Nevalstiskais sektors uzraudzīs struktūrfondu ieviešanu

Reinis Āboltiņš Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta darbinieki ir pārliecinājuši valdību, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) jādod iespēja novērotāju statusā piedalīties ne vien struktūrfondu uzraudzības komitejā, bet arī četru struktūrfondu (Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju virzības daļas fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta) vadības komitejās.

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta sekretariāta Sabiedrības integrācijas departamenta direktors Reinis Āboltiņš, no jaunajām dalībvalstīm vēl tikai Čehija ir devusi NVO šādu iespēju. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo šīs organizācijas vistiešākajā veidā pārstāv sabiedrību, tās daudzveidīgās intereses. Struktūrfondi ir ļoti būtisks līdzeklis tautsaimniecības augšupejas veicināšanai un cilvēkresursu attīstībai. To nozīmības dēļ pamatotas ir sabiedrības bažas, vai Eiropas nauda tiks sadalīta godīga, vai to neizzags, jo galu galā visi labi vēl atceras G–24 kredītu bēdīgo likteni. Tieši tādēļ, lai kliedētu jebkuras šaubas par naudas godīgu sadalījumu, ir ļoti svarīgi, lai vadības komitejās, kas apstiprina pirmā līmeņa starpniekinstitūciju (ministriju) akceptētos projektu konkursu rezultātus, būtu arī nevalstiskā sektora pārstāvji, kuriem sabiedrība uzticas. R. Āboltiņš īpaši uzsver, ka vadības komitejās naudu nedala, tās tikai apstiprina vai neapstiprina jau izvēlētos projektus. Vadības komitejas arī uzrauga pašu struktūrfondu ieviešanu. Paredzēts, ka konkursa kārtībā tiks izvēlēti 12 NVO pārstāvji, kas veidos konsultatīvo darba grupu, kura no sava vidus izvēlēs četrus pārstāvjus dalībai vadības komitejās (tātad katrā pa vienam).
Konkursa komisijā ietilps sekretariāta, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī pašu NVO pārstāvji. Kā skaidro R. Āboltiņš, ja uz darbu konsultatīvajā padomē pretendēs pārstāvis no sabiedriskās organizācijas, kuras cilvēks darbojas konkursa komisijā, konkrētajā balsošanas reizē viņam nebūs balsstiesību. Savus pieteikumus ieteicams iesniegt NVO, kas darbojas šādās jomās: vienādu iespēju visiem un dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, ilgtspējīgā attīstībā un vides aizsardzībā, izglītības un informācijas sabiedrības attīstības veicināšanā, labas publiskās pārvaldes un atklātības nodrošināšanā, sociālajā iekļaušanā un personu ar īpašām vajadzībām tiesību nodrošināšanā. Konkursa komisija vērtēs gan pašu NVO, gan tās izvirzīto pārstāvi. Kas attiecas uz pašu organizāciju, viens no būtiskākajiem kritērijiem būs tās spēja nodrošināt atgriezenisko saikni ar sabiedrību, informējot par vadības komitejās notiekošo. Protams, tiks ņemta vērā konkrētās NVO administratīvā kapacitāte un pieredze sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm. Savukārt tās pārstāvim jābūt labai izpratnei par ES struktūrfondiem un to horizontālajām prioritātēm (piemēram, dzimumu līdztiesību), kā arī pieredzei sadarbībā ar valsts pārvaldi. Valsts institūcijas ir izteikušas bažas par iespējamo interešu konfliktu, jo NVO ne tikai uzraudzīs struktūrfondu ieviešanu, bet arī pretendēs uz tiem. Lai to novērstu, vadības komitejās iekļautajiem NVO pārstāvjiem būs liegta līdzdalība lemšanā par tiem projektiem, kuros iesaistītas to pārstāvētās sabiedriskās organizācijas.
Pieteikumi konkursam NVO jāiesniedz personīgi sekretariātā Rīgā, Elizabetes ielā 20, līdz šā gada 9. jūlijam pulksten 14.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv