadarbība ļaus pozitīvi atrisināt arī ļoti aktuālo
inženiertehniskās izglītības attīstības jautājumu.
J. Lujāns arī uzsvēra nepieciešamību visiem uzņēmējiem iekļauties
organizācijās, kuru uzdevums ir nozaru un visas uzņēmējdarbības
interešu pārstāvība un aizstāvība. Kā pozitīvus paraugus viņš
minēja Dāniju un Ukrainu – valstis, kur uzņēmējdarbības kameras
ir organizācijas ar lielu ekonomisko un politisko ietekmi. J.
Lujāns norādīja – lai ministrija varētu realizēt dialogu ar
biznesa ļaudīm, jābūt organizācijai, ar ko runāt. Ministrs arī
pauda gatavību arī turpmāk konsekventi aizstāvēt uzņēmējdarbības
intereses. “Es esmu uzņēmēju ministrs!” uzsvēra J. Lujāns.
Juris Bārtulis, “LV”